Nodokļu reforma 2018 - mikrouzņēmumi

Kādas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem radīs 2018. gada nodokļu reforma

Mikrouzņēmumu nodoklis kā vienots nodokļa maksājums ietver šādus nodokļus:

1) nodokļus un nodevu par darbiniekiem:

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
• iedzīvotāju ienākuma nodokli;
• uzņēmējdarbības riska valsts nodevu;

2) nodokļus no saimnieciskās darbības ieņēmumiem:

• uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm;
• mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs

Tiesības kļūt par mikrouzņēmumu un izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir:
1. individuālajam komersantam;
2. individuālajam uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai (turpmāk – individuālais uzņēmums);
3. fiziskajai personai, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja;
4. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA).

Nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmums, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

• saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 euro;
• mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks par pieciem (darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus);
• dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas;
• SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki (īpašnieki, dalībnieki un darba attiecībās esošas fiziskās personas);
• mikrouzņēmums nav personālsabiedrības biedrs (no 2014.gada 1.jūlija).Maksimālā darba alga

Maksimālā darba alga mikrouzņēmumos nodarbinātajiem paliek līdzšinējā apmērā – 720 eiro mēnesī. Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums šajā uzņēmumā nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

  • Mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums kā mikrouzņēmuma darbiniekam ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personiskajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes.
  • Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir darbinieka saņemtais naudas izteiksmē novērtēts naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums, kas atbilst uz darba līguma pamata gūtajam ienākumam. No mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveic obligātās iemaksas.

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver:

1. labumu no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN);

2. mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka nāves gadījumā darba devēja piešķirto apbedīšanas pabalstu, kura vērtība nepārsniedz 213,43 eiro;

3. komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensācijas MK noteikumos Nr.969 (12.10.2010.) “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteiktajā apmērā;

4. kompensāciju, ko darba devējs izmaksā darbiniekam par tam piederošā transportlīdzekļa (ko atbilstoši darba līgumam izmanto darba vajadzībām) nolietošanos 0,04 eiro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī;

5. citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem;
6. mikrouzņēmuma izdevumus par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas;

7. mikrouzņēmuma izdevumus, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei

Apgrozījuma slieksnis

No 2018. gada maksimālā apgrozījuma slieksnis ir 40 000 eiro. Taču likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019. gadā nepārsniedz 52 000 eiro, ja vienā no diviem pirmstaksācijas gadiem – 2016. vai 2017. gadā, tā apgrozījums bija lielāks par 40 000 eiro. Taču ar nākamo gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā

MUN maksātāja darbinieks vienlaikus varēs būt nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā.

Ar 2018. gadu VID nereģistrēs tādu darbinieku mikrouzņēmumā, kurš jau būs reģistrēts citā mikrouzņēmumā.  Slēdzot darba līgumu, no pretendenta jāsaņem rakstveida apliecinājums, ka tas nav nodarbināts pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

Ņemot vērā, ka var būt situācija, ka cilvēks ir nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos, VID līdz 01.02.2018. EDS informēs visus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuri 31.12.2017. nodarbina personas, kas strādā arī pie cita MUN maksātāja, tai skaitā saimnieciskās darbības veicēju – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Mikrouzņēmumi, kas turpinās nodarbināt darbinieku, kas strādā vairākos mikrouzņēmumos, 2018. gadā varēs strādāt bez ierobežojuma. Savukārt jauns darbinieks, sākot ar 2018. gadu, varēs būs nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā. Ja šo darbinieku, kurš būs nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos vienlaikus, uzņēmums nodarbinās vēl arī 2019. gadā, tad šim uzņēmumam MUN likme 2019. gadā būs 17%. Un no 2020. gada šie MUN maksātāji zaudēs šo statusu.

Norma par darbinieka nodarbināšanu tikai vienā mikrouzņēmumā attiecas arī uz saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) MUN maksātājiem.

Ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās SIA, tiesības izvēlēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ir tikai vienai no šīm sabiedrībām. Tas pats attiecas arī uz fiziskās personas saimniecisko darbību – ja fiziskā persona 2018. gada janvārī reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs un būs nodarbināta arī citā mikrouzņēmumā (SIA), tad kā saimnieciskās darbības veicējs mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu izvēlēties nevarēs.

Noteikums attiecas uz visām saimnieciskās darbības formām: SIA un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja.

Valsts ieņēmumu dienests nereģistrē mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

MUN statusa zaudēšana

Komersantam (SIA) MUN maksātājam, ja viņš 2019. gadā nespēs izpildīt likuma prasības, nav jāziņo VID par atteikšanos no MUN statusa, viņš to zaudēs 2020. gadā automātiski.

Gadījumā, ja mikrouzņēmums prognozē, ka tas nākamajā taksācijas periodā neizpildīs kādu no MUN ierobežojumiem, tad tas var mainīt nodokļa maksāšanas režīmu, līdz pirmstaksācijas gada 15. decembrim par to informējot VID. Šādā gadījumā mikrouzņēmumam ir būtiski pašam izvērtēt, vai savlaicīgi mainīt nodokļa maksāšanas režīmu, vai ierobežojuma pārkāpšanas gadījumā maksāt mikrouzņēmumu nodokļa papildlikmi.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 2018

Kāda ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas jaunā kārtība?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteiktas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībā – nodokļa maksāšana notiek, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi.

No 2018. gada 1. jūlija UIN nebūs jāmaksā avansā.

Nodokļu izmaiņas 2018

Nodokļu reforma 2018 – par nodokļu izmaiņām īsumā

2018. gada nodokļu reforma atnesīs virkni izmaiņu, kas skars katru nodokļu maksātāju Latvijā, tostarp arī uzņēmējus. Īsumā par nodokļu izmaiņām, kas sagaida nodokļu maksātājus turpmākajos gados.

Minimālā alga un atvieglojumi par apgādībā esošajām personām

Sākot ar 2018. gadu, minimālā darba alga ir palielināta no esošajiem 380 EUR mēnesī uz 430 EUR mēnesī. 2018. gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu sasniegs 200 EUR mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas palielināsies līdz 250 EUR mēnesī.Minimālās algas izmaiņas

Neapliekamais minimums

Jau sākot ar šo, 2017. gadu, mēneša minimālais neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz 2020. gadā tas vairs netiks piemērots. Savukārt gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu, pakāpeniski tiek palielināts, 2020.gadā sasniedzot 18 000 EUR. Turklāt nodokļu maksātājam, kura gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs pārsniegs 18 000 EUR (t.i. 1500 EUR mēnesī), no 2020. gada neapliekamo minimumu vairs nepiemēros. Rezultātā – jo lielāki ir nodokļa maksātāja gada apliekamie ienākumi, jo mazāks diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots.

Minimālo neapliekamo minimumu piemēro uzreiz, izmaksājot mēnešalgu, turpretim diferencēto aprēķina un piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Sākot ar 2018. gadu tiek ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme. Ienākumiem līdz 20 000 EUR gadā – 20%, ienākumiem no 20 000 līdz 55 000 EUR – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 EUR – 31,4%. Lielāka nodokļu likme tiks piemērota tikai tai algas daļai, kas pārsniedz ar 20% IIN apliekamo summu. Piemēram, algai līdz 1667 mēnesī IIN likme ir 20%. Bet, ja alga bruto ir 1700 eiro, tad ar 23% tiks aplikti 33 EUR, kas pārsniedz noteikto 1/12 daļu no 20 000 EUR.

Progresīvo likmi piemēros arī izložu, azartspēļu un loteriju laimestu kopējai summai virs 3000 EUR gadā.

Sociālais nodoklis

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tiks paaugstināta un obligāto iemaksu likme būs 35,09% – no tiem 24,09% maksās darba devējs un 11% darba ņēmējs.

Būtiskas izmaiņas skars saimnieciskās darbības veicējus. Ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī nesasniegs minimālās algas apmēru, tad 5% no ienākuma būs jāiemaksā pensiju 3. līmenī. Ja gada laikā ienākumi būs mazāki par 50 eiro, iemaksas pensiju 3. līmenī varēs neveikt. Taču ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi sasniegs un pārsniegs minimālās algas apmēru, tad viņš no ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu, veiks VSAOI 31,13% apmērā. Savukārt no pārējiem ienākumiem 5% – pensiju apdrošināšanai. Piemēram, ja ienākumi ir 600 EUR: no 430 EUR būs jāmaksā VSAOI 31,13%, bet no 170 EUR – 5% pensiju 3. līmenī.

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic VSAOI 5% apmērā, tos iemaksājot pensiju 3. līmenī. Ja autoratlīdzība pārsniegs 430 EUR mēnesī, ieturētā summa tiks novirzīta uz pensiju 1.un 2. līmeni.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja strādājošajiem maksimālā darba alga paliks līdzšinējā apmērā – 720 eiro mēnesī.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme būs 15%, bet maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 EUR. MUN režīmu varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN)

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteikts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms – nodokļa maksāšana notiek, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.

Aprēķinātās dividendes tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, un fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tātad nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā 1 reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam. Atsevišķiem nodokļa maksātājiem taksācijas periods ir ceturksnis.

Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze, ko veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa ir definēta UIN likuma 4.pantā. Par sadalīto peļņu uzskata:

  • aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
  • dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
  • nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar UIN likuma 7.pantu).

Ņemot vērā, ka atsevišķi subjekti sadala peļņu, kuras izmaksa dalībniekam netiek definēta kā dividende, likumā ietverts plašāks dividenžu uzskaitījums, proti, dividendēm pielīdzināmās izmaksas attiecībā uz kooperatīvās sabiedrības peļņu, individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības peļņu, personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību.

Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:

  • ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8.pantu;
  • nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;
  • palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;
  • aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;
  • ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp 2 neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets (MK);
  • labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
  • likvidācijas kvota.

Ar nodokli apliekamajā bāzē ietver (t.i., maksā nodokli) izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un citiem izdevumiem, kas uzskaitīti UIN likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā.

Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj (t.i., ar nodokli neapliek) reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz 5% no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.

UIN likumā ir noteikts nodokļa atvieglojums ziedotājiem sabiedriskā labuma organizācijām – 5% no peļņas vai 2% no darba samaksas fonda, vai 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātā kopējā UIN nodokļa.

No 2018. gada 1. jūlija UIN nebūs jāmaksā avansā.

PVN, akcīzes un azartspēļu nodokļu izmaiņas

No 2018. gada PVN maksātājs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 EUR. Patlaban šī summa ir 50 000 EUR.

Ir paplašināts likumā minētais pakalpojumu un preču loks, kam noteikts īpašais PVN piemērošanas režīms, t.i., kam tiek piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība. Tostarp, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras, kā arī spēļu konsoļu piegādēm.

2018. gadā pieaugs akcīzes nodoklis benzīnam (+7,8%), dīzeļdegvielai (+11%), sašķidrinātai naftas gāzei (+12%). Akcīzes nodokļa likme cigaretēm palielināsies par 5,5%, vīnam par 18%, bet alum par 24%.

No 2018. gada tiks paaugstināta azartspēļu nodokļa likme par 30% gan spēļu galdiem, gan automātiem. Jaunums ir azartspēļu nodokļa piemērošana arī tiešsaistē organizētajām azartspēlēm.

 

 

Raksta tapšanā izmantotas Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavotās infografikas.

Gada pārskata nodošana

Pēdējā diena, kad var iesniegt Gada pārskatu, ir 2.maijs (02.05.2017.)

Šogad pirmo reizi gada pārskats par 2016. gadu ir jāsagatavo saskaņā ar jauno Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu. Tam nepieciešama pieredze un zināšanas. Ja “ūdens smeļas mutē” un vajadzīgs padoms vai palīdzība, to vēl līdz aprīļa beigām var pagūt saņemt profesionālā grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumā.

Kam ir pienākums iesniegt gada pārskatu?

  • komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un pastāvīgajām pārstāvniecībām,
  • 300 000 eiro apgrozījuma slieksni pārsniegušiem individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām,
  • biedrībām, arodbiedrībām, nodibinājumiem,
  • finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem – tostarp krājaizdevu sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri ir dibināti kā komercsabiedrības,
  • reliģiskajām organizācijām,
  • politiskajām partijām un to organizācijām,
  • iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūrām.

Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma.

Ja sabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir vidēja vai liela sabiedrība, tās finanšu pārskats sastāv no

  • bilances,
  • peļņas vai zaudējumu aprēķina,
  • naudas plūsmas pārskata,
  • pašu kapitāla izmaiņu pārskata un
  • finanšu pārskata pielikuma.

Ja sabiedrība atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem ir maza sabiedrība, tās finanšu pārskats sastāv no

  • bilances,
  • peļņas vai zaudējumu aprēķina un
  • finanšu pārskata pielikuma.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo un iesniedz latviešu valodā. Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, gada pārskatus drīkst iesniegt tikai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Grāmatvedība un tās uzdevumi

Grāmatvedība ir process, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemt lēmumus un spriedumus. Tādējādi ir iespējams izcelt šādus grāmatvedības uzdevumus:

  • nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
  • nodrošināt kontroli par uzņēmuma materiālo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un īpašuma saglabāšanu;
  • nodrošināt finansu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saistībām, saimnieciskās darbības rezultātiem un finansu stāvokli;
  • nodrošināt pareizu nodokļu aprēķināšanu.

Finanšu grāmatvedības galvenais uzdevums ir sagatavot finanšu pārskatus un sniegt finanšu informāciju cilvēkiem, kas atrodas ārpus uzņēmuma, piemēram, auditam. Šī informācija sniedz vispārēju pārskatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, tā nav tik detalizēta kā tā, ko sagatavo uzņēmuma vadība. Šī informācija ir publiski pieejama.

Pieteikties konsultācijai