Archives

Home Grāmatvedība
Cik maksā grāmatvedības pakalpojumi

Cik maksā labs grāmatvedības ārpakalpojums?

Šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, par kuru domā uzņēmējs, kad jāpieņem lēmums kā organizēt grāmatvedību. Vai algot grāmatvedi, vai nolīgt grāmatvedības firmu, vai algot palīgu savam grāmatvedim, vai daļu no grāmatvedības nodot ārpakalpojumā?

Tie tikai ir pāris jautājumi, bet parasti to ir daudz vairāk un situācija katram uzņēmumam ir atšķirīga. Tāpēc ir vērts izvērtēt dažādas iespējas un dažādus pakalpojumu sniedzējus, ņemot vērā savas vajadzības un iespējas. Svarīga ir arī personīgā saskarsme ar konkrētiem cilvēkiem, kas nodrošinās grāmatvedību uzņēmumā, jo komunicēt ar grāmatvedi ir nepieciešams gana regulāri, un labāk abām pusēm ir tad, ja šī komunikācija rit viegli un abas puses viena otru saprot. Lai izvēlētos, jāsaprot kāda veida komunikācija ir nepieciešama, lai risinātu aktuālos jautājumus, kas rodas ikdienā. Jo arī te ir varianti. Vienam vajag personīgu sarunu pie kūpošas kafijas tases, citam – pārmīt dažus vārdus pa telefonu, vēl kādam labāk patīk risināt interesējošos jautājumus no sava biroja izmantojot Whats App, Skype vai citus saziņas līdzekļus.

Piedāvājumu un pakalpojumu sniedzēju ir daudz. Katram ir savas stiprās puses un ne tik spēcīgās. Esošajā konkurencē spēj darboties tikai profesionāļi. Tāpēc varat būt drošs, ka sagrāmatot ieņēmumus un izdevumus garantē jebkurš grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs.

Kā izvēlēties sev piemērotāko grāmatvedi?

Kas var palīdzēt saprast kurā virzienā lūkoties, ko vajag tieši Jūsu uzņēmumam?

  • Sākotnēji jāsaprot, cik liels ir apstrādājamo datu apjoms. Pirmais rādītājs ir grāmatojamo dokumentu skaits – rēķini, pavadzīmes, čeki utml.
  • Vai ir nepieciešams pilns grāmatvedības/finanšu pārvaldības pakalpojums vai tikai atsevišķu uzdevumu nodošana ārpakalpojumā, piemēram, tikai darba algu uzskaite, iegrāmatoto datu apkopošana, lai sagatavotu pārskatus, deklarācijas, iesniegt deklarācijas u.c.
  • Kur tiks glabāti grāmatvedības dokumenti?
  • Vai ārpakalpojuma grāmatvedis pārstāvēs uzņēmumu valsts iestādēs vai to darīs uzņēmums patstāvīgi?
  • Kāda ir grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja pieredze apkalpojot konkrētās nozares uzņēmums?
  • Varbūt uzņēmumam ir nepieciešamas tikai konsultācijas grāmatvedības un konsultācijas nodokļu jomā.

Tie ir biežāk sastopamie argumenti un jautājumi, par kuriem runā uzņēmēji izvēloties grāmatvedības pakalpojuma sniedzēju. Bez šiem ir arī citi, specifiskāki jautājumi, uz kuriem vajadzīgas atbildes. Tāpēc precīzāk informāciju var iegūt sazinoties un uzdodot tos pa telefonu vai e-pastā.

Ar mūsu cenrādi varat iepazīties šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”. Pakalpojuma plašo vajadzību un iespēju dēļ par galīgo cenu parasti vienojamies , kad ir skaidrs darba apjoms. Tāpēc, ja interesē grāmatvedības pakalpojumi, aicinām zvanīt pa telefonu 📞28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , vai aizpildīt kontaktformu tepat mājaslapā un noskaidrot cik maksās grāmatvedis Jūsu uzņēmumam.

2018. gada 8. un 9. jūlijs - alga, atvaļinājuma dienas

Kā ir apmaksājama svētku diena 2018. gada 8.jūlijā un un 9.jūlijs?

Likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām “ nosaka – ja valsts svētku dienas: 4.maijs, 18.novembris, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Tādējādi 2018. gadā 8. jūlijs ir svētku diena un 9. jūlijs ir brīvdiena.

Galvenā atšķirība starp svētku dienu un brīvdienu ir saistīta ar atvaļinājuma aprēķinu un apmaksu, kā arī darba samaksu, ja darbiniekam šajā dienā ir jāstrādā.

Ja 8. jūlijā ir jāstrādā, kāda apmaksa pienākas?

8.jūlijs ir svētku diena. Darba likuma 144.pants noteic, ka parastā kārtībā darbinieki likumā noteiktajās svētku dienās netiek nodarbināti. Tomēr, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.

Saskaņā ar Darba likuma 68. panta pirmo daļu darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Ja 9. jūlijā ir jāstrādā, kāda apmaksa pienākas?

Darbs 9. jūlijā apmaksājams saskaņā ar nolīgtā darba līguma noteikumiem. Ja darbinieks tiek iesaistīts darbā atpūtas laikā, runa var būt par virsstundu darbu, kura regulējums ir ietverts Darba likuma 136. pantā.

Virsstundu darbu var kompensēt ar atpūtu vai apmaksāt. Ja puses vienojas par virsstundu apmaksu, tad saskaņā ar Darba likuma 68. pantu darbinieks saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu..

Savukārt, ja darbinieks un darba devējs vienojas, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas.

Ja darbiniekam iekrīt atvaļinājums 8. jūlijā un/vai 9. jūlijā, kurā dienā ir jābūt darbā un kuras dienas tiks apmaksātas?

Ja darbiniekam ikgadējais apmaksātais atvaļinājums iekrīt svētku dienā 8. jūlijā, tad atvaļinājums tiks pagarināts par vienu svētku dienu – Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu, kas norit 8. jūlijā. Darba devējam nav jāpagarina atvaļinājums par 9. jūlijā noteikto brīvdienu, jo tā nav svētku diena.

Samaksu par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā (Darba likuma 75. panta 8. daļa). Tādējādi darbiniekam vidējā izpeļņa ir aprēķināma un izmaksājama par tik darba dienām, cik iekrīt atvaļinājuma laikā, piemēram, ja darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa (no pirmdienas līdz piektdienai) un viņš izmanto divas kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 2. līdz 16. jūlijam, tad darba devējam būs jāizmaksā atvaļinājuma nauda par 10 darba dienām, kas iekrīt atvaļinājuma laikā.

Ja darbinieks ir atvaļinājumā līdz 8. jūlijam, kad jābūt darbā un kuras dienas tiks apmaksātas?

Ja darbiniekam ir piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums līdz 8. jūlijam, atvaļinājums tiek pagarināts par vienu svētku dienu un darbā viņam jāierodas 2018. gada 10. jūlijā. Apmaksātas tiek tās darba dienas, kurās atvaļinājuma laikā darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Brīvdienas darba devējam darbinieka atvaļinājuma laikā nav jāapmaksā.

Vai 8., 9. jūliju var piešķirt kā papildatvaļinājuma dienu, ko piešķir par bērnu?

Nē, jo saskaņā ar Darba likuma 151. pantu papildatvaļinājums, uz kuru ir tiesības visiem vecākiem atkarībā no bērnu vecuma, to skaita ģimenē, kā arī bērnu – invalīdu vecākiem, ir piešķirams darbinieka darba dienās. Ja darbinieks strādā saskaņā ar grafiku un viņam 2018. gada 8.vai 9. jūlijā ir jāstrādā, darbinieks var vienoties ar darba devēju par papildatvaļinājuma izmantošanu šajās dienās.
Papildatvaļinājumu nepiešķir darbinieka atpūtas laikā, piemēram, nedēļas atpūtas dienā vai svētku dienā.

Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju

Kā iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju izmantojot EDS

Latvijas iedzīvotājiem, kuri 2017. gadā ir veikuši saimniecisko darbību, piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības, līdz 2018. gada 1. jūnijam obligāti ir jāiesniedz gada ienākumu deklarāciju par 2017. gadā gūtajiem ienākumiem. Turklāt fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējām gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS.

Ja saimnieciskā darbības rezultātā ienākumu un izdevumu uzskaite, to grāmatojumi šaubas nerada, deklarācijas iesniegšana ir vienkārša un veicama elektroniski izmantojot VID EDS.

Tomēr, dažkārt mēdz rasties šaubas un ir nepieciešama konsultācija vai palīdzība deklarācijas aizpildīšanā. Lai ietaupītu laiku, pūliņus un gūtu pārliecību, ka uzskaite ir veikta precīzi, – atbilstoši likumdošanas prasībām, un gada deklarācija ir aizpildīta, iekļaujot tajā visu vajadzīgo informāciju, visus attaisnotos izdevumus, lietderīgi ir izmantot grāmatvedības pakalpojumu. Lai tam pieteiktos, zvaniet uz tālruni 28662328 vai rakstiet uz e-pastu gramatvede@ilgak.lv

Kā iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju izmantojot EDS?

Pieslēgšanās

Lai pieslēgtos EDS, jāatver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS tīmekļa vietne https://eds.vid.gov.lv un

  • EDS autentificēšanās sākumekrānā jāievada VID piešķirtais EDS lietotājvārds un parole vai
  • jāizvēlas www.latvija.lv paplašinājums un jāautorizējas, izmantojot internetbanku.

Sadaļa Gada ienākumu deklarācija

Atverot sadaļu Gada ienākumu deklarācija, var apskatīt iesniegtās vai neiesniegtās deklarācijas par trim pēdējiem gadiem. Šajā sadaļā, pievienojot attaisnoto izdevumu dokumentus, var aizpildīt un iesniegt gada ienākumu deklarācijas.

Attaisnoto izdevumu dokumentu kopiju pievienošana

Attaisnoto izdevumu dokumentus var iesniegt, pievienojot to attēlus, EDS sadaļā Attaisnoto izdevumu dokumenti vai gada ienākumu deklarācijas D4 pielikumā.

Vēl viens veids kā var iesniegt attaisnoto izdevumu dokumentus ir izmantojot VID mobilo lietotni Attaisnotie izdevumi.

Attaisnoto izdevumu dokumentu pievienošana, izmantojot EDS sadaļu “Attaisnotie izdevumi”

Atver sadaļu Attaisnotie izdevumi un ar pogas Choose file palīdzību izvēlas attaisnotā izdevuma dokumenta kopijas failu un pievieno ar nospiežot Pievienot jaunu dokumentu.

Kad dokuments tiks pievienots, parādīsies attaisnotā izdevuma dokumenta (čeka) atšifrēšanas logs, kurā ir jānorāda visa dokumentā norādītā informācija, lai tajā iekļautie izdevumi tiktu veiksmīgi iekļauti D4 pielikumā.

Iesniedzot attaisnoto izdevumu dokumentu par kādu no saviem radiniekiem, atšifrēšanas loga apakšā ir jānorāda radinieka personas kods, vārds, uzvārds un radniecības pakāpe.

Kad visa informācija ir ievadīta, nospiež pogu Saglabāt.

Attaisnoto izdevumu dokumentu pievienošana, izmantojot EDS deklarācijas D4 pielikumu

Šis veids ir piemērots gadījumā, kad attaisnotā izdevuma dokuments ir jāpievieno iesāktai gada deklarācijai.

Atver savas deklarācijas D4 pielikumu un izvēlas pogu Pievienot maksājuma dokumentu. Lai izvēlētos attaisnoto izdevumu dokumentu, nospiež pogu Choose file. Pēc dokumenta pievienošanas, pielikumā D4 parādās jauna aile, kuru aizpilda ar pievienotā dokumenta informāciju:

  • maksājuma dokumenta datums,
  • maksājuma dokumenta numurs,
  • pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas kods/personas kods,
  • pakalpojuma sniedzēja nosaukums/vārds, uzvārds,
  • attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstniecību un ārstniecību pilnā apmērā.

Ja attaisnoto izdevumu dokumentu iesniedz par kādu no saviem radiniekiem:

  • deklarācijas D4 pielikumā nospiež pogu Pievienot personu,
  • ievada radinieka personas kodu, vārdu, uzvārdu un radniecības pakāpi,
  • pievieno radinieka attaisnoto izdevumu dokumentu, nospiežot Pievienot maksājuma dokumentu.

Gada ienākumu deklarācijas saglabāšana un iesniegšana

Kad visi attaisnoto izdevumu dokumenti ir pievienoti, aizpilda/pārbauda saziņas informāciju (e-pastu, telefonu), informāciju par bankas kontu, uz kuru ir jāveic pārmaksātā nodokļa atmaksa.

Pēc visas informācijas ievadīšanas nospiež pogu Pārbaudīt un saglabāt. Lapas apakšā vai lapas augšā, tiek pārbaudītas aizpildītās deklarācijas neatbilstības un kļūdas. Ja kļūdu nav, aktivizējas poga Iesniegt, kuru nospiežot deklarācija tiek nosūtīta VID. Ja konstatētas kļūdas, tās redzamas dokumenta augšdaļā ar kļūdas vai brīdinājuma aprakstu.

Dokumentus ar brīdinājuma pazīmi var iesniegt, savukārt dokumentus ar kļūdu iesniegt nevar. Ja kļūdas nav vai kad tās ir novērstas, nospiež pogu Iesniegt, un iesniedz deklarāciju VID.

Ja gada deklarācija veiksmīgi ir iesniegta VID, parādīsies ziņojums par dokumenta iesniegšanu.

Trīs mēnešu laikā VID informēs par pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, nosūtot vēstuli uz EDS profila sadaļu Sarakste ar VID un norādīto saziņas e-pastu.

Nodokļu reforma 2018 - mikrouzņēmumi

Kādas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem radīs 2018. gada nodokļu reforma

Mikrouzņēmumu nodoklis kā vienots nodokļa maksājums ietver šādus nodokļus:

1) nodokļus un nodevu par darbiniekiem:

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
• iedzīvotāju ienākuma nodokli;
• uzņēmējdarbības riska valsts nodevu;

2) nodokļus no saimnieciskās darbības ieņēmumiem:

• uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm;
• mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs

Tiesības kļūt par mikrouzņēmumu un izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir:
1. individuālajam komersantam;
2. individuālajam uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai (turpmāk – individuālais uzņēmums);
3. fiziskajai personai, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja;
4. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA).

Nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmums, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

• saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 euro;
• mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks par pieciem (darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus);
• dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas;
• SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki (īpašnieki, dalībnieki un darba attiecībās esošas fiziskās personas);
• mikrouzņēmums nav personālsabiedrības biedrs (no 2014.gada 1.jūlija).Maksimālā darba alga

Maksimālā darba alga mikrouzņēmumos nodarbinātajiem paliek līdzšinējā apmērā – 720 eiro mēnesī. Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums šajā uzņēmumā nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

  • Mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums kā mikrouzņēmuma darbiniekam ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personiskajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes.
  • Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir darbinieka saņemtais naudas izteiksmē novērtēts naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums, kas atbilst uz darba līguma pamata gūtajam ienākumam. No mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveic obligātās iemaksas.

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver:

1. labumu no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN);

2. mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka nāves gadījumā darba devēja piešķirto apbedīšanas pabalstu, kura vērtība nepārsniedz 213,43 eiro;

3. komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensācijas MK noteikumos Nr.969 (12.10.2010.) “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteiktajā apmērā;

4. kompensāciju, ko darba devējs izmaksā darbiniekam par tam piederošā transportlīdzekļa (ko atbilstoši darba līgumam izmanto darba vajadzībām) nolietošanos 0,04 eiro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī;

5. citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem;
6. mikrouzņēmuma izdevumus par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas;

7. mikrouzņēmuma izdevumus, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei

Apgrozījuma slieksnis

No 2018. gada maksimālā apgrozījuma slieksnis ir 40 000 eiro. Taču likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019. gadā nepārsniedz 52 000 eiro, ja vienā no diviem pirmstaksācijas gadiem – 2016. vai 2017. gadā, tā apgrozījums bija lielāks par 40 000 eiro. Taču ar nākamo gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā

MUN maksātāja darbinieks vienlaikus varēs būt nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā.

Ar 2018. gadu VID nereģistrēs tādu darbinieku mikrouzņēmumā, kurš jau būs reģistrēts citā mikrouzņēmumā.  Slēdzot darba līgumu, no pretendenta jāsaņem rakstveida apliecinājums, ka tas nav nodarbināts pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

Ņemot vērā, ka var būt situācija, ka cilvēks ir nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos, VID līdz 01.02.2018. EDS informēs visus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuri 31.12.2017. nodarbina personas, kas strādā arī pie cita MUN maksātāja, tai skaitā saimnieciskās darbības veicēju – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Mikrouzņēmumi, kas turpinās nodarbināt darbinieku, kas strādā vairākos mikrouzņēmumos, 2018. gadā varēs strādāt bez ierobežojuma. Savukārt jauns darbinieks, sākot ar 2018. gadu, varēs būs nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā. Ja šo darbinieku, kurš būs nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos vienlaikus, uzņēmums nodarbinās vēl arī 2019. gadā, tad šim uzņēmumam MUN likme 2019. gadā būs 17%. Un no 2020. gada šie MUN maksātāji zaudēs šo statusu.

Norma par darbinieka nodarbināšanu tikai vienā mikrouzņēmumā attiecas arī uz saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) MUN maksātājiem.

Ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās SIA, tiesības izvēlēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ir tikai vienai no šīm sabiedrībām. Tas pats attiecas arī uz fiziskās personas saimniecisko darbību – ja fiziskā persona 2018. gada janvārī reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs un būs nodarbināta arī citā mikrouzņēmumā (SIA), tad kā saimnieciskās darbības veicējs mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu izvēlēties nevarēs.

Noteikums attiecas uz visām saimnieciskās darbības formām: SIA un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja.

Valsts ieņēmumu dienests nereģistrē mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

MUN statusa zaudēšana

Komersantam (SIA) MUN maksātājam, ja viņš 2019. gadā nespēs izpildīt likuma prasības, nav jāziņo VID par atteikšanos no MUN statusa, viņš to zaudēs 2020. gadā automātiski.

Gadījumā, ja mikrouzņēmums prognozē, ka tas nākamajā taksācijas periodā neizpildīs kādu no MUN ierobežojumiem, tad tas var mainīt nodokļa maksāšanas režīmu, līdz pirmstaksācijas gada 15. decembrim par to informējot VID. Šādā gadījumā mikrouzņēmumam ir būtiski pašam izvērtēt, vai savlaicīgi mainīt nodokļa maksāšanas režīmu, vai ierobežojuma pārkāpšanas gadījumā maksāt mikrouzņēmumu nodokļa papildlikmi.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 2018

Kāda ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas jaunā kārtība?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteiktas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībā – nodokļa maksāšana notiek, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi.

No 2018. gada 1. jūlija UIN nebūs jāmaksā avansā.

Call Now ButtonPieteikties konsultācijai