Kas ir ziedojums UIN likuma interpretācijā
Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus, pamatojoties uz līgumu, nodokļa maksātājs bez atlīdzības nodod
- Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam un reliģiskai organizācijai vai to iestādei, vai citai sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss ir piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (SLOL); pārbaudīt konkrētas organizācijas statusu var VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/SLO;
- budžeta iestādei (izņemot atsevišķas iestādes, piemēram, Latvijas Universitāti un Vidzemes augstskolu, jo tās ir atvasinātas publiskas personas),
- valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, starp kurām ir VSIA “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, VSIA “Liepājas simfoniskais orķestris”, VSIA “Daugavpils teātris”, VSIA “Rīgas cirks”, VSIA “Valmieras Drāmas teātris”’, VSIA “Dailes teātris”, VSIA “Latvijas Leļļu teātris”, VSIA “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, VSIA “Latvijas Nacionālais teātris”, VSIA “Jaunais Rīgas teātris” u.c.;
- nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un šī nevalstiskā organizācija darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās ES dalībvalsts vai EEZ valsts normatīvajiem aktiem.
Manta vai finanšu līdzekļi, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod kādai no minētajām organizācijām tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu. Turklāt tikai tad, ja izpildās nosacījums, ka ziedojuma devējs par ziedojumu nepieprasa ziedojuma saņēmējam izpildīt kādas darbības, piemēram, izvietot ziedotāja reklāmu, vai veikt citas darbības, kuras ir uzskatāmas par atlīdzību.
Ziedojumu veidi
Pirms ziedojuma līguma noslēgšanas ir vēlams izvērtēt vēl kādu niansi, proti, vai plānotais ziedojums ir mērķziedojums vai vispārējs ziedojums.
SLOL 10. panta pirmā daļa paredz, ka ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mērķziedojuma gadījumā ziedojuma līgumā jānorāda, kādam mērķim ziedojums ir izlietojams. Ja ziedotājs vēlas, līgumā var paredzēt arī to, ka ziedojuma saņēmējam ir pienākums atskaitīties ziedotājam par ziedojuma izlietojumu. Tas var būt noderīgi, lai pārliecinātos, ka nav iestājies gadījums, kad ziedotājs zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumu.
Savukārt atbilstoši SLOL 10.panta otrajai daļai ziedojums, kam nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstisks līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams ziedojuma saņēmēja statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. Šādā gadījumā līgumā nav jāparedz ziedojuma izlietojuma mērķis. Turklāt, ja ziedojuma summa nepārsniedz 10 minimālo mēneša darba algu apmēru, ziedojuma līgumu rakstiski var arī neslēgt.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma ziedotājiem veidi
Nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem atvieglojumiem:
1.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
2.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;
3.atvieglojuma veids – samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 % no ziedotās summas, nepārsniedzot 20 % no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.
Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu.
Nodokļa maksātājs, kura iepriekšējais pārskata gads neaptver 12 mēnešu periodu, piemērojot 1. atvieglojuma veidu, iepriekšējā pārskata gada peļņu dala ar mēnešu skaitu, skaitot no reģistrācijas mēneša līdz iepriekšējā pārskata gada pēdējam mēnesim, un reizina ar 12 (MK 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 86.punkts).
Nodokļa maksātājs, kurš reģistrējies pārskata gadā, piemērojot 2. atvieglojuma veidu, ņem vērā pārskata gadā darbiniekiem aprēķināto bruto darba samaksu, nosakot aprēķināto darba samaksu par periodu līdz taksācijas periodam, kurā veikts ziedojums, un veic pārrēķinu, iesniedzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju (MK 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 87.punkts).
Minēto atvieglojuma veida izvēli nodokļa maksātājs var norādīt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, kuru iesniedz pirmo reizi attiecīgajā pārskata gadā, vai arī deklarācijā par to mēnesi, kurā veikts ziedojums. Bet, ja pārskata gada laikā izvēlētais atvieglojuma veids mainās (piemēram, 1. atvieglojuma veida vietā izvēlas piemērot atvieglojumu pēc 3. veida), tad nodokļa maksātājam ir tiesības iepriekš norādīto veidu mainīt uz citu, taču visos pārskata gada 12 mēnešos ir jāpiemēro tikai viens no trijiem atvieglojuma veidiem. Tādā gadījumā nodokļa maksātājs par iepriekš piemērotajām atvieglojuma summām veiks labojumus iepriekšējo mēnešu deklarācijās pārskata gada ietvaros, un, ja precizētās deklarācijas tiks iesniegtas līdz uzņēmumu gada pārskata iesniegšanai par attiecīgo pārskata periodu, tad nokavējuma nauda netiks piemērota.
Kādos gadījumos nodokļa atvieglojumu nepiemēro
Ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona, ziedotāja darbinieks vai šā darbinieka ģimenes loceklis, nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu piemērot nevar.
Nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu nepiemēro, arī tad, ja ziedotājam nodokļu parāda kopsumma tā taksācijas perioda pirmajā dienā, kurā veikts ziedojums, pārsniedz 150 EUR, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods ir kalendāra mēnesis, tad, veicot faktisko ziedojumu, uzņēmumam ir jāvērtē, vai konkrētā mēneša 1.datumā tam nav bijuši visu nodokļu parādi lielāki par 150 EUR. Piemēram, ja uzņēmums ir ziedojis mēnesī, kura 1.datumā tam ir bijis nodokļu parāds 150 EUR vai vairāk, tad par ziedojuma summu nodokļa atvieglojumu ziedotājiem nepiemēro. Šo ziedojuma summu uzskata par nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem, un iekļauj nodokļa bāzē attiecīgā mēneša deklarācijā.
Ja ziedojumam ir pazīmes, ka ziedojuma devējs vai ar to saistīta persona gūst labumu no ziedojuma, tad ir runa par to, ka ziedojumam ir atlīdzības raksturs un nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu šādā gadījumā nepiemēro.
Par atlīdzības raksturu liecina:
1) ziedojums sabiedrībai ar slēptu vai atklātu mērķi sniegt labumu personai, kura ir ziedotāja darbinieks, valdes loceklis vai ģimenes loceklis, tādējādi gūstot labvēlīgākus nosacījumus sabiedrībā vai citu labumu, vērtējot pret šīs sabiedrības pārējiem biedriem;
2) ziedotājam vai ar to saistītai personai ir iespēja apmeklēt ziedojuma saņēmēja organizētus maksas pasākumus bez maksas (t.sk. izsniedzot ielūgumus, bezmaksas ieejas biļetes vai īpaši nosakot atlaidi ieejas biļetēm ziedotājiem);
3) ziedojuma saņēmējs ir izvietojis publiskas norādes ar ziedotāja zīmolu, vai ziedojuma saņēmēja nosaukumā ir nepārprotama norāde uz ziedotāja zīmolu vai tā elementiem, vai nosaukumu. Taču ziedotāja nosaukuma (arī uzņēmuma zīmola) iekļaušana ziedotāju sarakstā neliedz ziedotājam piemērot nodokļa atvieglojumu, ja katra atsevišķa ziedotāja nosaukuma (arī uzņēmuma zīmola) izvietojums nepārsniedz 1/20 (vienu divdesmito) daļu no teksta laukuma, t.i., šāda informācijas izvietošana pēc ekonomiskās būtības nav vērsta uz ziedotāja reklamēšanu, bet ir tikai neliela daļa no kopējās informācijas. Tādējādi, ja atbilstoši UIN piemērošanas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 31.12.2017., logo izvietošana jebkurā gadījumā tika uzskatīta par reklāmu, tad šobrīd ir pieļaujams norādīt ne tikai ziedotāja nosaukumu, bet arī tā logo, ja vien tas aizņem maksimāli mazāko daļu no visas attiecīgajā laukumā esošās informācijas un pēc ekonomiskās būtības nevar tikt uzskatīts par ziedotāja reklamēšanu.
Nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs, kas ziedo ES dalībvalstī vai EEZ valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kopā ar gada pārskatu nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus, kas apliecina, ka:
a) ziedojuma saņēmējs ir kādas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents,
b) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss rezidences valstī,
c) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu,
d) vismaz 75% no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma mērķiem.
Tātad, ja ziedotājs kopā ar gada pārskatu ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam minētos dokumentus, tad tas var piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ziedotājiem. Nodokļa deklarācijā ziedotājs atšifrē ārvalstu organizācijas-ziedojumu saņēmējus, norādot konkrētās organizācijas nosaukumu, reģistrācijas kodu, rezidences valsti, ziedojuma veikšanas datumu un ziedojuma summu.
Ziedojuma līgums
Ziedojuma līgums paredz, ka viena puse labprātīgi ziedo, bet otra puse piekrīt un pieņem ziedojumu.
Ja ziedojuma līgumā būs cita veida līguma pazīmes neatkarīgi no līguma nosaukuma, ziedotājs zaudēs tiesības pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem. Piemēram, ja uzņēmums ziedo organizācijai, kas pēc tam reklamē ziedotāju, par šādu ziedojumu nodokļu maksātājam nebūs tiesību piemērot UIN likumā noteiktos atvieglojumus par veiktajiem ziedojumiem. Turklāt tas attiecies arī uz gadījumiem, ja līgumā nav atrunāti ziedojuma saņēmēja pienākumi sniegt atlīdzību, bet ziedojuma saņēmējs to veic brīvprātīgi.
Tā, piemēram, ja ziedojuma saņēmējs vēlas pateikties par dāvinājumu un kādā no rīkotajiem pasākumiem izvietot ziedotāja reklāmu, ieteicams slēgt atsevišķus 2 līgumus:
- ziedojuma līgumu un
- reklāmas izvietošanas līgumu, turklāt atlīdzība par šo pakalpojumu nav noteikta tikai šķietami, bet atbilst tirgus nosacījumiem.
Vispārīgā gadījumā ziedotājs nav atbildīgs par to, kādā veidā vai apjomā ziedojuma saņēmējs izlieto saņemto ziedojumu savu mērķu sasniegšanai. Tomēr nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot nodokļa atvieglojumus, ja ziedojuma saņēmējs saņemtos līdzekļus nodod tālāk citai personai (tas ir, darbojas tikai kā starpnieks), izņemot atsevišķus gadījumus, kad:
a) ziedojuma saņēmējs ziedojumu vai daļu no tā nodod tālāk citai sabiedriskā labuma organizācijai, kuras sabiedriskā labuma darbības joma un mērķi atbilst ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbības jomai un mērķiem, līgumā norādot konkrētā ziedojuma vai tā daļas izlietojuma mērķi, kas atbilst gan ziedojuma saņēmēja, gan sabiedriskā labuma organizācijas darbības jomai, kā arī mērķim, un mantas vai finanšu līdzekļu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;
b) līdzekļi tiek nodoti fiziskajai personai tās ārstēšanai vai rehabilitācijai, ja ziedojuma saņēmējs līdz pārskata gada beigām ziedotājam ir sniedzis apliecinājumu par minēto līdzekļu izlietojumu šim mērķim (Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 85.punkts).