Archives

Home Saimnieciskās darbības veicējs

Atbalsts patentmaksas maksātājiem – kā pagarināt patentmaksas termiņu

Ja izsludinātās ārkārtas situācijas un krīzes periodā patentmaksas maksātāju un samazinātās patentmaksas maksātāju saimnieciskā darbība ir bijusi ierobežota, šie saimnieciskās darbības veicēji var pagarināt patentmaksas piemērošanas termiņu par periodu, kurā saimnieciskā darbība nav veikta un nav gūti ienākumi no saimnieciskās darbības.

Ministru kabineta (MK) 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”, nosakot kārtību, kādā patentmaksas vai samazinātās patentmaksas maksātāji, kas cietuši no Covid-19 ietekmes, var pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka patentmaksai un samazinātai patentmaksai, kas iegādāta 2020. gadā uz 6 kalendāriem mēnešiem vai par pilnu kalendāro gadu un attiecīgais periods iekrīt izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, var pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu par trīs kalendāra mēnešiem.

Ja patentmaksas vai samazinātās patentmaksas maksātājs vēlas pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu sakarā ar Covid-19 izplatību, maksātājam jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestā, apliecinot, ka periodā, kurā visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija, nav gūti ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

VID skaidrojums par patentmaksas termiņa pagarinājumu

Turpinot sniegt atbalstu nodokļu jomā saistībā ar Covid-19 radīto krīzi, ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”, nosakot atvieglojumu patentmaksas maksātajiem.

Gadījumos, ja patentmaksa ir samaksāta par periodu, kas iekrīt ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji.

Patentmaksas piemērošanas termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem šādos gadījumos:

  • ja tā ir samaksāta par sešiem mēnešiem, kas iekrīt laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 9.jūnijam, kad valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis;
  • ja patentmaksa ir samaksāta par visu 2020. gadu.

Piemērs

Aija samaksāja patentmaksu par sešiem mēnešiem no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 30. jūlijam. Aija bija plānojusi piedalīties gadatirgū, kas saistībā ar ārkārtējo situāciju ir pārcelts uz  septembri. Aija iesniedz VID iesniegumu par patentmaksas piemērošanas termiņa pagarinājumu VID pagarinās patentmaksas darbības periodu par trīs kalendāra mēnešiem līdz 2020. gada 30. oktobrim bez papildu maksājuma.

Lai pagarinātu samaksātās patentmaksas piemērošanas termiņu, personai jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informējot par vēlmi pagarināt patentmaksas termiņu un apliecinot, ka laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. jūnijam nav gūti ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

Iesniegumu EDS var iesniegt sadaļā “Dokumenti/Sagatavot dokumentu no veidlapas/ Informācija Valsts ieņēmumu dienestam” vai arī sadaļā “Sarakste ar VID/Rakstīt jaunu vēstuli/kategorija “Paziņojums VID””.

Savukārt, ja patentmaksa ir veikta par vienu vai trim mēnešiem, šādu bezmaksas pagarinājumu piemērot nevar.

 

Saimnieciskās darbības jomas un profesijas, par kurām maksā patentmaksu*:

Ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, kā arī apģērbu un apavu izgatavošana un labošana:

tekstila, ādas un tām radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotājs (piemēram, šuvējs, drēbnieks, piegriezējs)

Pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi:

    • precīzijas izstrādājumu izgatavotājs (piemēram, pulksteņmeistars),
    • mūzikas instrumentu skaņotājs,
    • juvelieris,
    • slēdzeņu atslēdznieks,
    • kalējs,
    • kapu/akmens plākšņu izgatavotājs, akmeņkalis,
    • kurpnieks, apavu labotājs, apavu tīrītājs.

Amatniecības izstrādājumu izgatavošana:

    • podnieks vai tam radniecīgas profesijas speciālists (piemēram, keramiķis),
    • stikla izstrādājumu izgatavotājs un apdarinātājs,
    • apgleznotājs, gravētājs un kodinātājs,
    • koka, pinumu un tiem radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotājs (piemēram, mīksto un koka rotaļlietu izgatavotājs),
    • mūzikas instrumentu izgatavotājs un labotājs.

Floristika:

florists un floristikas speciālists.

Fotografēšanas, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumi:

fotogrāfs, mākslas fotogrāfs, kinooperators un audioieraksta operators.

Skaistumkopšanas pakalpojumi:

frizieris un skaistumkopšanas speciālists (piemēram, frizieris, grimētājs, kosmetologs, kosmētiķis, nagu kopšanas speciālists, parūku meistars, pirtnieks, stilists, vizāžists, tetovētājs, dekoratīvās caurduršanas meistars).

Privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi:

    • skursteņslauķis,
    • mājkalpotājs, apkopējs un palīgs mājas darbos (piemēram, logu mazgātājs, zāles pļaušanas un krūmu griešanas pakalpojumu sniedzējs),
    • auklis, guvernants, aprūpētājs, skolēnu pavadonis, privātskolotājs,
    • fizioterapijas speciālists (piemēram, fizioterapeits masieris).
*Ministru kabineta noteikumi Nr. 28 (16.01.2018.) “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”

 

Raksts sagatavots pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju (www.vid.gov.lv)

Saimnieciskās darbības izdevumu 80% ierobežojums

Saimnieciskās darbības izdevumu 80% ierobežojuma piemērošana

Kad piemēro 80% ierobežojumu?

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām noteiktais ierobežojums saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanai 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem piemērojams iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Kuri izdevumi ir attiecināmi uz saimniecisko darbību un kuri nav?

Saimnieciskās darbības veicējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma. To nosaka kā starpību starp ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītiem izdevumiem.

Kuri izdevumi ir ieskaitāmi kā saistītie ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, ir noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta – No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana, trešajā daļā. Tostarp ir izdevumi

  • par iegādātām izejvielām, materiāliem, par precēm, kurināmo un enerģiju,
  • nomas un īres maksa,
  • izdevumi, kas saistīti ar algotā darbaspēka izmantošanu,
  • komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga izdevumi,
  • pamatlīdzekļu nolietojums un izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu remontu,
  • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summa, iemaksas privātajos pensiju fondos un citas prēmiju summas, kuras atļauj likumdošana;
  • izdevumi par darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu,
  • procentu maksa par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;
  • nodokļi un nodevas, maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot iedzīvotāju ienākuma un pievienotās vērtības nodokļu maksājumus, tāpat arī valsts nodevas par prasības pieteikumu tiesā nav iekļaujamas saimnieciskās darbības izmaksās;
  • nav iekļaujamas samaksātās soda un kavējumu naudas.

Kad nepiemēro 80% ierobežojumu?

Ir vairāki izdevumu veidi, uz kuriem netiek attiecināts 80% ierobežojums.

  1. Darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis.
  2. Nekustamā īpašuma nodoklis.
  3. Pamatlīdzekļu nolietojums.
  4. Kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Noteikto 80% saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro par pirmo gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas pašnodarbinātajiem

Savukārt pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas nolūkiem, nosakot iemaksu objektu, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais 80% ierobežojums netiek piemērots.

  • Ja ienākumi mēnesī sasniedz 430 eiro, pašnodarbinātajam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 32,15% no 430 eiro vai no brīvi izvēlētas lielākas summas.
  • Ja ienākumi mēnesī ir mazāki par 430 eiro, no faktiskajiem ienākumiem jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai.
  • Ja ienākumi lielāki par 430 eiro un, ja izvēlētais iemaksu objekts ir 430 eiro, papildus jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai no summas, kas pārsniedz 430 eiro.
Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju

Kā iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju izmantojot EDS

Latvijas iedzīvotājiem, kuri 2017. gadā ir veikuši saimniecisko darbību, piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības, līdz 2018. gada 1. jūnijam obligāti ir jāiesniedz gada ienākumu deklarāciju par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem. Turklāt fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējām gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS.

Ja saimnieciskā darbības rezultātā ienākumu un izdevumu uzskaite, to grāmatojumi šaubas nerada, deklarācijas iesniegšana ir vienkārša un veicama elektroniski izmantojot VID EDS.

Tomēr, dažkārt mēdz rasties šaubas un ir nepieciešama konsultācija vai palīdzība deklarācijas aizpildīšanā. Lai ietaupītu laiku, pūliņus un gūtu pārliecību, ka uzskaite ir veikta precīzi, – atbilstoši likumdošanas prasībām, un gada deklarācija ir aizpildīta, iekļaujot tajā visu vajadzīgo informāciju, visus attaisnotos izdevumus, lietderīgi ir izmantot grāmatvedības pakalpojumu. Lai tam pieteiktos, zvaniet uz tālruni 28662328 vai rakstiet uz e-pastu gramatvede@ilgak.lv

Kā iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju izmantojot EDS?

Pieslēgšanās

Lai pieslēgtos EDS, jāatver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS tīmekļa vietne https://eds.vid.gov.lv un

  • EDS autentificēšanās sākumekrānā jāievada VID piešķirtais EDS lietotājvārds un parole vai
  • jāizvēlas www.latvija.lv paplašinājums un jāautorizējas, izmantojot internetbanku.

Sadaļa Gada ienākumu deklarācija

Atverot sadaļu Gada ienākumu deklarācija, var apskatīt iesniegtās vai neiesniegtās deklarācijas par trim pēdējiem gadiem. Šajā sadaļā, pievienojot attaisnoto izdevumu dokumentus, var aizpildīt un iesniegt gada ienākumu deklarācijas.

Attaisnoto izdevumu dokumentu kopiju pievienošana

Attaisnoto izdevumu dokumentus var iesniegt, pievienojot to attēlus, EDS sadaļā Attaisnoto izdevumu dokumenti vai gada ienākumu deklarācijas D4 pielikumā.

Vēl viens veids kā var iesniegt attaisnoto izdevumu dokumentus ir izmantojot VID mobilo lietotni Attaisnotie izdevumi.

Attaisnoto izdevumu dokumentu pievienošana, izmantojot EDS sadaļu “Attaisnotie izdevumi”

Atver sadaļu Attaisnotie izdevumi un ar pogas Choose file palīdzību izvēlas attaisnotā izdevuma dokumenta kopijas failu un pievieno ar nospiežot Pievienot jaunu dokumentu.

Kad dokuments tiks pievienots, parādīsies attaisnotā izdevuma dokumenta (čeka) atšifrēšanas logs, kurā ir jānorāda visa dokumentā norādītā informācija, lai tajā iekļautie izdevumi tiktu veiksmīgi iekļauti D4 pielikumā.

Iesniedzot attaisnoto izdevumu dokumentu par kādu no saviem radiniekiem, atšifrēšanas loga apakšā ir jānorāda radinieka personas kods, vārds, uzvārds un radniecības pakāpe.

Kad visa informācija ir ievadīta, nospiež pogu Saglabāt.

Attaisnoto izdevumu dokumentu pievienošana, izmantojot EDS deklarācijas D4 pielikumu

Šis veids ir piemērots gadījumā, kad attaisnotā izdevuma dokuments ir jāpievieno iesāktai gada deklarācijai.

Atver savas deklarācijas D4 pielikumu un izvēlas pogu Pievienot maksājuma dokumentu. Lai izvēlētos attaisnoto izdevumu dokumentu, nospiež pogu Choose file. Pēc dokumenta pievienošanas, pielikumā D4 parādās jauna aile, kuru aizpilda ar pievienotā dokumenta informāciju:

  • maksājuma dokumenta datums,
  • maksājuma dokumenta numurs,
  • pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas kods/personas kods,
  • pakalpojuma sniedzēja nosaukums/vārds, uzvārds,
  • attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstniecību un ārstniecību pilnā apmērā.

Ja attaisnoto izdevumu dokumentu iesniedz par kādu no saviem radiniekiem:

  • deklarācijas D4 pielikumā nospiež pogu Pievienot personu,
  • ievada radinieka personas kodu, vārdu, uzvārdu un radniecības pakāpi,
  • pievieno radinieka attaisnoto izdevumu dokumentu, nospiežot Pievienot maksājuma dokumentu.

Gada ienākumu deklarācijas saglabāšana un iesniegšana

Kad visi attaisnoto izdevumu dokumenti ir pievienoti, aizpilda/pārbauda saziņas informāciju (e-pastu, telefonu), informāciju par bankas kontu, uz kuru ir jāveic pārmaksātā nodokļa atmaksa.

Pēc visas informācijas ievadīšanas nospiež pogu Pārbaudīt un saglabāt. Lapas apakšā vai lapas augšā, tiek pārbaudītas aizpildītās deklarācijas neatbilstības un kļūdas. Ja kļūdu nav, aktivizējas poga Iesniegt, kuru nospiežot deklarācija tiek nosūtīta VID. Ja konstatētas kļūdas, tās redzamas dokumenta augšdaļā ar kļūdas vai brīdinājuma aprakstu.

Dokumentus ar brīdinājuma pazīmi var iesniegt, savukārt dokumentus ar kļūdu iesniegt nevar. Ja kļūdas nav vai kad tās ir novērstas, nospiež pogu Iesniegt, un iesniedz deklarāciju VID.

Ja gada deklarācija veiksmīgi ir iesniegta VID, parādīsies ziņojums par dokumenta iesniegšanu.

Trīs mēnešu laikā VID informēs par pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, nosūtot vēstuli uz EDS profila sadaļu Sarakste ar VID un norādīto saziņas e-pastu.

IIN, VSAOI un PVN pašnodarninātajiem, saimnieciskās darbības veicējiem

Nodokļu maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme

Ja esi saimnieciskās darbības veicējs, proti, pašnodarbinātā persona, zemnieku saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, tad ņem vērā, ka

  • iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir 20%, ja ienākumi nepārsniedz 20 004 eiro gadā,
  • par ienākumu daļu no 20 004 līdz 55 000 eiro, IIN likme ir 23%
  • ienākumiem virs 55 000 eiro IIN likme ir 31,4%.

Saimnieciskās darbības izdevumi

Saimnieciskās darbības izdevumos var norakstīt 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Par atlikušo starpību ir jāsamaksā IIN.

Izņēmums ir tie izdevumi, kurus pilnā apmērā var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos. Izdevumu ierobežojumu nepiemēro:

  • darba algai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā solidaritātes nodoklim;
  • nekustamā īpašuma nodoklim;
  • pamatlīdzekļu nolietojumam;
  • kompensācijām īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;
  • par pirmajiem diviem saimnieciskās darbības gadiem;
  • par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Sākot ar 2018. gadu pamatlīdzekļa vērtība, no kuras aprēķina nolietojumu, aprēķināma tiem pamatlīdzekļiem, kuru iegādes vērtība ir lielāka par 1000 eiro. Līdz šim bija no 427 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI)

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) jāveic no ienākumiem, kas nav mazāki par minimālo algu. 2018. gadā VSAOI jāmaksā no 430 eiro vai brīvi izvēlētas summas, kas var būt lielāka par minimālo algu.

No 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 5% apmērā. Maksāšanas kārtība par ienākumiem no saimnieciskās darbības:

  • ja ienākumi ir līdz 50 eiro gadā, VSAOI un iemaksas pensiju apdrošināšanai neveic;
  • ja ienākumi ir lielāki par 50 eiro gadā, bet mazāk nekā 430 eiro mēnesī, veic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% no faktiskajiem ienākumiem;
  • ja ienākumi ir 430 eiro un vairāk mēnesī, veic VSAOI 32,15% no 430 eiro vai brīvi izvēlētas lielākas summas, un veic 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai summai ko veido starpība no faktiskie ienākumiem un saimnieciskās darbības un summas, no kuras ir veikti VSAOI 32,15% apmērā.

Lauksaimniekiem no lauksaimnieciskās ražošanas ienākumiem sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu ir jāaprēķina un jāveic tikai vienu reizi, – līdz nākamā gada 15. aprīlim.

Kad jāreģistrējas par PVN maksātāju

PVN maksātāju reģistrā saimnieciskās darbības veicējam ir jāreģistrējas, ja ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vismaz 40 000 eiro.

Nodokļa maksātājiem, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet, kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, jāiesniedz iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis.

Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā tikai tādā gadījumā, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus ar PVN apliekamus darījumus. Tomēr šai personai ir jāiemaksā PVN valsts budžetā par summu, kas pārsniedz 40 000 eiro, divdesmit dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.

Atsevišķos gadījumos jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā arī pirms iepriekš minētās summas sasniegšanas.

Individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs

Individuālais komersants – kad un kā reģistrēt, kādi ir nodokļi

Komerclikuma 1. pants nosaka, ka individuālais komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona, kura veic komercdarbību, t.i., saimniecisko darbību, kas ir jebkura sistemātiska un patstāvīga darbība par atlīdzību.

Atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

Fiziskajai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja tās:

1) gada apgrozījums no fiziskās personas veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 eiro;

vai

2) veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai; komercaģenta jēdzienu nosaka Komerclikuma 45. pants – tas ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu;

vai

3) veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera darbībai; māklera jēdzienu definē Komerclikuma 64. pants – komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumiskās attiecībās; šis nosacījums neattiecas uz personām, kas veic biržas darījumus;

vai

4) veiktā saimnieciskā darbība atbilst abām šādām pazīmēm:

  • gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500 eiro,
  • saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.

Fiziskā persona var sevi pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā arī tad, ja tā neatbilst iepriekš minētajām prasībām.

Kā individuālo komersantu pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā?

Lai reģistrētu individuālā komersanta komercdarbību, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz:

  • pieteikuma veidlapa;
  • nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegta piekrišana individuālā komersanta juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā; ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz;
  • informācija par valsts nodevas apmaksu.
  • informācija par publikāciju “Latvijas Vēstnesī”.

Veidlapas var atrast Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā.

Fiziskā persona kā saimnieciskās darbības veicējs

Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājai – saimnieciskās darbības veicējai –, norādot jomu, kurā persona veiks saimniecisko darbību. To var veikt gan elektroniski EDS, gan klātienē VID klientu apkalpošanas centros.

Kādus nodokļus maksā individuālais komersants?

Individuālais komersants (IK) var izvēlēties maksāt

  • iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai
  • mikrouzņēmumu nodokli.

Atbilstoši 2018. gada izmaiņām pirmajā gadījumā 20% ienākumam līdz 20 004 eiro gadā vai 23% gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro vai mikrouzņēmumu nodokli 15% no ieņēmumiem.

Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” individuālais komersants ir pašnodarbināta persona, kurai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jāveic kā pašnodarbinātai personai.

Pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz valstī noteiktās minimālās algas apmēru (2018. gadā – 430 eiro), no ienākumiem jāveic VSAOI 5% apmērā pensiju apdrošināšanai. Ja ienākums mēnesī sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, jāveic VSAOI vispārējā apmērā (32,15%).

No starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā iemaksu objekta 5% apmērā jāveic arī VSAOI maksājums pensiju apdrošināšanai. Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniedz 50 eiro, tad VSAOI 5% apmērā var neveikt.

Pieteikties konsultācijai