Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteiktas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībā – nodokļa maksāšana notiek, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi.
No 2018. gada 1. jūlija UIN nebūs jāmaksā avansā.
Kad jāmaksā
Nodoklis jāmaksā, ja:
nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās,
veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus,
veiks palielinātus procentu maksājumus,
sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.
Kā tiks aprēķināts nodoklis
Aprēķinātās dividendes tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, un fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Taksācijas periods
Taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tātad nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis ir jāmaksā 1 reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam. Atsevišķiem nodokļa maksātājiem taksācijas periods ir ceturksnis.
Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze
To veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa (UIN likuma 4.pants). Par sadalīto peļņu uzskata:
aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar UIN likuma 7.pantu).
Dividendēm tiek pielīdzinātas:
kooperatīvās sabiedrības peļņas izmaksa,
individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības peļņas izmaksa,
personālsabiedrības un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību peļņas daļas izmaksa.
Nosacīti sadalīto peļņu, kuru apliek ar nodokli, veido:
ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8.pantu;
nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;
palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;
aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;
ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp 2 neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets (MK);
labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
likvidācijas kvota.
Ar nodokli apliekamajā bāzē ietver (t.i., maksā nodokli) izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un citiem izdevumiem, kas uzskaitīti UIN likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā.
Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj
Ar UIN neapliek reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz 5% no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.
Uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi
Ziedotājiem sabiedriskā labuma organizācijām – 5% no peļņas vai 2% no darba samaksas fonda, vai 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātā kopējā UIN.
2018. gada nodokļu reforma atnesīs virkni izmaiņu, kas skars katru nodokļu maksātāju Latvijā, tostarp arī uzņēmējus. Īsumā par nodokļu izmaiņām, kas sagaida nodokļu maksātājus turpmākajos gados.
Minimālā alga un atvieglojumi par apgādībā esošajām personām
Sākot ar 2018. gadu, minimālā darba alga ir palielināta no esošajiem 380 EUR mēnesī uz 430 EUR mēnesī. 2018. gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu sasniegs 200 EUR mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas palielināsies līdz 250 EUR mēnesī.
Neapliekamais minimums
Jau sākot ar šo, 2017. gadu, mēneša minimālais neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz 2020. gadā tas vairs netiks piemērots. Savukārt gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu, pakāpeniski tiek palielināts, 2020.gadā sasniedzot 18 000 EUR. Turklāt nodokļu maksātājam, kura gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs pārsniegs 18 000 EUR (t.i. 1500 EUR mēnesī), no 2020. gada neapliekamo minimumu vairs nepiemēros. Rezultātā – jo lielāki ir nodokļa maksātāja gada apliekamie ienākumi, jo mazāks diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots.
Minimālo neapliekamo minimumu piemēro uzreiz, izmaksājot mēnešalgu, turpretim diferencēto aprēķina un piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Sākot ar 2018. gadu tiek ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme. Ienākumiem līdz 20 000 EUR gadā – 20%, ienākumiem no 20 000 līdz 55 000 EUR – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 EUR – 31,4%. Lielāka nodokļu likme tiks piemērota tikai tai algas daļai, kas pārsniedz ar 20% IIN apliekamo summu. Piemēram, algai līdz 1667 mēnesī IIN likme ir 20%. Bet, ja alga bruto ir 1700 eiro, tad ar 23% tiks aplikti 33 EUR, kas pārsniedz noteikto 1/12 daļu no 20 000 EUR.
Progresīvo likmi piemēros arī izložu, azartspēļu un loteriju laimestu kopējai summai virs 3000 EUR gadā.
Sociālais nodoklis
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tiks paaugstināta un obligāto iemaksu likme būs 35,09% – no tiem 24,09% maksās darba devējs un 11% darba ņēmējs.
Būtiskas izmaiņas skars saimnieciskās darbības veicējus. Ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī nesasniegs minimālās algas apmēru, tad 5% no ienākuma būs jāiemaksā pensiju 3. līmenī. Ja gada laikā ienākumi būs mazāki par 50 eiro, iemaksas pensiju 3. līmenī varēs neveikt. Taču ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi sasniegs un pārsniegs minimālās algas apmēru, tad viņš no ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu, veiks VSAOI 31,13% apmērā. Savukārt no pārējiem ienākumiem 5% – pensiju apdrošināšanai. Piemēram, ja ienākumi ir 600 EUR: no 430 EUR būs jāmaksā VSAOI 31,13%, bet no 170 EUR – 5% pensiju 3. līmenī.
Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic VSAOI 5% apmērā, tos iemaksājot pensiju 3. līmenī. Ja autoratlīdzība pārsniegs 430 EUR mēnesī, ieturētā summa tiks novirzīta uz pensiju 1.un 2. līmeni.
Mikrouzņēmumu nodoklis
Pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja strādājošajiem maksimālā darba alga paliks līdzšinējā apmērā – 720 eiro mēnesī.
Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme būs 15%, bet maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 EUR. MUN režīmu varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem.
Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN)
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteikts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms – nodokļa maksāšana notiek, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.
Aprēķinātās dividendes tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, un fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tātad nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā 1 reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam. Atsevišķiem nodokļa maksātājiem taksācijas periods ir ceturksnis.
Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze, ko veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa ir definēta UIN likuma 4.pantā. Par sadalīto peļņu uzskata:
aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar UIN likuma 7.pantu).
Ņemot vērā, ka atsevišķi subjekti sadala peļņu, kuras izmaksa dalībniekam netiek definēta kā dividende, likumā ietverts plašāks dividenžu uzskaitījums, proti, dividendēm pielīdzināmās izmaksas attiecībā uz kooperatīvās sabiedrības peļņu, individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības peļņu, personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību.
Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:
ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8.pantu;
nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;
palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;
aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;
ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp 2 neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets (MK);
labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
likvidācijas kvota.
Ar nodokli apliekamajā bāzē ietver (t.i., maksā nodokli) izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un citiem izdevumiem, kas uzskaitīti UIN likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā.
Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj (t.i., ar nodokli neapliek) reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz 5% no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.
UIN likumā ir noteikts nodokļa atvieglojums ziedotājiem sabiedriskā labuma organizācijām – 5% no peļņas vai 2% no darba samaksas fonda, vai 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātā kopējā UIN nodokļa.
No 2018. gada 1. jūlija UIN nebūs jāmaksā avansā.
PVN, akcīzes un azartspēļu nodokļu izmaiņas
No 2018. gada PVN maksātājs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 EUR. Patlaban šī summa ir 50 000 EUR.
Ir paplašināts likumā minētais pakalpojumu un preču loks, kam noteikts īpašais PVN piemērošanas režīms, t.i., kam tiek piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība. Tostarp, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras, kā arī spēļu konsoļu piegādēm.
2018. gadā pieaugs akcīzes nodoklis benzīnam (+7,8%), dīzeļdegvielai (+11%), sašķidrinātai naftas gāzei (+12%). Akcīzes nodokļa likme cigaretēm palielināsies par 5,5%, vīnam par 18%, bet alum par 24%.
No 2018. gada tiks paaugstināta azartspēļu nodokļa likme par 30% gan spēļu galdiem, gan automātiem. Jaunums ir azartspēļu nodokļa piemērošana arī tiešsaistē organizētajām azartspēlēm.
Raksta tapšanā izmantotas Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavotās infografikas.
Skolēnu vasaras darbs brīvlaikā, kā arī jauniešu vēlme piepelnīties paralēli mācībām ir ierasta lieta. Ar kādiem nodokļu nosacījumiem ir jārēķinās gan skolēniem, gan viņu vecākiem, kā arī uzņēmējiem, kas piedāvā darbu jauniešiem?
Nodokļu samaksas nosacījumi
Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir jauniešu darba devējam:
1) vispārējais nodokļu maksāšanas režīms;
2) darba devējs ir MUN maksātājs;
3) darba devējs ir lauksaimnieks.
Vispārējais nodokļu maksāšanas režīms
Darba devējs no skolnieka algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 23% un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 34,09% apmērā – 10,50% darba ņēmēja VSAOI daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59% VSAOI daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.
VSAOI neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem.
Darba devējam ir tiesības algai piemērot ar IIN neapliekamo minimumu 60 EUR apmērā, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
Skolēnam ir tiesības iesniegt VID gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu IIN pārmaksu, kas izveidojas no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma un darba vietā piemērotā minimālā neapliekamā minimuma starpības.
Ja bērns strādā tikai vasaras brīvlaikā (1. jūnijs – 31. augusts), bērna vecāks saglabā nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošo personu, ja bērns ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.
Darba devējs – mikrouzņēmums
Darba devējs – MUN* maksātājs – neatkarīgi no bērna vecuma neietur VSAOI un IIN – tie veido daļu no MUN, ko darba devējs maksā no sava saimnieciskās darbības apgrozījuma.
Laika periodā, kamēr skolēns ir MUN maksātāja darbinieks, viņš nevar atrasties vecāku apgādībā. Tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības mikrouzņēmumā, apgādība tiks automātiski pārtraukta.
Darba devējs – lauksaimnieks
Ja skolēns vasarā strādā lauku darbos – augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā, gūtajam sezonas laukstrādnieka ienākumam tiek piemērota sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa (SLIN) likme 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 EUR katrā nodarbinātības dienā.
Viens no vecākiem saglabā tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, ja bērns ir jaunāks par 18 gadiem, kā arī, ja bērns ir vecumā no 18 līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, un vasaras brīvlaikā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu.
Algas nodokļu grāmatiņa un apgādības noformēšana
Skolēni, kas vēlas strādāt vasaras brīvlaikā vai paralēli mācībām, algas nodokļa grāmatiņu var saņemt klātienē, vēršoties VID ar iesniegumu algas nodokļa grāmatiņas piešķiršanai, vai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19 gadu vecumam) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā, nodokļu atvieglojumu piemērošana par apgādībā esošo bērnu tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.
Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski. Visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu vai atjaunošanu, ir veicamas elektroniski, izmantojot VID EDS. Tas ir veicams izvēloties algas nodokļa grāmatiņas sadaļu “Apgādājamie” un nospiežot izvēli “Pievienot apgādībā esošu personu”.
1.jūnijs ir termiņš informācijas iesniegšanai VID par saņemtajiem vai izsniegtajiem aizdevumiem, ja tos ir izsniedzis viens aizdevējs un aizdevumu apmērs pārsniedz 15 000 eiro.
Kam, kādos gadījumos ir jādeklarē aizdevumi/aizņēmumi un kad par tiem ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis nosaka likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un tā 8. pantā minētie noteikumi.
Kam ir pienākums iesniegt informāciju VID?
Nodokļu maksātājam jāsniedz informācija VID par saņemto aizdevumu, ja
aizdevējs ir nerezidents vai
aizdevējs ir fiziska persona – rezidents, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros.
Ja aizdevumu fiziskai personai izsniedz Latvijā reģistrēta juridiska persona, tad tā informē VID par šo aizdevumu.
Kādos gadījumos ir jādeklarē aizņēmumi?
ja aizdevuma apmērs 2016. gadā no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 eiro;
ja aizdevumu apmērs iepriekšējā gadā (2015. gadā) no viena aizdevēja nepārsniedza 15 000 eiro, taču kopā ar 2016. gadā izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro;
ja aizdevējs 2016. gadā ir izsniedzis fiziskajai personai jaunu aizdevumu papildus iepriekšējam aizdevumam (to kopsummai), par kuru Valsts ieņēmumu dienestam jau ir sniegta informācija, un iepriekš izsniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa papildus aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro.
Kādos gadījumos aizņēmumi nav jādeklarē?
Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 eiro tā saņēmējiem nav jāsniedz:
ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, t.i. vecākiem, bērniem, mazbērniem, vecvecākiem, brāļiem, māsām, mazmazbērniem, vecvecākiem, brāļu un māsu bērniem u.tml.
ja aizdevējs ir Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.
Kad un kam par aizdevumu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Aizdevumu vai tā daļu, kuru fiziska persona ņem ārpus saimnieciskās darbības un nav atmaksājusi aizdevuma līgumā noteiktajā aizdevuma atmaksas termiņā, tiek pielīdzināts fiziskas personas ienākumam, par ko ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Par ienākumu gūšanas dienu tiek uzskatīta:
mēneša pēdējā diena pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa vai
mēneša pēdējā diena no aizdevuma izsniegšanas dienas, ja aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš pārsniedz 60 mēnešus.
Fiziskas personas ienākumam nepielīdzina:
1) viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu), kas nepārsniedz 1500 eiro;
2) aizdevumu, kas izsniegts fiziskajai personai, tās laulātajam vai ar to radniecībā esošām personām līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, lai tā segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta otrās daļas 2.punktā minētajiem nosacījumiem;
3) aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.
Kas ir atbildīgs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu
Atbildīgā persona par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu tiek noteikta, ņemot vērā, vai aizdevuma līgums atbilst likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajiem kritērijiem.
Ja aizdevuma līgums atbilst noteiktajiem kritērijiem, un aizdevums netiek atmaksāts atbilstoši līgumā noteiktajam termiņam, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu ir atbildīgsaizdevuma ņēmējs – fiziskā persona. Savukārt, ja aizdevuma līgums neatbilst noteiktajiem kritērijiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu ir atbildīgs aizdevējs.
Aizdevuma līgums atbilst likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajiem kritērijiem, ja:
aizdevumu ir izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas;
aizdevuma līgums ir noslēgts rakstiski;
aizdevums tiek izsniegts bezskaidras naudas veidā, un aizdevuma atmaksa veicama bezskaidras naudas veidā;
aizdevējam nav nodokļu parādu aizdevuma izsniegšanas dienā, kas vecāki par vienu mēnesi no attiecīgā nodokļa likumā noteiktās samaksas dienas;
maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz
reizinājumu, kas iegūts 30 % no aizdevuma ņēmēja vidējiem mēneša bruto ienākumiem pie aizdevēja pēdējo 12 mēnešu laikā līdz aizdevuma izsniegšanas dienai reizinot ar 60.
Ja aizdevuma ņēmējs – īpašnieks (dalībnieks, biedrs) negūst ienākumus no aizdevēja, tad maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz uz aizdevuma ņēmēju attiecināmo aizdevēja pašu kapitāla apmēru (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu);
visu fiziskajām personām sniegto aizdevumu summa nepārsniedz aizdevēja pašu kapitālu (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu).
Neskaidrību gadījumā varat saņemt mūsu speciālistu konsultāciju, kā arī palīdzību aizdevumu deklarēšanā. Zvaniet +371 28662328 vai rakstiet gramatvede@ilgak.lv.
Šī vietne izmanto sīkfailus, lai nodrošinātu mūsu vietnes darbību, pielāgotu saturu un reklāmas, kā arī nodrošinātu sociālo plašsaziņas līdzekļu funkcijas un analizētu mūsu datplūsmu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkfailu lietošanai.
