2018. gada nodokļu reforma atnesīs virkni izmaiņu, kas skars katru nodokļu maksātāju Latvijā, tostarp arī uzņēmējus. Īsumā par nodokļu izmaiņām, kas sagaida nodokļu maksātājus turpmākajos gados.
Minimālā alga un atvieglojumi par apgādībā esošajām personām
Sākot ar 2018. gadu, minimālā darba alga ir palielināta no esošajiem 380 EUR mēnesī uz 430 EUR mēnesī. 2018. gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu sasniegs 200 EUR mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas palielināsies līdz 250 EUR mēnesī.
Neapliekamais minimums
Jau sākot ar šo, 2017. gadu, mēneša minimālais neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz 2020. gadā tas vairs netiks piemērots. Savukārt gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu, pakāpeniski tiek palielināts, 2020.gadā sasniedzot 18 000 EUR. Turklāt nodokļu maksātājam, kura gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs pārsniegs 18 000 EUR (t.i. 1500 EUR mēnesī), no 2020. gada neapliekamo minimumu vairs nepiemēros. Rezultātā – jo lielāki ir nodokļa maksātāja gada apliekamie ienākumi, jo mazāks diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots.
Minimālo neapliekamo minimumu piemēro uzreiz, izmaksājot mēnešalgu, turpretim diferencēto aprēķina un piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Sākot ar 2018. gadu tiek ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme. Ienākumiem līdz 20 000 EUR gadā – 20%, ienākumiem no 20 000 līdz 55 000 EUR – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 EUR – 31,4%. Lielāka nodokļu likme tiks piemērota tikai tai algas daļai, kas pārsniedz ar 20% IIN apliekamo summu. Piemēram, algai līdz 1667 mēnesī IIN likme ir 20%. Bet, ja alga bruto ir 1700 eiro, tad ar 23% tiks aplikti 33 EUR, kas pārsniedz noteikto 1/12 daļu no 20 000 EUR.
Progresīvo likmi piemēros arī izložu, azartspēļu un loteriju laimestu kopējai summai virs 3000 EUR gadā.
Sociālais nodoklis
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tiks paaugstināta un obligāto iemaksu likme būs 35,09% – no tiem 24,09% maksās darba devējs un 11% darba ņēmējs.
Būtiskas izmaiņas skars saimnieciskās darbības veicējus. Ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī nesasniegs minimālās algas apmēru, tad 5% no ienākuma būs jāiemaksā pensiju 3. līmenī. Ja gada laikā ienākumi būs mazāki par 50 eiro, iemaksas pensiju 3. līmenī varēs neveikt. Taču ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi sasniegs un pārsniegs minimālās algas apmēru, tad viņš no ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu, veiks VSAOI 31,13% apmērā. Savukārt no pārējiem ienākumiem 5% – pensiju apdrošināšanai. Piemēram, ja ienākumi ir 600 EUR: no 430 EUR būs jāmaksā VSAOI 31,13%, bet no 170 EUR – 5% pensiju 3. līmenī.
Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic VSAOI 5% apmērā, tos iemaksājot pensiju 3. līmenī. Ja autoratlīdzība pārsniegs 430 EUR mēnesī, ieturētā summa tiks novirzīta uz pensiju 1.un 2. līmeni.
Mikrouzņēmumu nodoklis
Pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja strādājošajiem maksimālā darba alga paliks līdzšinējā apmērā – 720 eiro mēnesī.
Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme būs 15%, bet maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 EUR. MUN režīmu varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem.
Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN)
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteikts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms – nodokļa maksāšana notiek, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.
Aprēķinātās dividendes tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, un fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tātad nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā 1 reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam. Atsevišķiem nodokļa maksātājiem taksācijas periods ir ceturksnis.
Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze, ko veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa ir definēta UIN likuma 4.pantā. Par sadalīto peļņu uzskata:
- aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
- dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
- nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar UIN likuma 7.pantu).
Ņemot vērā, ka atsevišķi subjekti sadala peļņu, kuras izmaksa dalībniekam netiek definēta kā dividende, likumā ietverts plašāks dividenžu uzskaitījums, proti, dividendēm pielīdzināmās izmaksas attiecībā uz kooperatīvās sabiedrības peļņu, individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības peļņu, personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību.
Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:
- ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8.pantu;
- nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;
- palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;
- aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;
- ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp 2 neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets (MK);
- labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
- likvidācijas kvota.
Ar nodokli apliekamajā bāzē ietver (t.i., maksā nodokli) izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un citiem izdevumiem, kas uzskaitīti UIN likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā.
Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj (t.i., ar nodokli neapliek) reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz 5% no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.
UIN likumā ir noteikts nodokļa atvieglojums ziedotājiem sabiedriskā labuma organizācijām – 5% no peļņas vai 2% no darba samaksas fonda, vai 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātā kopējā UIN nodokļa.
No 2018. gada 1. jūlija UIN nebūs jāmaksā avansā.
PVN, akcīzes un azartspēļu nodokļu izmaiņas
No 2018. gada PVN maksātājs var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 EUR. Patlaban šī summa ir 50 000 EUR.
Ir paplašināts likumā minētais pakalpojumu un preču loks, kam noteikts īpašais PVN piemērošanas režīms, t.i., kam tiek piemērota PVN apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība. Tostarp, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras, kā arī spēļu konsoļu piegādēm.
2018. gadā pieaugs akcīzes nodoklis benzīnam (+7,8%), dīzeļdegvielai (+11%), sašķidrinātai naftas gāzei (+12%). Akcīzes nodokļa likme cigaretēm palielināsies par 5,5%, vīnam par 18%, bet alum par 24%.
No 2018. gada tiks paaugstināta azartspēļu nodokļa likme par 30% gan spēļu galdiem, gan automātiem. Jaunums ir azartspēļu nodokļa piemērošana arī tiešsaistē organizētajām azartspēlēm.
Raksta tapšanā izmantotas Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavotās infografikas.
