Obligātās veselības pārbaudes mērķis ir nodarbinātā veselības aizsardzība, lai arodslimību ārsts pēc iespējas agrāk atklātu veselības traucējumus, ko rada darba vides ietekme, un varētu uzsākt to savlaicīgu ārstēšanu. Obligāto veselības pārbaudi ir nepieciešams veikt:
- lai noteiktu, vai nodarbinātā veselības stāvoklis pieļauj strādāt darbavietās, kur sastopami noteikti riska faktori;
- lai noteiktu, vai nodarbinātajam nav kāds veselības traucējums, kas konkrētā darba riska faktoru ietekmē var saasināties vai izraisīt nelaimes gadījumus;
- lai savlaicīgi identificētu veselības traucējumus, kas radušies darba vides kaitīgo faktoru ietekmē, u. tml.
Obligāto veselības pārbaužu nepieciešamība ir nostiprināta vairākos tiesību aktos. Vienu no nepieciešamajām pārbaudēm paredz Darba aizsardzības likuma 15. pants, savukārt to veikšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.
Obligātā veselības pārbaude ar darba devēja rīkojumu
Obligāto veselības pārbaužu nodrošināšana darbiniekiem ir viens no darba devēja pienākumiem. Obligāto veselības pārbaudi veic personām, kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt:
- darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori;
- darbā īpašos apstākļos.
Izvērsts iespējamo veselībai kaitīgo darba vides faktoru saraksts, kurā ietverti dažādi ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie un psihoemocionālie faktori, kas var ietekmēt cilvēka veselību, ir atrodams MK noteikumu Nr. 219 1. pielikumā. Saraksts ir papildināts ar nepieciešamajām pārbaudēm, kas jāveic, ja darbinieks ir pakļauts kādam no minētajiem riska faktoriem. Saraksts ir tik plašs, ka praksē ir grūti iedomāties darba vidi, kas neatstātu nekādu iespaidu uz cilvēka veselību un pieļautu, ka darbiniekiem obligātās veselības pārbaudes nav jāveic.
Regulāra veselības pārbaude pie arodslimību ārsta obligāti nepieciešama ne tikai fiziska darba veicējiem, tai skaitā darbs, stāvot kājās, bet arī biroja darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar datoru. Arī sēdošs darbs var izraisīt nopietnas muskuļu un skeleta slimības, darbs pie displeja var pasliktināt redzi. Kaitīgo darba vides faktoru vidū ir iekļauti arī psihoemocionālie riski, piemēram, nakts darbs, paaugstināta atbildība, bieži pieņemot lēmumus, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību, atbildība par lielām materiālām vērtībām, psihoemocionāla pārslodze.
Obligātā veselības pārbaude var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas. Uz pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta. Periodiskās obligātās veselības pārbaudes veic nodarbinātajiem periodiski. Periodisko obligāto veselības pārbaužu biežums var būt vienu reizi gadā, vienu reizi divos gados un vienu reizi trīs gados. To nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu.
Ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi, kā arī pēc arodslimības ārsta norādījuma vai paša nodarbinātā vai uzticamības personas pieprasījuma, vai pēc darba devēja iniciatīvas darbinieku jebkurā laikā var nosūtīt veikt ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā.
Obligātās veselības pārbaudes jāveic arī attālinātā darba veicējiem
Darba tiesiskajās attiecībās darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darba vietā. Darba aizsardzības tiesību aktos šis pienākums ir attiecināts arī uz attālināto darbu.
Attālinātā darba definīcija Darba aizsardzības likumā iekļauta ar grozījumiem un ir spēkā no 2020. gada 1. jūlija. Likumā noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, kurā darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmumā, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas tā specifikas dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos (piegādes un pārvadājumu pakalpojumi, izbraukumi pie klientiem).
Līdz ar to runa ir par biroja darbu, kas ir pārnests uz jebkuru citu vietu, visbiežāk – darbinieka mājām.
Apstāklis, ka darbinieks darba pienākumus veic attālināti, neatbrīvo to no darba devēja izvirzīto prasību – tostarp obligātās veselības pārbaudes veikšanas. Noslēdzot darba līgumu, darbinieks un darba devējs ir vienojušies par līgumā noteikto darba pienākumu izpildi, kā arī citu iekšējo un ārējo normatīvo aktu ievērošanu un darbinieka pakļaušanos darba devēja rīkojumiem.
Darba vides risku novērtēšana attālinātajam darbam
Darba devējs ir atbildīgs arī par attālināti strādājošo drošību un veselību. Attālinātā darba normatīvais regulējums ir:
- Darba likums;
- Darba aizsardzības likums;
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”;
- MK noteikumi Nr. 343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”;
- MK noteikumi Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”.
Darbinieks, izmantojot datoru, teorētiski var strādāt jebkurā vietā. Būtiska ir vienošanās starp darbinieku un darba devēju. Jāatrunā, kurā vietā vai vairākās vietās darbinieks strādās un kādiem darba vides riska faktoriem tiks pakļauts.
Darba likuma 8. pantā noteikts, ka nodarbinātais, kurš veic attālināto darbu, sadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniedz darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību. Ja nodarbinātais attālināto darbu veic dažādās vietās, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba veidu (piemēram, attālinātajam darbam, kuru veic ar datoru, izvērtējot, kādiem darba vides faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts, piemēram, ergonomiskajiem faktoriem, telpas mikroklimatam, apgaismojumam, psihoemocionālajiem faktoriem u. c.), taču, ja nodarbinātais attālināto darbu pastāvīgi veic vienā vietā, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba vietu, ja darba devējs un nodarbinātais par to ir vienojušies.
Darbinieks ir jāinformē, kā pareizi iekārtot darba vietu, kā arī par to, ka jāievēro mazas atpūtas pauzes, pusdienas laiks, jāatrod laiks fiziski izkustēties.
Kas maksā par obligāto veselības pārbaudi
Darba likuma 82. pants un Darba aizsardzības likuma 15. panta otrā un trešā daļa paredz, ka:
- izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātajām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs;
- izdevumus, kas saistīti ar obligāto veselības pārbaudi pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
Tā kā obligātā veselības pārbaude tiek veikta atbilstoši darba devēja rīkojumam, tā ir jāveic darbinieka darba laikā. Nodarbinātajam nav jāpilda darba devēja rīkojumi savā brīvajā laikā.
Darba attiecību izbeigšana veselības stāvokļa dēļ
Ja veselības stāvokļa dēļ ir nolemts darba attiecības izbeigt, darbiniekam jāvēršas pie ārsta atzinuma saņemšanai, ka darba attiecības nevarat turpināt veselības stāvokļa dēļ. Pēc tam ārsta atzinums ir iesniedzams darba devējam. Darbiniekam uzteikums nav jāraksta. Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkts noteic, ka darba devējam ir pamats uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums. Tādā gadījumā saskaņā ar likuma 112. pantu darba devējam kopā ar galīgo aprēķinu ir jāizmaksā atlaišanas pabalsts, kura apmērs ir atkarīgs no darbinieka stāža uzņēmumā. Uzteikuma termiņš saskaņā ar likuma 103. pantu būs – nekavējoties.