kā mainās algas aprēķins 2018.gadā

Darbinieku algu aprēķini 2018. gadā – kas mainās?

Īsumā par nosacījumiem un likmēm, kas ir jāņem vērā algas aprēķinā no 2018. gada 1. janvāra. Piemēri par algu aprēķinu un likmju pielietojumu algota darba ienākumam.

Minimālā alga

No 2018. gada minimālā alga palielinās uz 430 EUR no pašreizējās – 380 EUR.

Sociālās iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) palielinās no 34,09% uz 35,09%, no kuriem darba devējam būs jāmaksā 24,09%, bet no darba ņēmēja algas tiks ieturēti 11%.

Nodokļa likme

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes nosaka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. pants. IIN likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir:

  • 20% – gada ienākumam (izņemot likuma par IIN 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus) līdz 20 000 EUR;
  • 23% – gada ienākuma (izņemot likuma par IIN 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 20 000 EUR, bet nepārsniedz 55 000 EUR;
  • 31,4% – gada ienākuma (izņemot likuma par IIN 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 55 000 EUR.

Citas likmes un ienākumu veidi, uz kuriem tās attiecas, ir noteikti likuma par IIN 15. panta 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.daļā.

Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ir:

  • 20% – mēneša ienākumam līdz 1667 EUR;
  • 23% – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 EUR.

Ja nodokļa maksātājs darba devējam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, algota darba ienākumam piemēro nodokļa likmi 23% apmērā.

Attaisnotie izdevumi

Ja nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākums nepārsniedz 20 000 EUR, nodokļa aprēķinā apliekamo ienākumu samazina par summu, ko veido attaisnotie izdevumi, diferencētais neapliekamais minimums un likumā noteiktie atvieglojumi.

Ja nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākums pārsniedz 20 000 EUR (mēneša ienākums – 1667 EUR), ienākuma daļu, kas pārsniedz 20 000 EUR (1667 EUR mēnesī), var samazināt par summu, ko veido attaisnotie izdevumi un likumā noteiktie atvieglojumi tikai tad, ja ar nodokļa maksātāja gada ienākumiem līdz 20 000 EUR (1667 EUR mēnesī) nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var saņemt IIN atmaksu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos un apmērā, piemērojot nodokļa likmi 20%.

Neapliekamais minimums

Taksācijas gada laikā ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Informāciju par darba ņēmējam piemērojamo VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, paziņo darba devējam katru gadu līdz 1. janvārim un 1. augustam.

Gada diferencēto neapliekamo minimumu piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Atkarībā no nodokļa maksātājam aprēķinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra nodokļa maksātajam var veidoties IIN piemaksa un pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, kā arī IIN pārmaksa.

Mainīts arī pensionāram piemērojamais gada neapliekamais minimums:

  • 2018. gadā – 3000 EUR;
  • 2019. gadā – 3240 EUR;
  • no 2020. gada – 3600 EUR.

Atvieglojumi

Likumā par IIN sākot ar 01.07.2018. nodokļa maksātājam paredzēts papildu atvieglojums par nestrādājoša laulātā uzturēšanu, kura apgādībā ir:

  • bērns vecumā līdz 3 gadiem;
  • 3 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz 1 ir jaunāks par 7 gadiem, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu;
  • 5 bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu.

No gada apliekamo ienākumu apmēra drīkst atskaitīt nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu attaisnotos izdevumus, nepārsniedzot 50% no nodokļa maksātāja ienākumiem, bet ne vairāk kā 600 EUR. Ja izdevumos iekļauj attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem, tad ne vairāk kā 600 EUR par katru ģimenes locekli.

1. piemērs.

Darbinieka mēneša bruto alga ir 2500 EUR, viņa apgādībā ir 3 personas, un darba devējam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

Nosacījumi, kas ir spēkā:

  • diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro, jo mēneša ienākums pārsniedz 1000 EUR;
  • VSAOI likme darba ņēmējam ir 11%;
  • nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 200 EUR mēnesī;
  • mēneša ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro nodokļa likmi 20% apmērā, ir 1667 EUR.

1.solis

  • ienākums līdz mēneša ienākumu 1.slieksnim: 1667 EUR;
  • VSAOI: 2500 x 11% = 275 EUR;
  • atvieglojumi par 3 apgādībā esošām personām: 200 x 3 = 600 EUR;
  • apliekamais ienākums: 1667 – 275 – 600 = 792 EUR;
  • IIN: 792 x 20% = 158,40 EUR.

2.solis

  • ienākums virs mēneša ienākumu 1.sliekšņa: 2500 – 1667 = 833 EUR;
  • IIN: 833 x 23% = 191,59 EUR.
  • IIN kopā: 158,40 + 191,59 = 349,99 EUR.

Darbiniekam izmaksājamā summa: 2500 – 275 – 349,99 = 1875,01 EUR.

2. piemērs.

Noteiktā mēneša bruto alga darbiniekam ir 2400 EUR, viņa apgādībā ir 1 persona, un darba devējam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (tā nav iesniegta arī nevienā citā vietā).

Nosacījumi, kas ir spēkā:

  • algota darba ienākumam piemēro nodokļa likmi 23% apmērā, jo nodokļa maksātājs darba devējam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu;
  • darba devējs atvieglojumus nepiemēro, jo nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, līdz ar to grāmatvedim nav attiecīgās informācijas;
  • IIN pārmaksu var saņemt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju;
  • diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro, jo mēneša ienākums pārsniedz 1000 EUR;
  • VSAOI likme darba ņēmējam – 11%;
  • nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 200 EUR mēnesī.

Aprēķins:

  • ienākums: 2400 EUR;
  • VSAOI: 2400 x 11% = 264 EUR;
  • ar IIN apliekamais ienākums: 2400 – 264 = 2136 EUR;
  • IIN: 2225 x 23% = 491,28 EUR;
  • izmaksai: 2400 – 491,28 = 1908,72 EUR.

Gada ienākumu deklarācijā norāda:

  • ienākumi gadā: 2400 x 12 = 28 800 EUR;
  • VSAOI: 28 800 x 11% = 3168 EUR;
  • atvieglojumi gadā: 200 x 12 = 2400 EUR;
  • apliekamais ienākums: 20 000 (minimālais slieksnis) – 3168 – 2400 = 14 432 EUR;
  • IIN no minimālās likmes: 14 432 x 20% = 2886,40 EUR;
  • darba vietā avansā ieturēts IIN: 491,28 x 12 = 5895,36 EUR;
  • IIN pārsnieguma summai: 28 800 – 20 000 (pārsniegums) x 23% = 2024 EUR;
  • IIN kopā: 2886,40 + 2024 = 4910,40 EUR;
  • IIN pārmaksa: 4910,40 – 5895,36 = -984,96 EUR.
Nodokļu izmaiņas 2018

Nodokļu reforma 2018 – par nodokļu izmaiņām īsumā

2018. gada nodokļu reforma atnesīs virkni izmaiņu, kas skars katru nodokļu maksātāju Latvijā, tostarp arī uzņēmējus. Īsumā par nodokļu izmaiņām, kas sagaida nodokļu maksātājus turpmākajos gados.

Minimālā alga un atvieglojumi par apgādībā esošajām personām

Sākot ar 2018. gadu, minimālā darba alga ir palielināta no esošajiem 380 EUR mēnesī uz 430 EUR mēnesī. 2018. gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu sasniegs 200 EUR mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas palielināsies līdz 250 EUR mēnesī.Minimālās algas izmaiņas

Neapliekamais minimums

Jau sākot ar šo, 2017. gadu, mēneša minimālais neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz 2020. gadā tas vairs netiks piemērots. Savukārt gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu, pakāpeniski tiek palielināts, 2020.gadā sasniedzot 18 000 EUR. Turklāt nodokļu maksātājam, kura gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs pārsniegs 18 000 EUR (t.i. 1500 EUR mēnesī), no 2020. gada neapliekamo minimumu vairs nepiemēros. Rezultātā – jo lielāki ir nodokļa maksātāja gada apliekamie ienākumi, jo mazāks diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots.

Minimālo neapliekamo minimumu piemēro uzreiz, izmaksājot mēnešalgu, turpretim diferencēto aprēķina un piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Sākot ar 2018. gadu tiek ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme. Ienākumiem līdz 20 000 EUR gadā – 20%, ienākumiem no 20 000 līdz 55 000 EUR – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 EUR – 31,4%. Lielāka nodokļu likme tiks piemērota tikai tai algas daļai, kas pārsniedz ar 20% IIN apliekamo summu. Piemēram, algai līdz 1667 mēnesī IIN likme ir 20%. Bet, ja alga bruto ir 1700 eiro, tad ar 23% tiks aplikti 33 EUR, kas pārsniedz noteikto 1/12 daļu no 20 000 EUR.

Progresīvo likmi piemēros arī izložu, azartspēļu un loteriju laimestu kopējai summai virs 3000 EUR gadā.

Sociālais nodoklis

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tiks paaugstināta un obligāto iemaksu likme būs 35,09% – no tiem 24,09% maksās darba devējs un 11% darba ņēmējs.

Būtiskas izmaiņas skars saimnieciskās darbības veicējus. Ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī nesasniegs minimālās algas apmēru, tad 5% no ienākuma būs jāiemaksā pensiju 3. līmenī. Ja gada laikā ienākumi būs mazāki par 50 eiro, iemaksas pensiju 3. līmenī varēs neveikt. Taču ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi sasniegs un pārsniegs minimālās algas apmēru, tad viņš no ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu, veiks VSAOI 31,13% apmērā. Savukārt no pārējiem ienākumiem 5% – pensiju apdrošināšanai. Piemēram, ja ienākumi ir 600 EUR: no 430 EUR būs jāmaksā VSAOI 31,13%, bet no 170 EUR – 5% pensiju 3. līmenī.

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic VSAOI 5% apmērā, tos iemaksājot pensiju 3. līmenī. Ja autoratlīdzība pārsniegs 430 EUR mēnesī, ieturētā summa tiks novirzīta uz pensiju 1.un 2. līmeni.

Mikrouzņēmumu nodoklis

Pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja strādājošajiem maksimālā darba alga paliks līdzšinējā apmērā – 720 eiro mēnesī.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme būs 15%, bet maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 EUR. MUN režīmu varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN)

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteikts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms – nodokļa maksāšana notiek, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.

Aprēķinātās dividendes tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, un fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tātad nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā 1 reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam. Atsevišķiem nodokļa maksātājiem taksācijas periods ir ceturksnis.

Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze, ko veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa ir definēta UIN likuma 4.pantā. Par sadalīto peļņu uzskata:

  • aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
  • dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
  • nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar UIN likuma 7.pantu).

Ņemot vērā, ka atsevišķi subjekti sadala peļņu, kuras izmaksa dalībniekam netiek definēta kā dividende, likumā ietverts plašāks dividenžu uzskaitījums, proti, dividendēm pielīdzināmās izmaksas attiecībā uz kooperatīvās sabiedrības peļņu, individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības peļņu, personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību.

Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:

  • ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8.pantu;
  • nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;
  • palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;
  • aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;
  • ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp 2 neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets (MK);
  • labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
  • likvidācijas kvota.

Ar nodokli apliekamajā bāzē ietver (t.i., maksā nodokli) izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un citiem izdevumiem, kas uzskaitīti UIN likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā.

Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj (t.i., ar nodokli neapliek) reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz 5% no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.

UIN likumā ir noteikts nodokļa atvieglojums ziedotājiem sabiedriskā labuma organizācijām – 5% no peļņas vai 2% no darba samaksas fonda, vai 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātā kopējā UIN nodokļa.

No 2018. gada 1. jūlija UIN nebūs jāmaksā avansā.

PVN, akcīzes un azartspēļu nodokļu izmaiņas

No 2018. gada PVN maksātājs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 EUR. Patlaban šī summa ir 50 000 EUR.

Ir paplašināts likumā minētais pakalpojumu un preču loks, kam noteikts īpašais PVN piemērošanas režīms, t.i., kam tiek piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība. Tostarp, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras, kā arī spēļu konsoļu piegādēm.

2018. gadā pieaugs akcīzes nodoklis benzīnam (+7,8%), dīzeļdegvielai (+11%), sašķidrinātai naftas gāzei (+12%). Akcīzes nodokļa likme cigaretēm palielināsies par 5,5%, vīnam par 18%, bet alum par 24%.

No 2018. gada tiks paaugstināta azartspēļu nodokļa likme par 30% gan spēļu galdiem, gan automātiem. Jaunums ir azartspēļu nodokļa piemērošana arī tiešsaistē organizētajām azartspēlēm.

 

 

Raksta tapšanā izmantotas Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavotās infografikas.

Nodokļu nosacījumi strādājošiem skolēniem

Darbs skolēniem un jauniešiem – kādi nodokļu nosacījumi jāņem vērā

Skolēnu vasaras darbs brīvlaikā, kā arī jauniešu vēlme piepelnīties paralēli mācībām ir ierasta lieta. Ar kādiem nodokļu nosacījumiem ir jārēķinās gan skolēniem, gan viņu vecākiem, kā arī uzņēmējiem, kas piedāvā darbu jauniešiem?

Nodokļu samaksas nosacījumi

Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir jauniešu darba devējam:

1) vispārējais nodokļu maksāšanas režīms;
2) darba devējs ir MUN maksātājs;
3) darba devējs ir lauksaimnieks.

Vispārējais nodokļu maksāšanas režīms

  • Darba devējs no skolnieka algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 23% un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 34,09% apmērā – 10,50% darba ņēmēja VSAOI daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59% VSAOI daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.
  • VSAOI neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem.
  • Darba devējam ir tiesības algai piemērot ar IIN neapliekamo minimumu 60 EUR apmērā, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
  • Skolēnam ir tiesības iesniegt VID gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu IIN pārmaksu, kas izveidojas no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma un darba vietā piemērotā minimālā neapliekamā minimuma starpības.
  • Ja bērns strādā tikai vasaras brīvlaikā (1. jūnijs – 31. augusts), bērna vecāks saglabā nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošo personu, ja bērns ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.

Darba devējs – mikrouzņēmums

  • Darba devējs – MUN* maksātājs – neatkarīgi no bērna vecuma neietur VSAOI un IIN – tie veido daļu no MUN, ko darba devējs maksā no sava saimnieciskās darbības apgrozījuma.
  • Laika periodā, kamēr skolēns ir MUN maksātāja darbinieks, viņš nevar atrasties vecāku apgādībā. Tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības mikrouzņēmumā, apgādība tiks automātiski pārtraukta.

Darba devējs – lauksaimnieks

  • Ja skolēns vasarā strādā lauku darbos – augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā, gūtajam sezonas laukstrādnieka ienākumam tiek piemērota sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa (SLIN) likme 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 EUR katrā nodarbinātības dienā.
  • Viens no vecākiem saglabā tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, ja bērns ir jaunāks par 18 gadiem, kā arī, ja bērns ir vecumā no 18 līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, un vasaras brīvlaikā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu.

Algas nodokļu grāmatiņa un apgādības noformēšana

Skolēni, kas vēlas strādāt vasaras brīvlaikā vai paralēli mācībām, algas nodokļa grāmatiņu var saņemt klātienē, vēršoties VID ar iesniegumu algas nodokļa grāmatiņas piešķiršanai, vai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19 gadu vecumam) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā, nodokļu atvieglojumu piemērošana par apgādībā esošo bērnu tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski. Visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu vai atjaunošanu, ir veicamas elektroniski, izmantojot VID EDS. Tas ir veicams izvēloties algas nodokļa grāmatiņas sadaļu “Apgādājamie” un nospiežot izvēli “Pievienot apgādībā esošu personu”.

 

* – mikrouzņēmuma nodoklis

Samaksa par darbu svētku dienās

Kā apmaksāt darbiniekam svētku dienas, ja darba līgumā ir noteikts normālais darba laiks?
Kāda ir darba samaksa svētku dienās par nostrādātajām darba stundām?
Vai svētku dienas tiek apmaksātas, ja tās iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, bet šajās dienās viņš nestrādā?

Ir vairāki gadījumi, kurus nosaka likumdošana, kad darba devējam darbiniekam jāizmaksā atlīdzība, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Pamatā šie gadījumi ir noteikti Darba likumā (DL). Tostarp Darba likuma 74. panta 1.daļā ir minēti gadījumi, kad darbinieks neveic darbu un par šo laiku darba devējam darbiniekam ir jāizmaksā darba samaksa vai vidējā izpeļņa.

Viens no šiem attaisnojošiem iemesliem, ir svētku dienas. Ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā darba devējam ir pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību (Darba likums 74. panta 1.daļas 8.punkts). Lai gan pašā likumā nav noteikts, vai šī norma ir attiecināma uz visiem darba algas veidiem un visiem darba laika veidiem, Labklājības ministrija norādījusi, ka Darba likuma 74. panta 1.daļas 8.punktā paredzētais regulējums ir piemērojams visiem darba samaksas veidiem.

Svētku dienu apmaksa normālā darba laika gadījumā

Ja darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks ar 5 darba dienu nedēļu un mēneša algu un viņš ir nostrādājis visas mēneša darba dienas, darbinieks saņem darba līgumā noteikto algu pilnā apmērā gan par 18 darba dienām, piemēram, aprīlī kad ir Lieldienas, gan par 21 darba dienu jūnijā un 23 – augustā.

Savukārt, ja darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks ar stundas tarifa likmi un atskaites mēnesī ir svētku dienas, kas iekrīt darbiniekam noteiktajās darba dienās, un darbinieks tajās darbu neveic, darba devējam ir jāaprēķina darbiniekam darba samaksa arī par svētku dienu stundām.

Piemēram, ja darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks ar 5 darbu dienu nedēļu un stundas tarifa likme ir 3,00 EUR. 2017. gada jūnijā darbinieks ir nostrādājis visu plānoto darba laiku – 167 stundas.

  • darba alga par nostrādātajām stundām mēnesī:
    3,00 EUR x 167 st. = 501,00 EUR;
  • samaksa par svētku stundām par 1 svētku dienu 23. jūnijā:
    3,00 EUR x 8 st. = 24 EUR;
  • darba alga jūnijā:
    501,00 EUR + 24 EUR = 525,00 EUR.

Mērķis šādai likuma normai ir kompensēt darbiniekam darba samaksu, ko tas nevar nopelnīt no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ.

Savukārt, ja darbinieks ar darba devēju darba līgumā ir atrunājuši specifisku darba laiku, minētās normas var būt pielietojamas atšķirīgi. Piemēram, ja ir noslēgts darba līgums, kurā darbinieks ar darba devēju ir vienojušies par nepilno darba laiku, saskaņā ar kuru darbiniekam ir jāstrādā tikai 3 reizes nedēļā 5 stundas dienā, piemēram, pirmdien, trešdien un piektdien, un ir noteikta stundas tarifa likme, tad par 2017. gada jūniju darba devējam ir jāmaksā gan par faktiski nostrādātajām stundām, gan arī par 1 svētku dienu 23.jūnijā, ), kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Savukārt, ja darba līgumā būtu noteikts, ka šīs 3 dienas nedēļā ir no pirmdienas līdz trešdienai, tad par 23. jūniju darbiniekam samaksa nepienāktos, jo tas neiekrīt darba līgumā noteiktajā darba dienā.

Kādu atlīdzību paredz darba likums par darbu svētkos?

Darba likuma 144.pants nosaka, ka, ja darbinieks tiek nodarbināts svētku dienā, kas ir pieļaujams, lai nodrošinātu nepārtrauktu darba gaitu, viņam tiek piešķirta atpūta citā nedēļas dienā vai izmaksāta atbilstoša atlīdzība. Atlīdzības apmērs par darbu svētku dienā noteikts DL 68.pantā, kas paredz piemaksu par darbu svētku dienā ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Turklāt, ja tās ir arī nakts un virsstundas, par to tāpat pienākas papildu atalgojums. Nakts darba definīciju sniedz DL 134.pants, kas nosaka, ka nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas laika posmā no plkst. 22 līdz 6.

Piemēram, kādu darba algu darbinieks nopelnīs par veikto darbu svētku dienās, piemēram ja strādās no 23.06.2017. plkst. 8.00 līdz 24.06.2017. plkst. 8.00 un viņam ir noteikta darba alga kā stundas tarifa likme 5,00 EUR stundā?

Aprēķinot darba algu par darba dienu svētkos, darba devējam konkrētajā gadījumā ir jāievēro, ka darbinieks svētku dienā veic arī nakts darbu un ir attiecināmas šādas Darba likuma normas:

  • jāapmaksā faktiski nostrādātais darba laiks saskaņā ar noslēgtā darba līguma noteikumiem:
    5 EUR x 24 st. = 120 EUR;
  • jāaprēķina piemaksa par darbu svētku dienā saskaņā ar Darba likuma 68.panta 1. daļu:
    5 EUR x 24 st. = 120 EUR;
  • jāaprēķina piemaksa par nakts darbu saskaņā ar Darba likuma 67.panta 1. daļu:
    2,50 EUR x 8 st. = 20 EUR;
  • algas aprēķins darbiniekam kopā par nostrādāto laiku ir 260 EUR.
Call Now ButtonPieteikties konsultācijai