Archives

Home ienākuma noklis
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis; IIN likmes

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, IIN likmes

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis jeb IIN nodoklis skar katru nodokļu maksātāju Latvijā. Kādas ir aktuālās IIN likmes?

Tabulā ir apkopotas IIN aprēķinā izmantojamās likmes un nodokļa aprūķina bāzes.

Informācija atjaunota 2023.gada 15.decembrī.

Likme Nodokļa bāze
Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN):

  • ienākumam līdz 20 004 EUR – 20 %;
  • ienākumam no 20 004 EUR līdz 78 100 EUR – 23 %;
  • ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 EUR – 31 %.
  1. gada apliekamie ienākumi;
  2. ienākumi no saimnieciskās darbības.
Algas nodoklis:

20 % – mēneša ienākumam līdz 1667 EUR;

23 % – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 EUR.

 Algota darba ienākumi, ja ienākuma izmaksātājam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
23%
  1. algota darba ienākumi, ja ienākuma izmaksātājam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un grāmatiņā ir veikta atzīme par 23 % likmes piemērošanu.
  2. algota darba ienākumi, ja ienākuma izmaksātājam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa;
  3. cita veida ienākumi, ja izmaksātājs izmaksā gan ar algas nodokli apliekamo ienākumu, gan cita veida ar nodokli apliekamos ienākumus, piemēram, ienākumus no uzņēmuma līguma;
20% – gada ienākumu deklarācijā Profesionālā sportista gada kopējais algotā darba ienākums no profesionālā sporta
20% – Ienākumam no kapitāla Kopējais gūtais ienākums (dividendes, procenti, ienākums no dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem, ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas).
20% – Autoratlīdzības ienākumiem Autoratlīdzības, kuras izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas;
25 % – Autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 EUR;

40 % – Autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 EUR

 Autoratlīdzības, kuras no 2021.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim izmaksā autoratlīdzības izmaksātājs (kurš nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs;
20 % – kapitāla pieaugumam – ienākumam no kapitāla aktīvu pārdošanas:

  • nekustamā īpašuma (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
  • akciju, kapitāla daļu, paju, ieguldījumu personālsabiedrībā un citu finanšu instrumentu;
  • ieguldījumu fondu apliecību un citu pārvedami vērtspapīru;
  • parāda instrumentu (parādzīmju, noguldījumu sertifikātu, komercsabiedrību emitētu īstermiņa parāda instrumentu) un citu naudas instrumentu, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
  • uzņēmuma Komerclikuma izpratnē;
  • intelektuālā īpašuma objektu;
  • ieguldījumu zelta un citu dārgmetālu, darījumu objektu valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
  • virtuālā valūta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.
 No kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā

 

Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību.
15 %

Ienākumam no kapitāla pieauguma darījumos ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2017. gada 31. decembrim un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma
10 %

  • saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ja ir izmantotas  tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, par ko ir paziņots VID;
  • kokmateriālu un augoša meža atsavināšanas ienākumam;
  • ienākumiem no metāllūžņu atsavināšanas.
  1. gūtais ienākums no kura atskaitīts nekustamā īpašuma nodoklis;
  2. gūtais ienākums, no kura atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus.

 

Saimnieciskās darbības izdevumu 80% ierobežojums

Saimnieciskās darbības izdevumu 80% ierobežojuma piemērošana

Kad piemēro 80% ierobežojumu?

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām noteiktais ierobežojums saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanai 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem piemērojams iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Kuri izdevumi ir attiecināmi uz saimniecisko darbību un kuri nav?

Saimnieciskās darbības veicējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma. To nosaka kā starpību starp ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītiem izdevumiem.

Kuri izdevumi ir ieskaitāmi kā saistītie ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, ir noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta – No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana, trešajā daļā. Tostarp ir izdevumi

  • par iegādātām izejvielām, materiāliem, par precēm, kurināmo un enerģiju,
  • nomas un īres maksa,
  • izdevumi, kas saistīti ar algotā darbaspēka izmantošanu,
  • komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga izdevumi,
  • pamatlīdzekļu nolietojums un izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu remontu,
  • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summa, iemaksas privātajos pensiju fondos un citas prēmiju summas, kuras atļauj likumdošana;
  • izdevumi par darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu,
  • procentu maksa par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;
  • nodokļi un nodevas, maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot iedzīvotāju ienākuma un pievienotās vērtības nodokļu maksājumus, tāpat arī valsts nodevas par prasības pieteikumu tiesā nav iekļaujamas saimnieciskās darbības izmaksās;
  • nav iekļaujamas samaksātās soda un kavējumu naudas.

Kad nepiemēro 80% ierobežojumu?

Ir vairāki izdevumu veidi, uz kuriem netiek attiecināts 80% ierobežojums.

  1. Darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis.
  2. Nekustamā īpašuma nodoklis.
  3. Pamatlīdzekļu nolietojums.
  4. Kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Noteikto 80% saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro par pirmo gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas pašnodarbinātajiem

Savukārt pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas nolūkiem, nosakot iemaksu objektu, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais 80% ierobežojums netiek piemērots.

  • Ja ienākumi mēnesī sasniedz 430 eiro, pašnodarbinātajam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 32,15% no 430 eiro vai no brīvi izvēlētas lielākas summas.
  • Ja ienākumi mēnesī ir mazāki par 430 eiro, no faktiskajiem ienākumiem jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai.
  • Ja ienākumi lielāki par 430 eiro un, ja izvēlētais iemaksu objekts ir 430 eiro, papildus jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai no summas, kas pārsniedz 430 eiro.
IIN, VSAOI un PVN pašnodarninātajiem, saimnieciskās darbības veicējiem

Nodokļu maksājumi saimnieciskās darbības veicējiem

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme

Ja esi saimnieciskās darbības veicējs, proti, pašnodarbinātā persona, zemnieku saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, tad ņem vērā, ka

  • iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir 20%, ja ienākumi nepārsniedz 20 004 eiro gadā,
  • par ienākumu daļu no 20 004 līdz 55 000 eiro, IIN likme ir 23%
  • ienākumiem virs 55 000 eiro IIN likme ir 31,4%.

Saimnieciskās darbības izdevumi

Saimnieciskās darbības izdevumos var norakstīt 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Par atlikušo starpību ir jāsamaksā IIN.

Izņēmums ir tie izdevumi, kurus pilnā apmērā var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos. Izdevumu ierobežojumu nepiemēro:

  • darba algai un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā solidaritātes nodoklim;
  • nekustamā īpašuma nodoklim;
  • pamatlīdzekļu nolietojumam;
  • kompensācijām īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai;
  • par pirmajiem diviem saimnieciskās darbības gadiem;
  • par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Sākot ar 2018. gadu pamatlīdzekļa vērtība, no kuras aprēķina nolietojumu, aprēķināma tiem pamatlīdzekļiem, kuru iegādes vērtība ir lielāka par 1000 eiro. Līdz šim bija no 427 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI)

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) jāveic no ienākumiem, kas nav mazāki par minimālo algu. 2018. gadā VSAOI jāmaksā no 430 eiro vai brīvi izvēlētas summas, kas var būt lielāka par minimālo algu.

No 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 5% apmērā. Maksāšanas kārtība par ienākumiem no saimnieciskās darbības:

  • ja ienākumi ir līdz 50 eiro gadā, VSAOI un iemaksas pensiju apdrošināšanai neveic;
  • ja ienākumi ir lielāki par 50 eiro gadā, bet mazāk nekā 430 eiro mēnesī, veic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% no faktiskajiem ienākumiem;
  • ja ienākumi ir 430 eiro un vairāk mēnesī, veic VSAOI 32,15% no 430 eiro vai brīvi izvēlētas lielākas summas, un veic 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai summai ko veido starpība no faktiskie ienākumiem un saimnieciskās darbības un summas, no kuras ir veikti VSAOI 32,15% apmērā.

Lauksaimniekiem no lauksaimnieciskās ražošanas ienākumiem sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu ir jāaprēķina un jāveic tikai vienu reizi, – līdz nākamā gada 15. aprīlim.

Kad jāreģistrējas par PVN maksātāju

PVN maksātāju reģistrā saimnieciskās darbības veicējam ir jāreģistrējas, ja ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vismaz 40 000 eiro.

Nodokļa maksātājiem, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet, kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, jāiesniedz iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis.

Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā tikai tādā gadījumā, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus ar PVN apliekamus darījumus. Tomēr šai personai ir jāiemaksā PVN valsts budžetā par summu, kas pārsniedz 40 000 eiro, divdesmit dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.

Atsevišķos gadījumos jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā arī pirms iepriekš minētās summas sasniegšanas.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 2018

Kāda ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas jaunā kārtība?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteiktas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībā – nodokļa maksāšana notiek, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi.

No 2018. gada 1. jūlija UIN nebūs jāmaksā avansā.

kā mainās algas aprēķins 2018.gadā

Darbinieku algu aprēķini 2018. gadā – kas mainās?

Īsumā par nosacījumiem un likmēm, kas ir jāņem vērā algas aprēķinā no 2018. gada 1. janvāra. Piemēri par algu aprēķinu un likmju pielietojumu algota darba ienākumam.

Minimālā alga

No 2018. gada minimālā alga palielinās uz 430 EUR no pašreizējās – 380 EUR.

Sociālās iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) palielinās no 34,09% uz 35,09%, no kuriem darba devējam būs jāmaksā 24,09%, bet no darba ņēmēja algas tiks ieturēti 11%.

Nodokļa likme

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes nosaka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. pants. IIN likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir:

  • 20% – gada ienākumam (izņemot likuma par IIN 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus) līdz 20 000 EUR;
  • 23% – gada ienākuma (izņemot likuma par IIN 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 20 000 EUR, bet nepārsniedz 55 000 EUR;
  • 31,4% – gada ienākuma (izņemot likuma par IIN 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 55 000 EUR.

Citas likmes un ienākumu veidi, uz kuriem tās attiecas, ir noteikti likuma par IIN 15. panta 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.daļā.

Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ir:

  • 20% – mēneša ienākumam līdz 1667 EUR;
  • 23% – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 EUR.

Ja nodokļa maksātājs darba devējam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, algota darba ienākumam piemēro nodokļa likmi 23% apmērā.

Attaisnotie izdevumi

Ja nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākums nepārsniedz 20 000 EUR, nodokļa aprēķinā apliekamo ienākumu samazina par summu, ko veido attaisnotie izdevumi, diferencētais neapliekamais minimums un likumā noteiktie atvieglojumi.

Ja nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākums pārsniedz 20 000 EUR (mēneša ienākums – 1667 EUR), ienākuma daļu, kas pārsniedz 20 000 EUR (1667 EUR mēnesī), var samazināt par summu, ko veido attaisnotie izdevumi un likumā noteiktie atvieglojumi tikai tad, ja ar nodokļa maksātāja gada ienākumiem līdz 20 000 EUR (1667 EUR mēnesī) nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var saņemt IIN atmaksu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos un apmērā, piemērojot nodokļa likmi 20%.

Neapliekamais minimums

Taksācijas gada laikā ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Informāciju par darba ņēmējam piemērojamo VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo darba devējam katru gadu līdz 1. janvārim un 1. augustam.

Gada diferencēto neapliekamo minimumu piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Atkarībā no nodokļa maksātājam aprēķinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra nodokļa maksātajam var veidoties IIN piemaksa un pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, kā arī IIN pārmaksa.

Mainīts arī pensionāram piemērojamais gada neapliekamais minimums:

  • 2018. gadā – 3000 EUR;
  • 2019. gadā – 3240 EUR;
  • no 2020. gada – 3600 EUR.

Atvieglojumi

Likumā par IIN sākot ar 01.07.2018. nodokļa maksātājam paredzēts papildu atvieglojums par nestrādājoša laulātā uzturēšanu, kura apgādībā ir:

  • bērns vecumā līdz 3 gadiem;
  • 3 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz 1 ir jaunāks par 7 gadiem, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu;
  • 5 bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu.

No gada apliekamo ienākumu apmēra drīkst atskaitīt nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu attaisnotos izdevumus, nepārsniedzot 50% no nodokļa maksātāja ienākumiem, bet ne vairāk kā 600 EUR. Ja izdevumos iekļauj attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem, tad ne vairāk kā 600 EUR par katru ģimenes locekli.

1. piemērs.

Darbinieka mēneša bruto alga ir 2500 EUR, viņa apgādībā ir 3 personas, un darba devējam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

Nosacījumi, kas ir spēkā:

  • diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro, jo mēneša ienākums pārsniedz 1000 EUR;
  • VSAOI likme darba ņēmējam ir 11%;
  • nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 200 EUR mēnesī;
  • mēneša ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro nodokļa likmi 20% apmērā, ir 1667 EUR.

1.solis

  • ienākums līdz mēneša ienākumu 1.slieksnim: 1667 EUR;
  • VSAOI: 2500 x 11% = 275 EUR;
  • atvieglojumi par 3 apgādībā esošām personām: 200 x 3 = 600 EUR;
  • apliekamais ienākums: 1667 – 275 – 600 = 792 EUR;
  • IIN: 792 x 20% = 158,40 EUR.

2.solis

  • ienākums virs mēneša ienākumu 1.sliekšņa: 2500 – 1667 = 833 EUR;
  • IIN: 833 x 23% = 191,59 EUR.
  • IIN kopā: 158,40 + 191,59 = 349,99 EUR.

Darbiniekam izmaksājamā summa: 2500 – 275 – 349,99 = 1875,01 EUR.

2. piemērs.

Noteiktā mēneša bruto alga darbiniekam ir 2400 EUR, viņa apgādībā ir 1 persona, un darba devējam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (tā nav iesniegta arī nevienā citā vietā).

Nosacījumi, kas ir spēkā:

  • algota darba ienākumam piemēro nodokļa likmi 23% apmērā, jo nodokļa maksātājs darba devējam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu;
  • darba devējs atvieglojumus nepiemēro, jo nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, līdz ar to grāmatvedim nav attiecīgās informācijas;
  • IIN pārmaksu var saņemt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju;
  • diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro, jo mēneša ienākums pārsniedz 1000 EUR;
  • VSAOI likme darba ņēmējam – 11%;
  • nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 200 EUR mēnesī.

Aprēķins:

  • ienākums: 2400 EUR;
  • VSAOI: 2400 x 11% = 264 EUR;
  • ar IIN apliekamais ienākums: 2400 – 264 = 2136 EUR;
  • IIN: 2225 x 23% = 491,28 EUR;
  • izmaksai: 2400 – 491,28 = 1908,72 EUR.

Gada ienākumu deklarācijā norāda:

  • ienākumi gadā: 2400 x 12 = 28 800 EUR;
  • VSAOI: 28 800 x 11% = 3168 EUR;
  • atvieglojumi gadā: 200 x 12 = 2400 EUR;
  • apliekamais ienākums: 20 000 (minimālais slieksnis) – 3168 – 2400 = 14 432 EUR;
  • IIN no minimālās likmes: 14 432 x 20% = 2886,40 EUR;
  • darba vietā avansā ieturēts IIN: 491,28 x 12 = 5895,36 EUR;
  • IIN pārsnieguma summai: 28 800 – 20 000 (pārsniegums) x 23% = 2024 EUR;
  • IIN kopā: 2886,40 + 2024 = 4910,40 EUR;
  • IIN pārmaksa: 4910,40 – 5895,36 = -984,96 EUR.
Pieteikties konsultācijai