Darba līgums ir svarīgs dokuments, kas aizsargā gan darbinieka, gan darba devēja intereses. Tas ir juridisks dokuments, kas regulē darba attiecības starp darbinieku un darba devēju. Darba līgums nosaka abpusējas tiesības un pienākumus, tāpēc ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar līguma saturu pirms tā parakstīšanas.
Bieži darba līguma slēgšanai tiek izmantots darba līguma paraugs, bet svarīgi ir zināt būtisko par darba līguma saturu, tā sastāvdaļām.
Pēc piederības darba līgums atbilst civiltiesiskiem līgumiem – tas ir divpusējs, konsensuāls (saistīts ar vienošanos) un atlīdzības līgums. Ar darba līgumu atbilstoši Civillikuma 2178. pantam viena puse – darbinieks, uzņemas strādāt darbu otrai pusei – darba devējam, par atlīdzību.
Turklāt Darba likuma 28. un 39. pants precizē darba līguma būtību, un nosaka, ka līgums ir darbinieka un darba devēja vienošanās, saskaņā ar kuru darbinieks uzņemas veikt noteikto darbu, pakļauties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Darba līguma sastāvdaļas
- Būtiskās sastāvdaļas, bez kurām darba līgums nevar tikt uzskatīts par noslēgtu:
- veicamais darbs, t.i., profesija, atbilstoši Profesiju klasifikatoram;
- darba samaksa, un, ņemot vērā, ka darba līgums ir atlīdzības līgums, vienošanās par kāda noteikta darba veikšanu bez maksas nav uzskatāma par darba līgumu; Ja šāds apmērs nebūs noteikts līgumā, tādā gadījumā, ja nonāks attiecību noskaidrošana līdz tiesai, atbilstoši Civillikuma normai atlīdzības apmēru pēc sava ieskata nosaka tiesa.
- darbinieka pakļaušanās darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
- Dabiskās sastāvdaļas (Civillikuma 1471. pants) ir tās darījuma sastāvdaļas, kuras ir saprotamas pašas par sevi, taču tās var atcelt un grozīt ar īpašu vienošanos; Tie ir daži punkti, kas parasti ir iekļauti, pat ja par tiem nav tieši runāts un tie ir:
- droši un veselībai nekaitīgi darba apstākļi: darba devējam jānodrošina darbiniekam droša un veselībai nekaitīga darba vieta;
- darba un atpūtas laiks: darbiniekam ir tiesības uz noteiktu darba laiku un atpūtas laiku;
- darbinieka tiesības slēgt darba līgumu ar citiem darba devējiem: darbiniekam ir tiesības strādāt pie vairākiem darba devējiem, ja vien tas nav aizliegts darba līgumā.
- Nejaušās sastāvdaļas ir tādi līguma noteikumi, kas nav obligāti un ne vienmēr tiek iekļauti darba līgumā. Tie tiek pievienoti līgumam pēc pušu vienošanās un var precizēt vai papildināt līguma būtiskās un dabiskās sastāvdaļas. Nejaušās sastāvdaļas var ietvert:
- pārbaudes laiks – laiks, kurā darba devējs un darbinieks var novērtēt viens otru un izlemt, vai turpināt darba attiecības;
- darba samaksas palielināšanas nosacījumi, piemēram, piemaksa par kvalifikācijas celšanu vai svešvalodu prasmi;
- termiņi: pārbaudes termiņš, līguma termiņš, ja tiek slēgts darba līgums uz noteiktu laiku;
- uzlikumi: darba devēja apņemšanās segt kvalifikācijas paaugstināšanai nepieciešamos izdevumus, darbinieka apņemšanās ievērot komercnoslēpumu.
Darba līguma forma
Atbilstoši Darba likuma 40. panta pirmajai daļai darba līgums ir slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Par to jāgādā darba devējam.
Līguma rakstveida forma ir ļoti svarīga situācijās, ja rodas darba strīdi. Likumdevējs ir noteicis darbinieka aizsardzību šādās situācijās Darba likuma 41. panta trešajā daļā: “Ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.”
Dokumenti darba līguma noslēgšanai
Ja iepriekš dokumenti, kas bija vajadzīgi līguma noslēgšanai, tika kopēti, kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā tie darba devējam ir tikai jāuzrāda. Darba devējs ir tiesīgs pierakstīt tajos norādīto informāciju, piemēram, dokumenta numuru, izdošanas datumu.
Darba līguma sagatavošanai darba devējam var būt nepieciešami šādi dokumenti, kuri darbiniekam ir jāuzrāda:
-
- personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte),
- ar amatu saistīti dokumenti (izglītības diploms, vadītāja apliecība),
- valodas prasmes apliecinājums,
- izziņa no sodu reģistra.
Pirms darba attiecību uzsākšanas saskaņā ar darba tiesību normām pretendentam ir jāiesniedz medicīniskās pārbaudes atzinums, t.i., jāveic obligātā veselības pārbaude. Obligātā veselības pārbaude jānodrošina (jāapmaksā) darba devējam.
Darba līguma noslēgšana
Gan pretendents, gan darba devējs var izlemt vai slēgt, vai neslēgt darba līgumu un kādam jābūt tā saturam. Darba līgums jāparaksta abām pusēm pirms darba uzsākšanas. Pirms darbinieks uzsāk strādāt, darba devējam jāpaziņo par jaunu nodarbinātību Valsts ieņēmumu dienestam.
Vienojoties slēgt darba līgumu, līguma puses nedrīkst vienoties par noteikumiem, kas pasliktina darbinieka stāvokli salīdzinājumā ar likumdošanu. Būtiski zināt, ka darba līgumu ar darbinieku noslēgt uz pārbaudes laiku, un pēc tam noslēgt “īsto darba līgumu” Darba likums neparedz. Nodibinot darba attiecības ar darbinieku, tiek noslēgts viens darba līgums.
Darba attiecību laikā puses var vienoties par tā grozījumiem, taču citu darba līgumu konkrēto darba attiecību laikā puses neslēdz. Vēl ir svarīgi zināt, ka ir svarīgi zināt, ka Darba likumā ir īpaša norma (6. pants), kurā ietverta darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība.
Līguma parakstīšana ir iespējama gan fiziski, to parakstot papīra formātā, gan elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Katra no pusēm glabā savu līguma eksemplāru. Ja līgums tiek parakstīts elektroniski, darbiniekam jāraugās, lai pie viņa glabātos līguma eksemplārs ar abu pušu elektroniskajiem parakstiem.
Darbiniekam ir tiesības norādīt uz neatbilstībām darba līguma projektā un lūgt tās izlabot. Ja darba devējs nevēlas novērst trūkumus, darbiniekam ir tiesības atteikties no darba līguma parakstīšanas. Darbinieks var konsultēties ar juristu vai Valsts darba inspekciju par darba līguma saturu.
Kādas ir biežākās kļūdas un nepilnības darba līgumā
Visbiežāk darba līgumos nav norādīts precīzs nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks. Tāpat darba devēji mēdz kļūdīties nenorādot precīzu darba vietu. Bieži trūkst nolīgtā darba raksturojums vai nav atsauces uz dokumentu, kur tas norādīts, piemēram, amata aprakstu.