Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), neapliekamais minimums un atvieglojumi 2019. gadā

2019.gadā turpinās nodokļu reformas ieviestās izmaiņas, kas iedzīvotājiem maciņos atstās nedaudz vairāk naudas nekā pērn. Kādas izmaiņas var sagaidīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji?

  • Neto alga nedaudz izmainīsies pateicoties palielinātajam atvieglojumam par apgādājamiem, kas šogad ir 230 eiro. Tas nozīmē, ka par katru apgādībā esošu personu katru mēnesi pēc nodokļu ieturēšanas paliks par 6 eiro vairāk.
  • Par cik šogad palielinās neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem, samazinās ar IIN apliekamais ienākums, kas arī palielinās neto algas apmēru.
  • Lai darba devējs varētu piemērot jauno neapliekamo minimumu un atvieglojumus, nodokļu maksātājam pašam ir jāaktualizē dati savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Pamatojoties uz tajā iekļauto informāciju, darba devējs, aprēķinot algu, piemēro gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus.

 

Algas nodokļa mēneša un gada likmes

Izmaksājot algu, darba devējs no tās ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ir:

• 20% – mēneša ienākumam līdz 1667 eiro;
• 23% – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro.

Ja nodokļa grāmatiņa darba devējam nav iesniegta, piemēro 23% likmi, arī ja ienākums ir līdz 1667 eiro.

Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti pie vairākiem darba devējiem, nodokļa grāmatiņu iesniedz tajā ienākuma gūšanas vietā, kura tiek uzskatīta par galveno.

  1. gadā mainās apliekamās summas un likmes gada ienākumam:

• 20% – gada ienākumam līdz 20 004 eiro;
• 23% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro;
• 31,4% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro.

Lielāks neapliekamais minimums

No 2019. gada 1. janvāra ir palielināts maksimālais neapliekamais minimums – 230 eiro, ko piemēro algām līdz 440 eiro mēnesī, 2018. gadā tas bija 200 eiro.

Darba devējs, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto neapliekamo minimumu. VID prognozētais neapliekamais minimums ir no 0 līdz 230 eiro. Maksimālo neapliekamo minimumu 230 eiro piemēro ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī, savukārt ja ienākumi pārsniedz 1100 eiro mēnesī, neapliekamo minimumu nepiemēro vispār.

Diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots par taksācijas gadu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tā aprēķināšanai ņem vērā:

• nodokļu maksātāja visus apliekamos gada ienākumus;
• maksimālo gada neapliekamo minimumu;
• gada apliekamo ienākumu, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu;
• gada apliekamo ienākumu, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Gada maksimālais neapliekamais minimums, diferencētā minimuma aprēķināšana ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 676.

Darba ņēmējs nodokļus no algas samaksā ar darba devēja starpniecību. No darba ņēmējam noteiktās darba algas (bruto) tiek ieturēta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) darba ņēmēja daļa – vispārējā gadījumā 11%. (VSAOI kopējā likme ir 35,09%; darba devējs maksā 24,09%. Tie ir darba devēja izdevumi un darba algas apmēru neietekmē.)

Darbavietā, kurā ir iesniegta nodokļa grāmatiņa, pirms aprēķināt un ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, algai piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu un atvieglojumus, ja apgādājamie ierakstīti grāmatiņā, kā arī papildu atvieglojumus, piemēram, par invaliditāti, ja par to ir norāde nodokļa grāmatiņā.

Kā darba ņēmējam gada beigās var rasties nodokļu pārmaksa vai parāds

Diferencētā neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes piemērošana var radīt situāciju, ka gada beigās rodas IIN pārmaksa vai parāds. Nodokļu starpība var veidoties galvenokārt:

• tiem, kam ir vairāki ienākumu avoti (autoratlīdzības, pensija u.c.);
• tiem, kas iepriekšējā gadā nav strādājuši pilnu gadu, vai kam iepriekš nav bijuši ienākumi (piemēram, jaunieši, kas uzsākuši strādāt, vai personas, kas atgriezušās darbā, pēc pārtraukuma);
• tiem, kas ir mainījuši darbavietu.

Ko var darīt, lai neveidotos parāds? Lai nebūtu jāveic papildu iemaksas budžetā, darbinieks, var iesniegt grāmatvedim savā darbavietā rakstveida lūgumu piemērot ienākumiem 23 % likmi. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tiks aprēķināts gada ienākums, gada laikā samaksātie nodokļi un, ja būs radusies nodokļu pārmaksa, šo summu varēs no valsts atgūt.

Lielāks neapliekamais minimums pensionāriem

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atsevišķi ir noteikts neapliekamais minimums pensionāriem. 2019. gadā pensionāra neapliekamais minimums ir 270 eiro mēnesī (2018.– 250 eiro).

Pensionāra neapliekamo minimumu pensijai piemēro pensijas izmaksātājs. Arī pensijai tās izmaksātājs piemēro IIN progresīvo likmi (pensijai līdz 1667 eiro – 20%; pensijai virs 1667 eiro – 23%). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksātajai pensijai piemēro neapliekamo minimumu 270 eiro mēnesī, kā arī 20% likmi pensijai līdz 1667 eiro neatkarīgi no tā, kur pensionārs ir iesniedzis savu algas nodokļa grāmatiņu.

Strādājošiem pensionāriem neapliekamo minimumu algai nepiemēro. Taču ja strādājošs pensijas saņēmējs algas nodokļa grāmatiņu ir iesniedzis darbavietā un nodokļa grāmatiņā ir ierakstījis apgādājamos, kā arī norādījis, uz invaliditāti (ja tāda ir), darba devējs šos atvieglojumus ņem vērā algas aprēķinā, samazinot mēneša apliekamo ienākumu.

Call Now ButtonPieteikties konsultācijai