Kā aprēķina un pielieto prognozēto neapliekamo minimumu

Kā aprēķina un pielieto prognozēto neapliekamo minimumu, arī ja iepriekš nav gūti ienākumi

Darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, par kura apjomu darba devējs katru gadu līdz 1. janvārim un līdz 1. augustam saņem informāciju no VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Kā aprēķina prognozēto neapliekamo minimumu?

VID aprēķinot prognozēto neapliekamo minimumu periodam

  • no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, izmanto informāciju par ienākumiem no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim;
  • no 1. augusta līdz 31. decembrim, izmanto informāciju par ienākumiem no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam.

Kā aprēķina, ja iepriekš nav gūti ar IIN apliekami ienākumi?

Ja iepriekš nav gūti ienākumi, prognozētā neapliekamā minimuma aprēķinam par pamatu tiek ņemts maksimālais gada neapliekamais minimums, kas 2018. gadā ir 2400 eiro.

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par maksātāja apliekamajiem ienākumiem vai nodokļu maksātājs iepriekš nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbilst vienai divpadsmitajai daļai (1/12) no maksimālā gada neapliekamā minimuma, kas izdalīts ar 2 (2018. gadā – 100 eiro).

Tātad, ja iepriekš nav gūti ar IIN apliekami ienākumi:

Personām, kurām ir piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro vai 250 eiro mēnesī.

Kā var rasties nodokļa starpība – piemaksa vai pārmaksa?

VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums var atšķirties no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma, un tādēļ var rasties nodokļa starpība – piemaksa vai pārmaksa.

Lai pārrēķinātu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par gadu – piemērotu gada diferencēto neapliekamo minimumu faktiskajiem ienākumiem jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju par gadu var iesniegt visa nākamā gada garumā

Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iepriekšējos gados pārmaksāto nodokļa summu, tostarp pilnā apmērā neizmantoto neapliekamo minimumu, kā arī attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību, iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ziedojumus partijām var iesniegt visa nākamā gada garumā, kā arī par iepriekšējiem trim gadiem. Pārmaksātā nodokļa atgūšanai, deklarāciju par 2018. gadu varēs iesniegt līdz pat 2022. gada jūnija vidum.

Saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu jāiesniedz līdz 2019. gada 1. jūnijam. Turklāt tā ir jāiesniedz izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

VID jāinformē par aizdevumiem virs 15000 EUR

Līdz 1. jūnijam jāinformē VID par izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15000 EUR

1.jūnijs ir termiņš informācijas iesniegšanai VID par saņemtajiem vai izsniegtajiem aizdevumiem, ja tos ir izsniedzis viens aizdevējs un aizdevumu apmērs pārsniedz 15 000 eiro.

Kam, kādos gadījumos ir jādeklarē aizdevumi/aizņēmumi un kad par tiem ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis nosaka likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un tā 8. pantā minētie noteikumi.

Kam ir pienākums iesniegt informāciju VID?

Nodokļu maksātājam jāsniedz informācija VID par saņemto aizdevumu, ja

  • aizdevējs ir nerezidents vai
  • aizdevējs ir fiziska persona – rezidents, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros.

Ja aizdevumu fiziskai personai izsniedz Latvijā reģistrēta juridiska persona, tad tā informē VID par šo aizdevumu.

Kādos gadījumos ir jādeklarē aizņēmumi?

  • ja aizdevuma apmērs 2016. gadā no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 eiro;
  • ja aizdevumu apmērs iepriekšējā gadā (2015. gadā) no viena aizdevēja nepārsniedza 15 000 eiro, taču kopā ar 2016. gadā izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro;
  • ja aizdevējs 2016. gadā ir izsniedzis fiziskajai personai jaunu aizdevumu papildus iepriekšējam aizdevumam (to kopsummai), par kuru Valsts ieņēmumu dienestam jau ir sniegta informācija, un iepriekš izsniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa papildus aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro.

Kādos gadījumos aizņēmumi nav jādeklarē?

Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 eiro tā saņēmējiem nav jāsniedz:

  • ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, t.i. vecākiem, bērniem, mazbērniem, vecvecākiem, brāļiem, māsām, mazmazbērniem, vecvecākiem, brāļu un māsu bērniem u.tml.
  • ja aizdevējs ir Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Kad un kam par aizdevumu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Aizdevumu vai tā daļu, kuru fiziska persona ņem ārpus saimnieciskās darbības un nav atmaksājusi aizdevuma līgumā noteiktajā aizdevuma atmaksas termiņā, tiek pielīdzināts fiziskas personas ienākumam, par ko ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Par ienākumu gūšanas dienu tiek uzskatīta:

  • mēneša pēdējā diena pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa vai
  • mēneša pēdējā diena no aizdevuma izsniegšanas dienas, ja aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš pārsniedz 60 mēnešus.

Fiziskas personas ienākumam nepielīdzina:

1) viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu), kas nepārsniedz 1500 eiro;

2) aizdevumu, kas izsniegts fiziskajai personai, tās laulātajam vai ar to radniecībā esošām personām līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, lai tā segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta otrās daļas 2.punktā minētajiem nosacījumiem;

3) aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

Kas ir atbildīgs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu

Atbildīgā persona par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu tiek noteikta, ņemot vērā, vai aizdevuma līgums atbilst likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajiem kritērijiem.

Ja aizdevuma līgums atbilst noteiktajiem kritērijiem, un aizdevums netiek atmaksāts atbilstoši līgumā noteiktajam termiņam, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu ir atbildīgs aizdevuma ņēmējs – fiziskā persona. Savukārt, ja aizdevuma līgums neatbilst noteiktajiem kritērijiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu ir atbildīgs aizdevējs.

Aizdevuma līgums atbilst likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajiem kritērijiem, ja:

  • aizdevumu ir izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas;
  • aizdevuma līgums ir noslēgts rakstiski;
  • aizdevums tiek izsniegts bezskaidras naudas veidā, un aizdevuma atmaksa veicama bezskaidras naudas veidā;
  • aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 60 mēnešus;
  • aizdevējam nav nodokļu parādu aizdevuma izsniegšanas dienā, kas vecāki par vienu mēnesi no attiecīgā nodokļa likumā noteiktās samaksas dienas;
  • maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz
    • reizinājumu, kas iegūts 30 % no aizdevuma ņēmēja vidējiem mēneša bruto ienākumiem pie aizdevēja pēdējo 12 mēnešu laikā līdz aizdevuma izsniegšanas dienai reizinot ar 60.
    • Ja aizdevuma ņēmējs – īpašnieks (dalībnieks, biedrs) negūst ienākumus no aizdevēja, tad maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz uz aizdevuma ņēmēju attiecināmo aizdevēja pašu kapitāla apmēru (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu);
  • visu fiziskajām personām sniegto aizdevumu summa nepārsniedz aizdevēja pašu kapitālu (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu).

Neskaidrību gadījumā varat saņemt mūsu speciālistu konsultāciju, kā arī palīdzību aizdevumu deklarēšanā.  Zvaniet +371 28662328 vai rakstiet gramatvede@ilgak.lv.

Gada pārskata nodošana

Pēdējā diena, kad var iesniegt Gada pārskatu, ir 2.maijs (02.05.2017.)

Šogad pirmo reizi gada pārskats par 2016. gadu ir jāsagatavo saskaņā ar jauno Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu. Tam nepieciešama pieredze un zināšanas. Ja “ūdens smeļas mutē” un vajadzīgs padoms vai palīdzība, to vēl līdz aprīļa beigām var pagūt saņemt profesionālā grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumā.

Kam ir pienākums iesniegt gada pārskatu?

  • komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un pastāvīgajām pārstāvniecībām,
  • 300 000 eiro apgrozījuma slieksni pārsniegušiem individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām,
  • biedrībām, arodbiedrībām, nodibinājumiem,
  • finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem – tostarp krājaizdevu sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri ir dibināti kā komercsabiedrības,
  • reliģiskajām organizācijām,
  • politiskajām partijām un to organizācijām,
  • iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām.

Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma.

Ja sabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir vidēja vai liela sabiedrība, tās finanšu pārskats sastāv no

  • bilances,
  • peļņas vai zaudējumu aprēķina,
  • naudas plūsmas pārskata,
  • pašu kapitāla izmaiņu pārskata un
  • finanšu pārskata pielikuma.

Ja sabiedrība atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem ir maza sabiedrība, tās finanšu pārskats sastāv no

  • bilances,
  • peļņas vai zaudējumu aprēķina un
  • finanšu pārskata pielikuma.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo un iesniedz latviešu valodā. Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, gada pārskatus drīkst iesniegt tikai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz 2017. gada 1. februārim tiem uzņēmumiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus.

Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro”.

Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2017. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2016. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 euro.

Ja Jūsu uzņēmumam ir saistoši šie noteikumi un Jums ir nepieciešama palīdzība vai konsultācijas saistībā ar šīs prasības ievērošanu, sazinieties ar mums un  mēs palīdzēsim.

Call Now ButtonPieteikties konsultācijai