Summētais darba laiks, maiņu darbs, nakts darbs, virsstundas

Ierasts, kad tiek pieminēts “Darba laiks”,  runa ir par normālo darba laiku – 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, un parasti laika posmā no 8.00 līdz 17.00 vai no 9.00 līdz 18.00. Uzņēmumos, kuros nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu vai nav iespējams ievērot normālu dienas vai nedēļas darba laiku, tiek izmantots kāds no Darba likumā pieļaujamiem nestandarta darba laikiem. Pastāv četri nestandarta darba laika veidi:

• summētais darba laiks;
• maiņu darbs;
• nakts darbs;
• virsstundu darbs.

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.

Summētais darba laiks

Summēto darba laiku izmanto, ja uzņēmumā ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu vai nav iespējams ievērot normālu dienas vai nedēļas darba laiku. Šādas darba organizācijas gadījumā darbinieki strādā pēc grafika.

Summētā darba laika nosacījumi

Darba dienas ilgums nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām pēc kārtas un ne vairāk kā 56 stundas nedēļā.

Noteikumi, kuri regulē darba laiku, var tikt ietverti gan darba līgumā, gan arī darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos.

Darbiniekam un darba devējam, slēdzot darba līgumu, jāvienojas par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku.

Darba devējs darba laiku nosaka ar darba grafiku, un darba devējam ir pienākums darbinieku ar darba grafiku laikus iepazīstināt.

Pārskata periods, kad nostrādātās stundas tiek uzskaitītas, lai veiktu apmaksu, ir elastīgs – no viena mēneša līdz trim, bet darba koplīgumā var noteikt arī 12 mēnešu periodu; pārskata periodā darbinieka darba laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Darba devējs mēnešalgu aprēķina, stundas algas likmi reizinot ar attiecīgajā kalendārajā mēnesī faktiski nostrādāto stundu skaitu. Tādējādi darbinieka nopelnītā mēnešalga var būt mazāka nekā valstī noteiktā minimālā darba alga, taču pārskata periodā, kas ir garāks par vienu mēnesi, darbiniekam, kas nostrādājis visu normālā darba laika ietvaros noteikto darba laiku (stundas), aprēķinātās darba algas kopsumma pārskata perioda beigās nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

Ja darbinieks pārskata periodā nostrādājis virs attiecīgā pārskata perioda normālā darba laika stundām, tad veidojas virsstundu darbs; virsstundu darbs ir pieļaujams tādā gadījumā, ja darbinieks un darba devējs par to rakstveidā vienojas; par virsstundu darbu darbinieks saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam nolīgtās dienas vai stundas algas likmes.

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.

Virsstundu darbs

Darba laiks, ko darbinieks veic virs normālā darba laika. Par virsstundu darbu darbinieks un darba devējs rakstveidā apliecina vienošanos par virsstundu darbu. Vienošanās par virsstundu darba veikšanu nedrīkst būt ietverta darba līgumā.

Virsstundu darba laika nosacījumi

Darbinieks nedrīkst strādāt virsstundas vairāk nekā 144 stundas četru mēnešu periodā.

Virsstundu darbu var kompensēt ar atpūtu vai apmaksāt.

Ja puses vienojas par virsstundu apmaksu, tad piemaksu par virsstundu darbu aprēķina ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Ja puses vienojas, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, tad normālā darba laika gadījumā šādu apmaksātu atpūtu piešķir 1 mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas.

Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā; summētā darba laika gadījumā 3 mēnešu termiņu rēķina no nākamā (pēc tā, kurā izveidojušās virsstundas) pārskata perioda sākuma.

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no noteiktās vispārīgās kārtības.

Ja virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā Darbiniekam par attiecīgo virsstundu skaitu tiek izmaksāta darba alga (parastā stundas likme), bet piemaksa par virsstundu darbu (100% apmērā) tiek aizstāta ar apmaksātām, atbilstoši virsstundu skaitam, atpūtas stundām citā dienā.

Ja darba attiecības pārtrauktas līdz brīdim, kad darbinieks paspējis izmantot uzkrātās atpūta stundas, darbiniekam ir jāizmaksā kompensācija par attiecīgo atpūtas stundu neizmantošanu – līdzīgi kā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Izņēmuma gadījumi, kad darba devējs ar rakstveida rīkojumu bez darbinieka piekrišanas darbinieku var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam atpūtu citā laikā, ir šādi:

• ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
• lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
• steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Virsstundas nedrīkst strādāt:

• jaunieši līdz 18 gadu vecumam;
• grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, var nodarbināt virsstundu darbā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.

Maiņu darba laiks

Izmanto, lai nodrošinātu nepārtrauktu darba gaitu. Visbiežāk tā ir pirmā vai rīta maiņa, otrā vai dienas maiņa un trešā vai nakts maiņa. Maiņu darba organizāciju nodrošina ar grafiku, un darba devēja pienākums ir iepazīstināt ar to darbiniekus ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms tā stāšanās spēkā. Maiņu darba laikā darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam atpūtu.

Maiņu darba laika nosacījumi

Vienas maiņas garums nepārsniedz normālo dienas darba laiku, t.i. 8 stundas.
Darbinieks nedrīkst būt nodarbināts 2 maiņas pēc kārtas.
Maiņas nomaina viena otru laikā kādā noteiktā grafikā.
Darbinieka mēneša darba laiks atbilst attiecīgā mēneša normālā darba laika stundām.
Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.

Nakts darbs

Ikviens darbs, ko darbinieks vairāk nekā divas stundas strādā no pulksten 22 vakarā līdz 6 rītā.

Nakts darba laika nosacījumi

Nakts darbu darbinieks veic saskaņā ar maiņu grafiku.

Aizliegts nodarbināt nakts laikā grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti – visā barošanas laikā, ja tiek saņemts ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai. Darbinieku, kuram ir bērns līdz 3 gadu vecumam, atļauts nodarbināt nakts laikā tikai ar darbinieka piekrišanu.

Citi darba laika nosacījumi

Darba laika jēdziens ir noteikts Darba likuma 130. pantā – tas ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Tādējādi darba laikā ir jāieskaita arī laiks, kad darbinieks bijis darba vietā un faktiskā darba devēja rīcībā, bet darba devējs nav spējis darbinieku nodrošināt ar darbu vai kā citādi liedzis pieeju darbam.

Līdz ar to darbiniekam, kam darba līgumā vai iekšējās kārtības noteikumos ir noteikts pienākums ierasties darbā pusstundu pirms darba sākuma, šī prasība ir jāpilda, un attiecīgais laiks ir ieskaitāms darba laikā.

Ja darbinieki ir jānodarbina arī svētku dienās, jāņem vērā, ka nodarbinātība svētkos un darba apmaksa par šīm dienām atšķiras.

Darba devēja pienākums ir darba laika uzskaites grafikā uzskaitīt visas stundas, kad darbinieks strādā. Par pārtraukumiem darba laikā, kurus darbinieks izmanto atpūtai un maltītei, darba samaksa netiek aprēķināta.

Tāpat likums nosaka arī darbinieka atbildību ievērot darba laiku. Ja darbinieks neievēro darba līgumā un/vai darba kārtības noteikumos noteikto, par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu.

Citi Darba likumā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz darba laika nosacījumiem noteiktām darbinieku grupām saistībā ar ģimenes apstākļiem

  • Darba devējam ir pienākums noteikt nepilnu darba laiku grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, kā arī darbiniekam, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ja minētās kategorijas personas ir pieprasījušas to noteikt. (DL 134.panta otrā daļa)
  • Darbiniekam, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, ir tiesības izmantot papildu pārtraukumus bērna barošanai, kas nav īsāki par 30 minūtēm un piešķirami ne retāk kā pēc katrām trim stundām. Turklāt, ja darbiniekam ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, piešķirams vismaz stundu ilgs pārtraukums. Šāda pārtraukuma ilgumu, kas var būt arī garāks par Darba likumā paredzēto, nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Pārtraukuma piešķiršanas kārtības noteikšanā pēc iespējas ņemamas vērā attiecīgā darbinieka vēlmes. Tāpat ir paredzēta iespēja šādus pārtraukumus pievienot pārtraukumam darbā vai pārcelt uz darba laika beigām, tādējādi saīsinot darba dienas ilgumu. Šādi pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu vai izmaksājot vidējo izpeļņu akorda algas gadījumā. (DL 146.pants)
  • Darba devējam ir pienākums nodrošināt iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. (DL 147.panta pirmā daļa)
  • Nedēļas atpūtas gadījumā darba devējam ir aizliegts nodarbināt nedēļas atpūtas laikā grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā (bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam), gadījumos, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma, ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas vai steidzama darba pabeigšanai. (DL 143.panta piektā un ceturtā daļa)
Call Now ButtonPieteikties konsultācijai