Vai darba devējam ir pienākums 1.septembrī piešķirt brīvdienu

Mācību gada pirmā diena daudzās ģimenēs ir svētku diena, kuru ģimene vēlas pavadīt kopā. Darba likums tiesības uz brīvu dienu skolēnu vecākiem neparedz. Taču Darba likums paredz abiem vecākiem vienu papildatvaļinājuma dienu, ja ir viens vai divi bērni, ko var izmantot arī 1.septembrī. Protams, ka darba devējs var darbiniekiem sakarā ar mācību gada sākumu paredzēt labvēlīgākus nosacījumus par tiem, kas noteikti Darba likumā.

Iespēja papildatvaļinājums

Darba likuma 151.pants nosaka:

(1) Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

  1. darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, – trīs darba dienas;
  2. darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, – ne mazāk kā trīs darba dienas;
  3. darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par vienu darba dienu.

Kopš 2015.gada Darba likumā ir paredzētas 3.punktā noteiktās tiesības uz vienu papildatvaļinājuma dienu vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni. Turklāt šīs tiesības var izmantot abi vecāki. Tiesiskais regulējums neparedz šīs papildatvaļinājuma dienas piesaisti konkrētam datumam, lai vecākiem būtu izvēles iespēja kad izmantot šo dienu.

Likumdevējs arī nav ierobežojis šo tiesību normu ar kādu īpašu papildnosacījumu minētās tiesības ierobežošanā. Tādējādi papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas, iesniedzot iesniegumu, var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Papildatvaļinājuma diena nav saistāma ar kopīgi vai šķirti īstenotām bērna aprūpes tiesībām. Tātad nav būtiski, vai bērns dzīvo pie viena no vecākiem vai ar abiem vecākiem kopā.

Papildatvaļinājuma dienas netiek summētas. Proti, dienu skaits Darba likuma izpratnē nepalielinās, ja, piemēram, bērnam, kas ir invalīds, ir 9 gadi. Tātad darba devējs, vecākam piešķirot papildatvaļinājumu, ņems vērā Darba likuma 151.panta pirmās daļas 1.punktu un piešķirs 3 papildatvaļinājuma dienas, nevis abus papildatvaļinājumus – gan par bērnu invalīdu trīs dienas, gan par to, ka bērns ir vecumā līdz 14 gadiem – vienu dienu.

Papildatvaļinājuma dienas ir apmaksājamas saskaņā ar Darba likuma 75.pantu: Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Turklāt 151.panta trešajā daļā ir noteikts, ka arī ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Darba devējs var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus

Koplīgumā puses var vienoties par jebkuriem ar darba attiecībām saistītiem jautājumiem, tajā skaitā par darbinieku sociālo aizsardzību, par papildu garantijām, kuras darba devējs nodrošina darbiniekiem. Darba devējs un darba ņēmējs darba līgumā vai darba koplīgumā var vienoties, ka vecākiem, kuru bērni sāk skolas gaitas, 1.septembris ir brīvs.

Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var atsevišķi vienoties arī tad, ja šis jautājums nav atrunāts darba līgumā vai koplīgumā. Proti, arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai citā iekšējā dokumentā, piemēram, sociālo garantiju nolikumā, var paredzēt šādu iespēju, neliekot darbiniekiem izmantot dienu no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas vai arī papildatvaļinājuma dienu.

Iestādes vai uzņēmuma iekšējos dokumentos darba devējs var noteikt arī, ka darbiniekam 1.septembris tiek piešķirta kā neapmaksāta brīva diena, taču attiecībā uz visiem darbiniekiem ir jāievēro vienlīdzīgu tiesību princips – darba devējs nedrīkst radīt situāciju, ka vieniem darbiniekiem vienādos apstākļos darba diena tiek apmaksāta, bet citiem tādos pašos apstākļos darba dienu neapmaksā.

Darbinieka tiesības uz darba laika organizācijas pielāgojumu

No 01.08.2022. ir spēkā grozījumi Darba likuma 148. pantā, kas noteic, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, ir tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu (piemēram, elastīgu darba laiku) un tiesību veikt darbu attālināti. Darba devējam viena mēneša laikā ir jāizvērtē un jāsniedz darbiniekam atbilde, vai ir iespējams šādu pielāgojumu nodrošināt.

Lai būtu iespēja mazo skolēnu ievadīt jaunajā skolas dzīvē, viens no vecākiem var darba devējam pieprasīt nepilnu darba laiku (Darba likuma 134.p.2.d.). Te gan jāatceras, ka strādājot par stundu mazāk, darbinieks saņems arī mazāku algu. Turklāt, jāņem vērā, ka atgriezties uz pilna darba laika slodzi tad var būt ne vienmēr iespējams, jo darba devējam nav pienākums ņemt darbinieku atpakaļ uz iepriekšējiem darba līguma noteikumiem.

Darba koplīgumā būtu iespējams vienoties, ka pusdienas pārtraukumu var pārcelt uz laiku, kad ir jāizņem bērns no skolas.

Atvaļinājums – darbinieka tiesības, kuras ir pienākums izmantot

Ikgadējais atvaļinājums ir tiesības, kuras darbiniekam ir pienākums izmantot. Atvaļinājumu darba devējs nedrīkst kompensēt naudā – likums nepieļauj iespēju darbiniekam saņemt atvaļinājuma naudu un turpināt strādāt. Atvaļinājuma izmantošanas laiks tiek noteikts pēc abu pušu vienošanās. Pastāv vairāki veidi kā uzņēmumā organizēt atvaļinājuma piešķiršanu – rīkojums par atvaļinājuma piešķiršanu nepieciešams jebkurā no tiem. Svētku un slimības dienas ietekmē atvaļinājumu.

Atvaļinājuma organizēšanas veidi un piešķiršana

Ikgadējo atvaļinājumu darbiniekam piešķir, ņemot vērā darbinieka individuālo darba gadu – viena gada periods no darba līguma noslēgšanas dienas.

Atvaļinājuma izmantošana ir abu pušu vienošanās. Lai arī likums paredz, ka darba devējam ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes, lēmumu par atvaļinājuma izmantošanas periodu pieņem darba devējs. Izņēmumi ir situācijas, kad atvaļinājums darba devējam ir jāpiešķir obligāti.

Atvaļinājumu grafiks

Gada sākumā, iesaistoties visiem darbiniekiem, tiek izveidots atvaļinājumu grafiks, kuru apstiprina uzņēmuma vadība. Grafiks ir pieejams visiem.

Šajā gadījumā darbinieks apliecina savu piekrišanu atvaļinājuma periodam, parakstot atvaļinājuma grafiku, un darbiniekam iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu nav jāraksta. Ja atvaļinājumu vēlas izmantot citā laikā, nekā norādīts grafikā, darbiniekam jāraksta iesniegums par atvaļinājuma pārcelšanu, norādot konkrēto laiku. Darba devējam ir jāraksta rīkojums par atvaļinājuma piešķiršanu abos gadījumos.

Atvaļinājuma piešķiršana individuāli

Ja darbinieku atvaļinājumu periodi netiek plānoti gada sākumā, darbiniekam atvaļinājums tiek piešķirts pamatojoties uz iesniegumu. Šādas atvaļinājumu organizācijas gadījumā iekšējā dokumentā, parasti tie ir darba kārtības noteikumi, norāda cik ilgi pirms vēlamā atvaļinājuma darbiniekam ir jāiesniedz iesniegums par atvaļinājuma piešķiršanu. Darba devējam ir jāraksta rīkojums par atvaļinājuma piešķiršanu.

Atvaļinājuma piešķiršana visiem vienlaikus

Ja organizācijas darbības efektivitātes nodrošināšanai piemērotākais ir atvaļinājuma veids, kad visa organizācija dodas atvaļinājumā vienlaikus, darba devējs izdod rīkojumu par šāda atvaļinājuma piešķiršanu. savukārt darbinieki apliecina ar parakstu uz šī rīkojuma vai tā pielikumā, ka ir iepazinušies ar informāciju.

Atvaļinājuma pagarināšana un pārcelšana

Rīkojumā darba devējs norāda piešķirto atvaļinājuma periodu – pirmo un pēdējo atvaļinājuma dienu. Ja šajā periodā iekrīt svētku dienas, atvaļinājums pagarinās atbilstoši svētku dienu skaitam – tās tiek pieskaitītas pie pēdējās atvaļinājuma dienas. Ja atvaļinājuma laikā darbinieks saslimst, atvaļinājumu pārceļ vai pagarina.

Darbiniekam ir jāsazinās ar darba devēju un jāinformē par slimības lapu atvaļinājuma laikā un jāvienojas par atvaļinājuma pagarināšanu vai pārcelšanu. Slimības nauda un atvaļinājuma nauda savstarpēji nav vienādojamas. Saslimšana atvaļinājuma laikā prasa grāmatvedībai izmaksātās atvaļinājuma naudas pārrēķina veikšanu, kas atspoguļosies nākamajā darba samaksas reizē pēc atvaļinājuma (visticamāk, ka darba devējs veiks ieturējumu).

Lai nodrošinātu katra darbinieka tiesības uz pienācīgu atpūtu, Darba likums pieļauj tikai atsevišķas situācijas, kad ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt. Daļējā apmērā, divas nedēļas, var pārcelt darbinieka atvaļinājumu uz nākamo gadu, ja darbinieka atvaļinājums var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Šādā situācijā ir nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana. Ja kāda iemesla dēļ ikgadējie atvaļinājumi ir ilgākā laikā uzkrāti, tie nedzēšas – tie ir pakāpeniski jāizmanto, pievienojot kārtējam atvaļinājumam vai tā daļai.

Atvaļinājuma nauda

Darba devējs maksā atvaļinājuma naudu par tām dienām, kad normālā kārtā būtu bijis jāstrādā. Aprēķinu veic pēc vidējās izpeļņas par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no faktiski izmaksātās darba samaksas, t.sk. algas, piemaksām, prēmijām. Ieturējumi no darba algas, parādi, ja tādi ir, kā arī slimības nauda ietekmē atvaļinājuma naudas apmēru.

Kad saņemt atvaļinājuma naudu – vienu dienu pēc atvaļinājuma vai nākamajā darba samaksas reizē, lemj darbinieks. Darba devēja pienākums atvaļinājuma naudu izmaksāt vienu dienu pirms atvaļinājuma. Ja darbinieks vēlas saņemt šo naudu nākamajā darba samaksas reizē, darbiniekam ir jāraksta iesniegums darba devējam ar lūgumu pārnest atvaļinājuma naudas izmaksu. Darba devējs nedrīkst lūgt vai pieprasīt šādu iesniegumu no darbinieka puses.

Atvaļinājumu kompensēt naudā nedrīkst. Tāda iespēja, kā saņemt atvaļinājuma naudu un turpināt strādāt, nepastāv.

Pieteikties konsultācijai