Archives

Home Ziņas no iepriekšējiem gadiem Vecākas par 2023.gadu
Administratīvās atbildības likums 2020 1. jūlijs

Būtiskais par jauno Administratīvās atbildības likumu

  1. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss spēku zaudēja.

Administratīvās atbildības likums (AAL) regulē administratīvās atbildības procesu, piemēram, kāds ir noilguma termiņš, pārsūdzēšanas kārtība u.c. Spēku zaudējušā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa jēdziena “lietvedība” vietā AAL izmantots jēdziens “process”.

Pārkāpumus un sodus regulē nozaru likumi, pašvaldību saistošie noteikumi un Eiropas Savienībā tieši piemērojamie tiesību akti. Tagad Latvijā var izpildīt citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī pieņemtu nolēmumu.

Jauna administratīvo sodu sistēma

Administratīvās atbildības likumā (AAL) noteiktā sodu sistēma paredz:

  • pamatsodus:
    • brīdinājums – izsaka rakstveidā;
    • naudas sods – tiek izteikts naudas soda vienībās, nevis eiro (viena naudas soda vienība ir 5 EUR); lēmumā par naudas soda piemērošanu jānorāda gan naudas soda vienībās, gan naudas soda summa eiro;
  • papildsodus:
    • tiesību atņemšana – no 1 mēneša līdz 5 gadiem; beidzoties tiesību atņemšanas termiņam, tiesības jāiegūst no jauna;
    • tiesību izmantošanas aizliegums – no 1 mēneša līdz 2 gadiem; beidzoties tiesību izmantošanas aizlieguma termiņam, tiesības nav jāiegūst no jauna.

Naudas soda apmērs un starptautiskā sadarbība administratīvo sodu izpildē

Minimālais naudas sods gan nozares likumā, gan pašvaldības saistošajos noteikumos – 2 naudas soda vienības (10 eiro).

Maksimālais naudas sods:

  • nozares likumā:
    • fiziskai personai – 400 naudas soda vienības (2 000 eiro),
    • juridiskai personai – 4 000 naudas soda vienības (20 000 eiro).
  • pašvaldību saistošajos noteikumos:
    • fiziskai personai – 100 naudas soda vienības (500 eiro),
    • juridiskai personai – 300 naudas soda vienības (1 500 eiro).

Starptautiskā sadarbība administratīvo sodu izpildē

  • par naudas sodiem,
  • par procesuālajiem izdevumiem,
  • ja piedzenamā summa pārsniedz 70 eiro.

Būtiskās atšķirības Administratīvās atbildības likumā (AAL)

AAL ir būtiskas atšķirības, salīdzinot ar spēku zaudējušo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

  1. Netiek ņemta vērā vainas pakāpe.
  2. Izslēgta administratīvā pārkāpuma atkārtotība gan kā kvalificējošā pazīme, gan kā atbildību pastiprinošs apstāklis.
  3. Vainīgajam jāsedz procesuālie izdevumi.
  4. Personu var sodīt atkārtoti.
  5. Ceļu satiksmē netiek paredzēti īpaši apstākļi, kas varētu mīkstināt vai pastiprināt atbildību.
  6. Nav sodu iekļaušanas, t.i., vieglākais smagākajā, sods piemērojams par katru pārkāpumu atsevišķi.
  7. Nosakot administratīvā soda veidu un apmēru, jāņem vērā:
    • izdarītā pārkāpuma raksturs;
    • pie atbildības saucamās fiziskās personas personība;
    • pie atbildības saucamās juridiskās personas reputācija;
    • mantiskais stāvoklis;
    • pārkāpuma izdarīšanas apstākļi;
    • atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi;

Administratīvās atbildības likuma (AAL) ietvaros konfiskācijai var pakļaut:

  • administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā iegūto mantu;
  • administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmetu;
  • ar administratīvo pārkāpumu saistīto mantu.

Jāņem vērā, ka konfiskācija nav administratīvais sods, bet gan procesuāla darbība.

Procesuālie dokumenti

Turpmāk nebūs administratīvo pārkāpuma protokolu un administratīvo sodu neuzliek tiesa. To vietā būs dažāda veida lēmumi:

    • par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu,
    • par personas saukšanu pie atbildības,
    • par soda piemērošanu,
    • par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu u.c.

Lēmumā jābūt iekļautai šādai informācijai:

    • administratīvā pārkāpuma lietas numurs;
    • lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;
    • lēmuma pieņēmēja vārds un uzvārds, iestāde, kuru viņš pārstāv, kā arī amats vai koleģiālās iestādes sastāvs;
    • ziņas par personu, kuru lēmums skar un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi, ja tāds ir;
    • lēmuma pieņemšanas tiesiskais pamats;
    • nolēmums;
    • informācija par lēmuma pārsūdzēšanu;
    • citas nepieciešamās ziņas.

Vairākus lēmumus var apvienot vienā procesuālajā dokumentā.

 

Lai vieglāk varētu orientēties administratīvās atbildības un pārkāpumu līkločos, nozaru likumi, kā arī vietnes likumi.lv datubāzē iekļautie pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu persona ir saucama pie administratīvās atbildības, apkopoti Administratīvās atbildības ceļvedī.

Atbalsts patentmaksas maksātājiem – kā pagarināt patentmaksas termiņu

Ja izsludinātās ārkārtas situācijas un krīzes periodā patentmaksas maksātāju un samazinātās patentmaksas maksātāju saimnieciskā darbība ir bijusi ierobežota, šie saimnieciskās darbības veicēji var pagarināt patentmaksas piemērošanas termiņu par periodu, kurā saimnieciskā darbība nav veikta un nav gūti ienākumi no saimnieciskās darbības.

Ministru kabineta (MK) 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”, nosakot kārtību, kādā patentmaksas vai samazinātās patentmaksas maksātāji, kas cietuši no Covid-19 ietekmes, var pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka patentmaksai un samazinātai patentmaksai, kas iegādāta 2020. gadā uz 6 kalendāriem mēnešiem vai par pilnu kalendāro gadu un attiecīgais periods iekrīt izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, var pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu par trīs kalendāra mēnešiem.

Ja patentmaksas vai samazinātās patentmaksas maksātājs vēlas pagarināt patentmaksas vai samazinātās patentmaksas piemērošanas termiņu sakarā ar Covid-19 izplatību, maksātājam jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestā, apliecinot, ka periodā, kurā visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija, nav gūti ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

VID skaidrojums par patentmaksas termiņa pagarinājumu

Turpinot sniegt atbalstu nodokļu jomā saistībā ar Covid-19 radīto krīzi, ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 28 “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”, nosakot atvieglojumu patentmaksas maksātajiem.

Gadījumos, ja patentmaksa ir samaksāta par periodu, kas iekrīt ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji.

Patentmaksas piemērošanas termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem šādos gadījumos:

  • ja tā ir samaksāta par sešiem mēnešiem, kas iekrīt laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 9.jūnijam, kad valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis;
  • ja patentmaksa ir samaksāta par visu 2020. gadu.

Piemērs

Aija samaksāja patentmaksu par sešiem mēnešiem no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 30. jūlijam. Aija bija plānojusi piedalīties gadatirgū, kas saistībā ar ārkārtējo situāciju ir pārcelts uz  septembri. Aija iesniedz VID iesniegumu par patentmaksas piemērošanas termiņa pagarinājumu VID pagarinās patentmaksas darbības periodu par trīs kalendāra mēnešiem līdz 2020. gada 30. oktobrim bez papildu maksājuma.

Lai pagarinātu samaksātās patentmaksas piemērošanas termiņu, personai jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informējot par vēlmi pagarināt patentmaksas termiņu un apliecinot, ka laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. jūnijam nav gūti ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

Iesniegumu EDS var iesniegt sadaļā “Dokumenti/Sagatavot dokumentu no veidlapas/ Informācija Valsts ieņēmumu dienestam” vai arī sadaļā “Sarakste ar VID/Rakstīt jaunu vēstuli/kategorija “Paziņojums VID””.

Savukārt, ja patentmaksa ir veikta par vienu vai trim mēnešiem, šādu bezmaksas pagarinājumu piemērot nevar.

 

Saimnieciskās darbības jomas un profesijas, par kurām maksā patentmaksu*:

Ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, kā arī apģērbu un apavu izgatavošana un labošana:

tekstila, ādas un tām radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotājs (piemēram, šuvējs, drēbnieks, piegriezējs)

Pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi:

    • precīzijas izstrādājumu izgatavotājs (piemēram, pulksteņmeistars),
    • mūzikas instrumentu skaņotājs,
    • juvelieris,
    • slēdzeņu atslēdznieks,
    • kalējs,
    • kapu/akmens plākšņu izgatavotājs, akmeņkalis,
    • kurpnieks, apavu labotājs, apavu tīrītājs.

Amatniecības izstrādājumu izgatavošana:

    • podnieks vai tam radniecīgas profesijas speciālists (piemēram, keramiķis),
    • stikla izstrādājumu izgatavotājs un apdarinātājs,
    • apgleznotājs, gravētājs un kodinātājs,
    • koka, pinumu un tiem radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotājs (piemēram, mīksto un koka rotaļlietu izgatavotājs),
    • mūzikas instrumentu izgatavotājs un labotājs.

Floristika:

florists un floristikas speciālists.

Fotografēšanas, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumi:

fotogrāfs, mākslas fotogrāfs, kinooperators un audioieraksta operators.

Skaistumkopšanas pakalpojumi:

frizieris un skaistumkopšanas speciālists (piemēram, frizieris, grimētājs, kosmetologs, kosmētiķis, nagu kopšanas speciālists, parūku meistars, pirtnieks, stilists, vizāžists, tetovētājs, dekoratīvās caurduršanas meistars).

Privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi:

    • skursteņslauķis,
    • mājkalpotājs, apkopējs un palīgs mājas darbos (piemēram, logu mazgātājs, zāles pļaušanas un krūmu griešanas pakalpojumu sniedzējs),
    • auklis, guvernants, aprūpētājs, skolēnu pavadonis, privātskolotājs,
    • fizioterapijas speciālists (piemēram, fizioterapeits masieris).
*Ministru kabineta noteikumi Nr. 28 (16.01.2018.) “Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs”

 

Raksts sagatavots pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju (www.vid.gov.lv)

Izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidei ziedotājiem

2018. gada nodokļu reformas noteiktā kārtība UIN atvieglojumiem

Atbilstoši izmaiņām, kuras noteica 2018. gada nodokļu reforma, nodokļu maksātājs, kurš vēlējās ziedot, bija tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no trim uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu veidiem, ko noteica UIN likums:

  • neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
  • neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;
  • samazināt taksācijas periodā par pārskata gada dividendēm aprēķināto UIN par 75% no ziedotās summas, nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka 2018. gadā uzņēmumi visvairāk ir izmantojuši pirmos divus variantus no trim atvieglojuma veidiem.

Lai uzlabotu situāciju ar ziedojumiem, groza UIN likumu

Nevalstiskās organizācijas 2018. gada pirmajā pusgadā saistībā ar nodokļu reformu ziedojumos saņēma par 38% mazāk nekā attiecīgajā iepriekšējā laika posmā.

Reaģējot uz situāciju un nevalstisko organizāciju lūgumiem risināt radušos situāciju, Saeima pieņēma likuma grozījumus, kuri stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā, un, kuri izmainīja uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu apmēru. Izmaiņas paredz, ka laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības taksācijas periodā par pārskata gada dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt par 85% (iepriekš bija 75%) no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% (iepriekš bija 20%) no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.

Kas ir ziedojums UIN likuma interpretācijā, par ziedojumu veidiem un to noformēšanas kārtību lasi šeit: Ziedojumi un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumi

Gada deklarācija 2018

Gada ienākumu deklarācijas vienkāršotais un detalizētais variants

2018. gada ienākumu deklarācija, ieviešot nodokļu reformu, ir mainījusies. Tagad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir pieejami divi tās iesniegšanas veidi: vienkāršotais un detalizētais. Kam un kādos gadījumos izvēlēties vienu un otru variantu?

Vienkāršotais variants

Vienkāršoto variantu iesniedz, lai:

1) saņemtu pārmaksāto nodokli par:

 – saviem un/vai savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecību un izglītību;

 – veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem;

 – veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos;

 – veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu);

 – nepiemērotajiem nodokļa atvieglojumiem;

2) pārbaudītu vai izlīdzinātu nodokļa maksājumu par piemēroto:

 – progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli;

 – prognozēto neapliekamo minimumu.

Detalizētais variants

Iesniedz, ja ir gūti:

– ienākumi ārvalstīs (t.sk. uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa);

 – ar nodokli neapliekamie ienākumi Latvijā vai ārvalstī, kas kopumā taksācijas gadā pārsniedza 4000 EUR, piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas – auto, mēbeles, nekustamais īpašums pārdošanas (pie likumā noteiktiem nosacījumiem), laimestiem, dāvinājumiem, kompensācijām, materiālas palīdzības u.c.;

 – ienākumi Latvijā vai ārvalstī, kas nav apliekami ar progresīvo nodokļa likmi (piemēram, ienākumus no dividendēm vai procentiem, ienākumus no augoša meža kokmateriālu pārdošanas vai nekustamā īpašuma iznomāšanas) un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā;

 – ienākumi no saimnieciskās darbības;

 – citi ar nodokli apliekamie ienākumi, no kuriem nav samaksāts nodoklis.

Detalizētajā versijā tiek attēloti ne tikai attaisnotie izdevumi, bet arī tiek piedāvāts atzīmēt un aizpildīt citus deklarācijas pielikumus, kā, piemēram, D3 pielikums, kurā ir jānorāda ienākumi no saimnieciskās darbības. Papildus uzreiz ir pieejama D lapa kurā tiek attēlots visas deklarācijas informācija – kopsavilkums.

Attaisnoto izdevumu dokumentu pievienošana

Attaisnoto izdevumu dokumentus var pievienot izmantojot jebkuru no šīm metodēm:

 – izmantojot VID mobilo lietotni “Attaisnotie izdevumi”,

 – pievienojot tos EDS sadaļā “Attaisnoto izdevumu dokumenti”,

 – pievienojot tos gada ienākumu deklarācijā.

Kam Gada ienākumu deklarācija jāiesniedz obligāti

Gada ienākumu deklarācija par 2018.gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2019.gada 3.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 EUR – līdz 1. jūlijam OBLIGĀTI ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

– veikuši saimniecisko darbību;

– guvuši ienākumus ārvalstīs, izņemot gadījumu, ja ir saņemts algota darba ienākums kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir bijis pakļauts aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

– guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2018.gadā pārsniedza 4000 EUR, piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas, laimestiem, pabalstiem, dāvanām, kompensācijām un citiem likumā noteiktajiem neapliekamajiem ienākumiem;

– guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi, piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja Valsts ieņēmumu dienestam ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā;

– guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;

– ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās likmes piemērošanu:

    • 20% – ienākumam līdz 20 004 EUR,
    • 23% – ienākumam, kas pārsniedz 20 004 EUR, bet nepārsniedz 55 000 EUR,
    • 31,4% – ienākumam, kas pārsniedz 55 000 EUR;

– ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu; nodokļu maksātājam pašam ir jāpārliecinās vai galvenajā ienākumu gūšanas vietā gada laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums atbilstoši ienākumam.

Tiem nodokļu maksātājiem, kam ir pienākums iesniegt Gada ienākumu deklarāciju obligāti, tas ir jādara izmantojot VID EDS sistēmu. Īss ceļvedis kā iesniegt gada deklarāciju ar EDS starpniecību ir šeit.

2018. gada ienākumu deklarācija

2018. gada iedzīvotāju ienākumu deklarācija

Sākot ar 1. martu un līdz pat 3.jūnijam var iesniegt 2018. gada iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, lai
•  piemērotu gada diferencēto neapliekamo minimumu,
•  progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes,
•  deklarētu attaisnotos izdevumus.

Iesniedzot 2018. gada iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, jārēķinās, ka, summējot ienākumus gadā, var rasties situācija, ka nodoklis nav ieturēts pilnā apmērā vai arī samaksātais IIN 2018. gadā ir bijis lielāks, nekā sarēķinot visus ienākumus kopā gada griezumā. Turklāt 2018. gadā nodokļa pārmaksa jeb maksimālā atgūstamā summa par attaisnotajiem izdevumiem ir 20%.

Ja gada iedzīvotāju ienākumu deklarācijas sagatavošana rada raizes vai neskaidrības, varat griezties pēc palīdzības pie mūsu grāmatvežiem. Lai vienotos par konsultācijas laiku un samaksu, zvaniet pa telefonu 📞28662328 vai rakstiet uz e-pastu 📧 gramatvede@ilgak.lv

Mēneša un gada neapliekamais minimums

Kā piemēro mēneša un gada neapliekamo minimumu

Ja darbavietā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, darba devējs, izmaksājot mēnešalgu, piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. VID to nosaka, ņemot vērā personas iepriekš saņemtos ar nodokli apliekamos ienākumus, un noteikto prognozēto mēneša neapliekamo minimumu paziņo darba devējam divas reizes gadā – līdz 1. augustam un līdz 1. janvārim. Savu prognozēto neapliekamo minimumu katrs pats var apskatīties EDS algas nodokļa grāmatiņā.
2018. gadā maksimālais neapliekamais minimums bija 200 eiro mēnesī, ko piemēroja algai līdz 440 eiro mēnesī jeb līdz 5280 eiro gadā. Ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums pieaugot algas apmēram, samazinājās, savukārt ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī jeb 12 000 eiro gadā neapliekamais minimums netiek piemērots vispār.

Gada diferencētais neapliekamais minimums

Gada diferencēto neapliekamo minimumu piemēro personas gada ienākumam (summējot visus gūtos mēneša ienākumus), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar formulu, ņemot vērā nodokļu maksātāja gada ar nodokli apliekamo ienākumu apmēru, kā arī šādus lielumus:
•  VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu;
•  maksimālo gada neapliekamo minimumu (2018. gadā – 2400 eiro);
•  gada apliekamā ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (2018. gadā – 5280 eiro);
•  gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (2018. gadā – 12 000 eiro).

Gada diferencētais neapliekamais minimums tiek aprēķināts saskaņā ar šādu Ministru Kabineta noteiktu formulu:

GDNM = GNMmax – K x (AI – AImin), kur
K – koeficients, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
K = GNMmax / (AImax – AImin);
GDNM – gada diferencētais neapliekamais minimums;
GNMmax – maksimālais gada neapliekamais minimums;
AI – nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs;
AImin– gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu;
AImax – gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Var rasties situācija, ka gada diferencētais neapliekamais minimums atšķiras no gada laikā piemērotās prognozēto mēneša neapliekamo minimumu summas, piemēram, gadījumos, kad ienākumi bijuši mainīgi vai atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem. Ja minētie lielumi atšķiras, radusies starpība palielina vai samazina maksājamā nodokļa apmēru. Tādējādi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var izrādīties, ka izveidojies nodokļu parāds un šī starpība jāatgriež valstij. Parāds var rasties arī piemērojot IIN neatbilstoši visiem gūtajiem ienākumiem, jo IIN progresīvās likmes tiek piemērotas algai un tai pielīdzinātiem ienākumiem – autoratlīdzībai, uzņēmuma līguma gadījumā, pensijai.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes

Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Kopš 2018. gada mēneša ienākumam – darbavietā, kurā iesniegta nodokļa grāmatiņa, tiek piemērotas divas likmes: algai līdz 1667 eiro – 20%, virs 1667 eiro – 23%. Gada ienākumiem piemēro trīs IIN likmes – 20%, 23% un 31,4%.

Autoratlīdzības gadījumā gada laikā tās izmaksātājs piemēro 20% likmi neatkarīgi no autoratlīdzības apmēra. Līdz ar to var veidoties situācija, ka autoratlīdzības saņēmējam pēc deklarācijas iesniegšanas nodoklis ir jāpiemaksā, ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 20 004 eiro.

Autoratlīdzību saņēmējiem jāņem vērā, ka personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 430 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, vai atlīdzības apmērs pie darba devēja ir mazāks par minimālās algas apmēru (430 eiro) ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā. Savukārt saimnieciskās darbība veicējiem gada deklarācijas iesniegšana ir obligāta.

Pensionāriem neapliekamais minimums un progresīvā IIN likme tiek piemērota pensijas izmaksāšanas brīdī

Neapliekamo minimumu pensionāriem, t.i., 2018. gadā 250 eiro mēnesī, neatkarīgi no tā, kur pensionārs ir iesniedzis savu algas nodokļa grāmatiņu, piemēro pensijas izmaksātājs. Tāpat arī izmaksāšanas brīdī no pensijas, kas pārsniedz 250 eiro, pensijas izmaksātājs ietur IIN 20 % – mēneša ienākumam līdz 1667 eiro jeb 20 004 eiro gadā un 23 % – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 EUR mēnesī.

Pensionāram bez neapliekamā minimuma var tikt piemēroti arī citi atvieglojumi, piemēram, saistībā ar invaliditāti.

Ja pensija ir pensionāra vienīgais ienākums un tā nesasniedz 55 000 eiro gadā, nodokļu deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai veiktu IIN pārrēķinu par gada ienākumu summu, ir brīvprātīga.

Ja pensija nav vienīgais ienākums, ir jāiesniedz VID 2018. gada ienākumu deklarācija, lai precizētu piemēroto neapliekamo minimumu un attiecīgi nomaksāto IIN. Iesniedzot ienākumu deklarāciju, gada ienākuma nodokļa aprēķināšanai visus ienākumi tiek summēti. Tā rezultātā var veidoties gan nodokļa pārmaksa, gan arī parāds, kuru būs nepieciešams samaksāt.

Nodokļu atmaksa par attaisnotajiem izdevumiem

Atgūt var nodokli par attaisnotiem izdevumiem līdz 600 eiro gadā. Kā pārceļ lielākas summas?

No 2018. gada ir noteikta jauna attaisnoto izdevumu norma. Par 2018. gadu var atgūt nodokli no 600 eiro attaisnotajiem izdevumiem, un limits 600 eiro attiecas uz:
izdevumiem ārstniecībai, izglītībai, bērnu interešu pulciņiem, ziedojumiem, dāvinājumiem, tai skaitā ziedojumiem un dāvinājumiem politiskajām partijām, kā arī uz izdevumiem par zobārstniecību, plānotām medicīniskām operācijām, olšūnu punkciju, endoprotēzēm.

Attaisnotajos izdevumos iekļaujamā summa nevar pārsniegt 50% no gada apliekamā ienākuma summas, t.i., summas, kurai piemēro IIN pēc neapliekamā minimuma, visu atvieglojumu piemērošanas. Nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem var saņemt, ja ir maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Ja IIN nav maksāts, attaisnojuma dokumentus par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem var iesniegt kāds no ģimenes locekļiem, kurš iedzīvotāju ienākuma nodokli ir maksājis, vai arī persona savus izdevumus var pārnest uz nākamajiem 3 taksācijas gadiem. Arī attaisnotos izdevumus virs 600 eiro pārceļ uz nākamajiem 3 gadiem. Ziedojumi un dāvinājumi netiek pārcelti uz nākamajiem gadiem. Šo pārsnieguma summu atskaita no apliekamā ienākuma katrā no nākamajiem 3 gadiem pēc konkrētā gada attaisnoto izdevumu atskaitīšanas. Katrā nākamajā taksācijas gadā atskaitāmais kopējais attaisnoto izdevumu apmērs nedrīkst pārsniegt noteikto ierobežojuma apmēru 600 eiro un 50% no gada apliekamā ienākuma.

Savukārt, ja attaisnotie izdevumi pārcelti no 2017. un iepriekšējiem gadiem, tos iekļauj 2018. gada un turpmāko gadu deklarācijās, bet nepārsniedzot 5 gadus un nepārsniedzot 600 eiro gada limitu.

Ierobežojums iemaksām pensiju fondos

No 2018. gada attaisnotajos izdevumos var iekļaut iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas prēmijas, lai to kopējais apmērs nepārsniedz 10% no nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā.

Dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu pagarināts līguma darbības termiņš uz 10 gadiem. Tas gan neattiecas uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2017. gada 31. decembrim.

Atvieglojumu piemērošana

Atvieglojumu (200 eiro mēnesī) piemēro par katru apgādājamo, kurš ierakstīts nodokļa grāmatiņā, tajā ienākuma gūšanas vietā, kurā iesniegta nodokļa grāmatiņa.

Apgādājamie ir:

  • nepilngadīgs bērns
  • bērns, apgādībā esošs mazbērns vai audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam;
  • apgādībā esošs nepilngadīgs brālis vai māsa, kā arī brālis vai māsa, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam;
  • nestrādājošs laulātais, kura apgādībā ir bērns vecumā līdz 3 gadiem, 3 un vairākiem bērniem vai 5 bērniem, ja bērnu vecums un kritēriji atbilst likumā noteiktajiem;
  • nestrādājošs laulātais, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti;
  • laulātais, vecāki un vecvecāki, ja šīs personas nav strādājošas un tām noteikta invaliditāte, ar nosacījumu, ka tās nesaņem pensiju, u. c. personas.

Kā iesniegt deklarāciju?

  1. Elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
  2. Klātienē – papīra formā VID klientu centros, gan valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Ja deklarācija tiks iesniegta elektroniski, no 1. marta EDS uzrādīs, vai 2018. gadā, aprēķinot un maksājot nodokli, ir izveidojusies tā pārmaksa vai piemaksa. Iesniedzot deklarāciju, EDS automātiski aprēķinās atbilstošo nodokļa likmi un gada diferencēto neapliekamo minimumu.

Attaisnoto izdevumu maksājumu čekus par ārstniecību un izglītību Valsts ieņēmumu dienestam var aizsūtīt jau pirms deklarācijas iesniegšanas. Ja tas būs izdarīts, iesniedzot deklarāciju, tajā jau būs iekļauti iepriekš aizsūtītie čeki un attaisnoto izdevumu summas.

Nosūtīt EDS čekus par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem var divos veidos – izmantojot mobilo lietotni “Attaisnotie izdevumi” vai datorā izmantojot EDS sākumekrānā pieejamo sadaļu “Attaisnoto izdevumu dokumenti”, tas palīdz aizpildīt gada ienākumu deklarācijas D4 pielikumu “Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”.

Izmantojot VID aplikāciju “Attaisnotie izdevumi”, jebkurā brīdī gada laikā var aizsūtīt savus čekus uz EDS. Tie glabāsies čeku krātuvē (EDS atrodas sadaļā “Attaisnoto izdevumu dokumenti”), un vairs nebūs jāraizējas, ka čeki varētu pazust vai izbalēt.

Deklarācija par 2018. gadu var būt aizpildāma divos veidos – vienkāršotā un detalizētā:

  • ja nodokļu maksātājam ir bijuši tikai attaisnotie izdevumi (paša un/vai ģimenes locekļu), ir piemērojams 2018. gada diferencētais neapliekamais minimums, atšķirīgas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (20%, 23%, 31,4%), var aizpildīt vienkāršoto deklarācijas versiju.
  • nodokļu maksātājiem, kam ir bijusi ne tikai alga, bet arī citi ienākumi, par kuriem nodoklis nav ieturēts, būs jāaizpilda detalizēta deklarācija. Arī detalizētajā deklarācijā attaisnoto izdevumu čeki, ja tie būs iesūtīti EDS pirms deklarācijas iesniegšanas, būs jau iekļauti.
Pieteikties konsultācijai