Archives

Home diferencētais minimums
Nodokļu izmaiņas 2021. gadā

Vienotais nodokļu konts, minimālā alga, sociālās iemaksas no 2021.gada

No 2021. gada vienots nodokļu konts

No 2021. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos iekšzemes nodokļus gan uzņēmēji, gan privātpersonas varēs pārskaitīt vienā bankas kontā – vienotā nodokļu kontā. Izņēmums ir muitas nodokļi, kuri vienotajā kontā tiks skaitīti, tikai sākot ar 2023. gadu.

Arī maksāšanas termiņš šiem nodokļiem ir noteikts viens –  katra mēneša 23. Tomēr neregulārajiem maksājumiem un maksājumiem, kas noteikti ar citu dokumentu, saglabāsies līdzšinējā kārtība, piemēram, neregulārajām deklarācijām un apmaksām, kas noteiktas ar VID lēmumos noteiktajiem termiņiem.

Kā notiks nodokļu summu segšana?

Bankas kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu – pirmais iekšā, pirmais ārā. Līdz ar to vienlaikus vairs nevarēs būt gan nodokļu pārmaksa, gan parāds, par kuru aprēķina nokavējuma naudu. Kārtību kā tiek segti nodokļi nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.

Izmaiņas nodokļu deklarēšanas kārtībā

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, līdz katra mēneša 17. datumam jāiesniedz Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (darba devēja ziņojums) un elektroenerģijas nodokļa deklarācija. Savukārt izložu un azartspēļu nodoklis jādeklarē līdz katra mēneša 15. datumam.

Turpmāk nebūs spēkā VID paziņotie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņi. Visām tām deklarācijām, kuru iesniegšanas termiņš bija līdz 20. datumam, saglabāsies līdzšinējie iesniegšanas termiņi.

Neapliekamais minimums 2021. gadā

  1. gadā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai ir noteikts:
  • maksimālais gada neapliekamais minimums paliek nemainīgs, un tas ir 3600 EUR (300 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, paliek nemainīgs, un tas ir 6000 EUR (500 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, tiek paaugstināts uz 21 600 EUR (1800 EUR mēnesī) Apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, 2020. gadā ir 1200 EUR mēnesī.
  1. gadā saglabājas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu 2020. gada līmenī, un tas ir 250 EUR mēnesī.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.

2021. gadā minimālā alga 500 EUR

No 2021. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 430 EUR līdz 500 EUR. Ar šīm izmaiņām* paredz, ka darbinieks, kuram ir minimālā darba alga 430 EUR mēnesī turpmāk saņems par aptuveni 50 EUR mēnesī vairāk.

*Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Samazina sociālās iemaksas

No 2021. gada 1. janvāra par 1 procentpunktu samazināsies sociālās iemaksas– no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59%, bet darba ņēmējam – 10,50% apmērā.

Minimālās sociālās iemaksas

Taču turpmāk tiek noteiktas minimālās sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. No 2021. gada jūlija tiks ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no 2021. gada būs 500 EUR apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 EUR apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja, paredz likuma grozījumi.

Likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie

No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo 5% vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi.

*Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Kā aprēķina un pielieto prognozēto neapliekamo minimumu

Kā aprēķina un pielieto prognozēto neapliekamo minimumu, arī ja iepriekš nav gūti ienākumi

Darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, par kura apjomu darba devējs katru gadu līdz 1. janvārim un līdz 1. augustam saņem informāciju no VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Kā aprēķina prognozēto neapliekamo minimumu?

VID aprēķinot prognozēto neapliekamo minimumu periodam

  • no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, izmanto informāciju par ienākumiem no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim;
  • no 1. augusta līdz 31. decembrim, izmanto informāciju par ienākumiem no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam.

Kā aprēķina, ja iepriekš nav gūti ar IIN apliekami ienākumi?

Ja iepriekš nav gūti ienākumi, prognozētā neapliekamā minimuma aprēķinam par pamatu tiek ņemts maksimālais gada neapliekamais minimums, kas 2018. gadā ir 2400 eiro.

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par maksātāja apliekamajiem ienākumiem vai nodokļu maksātājs iepriekš nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbilst vienai divpadsmitajai daļai (1/12) no maksimālā gada neapliekamā minimuma, kas izdalīts ar 2 (2018. gadā – 100 eiro).

Tātad, ja iepriekš nav gūti ar IIN apliekami ienākumi:

Personām, kurām ir piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro vai 250 eiro mēnesī.

Kā var rasties nodokļa starpība – piemaksa vai pārmaksa?

VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums var atšķirties no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma, un tādēļ var rasties nodokļa starpība – piemaksa vai pārmaksa.

Lai pārrēķinātu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par gadu – piemērotu gada diferencēto neapliekamo minimumu faktiskajiem ienākumiem jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju par gadu var iesniegt visa nākamā gada garumā

Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iepriekšējos gados pārmaksāto nodokļa summu, tostarp pilnā apmērā neizmantoto neapliekamo minimumu, kā arī attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību, iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ziedojumus partijām var iesniegt visa nākamā gada garumā, kā arī par iepriekšējiem trim gadiem. Pārmaksātā nodokļa atgūšanai, deklarāciju par 2018. gadu varēs iesniegt līdz pat 2022. gada jūnija vidum.

Saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu jāiesniedz līdz 2019. gada 1. jūnijam. Turklāt tā ir jāiesniedz izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Saimnieciskās darbības izdevumu 80% ierobežojums

Saimnieciskās darbības izdevumu 80% ierobežojuma piemērošana

Kad piemēro 80% ierobežojumu?

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām noteiktais ierobežojums saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanai 80% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem piemērojams iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Kuri izdevumi ir attiecināmi uz saimniecisko darbību un kuri nav?

Saimnieciskās darbības veicējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma. To nosaka kā starpību starp ieņēmumiem un ar to gūšanu saistītiem izdevumiem.

Kuri izdevumi ir ieskaitāmi kā saistītie ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, ir noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta – No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana, trešajā daļā. Tostarp ir izdevumi

  • par iegādātām izejvielām, materiāliem, par precēm, kurināmo un enerģiju,
  • nomas un īres maksa,
  • izdevumi, kas saistīti ar algotā darbaspēka izmantošanu,
  • komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga izdevumi,
  • pamatlīdzekļu nolietojums un izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu remontu,
  • valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summa, iemaksas privātajos pensiju fondos un citas prēmiju summas, kuras atļauj likumdošana;
  • izdevumi par darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu,
  • procentu maksa par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;
  • nodokļi un nodevas, maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot iedzīvotāju ienākuma un pievienotās vērtības nodokļu maksājumus, tāpat arī valsts nodevas par prasības pieteikumu tiesā nav iekļaujamas saimnieciskās darbības izmaksās;
  • nav iekļaujamas samaksātās soda un kavējumu naudas.

Kad nepiemēro 80% ierobežojumu?

Ir vairāki izdevumu veidi, uz kuriem netiek attiecināts 80% ierobežojums.

  1. Darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis.
  2. Nekustamā īpašuma nodoklis.
  3. Pamatlīdzekļu nolietojums.
  4. Kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Noteikto 80% saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro par pirmo gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas pašnodarbinātajiem

Savukārt pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas nolūkiem, nosakot iemaksu objektu, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais 80% ierobežojums netiek piemērots.

  • Ja ienākumi mēnesī sasniedz 430 eiro, pašnodarbinātajam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 32,15% no 430 eiro vai no brīvi izvēlētas lielākas summas.
  • Ja ienākumi mēnesī ir mazāki par 430 eiro, no faktiskajiem ienākumiem jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai.
  • Ja ienākumi lielāki par 430 eiro un, ja izvēlētais iemaksu objekts ir 430 eiro, papildus jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai no summas, kas pārsniedz 430 eiro.
Nodokļu izmaiņas 2018

Nodokļu reforma 2018 – par nodokļu izmaiņām īsumā

2018. gada nodokļu reforma atnesīs virkni izmaiņu, kas skars katru nodokļu maksātāju Latvijā, tostarp arī uzņēmējus. Īsumā par nodokļu izmaiņām, kas sagaida nodokļu maksātājus turpmākajos gados.

Minimālā alga un atvieglojumi par apgādībā esošajām personām

Sākot ar 2018. gadu, minimālā darba alga ir palielināta no esošajiem 380 EUR mēnesī uz 430 EUR mēnesī. 2018. gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu sasniegs 200 EUR mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas palielināsies līdz 250 EUR mēnesī.Minimālās algas izmaiņas

Neapliekamais minimums

Jau sākot ar šo, 2017. gadu, mēneša minimālais neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz 2020. gadā tas vairs netiks piemērots. Savukārt gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu, pakāpeniski tiek palielināts, 2020.gadā sasniedzot 18 000 EUR. Turklāt nodokļu maksātājam, kura gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs pārsniegs 18 000 EUR (t.i. 1500 EUR mēnesī), no 2020. gada neapliekamo minimumu vairs nepiemēros. Rezultātā – jo lielāki ir nodokļa maksātāja gada apliekamie ienākumi, jo mazāks diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots.

Minimālo neapliekamo minimumu piemēro uzreiz, izmaksājot mēnešalgu, turpretim diferencēto aprēķina un piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Sākot ar 2018. gadu tiek ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme. Ienākumiem līdz 20 000 EUR gadā – 20%, ienākumiem no 20 000 līdz 55 000 EUR – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 EUR – 31,4%. Lielāka nodokļu likme tiks piemērota tikai tai algas daļai, kas pārsniedz ar 20% IIN apliekamo summu. Piemēram, algai līdz 1667 mēnesī IIN likme ir 20%. Bet, ja alga bruto ir 1700 eiro, tad ar 23% tiks aplikti 33 EUR, kas pārsniedz noteikto 1/12 daļu no 20 000 EUR.

Progresīvo likmi piemēros arī izložu, azartspēļu un loteriju laimestu kopējai summai virs 3000 EUR gadā.

Sociālais nodoklis

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tiks paaugstināta un obligāto iemaksu likme būs 35,09% – no tiem 24,09% maksās darba devējs un 11% darba ņēmējs.

Būtiskas izmaiņas skars saimnieciskās darbības veicējus. Ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī nesasniegs minimālās algas apmēru, tad 5% no ienākuma būs jāiemaksā pensiju 3. līmenī. Ja gada laikā ienākumi būs mazāki par 50 eiro, iemaksas pensiju 3. līmenī varēs neveikt. Taču ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi sasniegs un pārsniegs minimālās algas apmēru, tad viņš no ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu, veiks VSAOI 31,13% apmērā. Savukārt no pārējiem ienākumiem 5% – pensiju apdrošināšanai. Piemēram, ja ienākumi ir 600 EUR: no 430 EUR būs jāmaksā VSAOI 31,13%, bet no 170 EUR – 5% pensiju 3. līmenī.

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic VSAOI 5% apmērā, tos iemaksājot pensiju 3. līmenī. Ja autoratlīdzība pārsniegs 430 EUR mēnesī, ieturētā summa tiks novirzīta uz pensiju 1.un 2. līmeni.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja strādājošajiem maksimālā darba alga paliks līdzšinējā apmērā – 720 eiro mēnesī.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme būs 15%, bet maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 EUR. MUN režīmu varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN)

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteikts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms – nodokļa maksāšana notiek, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.

Aprēķinātās dividendes tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, un fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tātad nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā 1 reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam. Atsevišķiem nodokļa maksātājiem taksācijas periods ir ceturksnis.

Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze, ko veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa ir definēta UIN likuma 4.pantā. Par sadalīto peļņu uzskata:

  • aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
  • dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
  • nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar UIN likuma 7.pantu).

Ņemot vērā, ka atsevišķi subjekti sadala peļņu, kuras izmaksa dalībniekam netiek definēta kā dividende, likumā ietverts plašāks dividenžu uzskaitījums, proti, dividendēm pielīdzināmās izmaksas attiecībā uz kooperatīvās sabiedrības peļņu, individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības peļņu, personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību.

Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:

  • ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8.pantu;
  • nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;
  • palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;
  • aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;
  • ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp 2 neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets (MK);
  • labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
  • likvidācijas kvota.

Ar nodokli apliekamajā bāzē ietver (t.i., maksā nodokli) izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un citiem izdevumiem, kas uzskaitīti UIN likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā.

Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj (t.i., ar nodokli neapliek) reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz 5% no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.

UIN likumā ir noteikts nodokļa atvieglojums ziedotājiem sabiedriskā labuma organizācijām – 5% no peļņas vai 2% no darba samaksas fonda, vai 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātā kopējā UIN nodokļa.

No 2018. gada 1. jūlija UIN nebūs jāmaksā avansā.

PVN, akcīzes un azartspēļu nodokļu izmaiņas

No 2018. gada PVN maksātājs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 EUR. Patlaban šī summa ir 50 000 EUR.

Ir paplašināts likumā minētais pakalpojumu un preču loks, kam noteikts īpašais PVN piemērošanas režīms, t.i., kam tiek piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība. Tostarp, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras, kā arī spēļu konsoļu piegādēm.

2018. gadā pieaugs akcīzes nodoklis benzīnam (+7,8%), dīzeļdegvielai (+11%), sašķidrinātai naftas gāzei (+12%). Akcīzes nodokļa likme cigaretēm palielināsies par 5,5%, vīnam par 18%, bet alum par 24%.

No 2018. gada tiks paaugstināta azartspēļu nodokļa likme par 30% gan spēļu galdiem, gan automātiem. Jaunums ir azartspēļu nodokļa piemērošana arī tiešsaistē organizētajām azartspēlēm.

 

 

Raksta tapšanā izmantotas Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavotās infografikas.

Gada deklarācija

Gada ienākumu deklarāciju par 2016. gadu iesniegšana sākas 1. martā

Kam tas ir aktuāli?

  • tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti,
  • tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.

Izmaiņas gada deklarāciju iesniegšanas kārtībā

Šis ir pirmais gads, kad tie nodokļu maksātāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016. gadā nepārsniedz 12 000 eiro, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidosies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, kā arī individuālo uzņēmumu īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS.

Kam Gada ienākumu deklarācija jāiesniedz obligāti

No 01.03.2017. līdz 01.06.2017. Gada ienākumu deklarācija par 2016. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir:

  • veikuši saimniecisko darbību, tostarp individuālā uzņēmuma īpašnieki, zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki, tie, kas ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības vai privātā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas u.c.;
  • guvuši ienākumus ārvalstīs, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;
  • guvuši ar nodokli neapliekamus ienākumus, kas kopsummā 2016. gadā pārsniedza 4000 EUR, piemēram, ienākumi no personiskās mantas pārdošanas;
  • guvuši ar 10 % nodokļa likmi apliekamos ienākumus, piemēram, ienākumi no dividendēm vai ienākumi no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, par kuriem ienākuma izmaksas vietā nodoklis nav ieturēts u.c.;
  • guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Pārmaksātais IIN tiek atmaksāts 3 mēnešu laikā, skaitot no deklarācijas iesniegšanas dienas. Taču, nodokļa atmaksas termiņš var tikt pagarināts, ja deklarācija nav aizpildīta korekti vai VID rodas papildu jautājumi tās apstrādes laikā.

I.L. grāmatvedība, audits un konsultācijas grāmatveži var palīdzēt aizpildīt Gada deklarāciju un izvairīties no kļūdām.  Mēs nodrošinām Gada deklarācijas aizpildīšanu atbilstoši visām prasībām un ņemot vērā visus likumdošanā noteiktos nosacījumus, tostarp iekļaujot visus ar nodokli neapliekamos ienākumus un visus maksājumus, kas ļauj atgūt pārmaksāto nodokli.

Kā piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu?

Ar 2016. gadu ir ieviests neapliekamais minimums, kuru piemēro atkarībā no ienākumu apmēra. Minimālo mēneša neapliekamo minimumu (2016. gadā tas bija 75 EUR), nodokļa maksātājam piemēro izmaksājot ikmēneša algu ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Savukārt kopējais diferencētais neapliekamais minimums ir atkarīgs no bruto algas apmēra. Iedzīvotājiem ar zemākām algām (līdz 380 eiro) mēnesī diferencētais neapliekamais minimums 2016. gadā ir 100 eiro mēnesī (1200 eiro gadā). Strādājošajiem, kuriem bruto atalgojums ir no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, diferencētais neapliekamais minimums atšķiras atkarībā no algas, t.i., jo alga tuvāk 1000 eiro slieksnim, jo neapliekamā summa ir mazāka. Savukārt, ja alga pārsniedz 1000 eiro, ir tiesības tikai uz mēneša neapliekamo minimumu – 75 eiro, kas tiek piemērots darbavietā.

Jāņem gan vērā, ka, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā visus nodokļa maksātāja gada ienākumus. Tātad, ja nodokļa maksātājs gadā būs saņēmis ne tikai algu, bet arī, piemēram, dividendes, guvis ienākumu no zemes vai īpašuma pārdošanas, saņēmis autoratlīdzību, tad visus šos ienākumus ņems vērā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai.

Call Now ButtonPieteikties konsultācijai