Archives

Home nodokļu reforma
Ziedojumi un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi

Ziedojumi un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi

Kas ir ziedojums UIN likuma interpretācijā

Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus, pamatojoties uz līgumu, nodokļa maksātājs bez atlīdzības nodod

  • Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam un reliģiskai organizācijai vai to iestādei, vai citai sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss ir piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (SLOL); pārbaudīt konkrētas organizācijas statusu var VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/SLO;
  • budžeta iestādei (izņemot atsevišķas iestādes, piemēram, Latvijas Universitāti un Vidzemes augstskolu, jo tās ir atvasinātas publiskas personas),
  • valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, starp kurām ir VSIA “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, VSIA “Liepājas simfoniskais orķestris”, VSIA “Daugavpils teātris”, VSIA “Rīgas cirks”, VSIA “Valmieras Drāmas teātris”’, VSIA “Dailes teātris”, VSIA “Latvijas Leļļu teātris”, VSIA “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, VSIA “Latvijas Nacionālais teātris”, VSIA “Jaunais Rīgas teātris” u.c.;
  • nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un šī nevalstiskā organizācija darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās ES dalībvalsts vai EEZ valsts normatīvajiem aktiem.

Manta vai finanšu līdzekļi, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod kādai no minētajām organizācijām tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu. Turklāt tikai tad, ja izpildās nosacījums, ka ziedojuma devējs par ziedojumu nepieprasa ziedojuma saņēmējam izpildīt kādas darbības, piemēram, izvietot ziedotāja reklāmu, vai veikt citas darbības, kuras ir uzskatāmas par atlīdzību.

Ziedojumu veidi

Pirms ziedojuma līguma noslēgšanas ir vēlams izvērtēt vēl kādu niansi, proti, vai plānotais ziedojums ir mērķziedojums vai vispārējs ziedojums.

SLOL 10. panta pirmā daļa paredz, ka ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mērķziedojuma gadījumā ziedojuma līgumā jānorāda, kādam mērķim ziedojums ir izlietojams. Ja ziedotājs vēlas, līgumā var paredzēt arī to, ka ziedojuma saņēmējam ir pienākums atskaitīties ziedotājam par ziedojuma izlietojumu. Tas var būt noderīgi, lai pārliecinātos, ka nav iestājies gadījums, kad ziedotājs zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumu.

Savukārt atbilstoši SLOL 10.panta otrajai daļai ziedojums, kam nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstisks līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams ziedojuma saņēmēja statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. Šādā gadījumā līgumā nav jāparedz ziedojuma izlietojuma mērķis. Turklāt, ja ziedojuma summa nepārsniedz 10 minimālo mēneša darba algu apmēru, ziedojuma līgumu rakstiski var arī neslēgt.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma ziedotājiem veidi

Nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem atvieglojumiem:

1.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;

2.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

3.atvieglojuma veids – samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 % no ziedotās summas, nepārsniedzot 20 % no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu.

Nodokļa maksātājs, kura iepriekšējais pārskata gads neaptver 12 mēnešu periodu, piemērojot 1. atvieglojuma veidu, iepriekšējā pārskata gada peļņu dala ar mēnešu skaitu, skaitot no reģistrācijas mēneša līdz iepriekšējā pārskata gada pēdējam mēnesim, un reizina ar 12 (MK 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 86.punkts).

Nodokļa maksātājs, kurš reģistrējies pārskata gadā, piemērojot 2. atvieglojuma veidu, ņem vērā pārskata gadā darbiniekiem aprēķināto bruto darba samaksu, nosakot aprēķināto darba samaksu par periodu līdz taksācijas periodam, kurā veikts ziedojums, un veic pārrēķinu, iesniedzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju (MK 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 87.punkts).

Minēto atvieglojuma veida izvēli nodokļa maksātājs var norādīt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, kuru iesniedz pirmo reizi attiecīgajā pārskata gadā, vai arī deklarācijā par to mēnesi, kurā veikts ziedojums. Bet, ja pārskata gada laikā izvēlētais atvieglojuma veids mainās (piemēram, 1. atvieglojuma veida vietā izvēlas piemērot atvieglojumu pēc 3. veida), tad nodokļa maksātājam ir tiesības iepriekš norādīto veidu mainīt uz citu, taču visos pārskata gada 12 mēnešos ir jāpiemēro tikai viens no trijiem atvieglojuma veidiem. Tādā gadījumā nodokļa maksātājs par iepriekš piemērotajām atvieglojuma summām veiks labojumus iepriekšējo mēnešu deklarācijās pārskata gada ietvaros, un, ja precizētās deklarācijas tiks iesniegtas līdz uzņēmumu gada pārskata iesniegšanai par attiecīgo pārskata periodu, tad nokavējuma nauda netiks piemērota.

Kādos gadījumos nodokļa atvieglojumu nepiemēro

Ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona, ziedotāja darbinieks vai šā darbinieka ģimenes loceklis, nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu piemērot nevar.

Nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu nepiemēro, arī tad, ja ziedotājam nodokļu parāda kopsumma tā taksācijas perioda pirmajā dienā, kurā veikts ziedojums, pārsniedz 150 EUR, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods ir kalendāra mēnesis, tad, veicot faktisko ziedojumu, uzņēmumam ir jāvērtē, vai konkrētā mēneša 1.datumā tam nav bijuši visu nodokļu parādi lielāki par 150 EUR. Piemēram, ja uzņēmums ir ziedojis mēnesī, kura 1.datumā tam ir bijis nodokļu parāds 150 EUR vai vairāk, tad par ziedojuma summu nodokļa atvieglojumu ziedotājiem nepiemēro. Šo ziedojuma summu uzskata par nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem, un iekļauj nodokļa bāzē attiecīgā mēneša deklarācijā.

Ja ziedojumam ir pazīmes, ka ziedojuma devējs vai ar to saistīta persona gūst labumu no ziedojuma, tad ir runa par to, ka ziedojumam ir atlīdzības raksturs un nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu šādā gadījumā nepiemēro.

Par atlīdzības raksturu liecina:

1) ziedojums sabiedrībai ar slēptu vai atklātu mērķi sniegt labumu personai, kura ir ziedotāja darbinieks, valdes loceklis vai ģimenes loceklis, tādējādi gūstot labvēlīgākus nosacījumus sabiedrībā vai citu labumu, vērtējot pret šīs sabiedrības pārējiem biedriem;

2) ziedotājam vai ar to saistītai personai ir iespēja apmeklēt ziedojuma saņēmēja organizētus maksas pasākumus bez maksas (t.sk. izsniedzot ielūgumus, bezmaksas ieejas biļetes vai īpaši nosakot atlaidi ieejas biļetēm ziedotājiem);

3) ziedojuma saņēmējs ir izvietojis publiskas norādes ar ziedotāja zīmolu, vai ziedojuma saņēmēja nosaukumā ir nepārprotama norāde uz ziedotāja zīmolu vai tā elementiem, vai nosaukumu. Taču ziedotāja nosaukuma (arī uzņēmuma zīmola) iekļaušana ziedotāju sarakstā neliedz ziedotājam piemērot nodokļa atvieglojumu, ja katra atsevišķa ziedotāja nosaukuma (arī uzņēmuma zīmola) izvietojums nepārsniedz 1/20 (vienu divdesmito) daļu no teksta laukuma, t.i., šāda informācijas izvietošana pēc ekonomiskās būtības nav vērsta uz ziedotāja reklamēšanu, bet ir tikai neliela daļa no kopējās informācijas. Tādējādi, ja atbilstoši UIN piemērošanas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 31.12.2017., logo izvietošana jebkurā gadījumā tika uzskatīta par reklāmu, tad šobrīd ir pieļaujams norādīt ne tikai ziedotāja nosaukumu, bet arī tā logo, ja vien tas aizņem maksimāli mazāko daļu no visas attiecīgajā laukumā esošās informācijas un pēc ekonomiskās būtības nevar tikt uzskatīts par ziedotāja reklamēšanu.

Nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs, kas ziedo ES dalībvalstī vai EEZ valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kopā ar gada pārskatu nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus, kas apliecina, ka:

a) ziedojuma saņēmējs ir kādas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents,

b) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss rezidences valstī,

c) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu,

d) vismaz 75% no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma mērķiem.

Tātad, ja ziedotājs kopā ar gada pārskatu ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam minētos dokumentus, tad tas var piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ziedotājiem. Nodokļa deklarācijā ziedotājs atšifrē ārvalstu organizācijas-ziedojumu saņēmējus, norādot konkrētās organizācijas nosaukumu, reģistrācijas kodu, rezidences valsti, ziedojuma veikšanas datumu un ziedojuma summu.

Ziedojuma līgums

Ziedojuma līgums paredz, ka viena puse labprātīgi ziedo, bet otra puse piekrīt un pieņem ziedojumu.

Ja ziedojuma līgumā būs cita veida līguma pazīmes neatkarīgi no līguma nosaukuma, ziedotājs zaudēs tiesības pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem. Piemēram, ja uzņēmums ziedo organizācijai, kas pēc tam reklamē ziedotāju, par šādu ziedojumu nodokļu maksātājam nebūs tiesību piemērot UIN likumā noteiktos atvieglojumus par veiktajiem ziedojumiem. Turklāt tas attiecies arī uz gadījumiem, ja līgumā nav atrunāti ziedojuma saņēmēja pienākumi sniegt atlīdzību, bet ziedojuma saņēmējs to veic brīvprātīgi.

Tā, piemēram, ja ziedojuma saņēmējs vēlas pateikties par dāvinājumu un kādā no rīkotajiem pasākumiem izvietot ziedotāja reklāmu, ieteicams slēgt atsevišķus 2 līgumus:

  • ziedojuma līgumu un
  • reklāmas izvietošanas līgumu, turklāt atlīdzība par šo pakalpojumu nav noteikta tikai šķietami, bet atbilst tirgus nosacījumiem.

Vispārīgā gadījumā ziedotājs nav atbildīgs par to, kādā veidā vai apjomā ziedojuma saņēmējs izlieto saņemto ziedojumu savu mērķu sasniegšanai. Tomēr nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot nodokļa atvieglojumus, ja ziedojuma saņēmējs saņemtos līdzekļus nodod tālāk citai personai (tas ir, darbojas tikai kā starpnieks), izņemot atsevišķus gadījumus, kad:

a) ziedojuma saņēmējs ziedojumu vai daļu no tā nodod tālāk citai sabiedriskā labuma organizācijai, kuras sabiedriskā labuma darbības joma un mērķi atbilst ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbības jomai un mērķiem, līgumā norādot konkrētā ziedojuma vai tā daļas izlietojuma mērķi, kas atbilst gan ziedojuma saņēmēja, gan sabiedriskā labuma organizācijas darbības jomai, kā arī mērķim, un mantas vai finanšu līdzekļu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;

b) līdzekļi tiek nodoti fiziskajai personai tās ārstēšanai vai rehabilitācijai, ja ziedojuma saņēmējs līdz pārskata gada beigām ziedotājam ir sniedzis apliecinājumu par minēto līdzekļu izlietojumu šim mērķim (Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 85.punkts).

Nodokļu reforma ieviesusi ne mazums izmaiņu. Ja nepieciešama konsultācija par nodokļu un grāmatvedības jautājumiem, varat pieteikties konsultācijai  pa tālruni  +37128662328  vai pa e-pastu gramatvede@ilgak.lv

Kā aprēķina un pielieto prognozēto neapliekamo minimumu

Kā aprēķina un pielieto prognozēto neapliekamo minimumu, arī ja iepriekš nav gūti ienākumi

Darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, par kura apjomu darba devējs katru gadu līdz 1. janvārim un līdz 1. augustam saņem informāciju no VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Kā aprēķina prognozēto neapliekamo minimumu?

VID aprēķinot prognozēto neapliekamo minimumu periodam

  • no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, izmanto informāciju par ienākumiem no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim;
  • no 1. augusta līdz 31. decembrim, izmanto informāciju par ienākumiem no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam.

Kā aprēķina, ja iepriekš nav gūti ar IIN apliekami ienākumi?

Ja iepriekš nav gūti ienākumi, prognozētā neapliekamā minimuma aprēķinam par pamatu tiek ņemts maksimālais gada neapliekamais minimums, kas 2018. gadā ir 2400 eiro.

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par maksātāja apliekamajiem ienākumiem vai nodokļu maksātājs iepriekš nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbilst vienai divpadsmitajai daļai (1/12) no maksimālā gada neapliekamā minimuma, kas izdalīts ar 2 (2018. gadā – 100 eiro).

Tātad, ja iepriekš nav gūti ar IIN apliekami ienākumi:

Personām, kurām ir piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro vai 250 eiro mēnesī.

Kā var rasties nodokļa starpība – piemaksa vai pārmaksa?

VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums var atšķirties no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma, un tādēļ var rasties nodokļa starpība – piemaksa vai pārmaksa.

Lai pārrēķinātu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par gadu – piemērotu gada diferencēto neapliekamo minimumu faktiskajiem ienākumiem jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju par gadu var iesniegt visa nākamā gada garumā

Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iepriekšējos gados pārmaksāto nodokļa summu, tostarp pilnā apmērā neizmantoto neapliekamo minimumu, kā arī attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību, iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ziedojumus partijām var iesniegt visa nākamā gada garumā, kā arī par iepriekšējiem trim gadiem. Pārmaksātā nodokļa atgūšanai, deklarāciju par 2018. gadu varēs iesniegt līdz pat 2022. gada jūnija vidum.

Saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu jāiesniedz līdz 2019. gada 1. jūnijam. Turklāt tā ir jāiesniedz izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

IIN, VSAOI un PVN pašnodarninātajiem, saimnieciskās darbības veicējiem

Nodokļu maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme

Ja esi saimnieciskās darbības veicējs, proti, pašnodarbinātā persona, zemnieku saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, tad ņem vērā, ka

  • iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir 20%, ja ienākumi nepārsniedz 20 004 eiro gadā,
  • par ienākumu daļu no 20 004 līdz 55 000 eiro, IIN likme ir 23%
  • ienākumiem virs 55 000 eiro IIN likme ir 31,4%.

Saimnieciskās darbības izdevumi

Saimnieciskās darbības izdevumos var norakstīt 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Par atlikušo starpību ir jāsamaksā IIN.

Izņēmums ir tie izdevumi, kurus pilnā apmērā var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos. Izdevumu ierobežojumu nepiemēro:

  • darba algai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā solidaritātes nodoklim;
  • nekustamā īpašuma nodoklim;
  • pamatlīdzekļu nolietojumam;
  • kompensācijām īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;
  • par pirmajiem diviem saimnieciskās darbības gadiem;
  • par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Sākot ar 2018. gadu pamatlīdzekļa vērtība, no kuras aprēķina nolietojumu, aprēķināma tiem pamatlīdzekļiem, kuru iegādes vērtība ir lielāka par 1000 eiro. Līdz šim bija no 427 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI)

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) jāveic no ienākumiem, kas nav mazāki par minimālo algu. 2018. gadā VSAOI jāmaksā no 430 eiro vai brīvi izvēlētas summas, kas var būt lielāka par minimālo algu.

No 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 5% apmērā. Maksāšanas kārtība par ienākumiem no saimnieciskās darbības:

  • ja ienākumi ir līdz 50 eiro gadā, VSAOI un iemaksas pensiju apdrošināšanai neveic;
  • ja ienākumi ir lielāki par 50 eiro gadā, bet mazāk nekā 430 eiro mēnesī, veic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% no faktiskajiem ienākumiem;
  • ja ienākumi ir 430 eiro un vairāk mēnesī, veic VSAOI 32,15% no 430 eiro vai brīvi izvēlētas lielākas summas, un veic 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai summai ko veido starpība no faktiskie ienākumiem un saimnieciskās darbības un summas, no kuras ir veikti VSAOI 32,15% apmērā.

Lauksaimniekiem no lauksaimnieciskās ražošanas ienākumiem sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu ir jāaprēķina un jāveic tikai vienu reizi, – līdz nākamā gada 15. aprīlim.

Kad jāreģistrējas par PVN maksātāju

PVN maksātāju reģistrā saimnieciskās darbības veicējam ir jāreģistrējas, ja ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vismaz 40 000 eiro.

Nodokļa maksātājiem, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet, kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, jāiesniedz iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis.

Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā tikai tādā gadījumā, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus ar PVN apliekamus darījumus. Tomēr šai personai ir jāiemaksā PVN valsts budžetā par summu, kas pārsniedz 40 000 eiro, divdesmit dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.

Atsevišķos gadījumos jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā arī pirms iepriekš minētās summas sasniegšanas.

Nodokļu reforma 2018 - mikrouzņēmumi

Kādas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem radīs 2018. gada nodokļu reforma

Mikrouzņēmumu nodoklis kā vienots nodokļa maksājums ietver šādus nodokļus:

1) nodokļus un nodevu par darbiniekiem:

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
• iedzīvotāju ienākuma nodokli;
• uzņēmējdarbības riska valsts nodevu;

2) nodokļus no saimnieciskās darbības ieņēmumiem:

• uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm;
• mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs

Tiesības kļūt par mikrouzņēmumu un izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir:
1. individuālajam komersantam;
2. individuālajam uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai (turpmāk – individuālais uzņēmums);
3. fiziskajai personai, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja;
4. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA).

Nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmums, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

• saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 euro;
• mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks par pieciem (darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus);
• dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas;
• SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki (īpašnieki, dalībnieki un darba attiecībās esošas fiziskās personas);
• mikrouzņēmums nav personālsabiedrības biedrs (no 2014.gada 1.jūlija).Maksimālā darba alga

Maksimālā darba alga mikrouzņēmumos nodarbinātajiem paliek līdzšinējā apmērā – 720 eiro mēnesī. Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums šajā uzņēmumā nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

  • Mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums kā mikrouzņēmuma darbiniekam ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personiskajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes.
  • Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir darbinieka saņemtais naudas izteiksmē novērtēts naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums, kas atbilst uz darba līguma pamata gūtajam ienākumam. No mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveic obligātās iemaksas.

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver:

1. labumu no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN);

2. mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka nāves gadījumā darba devēja piešķirto apbedīšanas pabalstu, kura vērtība nepārsniedz 213,43 eiro;

3. komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensācijas MK noteikumos Nr.969 (12.10.2010.) “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteiktajā apmērā;

4. kompensāciju, ko darba devējs izmaksā darbiniekam par tam piederošā transportlīdzekļa (ko atbilstoši darba līgumam izmanto darba vajadzībām) nolietošanos 0,04 eiro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī;

5. citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem;
6. mikrouzņēmuma izdevumus par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas;

7. mikrouzņēmuma izdevumus, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei

Apgrozījuma slieksnis

No 2018. gada maksimālā apgrozījuma slieksnis ir 40 000 eiro. Taču likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019. gadā nepārsniedz 52 000 eiro, ja vienā no diviem pirmstaksācijas gadiem – 2016. vai 2017. gadā, tā apgrozījums bija lielāks par 40 000 eiro. Taču ar nākamo gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā

MUN maksātāja darbinieks vienlaikus varēs būt nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā.

Ar 2018. gadu VID nereģistrēs tādu darbinieku mikrouzņēmumā, kurš jau būs reģistrēts citā mikrouzņēmumā.  Slēdzot darba līgumu, no pretendenta jāsaņem rakstveida apliecinājums, ka tas nav nodarbināts pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

Ņemot vērā, ka var būt situācija, ka cilvēks ir nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos, VID līdz 01.02.2018. EDS informēs visus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuri 31.12.2017. nodarbina personas, kas strādā arī pie cita MUN maksātāja, tai skaitā saimnieciskās darbības veicēju – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Mikrouzņēmumi, kas turpinās nodarbināt darbinieku, kas strādā vairākos mikrouzņēmumos, 2018. gadā varēs strādāt bez ierobežojuma. Savukārt jauns darbinieks, sākot ar 2018. gadu, varēs būs nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā. Ja šo darbinieku, kurš būs nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos vienlaikus, uzņēmums nodarbinās vēl arī 2019. gadā, tad šim uzņēmumam MUN likme 2019. gadā būs 17%. Un no 2020. gada šie MUN maksātāji zaudēs šo statusu.

Norma par darbinieka nodarbināšanu tikai vienā mikrouzņēmumā attiecas arī uz saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) MUN maksātājiem.

Ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās SIA, tiesības izvēlēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ir tikai vienai no šīm sabiedrībām. Tas pats attiecas arī uz fiziskās personas saimniecisko darbību – ja fiziskā persona 2018. gada janvārī reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs un būs nodarbināta arī citā mikrouzņēmumā (SIA), tad kā saimnieciskās darbības veicējs mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu izvēlēties nevarēs.

Noteikums attiecas uz visām saimnieciskās darbības formām: SIA un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja.

Valsts ieņēmumu dienests nereģistrē mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

MUN statusa zaudēšana

Komersantam (SIA) MUN maksātājam, ja viņš 2019. gadā nespēs izpildīt likuma prasības, nav jāziņo VID par atteikšanos no MUN statusa, viņš to zaudēs 2020. gadā automātiski.

Gadījumā, ja mikrouzņēmums prognozē, ka tas nākamajā taksācijas periodā neizpildīs kādu no MUN ierobežojumiem, tad tas var mainīt nodokļa maksāšanas režīmu, līdz pirmstaksācijas gada 15. decembrim par to informējot VID. Šādā gadījumā mikrouzņēmumam ir būtiski pašam izvērtēt, vai savlaicīgi mainīt nodokļa maksāšanas režīmu, vai ierobežojuma pārkāpšanas gadījumā maksāt mikrouzņēmumu nodokļa papildlikmi.

Pieteikties konsultācijai