Attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Kas ir attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt IIN pārmaksu

Nodokļa maksātājs deklarācijā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus. Ģimenes locekļu attaisnotos izdevumus var deklarēt tikai par ārstniecību un izglītību. Par sevi nodokļu maksātājs kā attaisnotos izdevumus papildu ārstniecības un izglītības izdevumiem var deklarēt iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ziedojumus un dāvinājumus.

Attaisnoto izdevumu gada normā, kas ir 600 eiro, ietilpst izdevumi par ārstniecību un izglītību, ziedojumi un dāvinājumi, taču izdevumi par ārstniecību un izglītību, kas pārsniedz gada normu ir pārceļami uz nākamajiem gadiem. Attaisnoto izdevumu gada normas piemērošanā vispirms tiek ņemti vērā deklarētie ziedojumi un dāvinājumi, pēc tam atskaita attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību.

Vai var deklarēt attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem?

Ģimenes locekļi, par kuriem var piemērot attaisnotos izdevumus

  • vecāki, vecvecāki;
  • bērni, mazbērni;
  • laulātais un reģistrēts partneris (piemēro no 2024. gada 1. jūlija);
  • audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • nepilngadīgs brālis un māsa, kā arī brālis un māsa, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
  • brālis un māsa – personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (piemēro no 2020. gada 1. janvāra);
  • apgādībā esošu personu apgādājamie;
  • aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

Kuros gadījumos savai ienākumu deklarācijai var pievienot attaisnotos izglītības un ārstniecības izdevumus arī par brāli un māsu, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku? Kas apliecina, ka vecāki nav darbaspējīgi?

Nosacījums “vecāki nav darbaspējīgi” skaidrojams kopsakarā ar Invaliditātes likuma 1. panta 2. punktā noteikto par personas darbspēju zaudējumu, kuru apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdziens par invaliditātes grupas piešķiršanu ar norādi, ka persona zaudējusi spēju strādāt.

Par katru ģimenes locekli attaisnoto izdevumu norma ir 600 eiro gadā

Pašam nodokļa maksātājam un katrai atsevišķajai personai, kas tiek iekļauta deklarācijā, attaisnotajos izdevumos ietveramā izdevumu summa ir 600 eiro gadā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no minētās summas varēs saņemt IIN pārmaksu 20% apmērā (par 2025. gadu – 25,5%).

Gada ienākumu deklarācijā par nodokļa maksātāju un katru viņa ģimenes locekli aizpilda atsevišķu D4 veidlapu. Jānorāda radniecība, prasītie bērna vai cita ģimenes locekļa dati, jāpievieno attaisnojuma dokumenti, piemēram čeki, kuros ir minēts paša nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Nodokļu maksātājs var deklarēt attaisnotos izdevumus arī tad, ja maksājumus veicis bērna otrs vecāks, kas ir maksātāja laulātais. Uz kases čeka vai kvīts ir jābūt norādītam bērna vārdam, uzvārdam un personas kodam. Tomēr jāņem vērā, ka, ja vecāki nav laulāti, tad otra vecāka apmaksātos attaisnotos izdevumus par bērna izglītības un ārstniecības maksātājs nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos.

Ja gada laikā samaksātā attaisnoto izdevumu summa par ārstnieciskajiem un izglītības pakalpojumiem ir lielāka nekā 600 eiro, tad izdevumu pārsnieguma daļa tiks pārcelta uz nākamajiem trim gadiem.

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību

Gada nodokļu deklarācijā var iekļaut attaisnotos izdevumus par ārstniecības iestādē saņemtajiem ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem. Tajā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus par ārstniecību.

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par ārstniecību?

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību gan pašam nodokļu maksātājam, gan ģimenes loceklim ietver:

  • vakcinēšanos, ietverot arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi,
  • zobārstniecības pakalpojumi, ieskaitot zobu protezēšanu,
  • endoprotēžu un citu veidu ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no Nacionālā veselības dienesta (NVD) vai citu personu līdzekļiem,
  • olšūnu punkciju.

Attaisnotie izdevumi ir arī veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumi. Taču būtiski atcerēties, ka attaisnotajos izdevumos netiek ietverti izdevumi, kurus apmaksājusi apdrošināšanas sabiedrība.

Attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai izdevumus par pakalpojumiem, ko sniegusi Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta persona ar ārstniecības personas sertifikātu, kas apliecina, ka ārstniecības persona ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētajā nozarē.

Informācija par ārstniecības personām, kuras šobrīd ir tiesīgas praktizēt profesijā, to ārstniecības personu identifikatoriem un reģistrācijas termiņiem ir atrodama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē – norādē Reģistrētās ārstniecības personas.

Ko neietver attaisnotajos ārstniecības izdevumos

Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem nevar ieskaitīt izdevumus par:

  • briļļu un lēcu iegādi;
  • ārstniecisko preparātu, zāļu, vitamīnu, medicīnas ierīču un medicīnas preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā NVD;
  • paaugstināta komforta aprūpi, jo tie nav uzskatāmi par veselības aprūpes vai ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus sedz NVD.
  • attaisnotajos izdevumos nevar iekļaut izdevumus par tādu medicīnas tehnisko palīglīdzekļu un ortopēdijas preču iegādi kas nav savienoti ar cilvēka organismu.

Attaisnotie izdevumi par izglītību

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par izglītību?

Tie ir  paša un ģimenes locekļu izdevumi par:

  • augstākās izglītības, profesionālās izglītības un specialitātes (profesijas, kvalifikācijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu;
  • apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai;
  • profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu (izdevumi par jebkurām mācībām, kas paplašina fiziskās personas profesionālās zināšanas);
  • interešu izglītības programmu Izglītības likuma izpratnē, ko apgūst bērni līdz 18 gadu vecumam;
  • latviešu valodas apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir akreditēta izglītības iestāde vai ja tas ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai;
  • studiju kredītu.

Interešu izglītības sniedzējam jābūt saņemtai atbilstošai licencei. Izglītības iestāžu reģistrs ir pieejams tīmekļvietnē viis.gov.lv, savukārt ar informāciju par piešķirtajām licencēm var iepazīties pašvaldību tīmekļvietnēs vai sazinoties ar pašvaldību.

Ko nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos

Attaisnotie izdevumi par mācībām neietver papildu izdevumus, kas var rasties iegūstot izglītību, tostarp:

  • izdevumus mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem;
  • ēdināšanas izdevumus mācību laikā;
  • transporta izdevumus uz mācību vietu un atpakaļ.

Nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos tos maksājumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības vai specialitātes iegūšanu citu valstu mācību iestādēs, izņēmums ir Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādes.

Attaisnotajos izglītības izdevumos nav iekļaujama maksa par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi.

Attaisnotie izdevumi saistītie ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām

Deklarējot izdevumus par darbā vajadzīgo zināšanu paplašināšanu, kā arī amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanu un uzlabošanu, deklarācijai ir jāpievieno darba devēja izziņa, kas apliecina, ka iegūtās prasmes ir vajadzīgas amata pienākumu veikšanai. Te jāpiebilst, ka izdevumus par mācībām autoskolā arī var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus par izglītību, ja šie izdevumi ir saistīti ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām.

Iesniedzot deklarāciju, ir jāpievieno darba devēja izziņa, ka iegūtās prasmes ir nepieciešamas amata pienākumu veikšanai, ja apmācība bijusi vajadzīga darbam. Attaisnotos izdevumus apliecina kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, savukārt pakalpojuma sniedzēja rēķins satur papildu informāciju par sniegto pakalpojumu, ja tāda nav norādīta maksājuma dokumentā.

Attaisnotie izdevumi par latviešu valodas apguvi

Kopš 2024.gada attaisnoto izdevumu klāsts ir papildināts ar izdevumiem par latviešu valodas apguvi (MK noteikumi Nr. 336 “Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”). Šādi izdevumi 2024. gada deklarācijā attaisnotajos izdevumos ietverami, ja latviešu valodas apgūšana notikusi pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, kas ir akreditēta izglītības iestāde vai pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai.

Iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā

Nodokļa maksātājam ir iespējams atgūt pārmaksāto IIN par veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Šie maksājumi kopā nedrīkst kopā pārsniegt 10% no gada ienākuma, un ne vairāk kā 4000 eiro gadā.

Kur var būt veikti šie maksājumi? Maksājumi var būt veikti Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās. Sagatavojot gada ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, informācija no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām jau ir iekļauta deklarācijā, ja vien šī informācija ir VID rīcībā. Ja maksājumi ir veikti ārvalstīs, tad deklarācijai jāpievieno pensiju fonda vai apdrošināšanas sabiedrības izziņa un dokumenti, kas apliecina šos maksājumus.

Dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu prēmijas attaisnotajos izdevumos var iekļaut, ja dzīvības apdrošināšanas līgums ir noslēgts, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, un tā darbības termiņš nav īsāks par 10 gadiem. Ja šo līgumu pārtrauc un lauž pirms laika, nesasniedzot 10 gadu darbības termiņu, tad samaksātie prēmiju maksājumi nav ietverami attaisnotajos izdevumos par visiem šī līguma darbības gadiem.

Ziedojumi un dāvinājumi

Attaisnotajos izdevumos ir ietverami ziedojumi vai dāvinājumi Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss, un budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikas politiskajām partijām. Šos izdevumus norāda deklarācijas D4 pielikumā “Attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem”, pievienojot dokumentus, kas apliecina gada laikā veiktos ziedojumus vai dāvinājumus.

Izdevumu ierobežojuma pārsnieguma daļa par ziedojumiem un dāvinājumiem netiek pārcelta uz nākamajiem gadiem, kā arī attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai savus ziedojumus un dāvinājumus.

Ienākumu deklarācijas būtiskākās izmaiņas 2024. gadā

Vienkāršota gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana saimnieciskās darbības veicējiem

  • Vairs nav ierobežojuma saimnieciskās darbības izdevumiem (līdz 80% no ieņēmumiem).
  • Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks automātiski pielāgotas deklarācijā.
  • Samazināts aizpildāmo rindu skaits D veidlapā un D3/D31 pielikumos.

Saimnieciskās darbības veicējiem tika mainīta IIN aprēķināšanas kārtība, jo saimnieciskās darbības izdevumiem vairs nepiemēro 80% ierobežojumu. Līdz ar to ir veiktas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas D veidlapā, kā arī minētās deklarācijas D3 un D31 pielikumā, samazinot aizpildāmo rindu skaitu un vienkāršojot aizpildīšanas kārtību par 2023. un turpmākajiem gadiem.

Ir mainīta pašnodarbinātā VSAOI uzrādīšanas kārtība saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā. Sekojoši tam, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) notiks pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu automātiska ievadīšana gada ienākumu deklarācijas D veidlapā, savukārt gada ienākumu deklarācijas D3 un D31 pielikumā būs automātiski aprēķināts ar IIN apliekamais ienākums.

Izmiņas deklarācijā ienākumam no kapitāla pieauguma

  • Jaunas sadaļas deklarācijā par darījumiem ar virtuālo valūtu.
  • Automātisks IIN aprēķins EDS.

No 2024. gada deklarēt darījumus ar virtuālo valūtu vajadzēs atsevišķi no citiem kapitāla aktīviem un darījumiem. Turklāt zaudējumus no virtuālās valūtas varēs segt tikai ar ienākumiem no virtuālās valūtas.

Aizpildot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma vai gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, VID EDS tiks nodrošināts automātisks IIN aprēķins.

Izslēgtas normas

  • IIN avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma.
  • Vairs nav jāaizpilda rindas, kas saistītas ar 80% ierobežojumu.

No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izslēgta norma, kas saimnieciskās darbības veicējiem paredzēja maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus.

Atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam, ka ierobežojums saimnieciskās darbības izdevumiem līdz 80% no ieņēmumiem ir netaisnīgs un ir neatbilstošs Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteiktajam, likums ir mainīts, un no 2022. gada šis ierobežojums vairs nav spēkā.

Attiecīgi noteikumos par gada ienākuma deklarācijām ir izslēgta

  • X nodaļa “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma”, kā arī
  • svītrots 2. pielikums “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapa”.

 

Aizpildīt un iesniegt gada ienākumu deklarāciju VID EDS ir viegli, tomēr dažkārt rodas jautājumi kur un kā iekļaut vienu vai otru summu. Ja nepieciešama palīdzība gada ienākumu deklarācijas sagatavošanā un iesniegšanā, piesakieties uz konsultāciju pie pieredzējuša grāmatveža pa telefonu 28662328 vai e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

Ar licenci un pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties https://www.ilgak.lv/lv/kontakti/ . Pakalpojumu cenrādis pieejams šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

Viss par Gada ienākumu deklarāciju VID mājaslapā: https://www.vid.gov.lv/lv/gada-ienakumu-deklaracija

2022.gada izmaiņas sociālajā jomā

Izmaiņas sociālajā jomā no 2022. gada

Īsumā par izmaiņām sociālajā jomā, kuras tiks īstenotas 2022. gadā. Dažas izmaiņas stāsies spēkā nevis no 2022. gada 1. janvāra, bet citos gada datumos.

Slimības lapas apmaksa

No 2022. gada 1. aprīļa, lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku, kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka, no 2022. gada 1. aprīļa, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (līdz šim – no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs no saviem līdzekļiem apmaksās slimības naudu par laiku, kas nav ilgāks par 9 kalendāra dienām, līdz šim maksāja par 10 kalendāra dienām.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) objekta maksimālais apmērs turpmākajiem trim gadiem – 2022., 2023. un 2024. gadam – ir 78 100 eiro gadā.

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu:

  • līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni – līdz 17. aprīlim utt.);
  • līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu;
  • 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs).

Ja pašnodarbinātais nebūs iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, tad VSAA viņam aprēķinās minimālās obligātās iemaksas un paziņos par tām VID.

Pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai autoratlīdzības saņēmējs 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai varēs maksāt vienreiz gadā, nevis katru ceturksni kā pārējie pašnodarbinātie. Līdz ar to VSAA šiem pašnodarbinātajiem minimālo obligāto iemaksu aprēķinu veiks reizi gadā, nevis par ceturkšņiem.

VSAA neaprēķinās minimālās obligātās iemaksas:

  • par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir noteicis ārkārtējo situāciju (2021. gada oktobris, novembris, decembris un 2022. gada janvāris);
  • par tām kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas.

2022. gadā pašnodarbinātie VSAOI veic līdzšinējā kārtībā:

  • ja ienākumi mēnesī nesasniedz 500 eiro, reizi ceturksnī veic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • ja ienākumi mēnesī sasniedz un pārsniedz 500 eiro, veic VSAOI vismaz no 500 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% pensiju apdrošināšanai.

No 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem.

No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.

VSAOI maksimālais apmērs

Turpinās minimālo iemaksu piemērošana pašnodarbinātajiem

  • Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai aprēķina par gadu un līdz nākamā gada 17. janvārim iesniedz ziņojumu par obligātajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestā. VSAOI veic līdz nākamā gada 23. janvārim.
  • Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, reizi ceturksnī būs jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma. Savukārt pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, vismaz no minimālās mēnešalgas veic VSAOI vispārējā kārtībā un papildus no iepriekš minētā objekta un faktisko ienākumu starpības būs jāveic 10 procentu iemaksas pensiju apdrošināšanai.
  • Ja pašnodarbinātajam VSAOI par kalendāra gadu būs veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, pašnodarbinātajam būs jāveic minimālās VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.
  • Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, viņam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. Pašnodarbinātais līdz 17. janvārim Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam aprēķinās minimālās VSAOI. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, viņš VSAOI veic no faktiskā ienākuma.

Pašnodarbinātajam ir pienākums katru gadu līdz 23. jūnijam veikt minimālās VSAOI par iepriekšējo kalendāra gadu.

Līdz 2022. gada 1. februārim pašnodarbinātajam ir tiesības precizēt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim.

Pieprasījumu valsts pensijas pārrēķināšanai saistībā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) persona varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.

Pensionēšanās vecums 2022. gadā

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuri sasnieguši 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Neapliekamais minimums pensionāram

Pensionāra ienākuma neapliekamais minimums 2022. gadā tiks palielināts: no 1. janvāra līdz 30. jūnijam tas būs līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (2021. gadā tas ir 330 eiro mēnesī). Savukārt no 2022. gada 1. jūlija pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 3 000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.

Invaliditātes pensija

Mainīta vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (Vi) aprēķināšanas kārtība invaliditātes pensijas noteikšanai. Piešķirot invaliditātes pensiju no 2022. gada 1. janvāra:

  • aprēķina vidējo algu no personai izdevīgākā jebkura nepārtraukta 36 mēnešu perioda pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas.

Ja personai apdrošināšanas iemaksu alga reģistrēta mazāk kā 36 mēnešos:

  • no vidējās algas aprēķina izslēdz pilnos mēnešus, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, jo persona ir bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai saņēmusi slimības pabalstu, dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, slimības palīdzības pabalstu, bezdarbnieka palīdzības pabalstu, jaunā speciālista pabalstu vai atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai;
  • mēnešos, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, izņemot tos pilnos mēnešus, kuros bijuši iepriekš minētie periodi, iemaksu algu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija).

Pensiju 2. līmenis

No 2022. gada 1. janvāra tiek mainīts princips jauno pensiju 2. līmeņa dalībnieku sadalei pa ieguldījumu plāniem, ja jaunais dalībnieks pats nav izvēlējies ieguldījumu plānu. VSAA viņu iekļaus vienā no ieguldījumu plāniem “Aktīvie 50%”, lai dalība pensiju 2. līmenī būtu dalībnieka vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā.

2022.gadā sākas ģimenes valsts pabalsta reforma

  • 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma, mainot ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus, vienlaikus atsakoties no atsevišķas piemaksas par divu vai vairāku bērnu audzināšanas izmaksām. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
  • Palielināsies aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzētais pabalsts. Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinās par ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru.
  • Valsts apmaksās ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegtās sociālā darbinieka konsultācijas adoptētājiem un aizbildņiem.
  • Latvijas Goda ģimenes apliecību iegūs arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tādējādi šīm personām sabiedriskajā transportā pienāksies braukšanas maksas atvieglojumi, kā arī citas priekšrocības un atlaides, kuras paredzētas Latvijas Goda ģimenes apliecību īpašniekiem.

Pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai

No 2022. gada 1. janvāra pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru VSAA vairs nesamazinās par apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta apmēru, bet tikai par aizbilstamajam bērnam piešķirtajiem uzturlīdzekļiem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Šī noteikuma piemērošanai noteikts pārejas periods līdz 2022. gada 1. martam:

  • par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu piešķir un izmaksā tādā apmērā un kārtībā, kādu to noteica normatīvais regulējums līdz 2021. gada 31. decembrim;
  • par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu pārrēķina, izmaksājamo pabalstu nesamazinot par piešķirtā pakalpojuma apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta summu, un līdz 2022. gada 31. martam nodrošina pārrēķinātā pabalsta starpības izmaksu.

Mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem

Gada laikā tiks nodrošināta mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem, kas paredzēta atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tai skaitā struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

Covid-19 atbalsta pasākumi

Līdz 2022. gada 31. martam vakcinēšanas veicināšanai pret Covid-19 tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri līdz 2021. gada beigām sasnieguši 60 gadu vecumu un ir pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu vai arī ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.

Nodokļu izmaiņas 2021. gadā

Vienotais nodokļu konts, minimālā alga, sociālās iemaksas no 2021.gada

No 2021. gada vienots nodokļu konts

No 2021. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos iekšzemes nodokļus gan uzņēmēji, gan privātpersonas varēs pārskaitīt vienā bankas kontā – vienotā nodokļu kontā. Izņēmums ir muitas nodokļi, kuri vienotajā kontā tiks skaitīti, tikai sākot ar 2023. gadu.

Arī maksāšanas termiņš šiem nodokļiem ir noteikts viens –  katra mēneša 23. Tomēr neregulārajiem maksājumiem un maksājumiem, kas noteikti ar citu dokumentu, saglabāsies līdzšinējā kārtība, piemēram, neregulārajām deklarācijām un apmaksām, kas noteiktas ar VID lēmumos noteiktajiem termiņiem.

Kā notiks nodokļu summu segšana?

Bankas kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu – pirmais iekšā, pirmais ārā. Līdz ar to vienlaikus vairs nevarēs būt gan nodokļu pārmaksa, gan parāds, par kuru aprēķina nokavējuma naudu. Kārtību kā tiek segti nodokļi nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.

Izmaiņas nodokļu deklarēšanas kārtībā

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, līdz katra mēneša 17. datumam jāiesniedz Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (darba devēja ziņojums) un elektroenerģijas nodokļa deklarācija. Savukārt izložu un azartspēļu nodoklis jādeklarē līdz katra mēneša 15. datumam.

Turpmāk nebūs spēkā VID paziņotie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņi. Visām tām deklarācijām, kuru iesniegšanas termiņš bija līdz 20. datumam, saglabāsies līdzšinējie iesniegšanas termiņi.

Neapliekamais minimums 2021. gadā

  1. gadā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai ir noteikts:
  • maksimālais gada neapliekamais minimums paliek nemainīgs, un tas ir 3600 EUR (300 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, paliek nemainīgs, un tas ir 6000 EUR (500 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, tiek paaugstināts uz 21 600 EUR (1800 EUR mēnesī) Apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, 2020. gadā ir 1200 EUR mēnesī.
  1. gadā saglabājas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu 2020. gada līmenī, un tas ir 250 EUR mēnesī.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.

2021. gadā minimālā alga 500 EUR

No 2021. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 430 EUR līdz 500 EUR. Ar šīm izmaiņām* paredz, ka darbinieks, kuram ir minimālā darba alga 430 EUR mēnesī turpmāk saņems par aptuveni 50 EUR mēnesī vairāk.

*Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Samazina sociālās iemaksas

No 2021. gada 1. janvāra par 1 procentpunktu samazināsies sociālās iemaksas– no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59%, bet darba ņēmējam – 10,50% apmērā.

Minimālās sociālās iemaksas

Taču turpmāk tiek noteiktas minimālās sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. No 2021. gada jūlija tiks ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no 2021. gada būs 500 EUR apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 EUR apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja, paredz likuma grozījumi.

Likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie

No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo 5% vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi.

*Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Pieteikties konsultācijai