Nodokļu izmaiņas 2021. gadā

Vienotais nodokļu konts, minimālā alga, sociālās iemaksas no 2021.gada

No 2021. gada vienots nodokļu konts

No 2021. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos iekšzemes nodokļus gan uzņēmēji, gan privātpersonas varēs pārskaitīt vienā bankas kontā – vienotā nodokļu kontā. Izņēmums ir muitas nodokļi, kuri vienotajā kontā tiks skaitīti, tikai sākot ar 2023. gadu.

Arī maksāšanas termiņš šiem nodokļiem ir noteikts viens –  katra mēneša 23. Tomēr neregulārajiem maksājumiem un maksājumiem, kas noteikti ar citu dokumentu, saglabāsies līdzšinējā kārtība, piemēram, neregulārajām deklarācijām un apmaksām, kas noteiktas ar VID lēmumos noteiktajiem termiņiem.

Kā notiks nodokļu summu segšana?

Bankas kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu – pirmais iekšā, pirmais ārā. Līdz ar to vienlaikus vairs nevarēs būt gan nodokļu pārmaksa, gan parāds, par kuru aprēķina nokavējuma naudu. Kārtību kā tiek segti nodokļi nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.

Izmaiņas nodokļu deklarēšanas kārtībā

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, līdz katra mēneša 17. datumam jāiesniedz Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (darba devēja ziņojums) un elektroenerģijas nodokļa deklarācija. Savukārt izložu un azartspēļu nodoklis jādeklarē līdz katra mēneša 15. datumam.

Turpmāk nebūs spēkā VID paziņotie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņi. Visām tām deklarācijām, kuru iesniegšanas termiņš bija līdz 20. datumam, saglabāsies līdzšinējie iesniegšanas termiņi.

Neapliekamais minimums 2021. gadā

  1. gadā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai ir noteikts:
  • maksimālais gada neapliekamais minimums paliek nemainīgs, un tas ir 3600 EUR (300 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, paliek nemainīgs, un tas ir 6000 EUR (500 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, tiek paaugstināts uz 21 600 EUR (1800 EUR mēnesī) Apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, 2020. gadā ir 1200 EUR mēnesī.
  1. gadā saglabājas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu 2020. gada līmenī, un tas ir 250 EUR mēnesī.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.

2021. gadā minimālā alga 500 EUR

No 2021. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 430 EUR līdz 500 EUR. Ar šīm izmaiņām* paredz, ka darbinieks, kuram ir minimālā darba alga 430 EUR mēnesī turpmāk saņems par aptuveni 50 EUR mēnesī vairāk.

*Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Samazina sociālās iemaksas

No 2021. gada 1. janvāra par 1 procentpunktu samazināsies sociālās iemaksas– no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59%, bet darba ņēmējam – 10,50% apmērā.

Minimālās sociālās iemaksas

Taču turpmāk tiek noteiktas minimālās sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. No 2021. gada jūlija tiks ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no 2021. gada būs 500 EUR apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 EUR apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja, paredz likuma grozījumi.

Likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie

No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo 5% vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi.

*Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Atbalsts patentmaksas maksātājiem – kā pagarināt patentmaksas termiņu

Ja izsludinātās ārkārtas situācijas un krīzes periodā patentmaksas maksātāju un samazinātās patentmaksas maksātāju saimnieciskā darbība ir bijusi ierobežota, šie saimnieciskās darbības veicēji var pagarināt patentmaksas piemērošanas termiņu par periodu, kurā saimnieciskā darbība nav veikta un nav gūti ienākumi no saimnieciskās darbības.

Ministru kabineta (MK) 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”, nosakot kārtību, kādā patentmaksas vai samazinātās patentmaksas maksātāji, kas cietuši no Covid-19 ietekmes, var pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka patentmaksai un samazinātai patentmaksai, kas iegādāta 2020. gadā uz 6 kalendāriem mēnešiem vai par pilnu kalendāro gadu un attiecīgais periods iekrīt izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, var pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu par trīs kalendāra mēnešiem.

Ja patentmaksas vai samazinātās patentmaksas maksātājs vēlas pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu sakarā ar Covid-19 izplatību, maksātājam jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestā, apliecinot, ka periodā, kurā visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija, nav gūti ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

VID skaidrojums par patentmaksas termiņa pagarinājumu

Turpinot sniegt atbalstu nodokļu jomā saistībā ar Covid-19 radīto krīzi, ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”, nosakot atvieglojumu patentmaksas maksātajiem.

Gadījumos, ja patentmaksa ir samaksāta par periodu, kas iekrīt ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji.

Patentmaksas piemērošanas termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem šādos gadījumos:

  • ja tā ir samaksāta par sešiem mēnešiem, kas iekrīt laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 9.jūnijam, kad valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis;
  • ja patentmaksa ir samaksāta par visu 2020. gadu.

Piemērs

Aija samaksāja patentmaksu par sešiem mēnešiem no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 30. jūlijam. Aija bija plānojusi piedalīties gadatirgū, kas saistībā ar ārkārtējo situāciju ir pārcelts uz  septembri. Aija iesniedz VID iesniegumu par patentmaksas piemērošanas termiņa pagarinājumu VID pagarinās patentmaksas darbības periodu par trīs kalendāra mēnešiem līdz 2020. gada 30. oktobrim bez papildu maksājuma.

Lai pagarinātu samaksātās patentmaksas piemērošanas termiņu, personai jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informējot par vēlmi pagarināt patentmaksas termiņu un apliecinot, ka laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. jūnijam nav gūti ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

Iesniegumu EDS var iesniegt sadaļā “Dokumenti/Sagatavot dokumentu no veidlapas/ Informācija Valsts ieņēmumu dienestam” vai arī sadaļā “Sarakste ar VID/Rakstīt jaunu vēstuli/kategorija “Paziņojums VID””.

Savukārt, ja patentmaksa ir veikta par vienu vai trim mēnešiem, šādu bezmaksas pagarinājumu piemērot nevar.

 

Saimnieciskās darbības jomas un profesijas, par kurām maksā patentmaksu*:

Ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, kā arī apģērbu un apavu izgatavošana un labošana:

tekstila, ādas un tām radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotājs (piemēram, šuvējs, drēbnieks, piegriezējs)

Pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi:

    • precīzijas izstrādājumu izgatavotājs (piemēram, pulksteņmeistars),
    • mūzikas instrumentu skaņotājs,
    • juvelieris,
    • slēdzeņu atslēdznieks,
    • kalējs,
    • kapu/akmens plākšņu izgatavotājs, akmeņkalis,
    • kurpnieks, apavu labotājs, apavu tīrītājs.

Amatniecības izstrādājumu izgatavošana:

    • podnieks vai tam radniecīgas profesijas speciālists (piemēram, keramiķis),
    • stikla izstrādājumu izgatavotājs un apdarinātājs,
    • apgleznotājs, gravētājs un kodinātājs,
    • koka, pinumu un tiem radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotājs (piemēram, mīksto un koka rotaļlietu izgatavotājs),
    • mūzikas instrumentu izgatavotājs un labotājs.

Floristika:

florists un floristikas speciālists.

Fotografēšanas, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumi:

fotogrāfs, mākslas fotogrāfs, kinooperators un audioieraksta operators.

Skaistumkopšanas pakalpojumi:

frizieris un skaistumkopšanas speciālists (piemēram, frizieris, grimētājs, kosmetologs, kosmētiķis, nagu kopšanas speciālists, parūku meistars, pirtnieks, stilists, vizāžists, tetovētājs, dekoratīvās caurduršanas meistars).

Privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi:

    • skursteņslauķis,
    • mājkalpotājs, apkopējs un palīgs mājas darbos (piemēram, logu mazgātājs, zāles pļaušanas un krūmu griešanas pakalpojumu sniedzējs),
    • auklis, guvernants, aprūpētājs, skolēnu pavadonis, privātskolotājs,
    • fizioterapijas speciālists (piemēram, fizioterapeits masieris).
*Ministru kabineta noteikumi Nr. 28 (16.01.2018.) “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”

 

Raksts sagatavots pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju (www.vid.gov.lv)

Saimnieciskās darbības izdevumu 80% ierobežojums

Saimnieciskās darbības izdevumu 80% ierobežojuma piemērošana

Kad piemēro 80% ierobežojumu?

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām noteiktais ierobežojums saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanai 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem piemērojams iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Kuri izdevumi ir attiecināmi uz saimniecisko darbību un kuri nav?

Saimnieciskās darbības veicējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma. To nosaka kā starpību starp ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītiem izdevumiem.

Kuri izdevumi ir ieskaitāmi kā saistītie ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, ir noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta – No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana, trešajā daļā. Tostarp ir izdevumi

  • par iegādātām izejvielām, materiāliem, par precēm, kurināmo un enerģiju,
  • nomas un īres maksa,
  • izdevumi, kas saistīti ar algotā darbaspēka izmantošanu,
  • komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga izdevumi,
  • pamatlīdzekļu nolietojums un izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu remontu,
  • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summa, iemaksas privātajos pensiju fondos un citas prēmiju summas, kuras atļauj likumdošana;
  • izdevumi par darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu,
  • procentu maksa par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;
  • nodokļi un nodevas, maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot iedzīvotāju ienākuma un pievienotās vērtības nodokļu maksājumus, tāpat arī valsts nodevas par prasības pieteikumu tiesā nav iekļaujamas saimnieciskās darbības izmaksās;
  • nav iekļaujamas samaksātās soda un kavējumu naudas.

Kad nepiemēro 80% ierobežojumu?

Ir vairāki izdevumu veidi, uz kuriem netiek attiecināts 80% ierobežojums.

  1. Darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis.
  2. Nekustamā īpašuma nodoklis.
  3. Pamatlīdzekļu nolietojums.
  4. Kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Noteikto 80% saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro par pirmo gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas pašnodarbinātajiem

Savukārt pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas nolūkiem, nosakot iemaksu objektu, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais 80% ierobežojums netiek piemērots.

  • Ja ienākumi mēnesī sasniedz 430 eiro, pašnodarbinātajam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 32,15% no 430 eiro vai no brīvi izvēlētas lielākas summas.
  • Ja ienākumi mēnesī ir mazāki par 430 eiro, no faktiskajiem ienākumiem jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai.
  • Ja ienākumi lielāki par 430 eiro un, ja izvēlētais iemaksu objekts ir 430 eiro, papildus jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai no summas, kas pārsniedz 430 eiro.
Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju

Kā iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju izmantojot EDS

Latvijas iedzīvotājiem, kuri 2017. gadā ir veikuši saimniecisko darbību, piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības, līdz 2018. gada 1. jūnijam obligāti ir jāiesniedz gada ienākumu deklarāciju par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem. Turklāt fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējām gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS.

Ja saimnieciskā darbības rezultātā ienākumu un izdevumu uzskaite, to grāmatojumi šaubas nerada, deklarācijas iesniegšana ir vienkārša un veicama elektroniski izmantojot VID EDS.

Tomēr, dažkārt mēdz rasties šaubas un ir nepieciešama konsultācija vai palīdzība deklarācijas aizpildīšanā. Lai ietaupītu laiku, pūliņus un gūtu pārliecību, ka uzskaite ir veikta precīzi, – atbilstoši likumdošanas prasībām, un gada deklarācija ir aizpildīta, iekļaujot tajā visu vajadzīgo informāciju, visus attaisnotos izdevumus, lietderīgi ir izmantot grāmatvedības pakalpojumu. Lai tam pieteiktos, zvaniet uz tālruni 28662328 vai rakstiet uz e-pastu gramatvede@ilgak.lv

Kā iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju izmantojot EDS?

Pieslēgšanās

Lai pieslēgtos EDS, jāatver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS tīmekļa vietne https://eds.vid.gov.lv un

  • EDS autentificēšanās sākumekrānā jāievada VID piešķirtais EDS lietotājvārds un parole vai
  • jāizvēlas www.latvija.lv paplašinājums un jāautorizējas, izmantojot internetbanku.

Sadaļa Gada ienākumu deklarācija

Atverot sadaļu Gada ienākumu deklarācija, var apskatīt iesniegtās vai neiesniegtās deklarācijas par trim pēdējiem gadiem. Šajā sadaļā, pievienojot attaisnoto izdevumu dokumentus, var aizpildīt un iesniegt gada ienākumu deklarācijas.

Attaisnoto izdevumu dokumentu kopiju pievienošana

Attaisnoto izdevumu dokumentus var iesniegt, pievienojot to attēlus, EDS sadaļā Attaisnoto izdevumu dokumenti vai gada ienākumu deklarācijas D4 pielikumā.

Vēl viens veids kā var iesniegt attaisnoto izdevumu dokumentus ir izmantojot VID mobilo lietotni Attaisnotie izdevumi.

Attaisnoto izdevumu dokumentu pievienošana, izmantojot EDS sadaļu “Attaisnotie izdevumi”

Atver sadaļu Attaisnotie izdevumi un ar pogas Choose file palīdzību izvēlas attaisnotā izdevuma dokumenta kopijas failu un pievieno ar nospiežot Pievienot jaunu dokumentu.

Kad dokuments tiks pievienots, parādīsies attaisnotā izdevuma dokumenta (čeka) atšifrēšanas logs, kurā ir jānorāda visa dokumentā norādītā informācija, lai tajā iekļautie izdevumi tiktu veiksmīgi iekļauti D4 pielikumā.

Iesniedzot attaisnoto izdevumu dokumentu par kādu no saviem radiniekiem, atšifrēšanas loga apakšā ir jānorāda radinieka personas kods, vārds, uzvārds un radniecības pakāpe.

Kad visa informācija ir ievadīta, nospiež pogu Saglabāt.

Attaisnoto izdevumu dokumentu pievienošana, izmantojot EDS deklarācijas D4 pielikumu

Šis veids ir piemērots gadījumā, kad attaisnotā izdevuma dokuments ir jāpievieno iesāktai gada deklarācijai.

Atver savas deklarācijas D4 pielikumu un izvēlas pogu Pievienot maksājuma dokumentu. Lai izvēlētos attaisnoto izdevumu dokumentu, nospiež pogu Choose file. Pēc dokumenta pievienošanas, pielikumā D4 parādās jauna aile, kuru aizpilda ar pievienotā dokumenta informāciju:

  • maksājuma dokumenta datums,
  • maksājuma dokumenta numurs,
  • pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas kods/personas kods,
  • pakalpojuma sniedzēja nosaukums/vārds, uzvārds,
  • attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstniecību un ārstniecību pilnā apmērā.

Ja attaisnoto izdevumu dokumentu iesniedz par kādu no saviem radiniekiem:

  • deklarācijas D4 pielikumā nospiež pogu Pievienot personu,
  • ievada radinieka personas kodu, vārdu, uzvārdu un radniecības pakāpi,
  • pievieno radinieka attaisnoto izdevumu dokumentu, nospiežot Pievienot maksājuma dokumentu.

Gada ienākumu deklarācijas saglabāšana un iesniegšana

Kad visi attaisnoto izdevumu dokumenti ir pievienoti, aizpilda/pārbauda saziņas informāciju (e-pastu, telefonu), informāciju par bankas kontu, uz kuru ir jāveic pārmaksātā nodokļa atmaksa.

Pēc visas informācijas ievadīšanas nospiež pogu Pārbaudīt un saglabāt. Lapas apakšā vai lapas augšā, tiek pārbaudītas aizpildītās deklarācijas neatbilstības un kļūdas. Ja kļūdu nav, aktivizējas poga Iesniegt, kuru nospiežot deklarācija tiek nosūtīta VID. Ja konstatētas kļūdas, tās redzamas dokumenta augšdaļā ar kļūdas vai brīdinājuma aprakstu.

Dokumentus ar brīdinājuma pazīmi var iesniegt, savukārt dokumentus ar kļūdu iesniegt nevar. Ja kļūdas nav vai kad tās ir novērstas, nospiež pogu Iesniegt, un iesniedz deklarāciju VID.

Ja gada deklarācija veiksmīgi ir iesniegta VID, parādīsies ziņojums par dokumenta iesniegšanu.

Trīs mēnešu laikā VID informēs par pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, nosūtot vēstuli uz EDS profila sadaļu Sarakste ar VID un norādīto saziņas e-pastu.

IIN, VSAOI un PVN pašnodarninātajiem, saimnieciskās darbības veicējiem

Nodokļu maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme

Ja esi saimnieciskās darbības veicējs, proti, pašnodarbinātā persona, zemnieku saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, tad ņem vērā, ka

  • iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir 20%, ja ienākumi nepārsniedz 20 004 eiro gadā,
  • par ienākumu daļu no 20 004 līdz 55 000 eiro, IIN likme ir 23%
  • ienākumiem virs 55 000 eiro IIN likme ir 31,4%.

Saimnieciskās darbības izdevumi

Saimnieciskās darbības izdevumos var norakstīt 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Par atlikušo starpību ir jāsamaksā IIN.

Izņēmums ir tie izdevumi, kurus pilnā apmērā var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos. Izdevumu ierobežojumu nepiemēro:

  • darba algai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā solidaritātes nodoklim;
  • nekustamā īpašuma nodoklim;
  • pamatlīdzekļu nolietojumam;
  • kompensācijām īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;
  • par pirmajiem diviem saimnieciskās darbības gadiem;
  • par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Sākot ar 2018. gadu pamatlīdzekļa vērtība, no kuras aprēķina nolietojumu, aprēķināma tiem pamatlīdzekļiem, kuru iegādes vērtība ir lielāka par 1000 eiro. Līdz šim bija no 427 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI)

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) jāveic no ienākumiem, kas nav mazāki par minimālo algu. 2018. gadā VSAOI jāmaksā no 430 eiro vai brīvi izvēlētas summas, kas var būt lielāka par minimālo algu.

No 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 5% apmērā. Maksāšanas kārtība par ienākumiem no saimnieciskās darbības:

  • ja ienākumi ir līdz 50 eiro gadā, VSAOI un iemaksas pensiju apdrošināšanai neveic;
  • ja ienākumi ir lielāki par 50 eiro gadā, bet mazāk nekā 430 eiro mēnesī, veic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% no faktiskajiem ienākumiem;
  • ja ienākumi ir 430 eiro un vairāk mēnesī, veic VSAOI 32,15% no 430 eiro vai brīvi izvēlētas lielākas summas, un veic 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai summai ko veido starpība no faktiskie ienākumiem un saimnieciskās darbības un summas, no kuras ir veikti VSAOI 32,15% apmērā.

Lauksaimniekiem no lauksaimnieciskās ražošanas ienākumiem sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu ir jāaprēķina un jāveic tikai vienu reizi, – līdz nākamā gada 15. aprīlim.

Kad jāreģistrējas par PVN maksātāju

PVN maksātāju reģistrā saimnieciskās darbības veicējam ir jāreģistrējas, ja ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vismaz 40 000 eiro.

Nodokļa maksātājiem, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet, kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, jāiesniedz iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis.

Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā tikai tādā gadījumā, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus ar PVN apliekamus darījumus. Tomēr šai personai ir jāiemaksā PVN valsts budžetā par summu, kas pārsniedz 40 000 eiro, divdesmit dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.

Atsevišķos gadījumos jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā arī pirms iepriekš minētās summas sasniegšanas.

Call Now ButtonPieteikties konsultācijai