Archives

Home nodokļi
Attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Kas ir attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt IIN pārmaksu

Nodokļa maksātājs deklarācijā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus. Ģimenes locekļu attaisnotos izdevumus var deklarēt tikai par ārstniecību un izglītību. Par sevi nodokļu maksātājs kā attaisnotos izdevumus papildu ārstniecības un izglītības izdevumiem var deklarēt iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ziedojumus un dāvinājumus.

Attaisnoto izdevumu gada normā, kas ir 600 eiro, ietilpst izdevumi par ārstniecību un izglītību, ziedojumi un dāvinājumi, taču izdevumi par ārstniecību un izglītību, kas pārsniedz gada normu ir pārceļami uz nākamajiem gadiem. Attaisnoto izdevumu gada normas piemērošanā vispirms tiek ņemti vērā deklarētie ziedojumi un dāvinājumi, pēc tam atskaita attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību.

Vai var deklarēt attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem?

Ģimenes locekļi, par kuriem var piemērot attaisnotos izdevumus

  • vecāki, vecvecāki;
  • bērni, mazbērni;
  • laulātais un reģistrēts partneris (piemēro no 2024. gada 1. jūlija);
  • audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • nepilngadīgs brālis un māsa, kā arī brālis un māsa, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
  • brālis un māsa – personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (piemēro no 2020. gada 1. janvāra);
  • apgādībā esošu personu apgādājamie;
  • aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

Kuros gadījumos savai ienākumu deklarācijai var pievienot attaisnotos izglītības un ārstniecības izdevumus arī par brāli un māsu, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku? Kas apliecina, ka vecāki nav darbaspējīgi?

Nosacījums “vecāki nav darbaspējīgi” skaidrojams kopsakarā ar Invaliditātes likuma 1. panta 2. punktā noteikto par personas darbspēju zaudējumu, kuru apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdziens par invaliditātes grupas piešķiršanu ar norādi, ka persona zaudējusi spēju strādāt.

Par katru ģimenes locekli attaisnoto izdevumu norma ir 600 eiro gadā

Pašam nodokļa maksātājam un katrai atsevišķajai personai, kas tiek iekļauta deklarācijā, attaisnotajos izdevumos ietveramā izdevumu summa ir 600 eiro gadā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no minētās summas varēs saņemt IIN pārmaksu 20% apmērā (par 2025. gadu – 25,5%).

Gada ienākumu deklarācijā par nodokļa maksātāju un katru viņa ģimenes locekli aizpilda atsevišķu D4 veidlapu. Jānorāda radniecība, prasītie bērna vai cita ģimenes locekļa dati, jāpievieno attaisnojuma dokumenti, piemēram čeki, kuros ir minēts paša nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Nodokļu maksātājs var deklarēt attaisnotos izdevumus arī tad, ja maksājumus veicis bērna otrs vecāks, kas ir maksātāja laulātais. Uz kases čeka vai kvīts ir jābūt norādītam bērna vārdam, uzvārdam un personas kodam. Tomēr jāņem vērā, ka, ja vecāki nav laulāti, tad otra vecāka apmaksātos attaisnotos izdevumus par bērna izglītības un ārstniecības maksātājs nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos.

Ja gada laikā samaksātā attaisnoto izdevumu summa par ārstnieciskajiem un izglītības pakalpojumiem ir lielāka nekā 600 eiro, tad izdevumu pārsnieguma daļa tiks pārcelta uz nākamajiem trim gadiem.

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību

Gada nodokļu deklarācijā var iekļaut attaisnotos izdevumus par ārstniecības iestādē saņemtajiem ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem. Tajā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus par ārstniecību.

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par ārstniecību?

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību gan pašam nodokļu maksātājam, gan ģimenes loceklim ietver:

  • vakcinēšanos, ietverot arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi,
  • zobārstniecības pakalpojumi, ieskaitot zobu protezēšanu,
  • endoprotēžu un citu veidu ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no Nacionālā veselības dienesta (NVD) vai citu personu līdzekļiem,
  • olšūnu punkciju.

Attaisnotie izdevumi ir arī veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumi. Taču būtiski atcerēties, ka attaisnotajos izdevumos netiek ietverti izdevumi, kurus apmaksājusi apdrošināšanas sabiedrība.

Attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai izdevumus par pakalpojumiem, ko sniegusi Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta persona ar ārstniecības personas sertifikātu, kas apliecina, ka ārstniecības persona ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētajā nozarē.

Informācija par ārstniecības personām, kuras šobrīd ir tiesīgas praktizēt profesijā, to ārstniecības personu identifikatoriem un reģistrācijas termiņiem ir atrodama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē – norādē Reģistrētās ārstniecības personas.

Ko neietver attaisnotajos ārstniecības izdevumos

Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem nevar ieskaitīt izdevumus par:

  • briļļu un lēcu iegādi;
  • ārstniecisko preparātu, zāļu, vitamīnu, medicīnas ierīču un medicīnas preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā NVD;
  • paaugstināta komforta aprūpi, jo tie nav uzskatāmi par veselības aprūpes vai ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus sedz NVD.
  • attaisnotajos izdevumos nevar iekļaut izdevumus par tādu medicīnas tehnisko palīglīdzekļu un ortopēdijas preču iegādi kas nav savienoti ar cilvēka organismu.

Attaisnotie izdevumi par izglītību

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par izglītību?

Tie ir  paša un ģimenes locekļu izdevumi par:

  • augstākās izglītības, profesionālās izglītības un specialitātes (profesijas, kvalifikācijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu;
  • apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai;
  • profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu (izdevumi par jebkurām mācībām, kas paplašina fiziskās personas profesionālās zināšanas);
  • interešu izglītības programmu Izglītības likuma izpratnē, ko apgūst bērni līdz 18 gadu vecumam;
  • latviešu valodas apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir akreditēta izglītības iestāde vai ja tas ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai;
  • studiju kredītu.

Interešu izglītības sniedzējam jābūt saņemtai atbilstošai licencei. Izglītības iestāžu reģistrs ir pieejams tīmekļvietnē viis.gov.lv, savukārt ar informāciju par piešķirtajām licencēm var iepazīties pašvaldību tīmekļvietnēs vai sazinoties ar pašvaldību.

Ko nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos

Attaisnotie izdevumi par mācībām neietver papildu izdevumus, kas var rasties iegūstot izglītību, tostarp:

  • izdevumus mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem;
  • ēdināšanas izdevumus mācību laikā;
  • transporta izdevumus uz mācību vietu un atpakaļ.

Nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos tos maksājumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības vai specialitātes iegūšanu citu valstu mācību iestādēs, izņēmums ir Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādes.

Attaisnotajos izglītības izdevumos nav iekļaujama maksa par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi.

Attaisnotie izdevumi saistītie ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām

Deklarējot izdevumus par darbā vajadzīgo zināšanu paplašināšanu, kā arī amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanu un uzlabošanu, deklarācijai ir jāpievieno darba devēja izziņa, kas apliecina, ka iegūtās prasmes ir vajadzīgas amata pienākumu veikšanai. Te jāpiebilst, ka izdevumus par mācībām autoskolā arī var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus par izglītību, ja šie izdevumi ir saistīti ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām.

Iesniedzot deklarāciju, ir jāpievieno darba devēja izziņa, ka iegūtās prasmes ir nepieciešamas amata pienākumu veikšanai, ja apmācība bijusi vajadzīga darbam. Attaisnotos izdevumus apliecina kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, savukārt pakalpojuma sniedzēja rēķins satur papildu informāciju par sniegto pakalpojumu, ja tāda nav norādīta maksājuma dokumentā.

Attaisnotie izdevumi par latviešu valodas apguvi

Kopš 2024.gada attaisnoto izdevumu klāsts ir papildināts ar izdevumiem par latviešu valodas apguvi (MK noteikumi Nr. 336 “Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”). Šādi izdevumi 2024. gada deklarācijā attaisnotajos izdevumos ietverami, ja latviešu valodas apgūšana notikusi pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, kas ir akreditēta izglītības iestāde vai pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai.

Iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā

Nodokļa maksātājam ir iespējams atgūt pārmaksāto IIN par veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Šie maksājumi kopā nedrīkst kopā pārsniegt 10% no gada ienākuma, un ne vairāk kā 4000 eiro gadā.

Kur var būt veikti šie maksājumi? Maksājumi var būt veikti Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās. Sagatavojot gada ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, informācija no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām jau ir iekļauta deklarācijā, ja vien šī informācija ir VID rīcībā. Ja maksājumi ir veikti ārvalstīs, tad deklarācijai jāpievieno pensiju fonda vai apdrošināšanas sabiedrības izziņa un dokumenti, kas apliecina šos maksājumus.

Dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu prēmijas attaisnotajos izdevumos var iekļaut, ja dzīvības apdrošināšanas līgums ir noslēgts, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, un tā darbības termiņš nav īsāks par 10 gadiem. Ja šo līgumu pārtrauc un lauž pirms laika, nesasniedzot 10 gadu darbības termiņu, tad samaksātie prēmiju maksājumi nav ietverami attaisnotajos izdevumos par visiem šī līguma darbības gadiem.

Ziedojumi un dāvinājumi

Attaisnotajos izdevumos ir ietverami ziedojumi vai dāvinājumi Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss, un budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikas politiskajām partijām. Šos izdevumus norāda deklarācijas D4 pielikumā “Attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem”, pievienojot dokumentus, kas apliecina gada laikā veiktos ziedojumus vai dāvinājumus.

Izdevumu ierobežojuma pārsnieguma daļa par ziedojumiem un dāvinājumiem netiek pārcelta uz nākamajiem gadiem, kā arī attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai savus ziedojumus un dāvinājumus.

Ziedojumi un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi

Ziedojumi un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi

Kas ir ziedojums UIN likuma interpretācijā

Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus, pamatojoties uz līgumu, nodokļa maksātājs bez atlīdzības nodod

  • Latvijas Republikā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam un reliģiskai organizācijai vai to iestādei, vai citai sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss ir piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (SLOL); pārbaudīt konkrētas organizācijas statusu var VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/SLO;
  • budžeta iestādei (izņemot atsevišķas iestādes, piemēram, Latvijas Universitāti un Vidzemes augstskolu, jo tās ir atvasinātas publiskas personas),
  • valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, starp kurām ir VSIA “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, VSIA “Liepājas simfoniskais orķestris”, VSIA “Daugavpils teātris”, VSIA “Rīgas cirks”, VSIA “Valmieras Drāmas teātris”’, VSIA “Dailes teātris”, VSIA “Latvijas Leļļu teātris”, VSIA “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, VSIA “Latvijas Nacionālais teātris”, VSIA “Jaunais Rīgas teātris” u.c.;
  • nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un šī nevalstiskā organizācija darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās ES dalībvalsts vai EEZ valsts normatīvajiem aktiem.

Manta vai finanšu līdzekļi, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod kādai no minētajām organizācijām tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu. Turklāt tikai tad, ja izpildās nosacījums, ka ziedojuma devējs par ziedojumu nepieprasa ziedojuma saņēmējam izpildīt kādas darbības, piemēram, izvietot ziedotāja reklāmu, vai veikt citas darbības, kuras ir uzskatāmas par atlīdzību.

Ziedojumu veidi

Pirms ziedojuma līguma noslēgšanas ir vēlams izvērtēt vēl kādu niansi, proti, vai plānotais ziedojums ir mērķziedojums vai vispārējs ziedojums.

SLOL 10. panta pirmā daļa paredz, ka ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mērķziedojuma gadījumā ziedojuma līgumā jānorāda, kādam mērķim ziedojums ir izlietojams. Ja ziedotājs vēlas, līgumā var paredzēt arī to, ka ziedojuma saņēmējam ir pienākums atskaitīties ziedotājam par ziedojuma izlietojumu. Tas var būt noderīgi, lai pārliecinātos, ka nav iestājies gadījums, kad ziedotājs zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumu.

Savukārt atbilstoši SLOL 10.panta otrajai daļai ziedojums, kam nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstisks līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams ziedojuma saņēmēja statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. Šādā gadījumā līgumā nav jāparedz ziedojuma izlietojuma mērķis. Turklāt, ja ziedojuma summa nepārsniedz 10 minimālo mēneša darba algu apmēru, ziedojuma līgumu rakstiski var arī neslēgt.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma ziedotājiem veidi

Nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem atvieglojumiem:

1.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;

2.atvieglojuma veids – neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

3.atvieglojuma veids – samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 % no ziedotās summas, nepārsniedzot 20 % no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu.

Nodokļa maksātājs, kura iepriekšējais pārskata gads neaptver 12 mēnešu periodu, piemērojot 1. atvieglojuma veidu, iepriekšējā pārskata gada peļņu dala ar mēnešu skaitu, skaitot no reģistrācijas mēneša līdz iepriekšējā pārskata gada pēdējam mēnesim, un reizina ar 12 (MK 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 86.punkts).

Nodokļa maksātājs, kurš reģistrējies pārskata gadā, piemērojot 2. atvieglojuma veidu, ņem vērā pārskata gadā darbiniekiem aprēķināto bruto darba samaksu, nosakot aprēķināto darba samaksu par periodu līdz taksācijas periodam, kurā veikts ziedojums, un veic pārrēķinu, iesniedzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju (MK 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 87.punkts).

Minēto atvieglojuma veida izvēli nodokļa maksātājs var norādīt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, kuru iesniedz pirmo reizi attiecīgajā pārskata gadā, vai arī deklarācijā par to mēnesi, kurā veikts ziedojums. Bet, ja pārskata gada laikā izvēlētais atvieglojuma veids mainās (piemēram, 1. atvieglojuma veida vietā izvēlas piemērot atvieglojumu pēc 3. veida), tad nodokļa maksātājam ir tiesības iepriekš norādīto veidu mainīt uz citu, taču visos pārskata gada 12 mēnešos ir jāpiemēro tikai viens no trijiem atvieglojuma veidiem. Tādā gadījumā nodokļa maksātājs par iepriekš piemērotajām atvieglojuma summām veiks labojumus iepriekšējo mēnešu deklarācijās pārskata gada ietvaros, un, ja precizētās deklarācijas tiks iesniegtas līdz uzņēmumu gada pārskata iesniegšanai par attiecīgo pārskata periodu, tad nokavējuma nauda netiks piemērota.

Kādos gadījumos nodokļa atvieglojumu nepiemēro

Ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona, ziedotāja darbinieks vai šā darbinieka ģimenes loceklis, nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu piemērot nevar.

Nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu nepiemēro, arī tad, ja ziedotājam nodokļu parāda kopsumma tā taksācijas perioda pirmajā dienā, kurā veikts ziedojums, pārsniedz 150 EUR, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods ir kalendāra mēnesis, tad, veicot faktisko ziedojumu, uzņēmumam ir jāvērtē, vai konkrētā mēneša 1.datumā tam nav bijuši visu nodokļu parādi lielāki par 150 EUR. Piemēram, ja uzņēmums ir ziedojis mēnesī, kura 1.datumā tam ir bijis nodokļu parāds 150 EUR vai vairāk, tad par ziedojuma summu nodokļa atvieglojumu ziedotājiem nepiemēro. Šo ziedojuma summu uzskata par nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem, un iekļauj nodokļa bāzē attiecīgā mēneša deklarācijā.

Ja ziedojumam ir pazīmes, ka ziedojuma devējs vai ar to saistīta persona gūst labumu no ziedojuma, tad ir runa par to, ka ziedojumam ir atlīdzības raksturs un nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu šādā gadījumā nepiemēro.

Par atlīdzības raksturu liecina:

1) ziedojums sabiedrībai ar slēptu vai atklātu mērķi sniegt labumu personai, kura ir ziedotāja darbinieks, valdes loceklis vai ģimenes loceklis, tādējādi gūstot labvēlīgākus nosacījumus sabiedrībā vai citu labumu, vērtējot pret šīs sabiedrības pārējiem biedriem;

2) ziedotājam vai ar to saistītai personai ir iespēja apmeklēt ziedojuma saņēmēja organizētus maksas pasākumus bez maksas (t.sk. izsniedzot ielūgumus, bezmaksas ieejas biļetes vai īpaši nosakot atlaidi ieejas biļetēm ziedotājiem);

3) ziedojuma saņēmējs ir izvietojis publiskas norādes ar ziedotāja zīmolu, vai ziedojuma saņēmēja nosaukumā ir nepārprotama norāde uz ziedotāja zīmolu vai tā elementiem, vai nosaukumu. Taču ziedotāja nosaukuma (arī uzņēmuma zīmola) iekļaušana ziedotāju sarakstā neliedz ziedotājam piemērot nodokļa atvieglojumu, ja katra atsevišķa ziedotāja nosaukuma (arī uzņēmuma zīmola) izvietojums nepārsniedz 1/20 (vienu divdesmito) daļu no teksta laukuma, t.i., šāda informācijas izvietošana pēc ekonomiskās būtības nav vērsta uz ziedotāja reklamēšanu, bet ir tikai neliela daļa no kopējās informācijas. Tādējādi, ja atbilstoši UIN piemērošanas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 31.12.2017., logo izvietošana jebkurā gadījumā tika uzskatīta par reklāmu, tad šobrīd ir pieļaujams norādīt ne tikai ziedotāja nosaukumu, bet arī tā logo, ja vien tas aizņem maksimāli mazāko daļu no visas attiecīgajā laukumā esošās informācijas un pēc ekonomiskās būtības nevar tikt uzskatīts par ziedotāja reklamēšanu.

Nodokļa atvieglojumu par ziedoto summu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs, kas ziedo ES dalībvalstī vai EEZ valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kopā ar gada pārskatu nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus, kas apliecina, ka:

a) ziedojuma saņēmējs ir kādas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents,

b) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss rezidences valstī,

c) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu,

d) vismaz 75% no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma mērķiem.

Tātad, ja ziedotājs kopā ar gada pārskatu ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam minētos dokumentus, tad tas var piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ziedotājiem. Nodokļa deklarācijā ziedotājs atšifrē ārvalstu organizācijas-ziedojumu saņēmējus, norādot konkrētās organizācijas nosaukumu, reģistrācijas kodu, rezidences valsti, ziedojuma veikšanas datumu un ziedojuma summu.

Ziedojuma līgums

Ziedojuma līgums paredz, ka viena puse labprātīgi ziedo, bet otra puse piekrīt un pieņem ziedojumu.

Ja ziedojuma līgumā būs cita veida līguma pazīmes neatkarīgi no līguma nosaukuma, ziedotājs zaudēs tiesības pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem. Piemēram, ja uzņēmums ziedo organizācijai, kas pēc tam reklamē ziedotāju, par šādu ziedojumu nodokļu maksātājam nebūs tiesību piemērot UIN likumā noteiktos atvieglojumus par veiktajiem ziedojumiem. Turklāt tas attiecies arī uz gadījumiem, ja līgumā nav atrunāti ziedojuma saņēmēja pienākumi sniegt atlīdzību, bet ziedojuma saņēmējs to veic brīvprātīgi.

Tā, piemēram, ja ziedojuma saņēmējs vēlas pateikties par dāvinājumu un kādā no rīkotajiem pasākumiem izvietot ziedotāja reklāmu, ieteicams slēgt atsevišķus 2 līgumus:

  • ziedojuma līgumu un
  • reklāmas izvietošanas līgumu, turklāt atlīdzība par šo pakalpojumu nav noteikta tikai šķietami, bet atbilst tirgus nosacījumiem.

Vispārīgā gadījumā ziedotājs nav atbildīgs par to, kādā veidā vai apjomā ziedojuma saņēmējs izlieto saņemto ziedojumu savu mērķu sasniegšanai. Tomēr nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot nodokļa atvieglojumus, ja ziedojuma saņēmējs saņemtos līdzekļus nodod tālāk citai personai (tas ir, darbojas tikai kā starpnieks), izņemot atsevišķus gadījumus, kad:

a) ziedojuma saņēmējs ziedojumu vai daļu no tā nodod tālāk citai sabiedriskā labuma organizācijai, kuras sabiedriskā labuma darbības joma un mērķi atbilst ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbības jomai un mērķiem, līgumā norādot konkrētā ziedojuma vai tā daļas izlietojuma mērķi, kas atbilst gan ziedojuma saņēmēja, gan sabiedriskā labuma organizācijas darbības jomai, kā arī mērķim, un mantas vai finanšu līdzekļu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;

b) līdzekļi tiek nodoti fiziskajai personai tās ārstēšanai vai rehabilitācijai, ja ziedojuma saņēmējs līdz pārskata gada beigām ziedotājam ir sniedzis apliecinājumu par minēto līdzekļu izlietojumu šim mērķim (Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 85.punkts).

Nodokļu reforma ieviesusi ne mazums izmaiņu. Ja nepieciešama konsultācija par nodokļu un grāmatvedības jautājumiem, varat pieteikties konsultācijai  pa tālruni  +37128662328  vai pa e-pastu gramatvede@ilgak.lv

Skolēnu darbs vasarā - pirmo reizi

Sākusies skolēnu reģistrēšanās darbam 2018. gada vasaras brīvlaikā

Skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri mācās un turpinās mācības vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs 2018./2019. mācību gadā, ar NVA starpniecību var reģistrēties darbam vasaras brīvlaikā. Reģistrācija sākas pakāpeniski visā Latvijā – sākot ar Latgales reģionu 7. maijā un noslēdzot ar Rīgas reģionu, kurā reģistrācija sākās 11. maijā. Skolēnam ir jāreģistrējas tā reģiona Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē, kura teritorijā viņš vēlas strādāt.

Katru gadu, arī 2018. gadā darbs skolniekiem izraisa lielu interesi un bērnu, kas vēlas strādāt vasarā ir vairāk nekā piedāvāto darbavietu. Ko ir vērts zināt skolēniem un viņu vecākiem, kad bērns uzsāk darba gaitas?

Strādājoša skolēna vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu

Ja bērns ir vecumā līdz 19 gadiem, mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un strādā tikai vasaras brīvlaikā – no 1. jūnija līdz 31. augustam, vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošo personu 200 EUR mēnesī, un bērnam tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot tad, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

Vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19 gadu vecumam) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā, nodokļu atvieglojumu piemērošana par apgādībā esošo bērnu tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski. Visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu vai atjaunošanu, ir veicamas elektroniski, izmantojot VID EDS. Tas ir veicams izvēloties algas nodokļa grāmatiņas sadaļu “Apgādājamie” un nospiežot izvēli “Pievienot apgādībā esošu personu”.

Algas nodokļa grāmatiņa

Skolēni, kuri uzsāk darba gaitas pirmo reizi, algas nodokļa grāmatiņu var saņemt pamatojoties uz iesniegumu, kuru var iesniegt elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai klātienē – jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.

Skolēnam, kurš strādās vasaras mēnešos un maksās nodokļus vispārējā režīmā, algas nodokļa grāmatiņā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta, t.i., jānorāda darba devējs, pie kura skolēns strādās. Tad darba devējs būs tiesīgs algai piemērot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski un visas darbības, kas saistītas ar ierakstu veikšanu tajā ir veicamas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs

Individuālais komersants – kad un kā reģistrēt, kādi ir nodokļi

Komerclikuma 1. pants nosaka, ka individuālais komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona, kura veic komercdarbību, t.i., saimniecisko darbību, kas ir jebkura sistemātiska un patstāvīga darbība par atlīdzību.

Atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

Fiziskajai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja tās:

1) gada apgrozījums no fiziskās personas veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 eiro;

vai

2) veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai; komercaģenta jēdzienu nosaka Komerclikuma 45. pants – tas ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu;

vai

3) veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera darbībai; māklera jēdzienu definē Komerclikuma 64. pants – komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumiskās attiecībās; šis nosacījums neattiecas uz personām, kas veic biržas darījumus;

vai

4) veiktā saimnieciskā darbība atbilst abām šādām pazīmēm:

  • gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500 eiro,
  • saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.

Fiziskā persona var sevi pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā arī tad, ja tā neatbilst iepriekš minētajām prasībām.

Kā individuālo komersantu pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā?

Lai reģistrētu individuālā komersanta komercdarbību, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz:

  • pieteikuma veidlapa;
  • nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegta piekrišana individuālā komersanta juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā; ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz;
  • informācija par valsts nodevas apmaksu.
  • informācija par publikāciju “Latvijas Vēstnesī”.

Veidlapas var atrast Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā.

Fiziskā persona kā saimnieciskās darbības veicējs

Fiziskajai personai pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājai – saimnieciskās darbības veicējai –, norādot jomu, kurā persona veiks saimniecisko darbību. To var veikt gan elektroniski EDS, gan klātienē VID klientu apkalpošanas centros.

Kādus nodokļus maksā individuālais komersants?

Individuālais komersants (IK) var izvēlēties maksāt

  • iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai
  • mikrouzņēmumu nodokli.

Atbilstoši 2018. gada izmaiņām pirmajā gadījumā 20% ienākumam līdz 20 004 eiro gadā vai 23% gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro vai mikrouzņēmumu nodokli 15% no ieņēmumiem.

Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” individuālais komersants ir pašnodarbināta persona, kurai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jāveic kā pašnodarbinātai personai.

Pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz valstī noteiktās minimālās algas apmēru (2018. gadā – 430 eiro), no ienākumiem jāveic VSAOI 5% apmērā pensiju apdrošināšanai. Ja ienākums mēnesī sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, jāveic VSAOI vispārējā apmērā (32,15%).

No starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā iemaksu objekta 5% apmērā jāveic arī VSAOI maksājums pensiju apdrošināšanai. Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniedz 50 eiro, tad VSAOI 5% apmērā var neveikt.

Nodokļu reforma 2018 - mikrouzņēmumi

Kādas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem radīs 2018. gada nodokļu reforma

Mikrouzņēmumu nodoklis kā vienots nodokļa maksājums ietver šādus nodokļus:

1) nodokļus un nodevu par darbiniekiem:

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
• iedzīvotāju ienākuma nodokli;
• uzņēmējdarbības riska valsts nodevu;

2) nodokļus no saimnieciskās darbības ieņēmumiem:

• uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm;
• mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs

Tiesības kļūt par mikrouzņēmumu un izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir:
1. individuālajam komersantam;
2. individuālajam uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai (turpmāk – individuālais uzņēmums);
3. fiziskajai personai, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja;
4. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA).

Nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmums, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

• saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 euro;
• mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks par pieciem (darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus);
• dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas;
• SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki (īpašnieki, dalībnieki un darba attiecībās esošas fiziskās personas);
• mikrouzņēmums nav personālsabiedrības biedrs (no 2014.gada 1.jūlija).Maksimālā darba alga

Maksimālā darba alga mikrouzņēmumos nodarbinātajiem paliek līdzšinējā apmērā – 720 eiro mēnesī. Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums šajā uzņēmumā nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

  • Mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums kā mikrouzņēmuma darbiniekam ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personiskajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes.
  • Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir darbinieka saņemtais naudas izteiksmē novērtēts naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums, kas atbilst uz darba līguma pamata gūtajam ienākumam. No mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveic obligātās iemaksas.

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver:

1. labumu no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN);

2. mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka nāves gadījumā darba devēja piešķirto apbedīšanas pabalstu, kura vērtība nepārsniedz 213,43 eiro;

3. komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensācijas MK noteikumos Nr.969 (12.10.2010.) “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteiktajā apmērā;

4. kompensāciju, ko darba devējs izmaksā darbiniekam par tam piederošā transportlīdzekļa (ko atbilstoši darba līgumam izmanto darba vajadzībām) nolietošanos 0,04 eiro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī;

5. citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem;
6. mikrouzņēmuma izdevumus par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas;

7. mikrouzņēmuma izdevumus, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei

Apgrozījuma slieksnis

No 2018. gada maksimālā apgrozījuma slieksnis ir 40 000 eiro. Taču likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019. gadā nepārsniedz 52 000 eiro, ja vienā no diviem pirmstaksācijas gadiem – 2016. vai 2017. gadā, tā apgrozījums bija lielāks par 40 000 eiro. Taču ar nākamo gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā

MUN maksātāja darbinieks vienlaikus varēs būt nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā.

Ar 2018. gadu VID nereģistrēs tādu darbinieku mikrouzņēmumā, kurš jau būs reģistrēts citā mikrouzņēmumā.  Slēdzot darba līgumu, no pretendenta jāsaņem rakstveida apliecinājums, ka tas nav nodarbināts pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

Ņemot vērā, ka var būt situācija, ka cilvēks ir nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos, VID līdz 01.02.2018. EDS informēs visus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuri 31.12.2017. nodarbina personas, kas strādā arī pie cita MUN maksātāja, tai skaitā saimnieciskās darbības veicēju – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Mikrouzņēmumi, kas turpinās nodarbināt darbinieku, kas strādā vairākos mikrouzņēmumos, 2018. gadā varēs strādāt bez ierobežojuma. Savukārt jauns darbinieks, sākot ar 2018. gadu, varēs būs nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā. Ja šo darbinieku, kurš būs nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos vienlaikus, uzņēmums nodarbinās vēl arī 2019. gadā, tad šim uzņēmumam MUN likme 2019. gadā būs 17%. Un no 2020. gada šie MUN maksātāji zaudēs šo statusu.

Norma par darbinieka nodarbināšanu tikai vienā mikrouzņēmumā attiecas arī uz saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) MUN maksātājiem.

Ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās SIA, tiesības izvēlēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ir tikai vienai no šīm sabiedrībām. Tas pats attiecas arī uz fiziskās personas saimniecisko darbību – ja fiziskā persona 2018. gada janvārī reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs un būs nodarbināta arī citā mikrouzņēmumā (SIA), tad kā saimnieciskās darbības veicējs mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu izvēlēties nevarēs.

Noteikums attiecas uz visām saimnieciskās darbības formām: SIA un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja.

Valsts ieņēmumu dienests nereģistrē mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

MUN statusa zaudēšana

Komersantam (SIA) MUN maksātājam, ja viņš 2019. gadā nespēs izpildīt likuma prasības, nav jāziņo VID par atteikšanos no MUN statusa, viņš to zaudēs 2020. gadā automātiski.

Gadījumā, ja mikrouzņēmums prognozē, ka tas nākamajā taksācijas periodā neizpildīs kādu no MUN ierobežojumiem, tad tas var mainīt nodokļa maksāšanas režīmu, līdz pirmstaksācijas gada 15. decembrim par to informējot VID. Šādā gadījumā mikrouzņēmumam ir būtiski pašam izvērtēt, vai savlaicīgi mainīt nodokļa maksāšanas režīmu, vai ierobežojuma pārkāpšanas gadījumā maksāt mikrouzņēmumu nodokļa papildlikmi.

Pieteikties konsultācijai