2022.gada izmaiņas sociālajā jomā

Izmaiņas sociālajā jomā no 2022. gada

Īsumā par izmaiņām sociālajā jomā, kuras tiks īstenotas 2022. gadā. Dažas izmaiņas stāsies spēkā nevis no 2022. gada 1. janvāra, bet citos gada datumos.

Slimības lapas apmaksa

No 2022. gada 1. aprīļa, lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku, kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka, no 2022. gada 1. aprīļa, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (līdz šim – no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs no saviem līdzekļiem apmaksās slimības naudu par laiku, kas nav ilgāks par 9 kalendāra dienām, līdz šim maksāja par 10 kalendāra dienām.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) objekta maksimālais apmērs turpmākajiem trim gadiem – 2022., 2023. un 2024. gadam – ir 78 100 eiro gadā.

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu:

  • līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni – līdz 17. aprīlim utt.);
  • līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu;
  • 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs).

Ja pašnodarbinātais nebūs iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, tad VSAA viņam aprēķinās minimālās obligātās iemaksas un paziņos par tām VID.

Pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai autoratlīdzības saņēmējs 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai varēs maksāt vienreiz gadā, nevis katru ceturksni kā pārējie pašnodarbinātie. Līdz ar to VSAA šiem pašnodarbinātajiem minimālo obligāto iemaksu aprēķinu veiks reizi gadā, nevis par ceturkšņiem.

VSAA neaprēķinās minimālās obligātās iemaksas:

  • par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir noteicis ārkārtējo situāciju (2021. gada oktobris, novembris, decembris un 2022. gada janvāris);
  • par tām kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas.

2022. gadā pašnodarbinātie VSAOI veic līdzšinējā kārtībā:

  • ja ienākumi mēnesī nesasniedz 500 eiro, reizi ceturksnī veic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • ja ienākumi mēnesī sasniedz un pārsniedz 500 eiro, veic VSAOI vismaz no 500 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% pensiju apdrošināšanai.

No 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem.

No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.

VSAOI maksimālais apmērs

Turpinās minimālo iemaksu piemērošana pašnodarbinātajiem

  • Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai aprēķina par gadu un līdz nākamā gada 17. janvārim iesniedz ziņojumu par obligātajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestā. VSAOI veic līdz nākamā gada 23. janvārim.
  • Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, reizi ceturksnī būs jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma. Savukārt pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, vismaz no minimālās mēnešalgas veic VSAOI vispārējā kārtībā un papildus no iepriekš minētā objekta un faktisko ienākumu starpības būs jāveic 10 procentu iemaksas pensiju apdrošināšanai.
  • Ja pašnodarbinātajam VSAOI par kalendāra gadu būs veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, pašnodarbinātajam būs jāveic minimālās VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.
  • Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, viņam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. Pašnodarbinātais līdz 17. janvārim Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam aprēķinās minimālās VSAOI. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, viņš VSAOI veic no faktiskā ienākuma.

Pašnodarbinātajam ir pienākums katru gadu līdz 23. jūnijam veikt minimālās VSAOI par iepriekšējo kalendāra gadu.

Līdz 2022. gada 1. februārim pašnodarbinātajam ir tiesības precizēt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim.

Pieprasījumu valsts pensijas pārrēķināšanai saistībā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) persona varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.

Pensionēšanās vecums 2022. gadā

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuri sasnieguši 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Neapliekamais minimums pensionāram

Pensionāra ienākuma neapliekamais minimums 2022. gadā tiks palielināts: no 1. janvāra līdz 30. jūnijam tas būs līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (2021. gadā tas ir 330 eiro mēnesī). Savukārt no 2022. gada 1. jūlija pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 3 000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.

Invaliditātes pensija

Mainīta vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (Vi) aprēķināšanas kārtība invaliditātes pensijas noteikšanai. Piešķirot invaliditātes pensiju no 2022. gada 1. janvāra:

  • aprēķina vidējo algu no personai izdevīgākā jebkura nepārtraukta 36 mēnešu perioda pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas.

Ja personai apdrošināšanas iemaksu alga reģistrēta mazāk kā 36 mēnešos:

  • no vidējās algas aprēķina izslēdz pilnos mēnešus, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, jo persona ir bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai saņēmusi slimības pabalstu, dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, slimības palīdzības pabalstu, bezdarbnieka palīdzības pabalstu, jaunā speciālista pabalstu vai atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai;
  • mēnešos, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, izņemot tos pilnos mēnešus, kuros bijuši iepriekš minētie periodi, iemaksu algu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija).

Pensiju 2. līmenis

No 2022. gada 1. janvāra tiek mainīts princips jauno pensiju 2. līmeņa dalībnieku sadalei pa ieguldījumu plāniem, ja jaunais dalībnieks pats nav izvēlējies ieguldījumu plānu. VSAA viņu iekļaus vienā no ieguldījumu plāniem “Aktīvie 50%”, lai dalība pensiju 2. līmenī būtu dalībnieka vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā.

2022.gadā sākas ģimenes valsts pabalsta reforma

  • 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma, mainot ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus, vienlaikus atsakoties no atsevišķas piemaksas par divu vai vairāku bērnu audzināšanas izmaksām. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
  • Palielināsies aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzētais pabalsts. Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinās par ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru.
  • Valsts apmaksās ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegtās sociālā darbinieka konsultācijas adoptētājiem un aizbildņiem.
  • Latvijas Goda ģimenes apliecību iegūs arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tādējādi šīm personām sabiedriskajā transportā pienāksies braukšanas maksas atvieglojumi, kā arī citas priekšrocības un atlaides, kuras paredzētas Latvijas Goda ģimenes apliecību īpašniekiem.

Pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai

No 2022. gada 1. janvāra pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru VSAA vairs nesamazinās par apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta apmēru, bet tikai par aizbilstamajam bērnam piešķirtajiem uzturlīdzekļiem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Šī noteikuma piemērošanai noteikts pārejas periods līdz 2022. gada 1. martam:

  • par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu piešķir un izmaksā tādā apmērā un kārtībā, kādu to noteica normatīvais regulējums līdz 2021. gada 31. decembrim;
  • par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu pārrēķina, izmaksājamo pabalstu nesamazinot par piešķirtā pakalpojuma apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta summu, un līdz 2022. gada 31. martam nodrošina pārrēķinātā pabalsta starpības izmaksu.

Mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem

Gada laikā tiks nodrošināta mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem, kas paredzēta atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tai skaitā struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

Covid-19 atbalsta pasākumi

Līdz 2022. gada 31. martam vakcinēšanas veicināšanai pret Covid-19 tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri līdz 2021. gada beigām sasnieguši 60 gadu vecumu un ir pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu vai arī ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.

Nodokļu izmaiņas 2021. gadā

Vienotais nodokļu konts, minimālā alga, sociālās iemaksas no 2021.gada

No 2021. gada vienots nodokļu konts

No 2021. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos iekšzemes nodokļus gan uzņēmēji, gan privātpersonas varēs pārskaitīt vienā bankas kontā – vienotā nodokļu kontā. Izņēmums ir muitas nodokļi, kuri vienotajā kontā tiks skaitīti, tikai sākot ar 2023. gadu.

Arī maksāšanas termiņš šiem nodokļiem ir noteikts viens –  katra mēneša 23. Tomēr neregulārajiem maksājumiem un maksājumiem, kas noteikti ar citu dokumentu, saglabāsies līdzšinējā kārtība, piemēram, neregulārajām deklarācijām un apmaksām, kas noteiktas ar VID lēmumos noteiktajiem termiņiem.

Kā notiks nodokļu summu segšana?

Bankas kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu – pirmais iekšā, pirmais ārā. Līdz ar to vienlaikus vairs nevarēs būt gan nodokļu pārmaksa, gan parāds, par kuru aprēķina nokavējuma naudu. Kārtību kā tiek segti nodokļi nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.

Izmaiņas nodokļu deklarēšanas kārtībā

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, līdz katra mēneša 17. datumam jāiesniedz Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (darba devēja ziņojums) un elektroenerģijas nodokļa deklarācija. Savukārt izložu un azartspēļu nodoklis jādeklarē līdz katra mēneša 15. datumam.

Turpmāk nebūs spēkā VID paziņotie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņi. Visām tām deklarācijām, kuru iesniegšanas termiņš bija līdz 20. datumam, saglabāsies līdzšinējie iesniegšanas termiņi.

Neapliekamais minimums 2021. gadā

  1. gadā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai ir noteikts:
  • maksimālais gada neapliekamais minimums paliek nemainīgs, un tas ir 3600 EUR (300 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, paliek nemainīgs, un tas ir 6000 EUR (500 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, tiek paaugstināts uz 21 600 EUR (1800 EUR mēnesī) Apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, 2020. gadā ir 1200 EUR mēnesī.
  1. gadā saglabājas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu 2020. gada līmenī, un tas ir 250 EUR mēnesī.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.

2021. gadā minimālā alga 500 EUR

No 2021. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 430 EUR līdz 500 EUR. Ar šīm izmaiņām* paredz, ka darbinieks, kuram ir minimālā darba alga 430 EUR mēnesī turpmāk saņems par aptuveni 50 EUR mēnesī vairāk.

*Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Samazina sociālās iemaksas

No 2021. gada 1. janvāra par 1 procentpunktu samazināsies sociālās iemaksas– no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59%, bet darba ņēmējam – 10,50% apmērā.

Minimālās sociālās iemaksas

Taču turpmāk tiek noteiktas minimālās sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. No 2021. gada jūlija tiks ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no 2021. gada būs 500 EUR apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 EUR apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja, paredz likuma grozījumi.

Likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie

No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo 5% vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi.

*Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Pieteikties konsultācijai