Bieži vien kāda no darba dienām, kas iekrīt starp svētkiem un pēc tiem esošajām atpūtas dienām, tiek pārcelta uz citu dienu. Darba dienas pārcelšana notiek, ja starp valsts svētku dienām un sekojošajām brīvdienām ir viena darba diena. Par darba dienas pārcelšanu Ministru kabinets izdod rīkojumu un darba diena tiek pārceta ar visām tiesībām un pienākumiem.
Darba dienas pārcelšanu paredz Darba likuma 133. panta ceturtā daļa. Likums nosaka: ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets (MK) ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam izdod rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā.
Komercorganizācijas un pašvaldības ir tiesīgas ar rīkojumu noteikt citu darba dienas (diena A) pārcelšanas datumu, nekā to paredz MK noteikumi.
Darba dienu pārcelšana ir realizējama, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka šāda izolētā darba diena tiek pārcelta, ņemot vērā to, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja konkrētā darba diena nebūtu pārcelta uz citu dienu.
Ja pārceltās darba dienas nedēļā paredzēts atvaļinājums
Ja atvaļinājuma periodā iekrīt pārceltā darba diena (diena A), tā ir atpūtas diena un dienā, uz kuru tā ir pārcelta (diena B), darbā nav jāierodas. Ja atvaļinājuma periodā iekrīt gan pārceltā darba diena (diena A), gan diena, uz kuru tā ir pārcelta, tad darba devējs apmaksās tikai vienu no šīm dienām – dienu, uz kuru tā ir pārcelta (diena B).
Neskaidrības varētu rasties tiem darbiniekiem, kuriem atvaļinājuma periodā ir nedēļa, kurā ir svētku diena (-s) un pārceļamā darba diena (diena A).
- Saistībā ar šajā nedēļā ieksītošām valsts svētku dienām darbiniekam atvaļinājums tiek pagarināts par šīm dienām, pieskaitot šīs dienas atvaļinājuma pēdējai dienai.
- Ja darbinieks bija atvaļinājumā nedēļā no kuras darba dienu (diena A) pārceļ uz citas nedēļas sestdienu (diena B), darbiniekam, ja atvaļinājums ir noslēdzies pirms “darba sestdienas”, šajā pārceltajā darba dienā (diena B) nebūs jāierodas darbā, jo viņam tā ir normāla atpūtas diena.
Savukārt, ja darbinieka atvaļinājuma periodā iekrīt pārceļamā diena (A), gan pārceltā darba diena (B), tad darba devējs apmaksās tikai vienu no šīm dienām – pārcelto darba dienu (B).
Darba likumā, kas ir saistīta ar pārceltajām darba dienām (kas ir sestdienas) ir paredzēta vēl kāda iepējamā situācija. Mēdz būt, ka darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā. Darba likuma 133. panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, to atstrādāt citā laikā. Ja darbinieks vēlas izmantot kādu no iepriekš minētajām iespējām, tas jādara zināms darba devējam rakstveidā.
Ja pārceltajā darba dienā bijusi darba nespēja
Ja uzņēmums ir piemērojis darba dienu pārcelšanu, tad, gadījumā, ja darbiniekam pārceļamā darba dienā (A) bija darbnespēja, un šī diena darbiniekam tikusi uztverta kā papildu brīvdiena, kuras laikā darbinieks nav zaudējis darbā gūstamos ienākumus un darbiniekam netiek izmaksāta par šo dienu slimības nauda, tad darbiniekam pārceltajā darba dienā (B) uz darbu ir jānāk.
Savukārt, ja uzņēmumā darba diena starp svētku dienu (-ām) un brīvdienām (diena A) tiek uztverta kā darba diena, kas tiek pārcelta uz darba sestdienu (diena B) un darbiniekam par dienu A tiek izmaksāta slimības nauda kā par dienu, kad darbinieks sakarā ar darbnespēju nevarēja ierasties darbā un veikt darba pienākumus, tad darbiniekam “darba sestdienā” (diena B) nav jāierodas darbā un tā uzskatāma par attaisnotu prombūtni.
Darba laiks pārceltajā darba dienā
Kaut arī būs jāstrādā sestdienā, kas ierasti normāla darba laika darbiniekiem ir atpūtas diena, par šo dienu tiks aprēķināta darba samaksa kā par normālu darba dienu. Darba likuma 131. panta pirmā daļa nosaka, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nepārsniedz astoņas stundas, savukārt normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.
Taču var būt situācija, kad pārceltā darba diena ir saīsināma. Saskaņā ar Darba likuma 135. pantu darba dienas ilgums pirmssvētku dienās ir jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Ievērojot iepriekš minēto principu, ka darba dienu pārcelšana ir realizējama ar visām tiesībām un pienākumiem, ja pārceltā darba diena ir pirmssvētku diena, darba laiks pārceltajā darba dienā ir saīsināms.
Jāpiebilst, ka norma par saīsināto pirmssvētku darba dienu attiecas uz tiem darbiniekiem, kuriem ir nolīgts normālais dienas darba laiks. Ja darbiniekam ir nolīgts nepilns darba laiks, tad viņam ir jāstrādā visas nolīgtās darba stundas.
Ja darba attiecības uzsāktas pēc pārceltās darba dienas, uz sestdienu pārceltā darba diena (diena B), būs normāla darba diena, kurā jāierodas darbā un jāstrādā nolīgtais darba laiks tiem darbiniekiem, kas darba attiecības uzsāka pēc pārceltās darba dienas (diena A).