Likuma 11.pantā jaunā redakcijā izteikta 13. daļa, kā arī pants ir papildināts ar jaunām: 14., 15., 16., 17. un 18. daļām, ar kurām noteikts, ka informāciju par atvērto ieguldījumu kontu Valsts ieņēmumu dienestam sniedz:
ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs (pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu) Kontu reģistra likumā noteiktajā kārtībā, ja tas ir Kontu reģistra likuma subjekts;
Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā (pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu) ne vēlāk kā līdz gada beigām Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā, ja attiecīgā iestāde nav Kontu reģistra likuma subjekts;
nodokļu maksātājs pats ne vēlāk kā līdz gada beigām informē Valsts ieņēmumu dienestu EDS par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs (pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu) nav Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā, norādot:
ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja juridisko nosaukumu, reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti;
atvērtā ieguldījumu konta numuru (numurus, ja ieguldījumu kontu nav iespējams nepārprotami identificēt, pamatojoties tikai uz vienu konta numuru).
Valsts ieņēmumu dienests nodrošina nodokļu maksātājam iespēju pēc pieprasījuma gūt informāciju par visiem nodokļu maksātāja ieguldījumu kontiem, par kuriem VID ir informēts. VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID” var iesniegt informāciju par ieguldījuma konta statusu (brīvā formā) vai pieprasīt izziņu.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumiem, kas spēkā stājas 14.11.2022, noteikti vairāki jauni nodokļa atbrīvojumi un vieglāks nodokļa režīms. Piemērojot likumu praksē, Ministru kabinetam būs jāvērtē atsevišķu normu lietderīgums un ietekme.
No 2022. gada 1. augusta ir stājušies spēkā grozījumi Darba likumā (DL). DL grozījumu rezultātā ieguvumi ir abām darba līguma pusēm, piemēram, darba devējiem tiek radīta iespēja vienoties ar arodbiedrībām par garāku pārbaudes laika termiņu, savukārt darbiniekiem tiek ieviests garāks atvaļinājums bērnu tēviem un tāds jaunums kā aprūpētāja atvaļinājums. Tiek ieviesti noteikumi par nodarbinātību, ja darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Tātad būtiskākās DL izmaiņas ir attiecināmas uz:
darba līguma satura papildināšanu,
nolīgtā darba laika un pārbaudes termiņa nosacījumiem,
koplīgumu un to grozījumu pieņemšanas nosacījumiem darbinieku informēšanai,
izmaiņām un papildinājumiem dažādu atvaļinājumu regulējumā.
Ar darba līguma satura papildināšanu saistītās izmaiņas
Attālinātā darba veikšanas iespējas ienākušas darba organizācijas procesā uz palikšanu. Pielāgojoties jaunajai realitātei, DL 40. panta ceturtajā daļa ir papildināta un tajā ir noteikts, ka turpmāk darba līgumos būs jāparedz darbinieka tiesības (ja tādas ir) brīvi noteikt savu darba vietu, piemēram, strādāt no jebkuras pasaules valsts vai vietas. Šī paša panta otrās daļas 9. punktā ir ieviesta prasība darba līgumā norādīt uzteikuma iesniegšanas termiņu un kārtību.
Tomēr lai, darba līgumu nepadarītu apjomīgu un grūti uztveramu, atsevišķas līgumā norādāmās ziņas turpmāk varēs aizstāt ar norādi uz normatīvajiem aktiem, darba koplīgumu vai darba kārtības noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējam jānodrošina, ka visa nepieciešamā informācija darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus (tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas).
Būtiskas izmaiņas ir saistītas ar darbiniekam nolīgto darba laiku. Darba līgumā ir jānorāda nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tā sauktais “darbinieka izsaukuma princips”, darba līgumā ir jānorāda:
ka darba grafiks ir mainīgs;
informācija par nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēnesī;
informācija, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam ir pienākums veikt darbu;
informācija par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukumu.
Uzmanību! Iepriekš minētais ir attiecināms uz tiem darba līgumiem, kas tiks noslēgti no 2022. gada 1. augusta. Ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku ir nodibinātas līdz 2022. gada 31. jūlijam (ieskaitot), darba devējs nodrošina darba līguma noformēšanu atbilstoši grozījumiem, ja to pieprasa darbinieks.
Ar pārbaudes laiku saistītie jautājumi
Darba devējs, ņemot vērā darba līguma veidu un nolīgto darba laiku, ir tiesīgs noteikt dažādus pārbaudes laika termiņus (DL 46. pants). Turpmāk Darba likumā pārbaudes laikam ir paredzētas tā saucamās “trepes”, t.i. darba līgumos
kas noslēgti uz laiku līdz sešiem mēnešiem, pārbaudes laiks nosakāms ne ilgāk par vienu mēnesi;
kas noslēgti uz laiku līdz vienam gadam, – ne ilgāk par diviem mēnešiem;
kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, darba koplīgumā, kas slēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, varēs noteikt pārbaudes termiņu līdz sešiem mēnešiem.
Ja darba līgumu slēdz uz noteiktu laiku un tiek norādīts nevis pārbaudes laika termiņš, bet tā darbības apstākļi, tad piemēro vispārējo normu par pārbaudes laiku, kas ir trīs mēneši.
Atkārtoti slēdzot terminētu darba līgumu ar to pašu darba devēju, pārbaudes laiku nedrīkst noteikt, ja darba attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas.
Ja darba līgumā nav norādīts, ka darbiniekam tiek noteikts pārbaudes laiks, tas nozīmē, ka līgums ir noslēgts bez pārbaudes laika. Pārbaudes laiku var noteikt tikai darba līguma parakstīšanas dienā un ne brīdi vēlāk un tas sākas dienā, kad darbinieks sāk pildīt darba pienākumus. Pārbaudes laiku nedrīkst noteikt personām, kuras jaunākas par 18 gadiem. Pārbaudes laikā netiek ieskaitīts pārejošas darbnespējas laiks un cits laiks, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Minimālais pārbaudes laika termiņš nav noteikts, tas var būt dažas dienas vai dažas nedēļas. Pārbaudes laiku nedrīkst atkārtoti pagarināt, taču to drīkst pārtraukt pirms paredzētā termiņa, darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties un noslēdzot līgumu bez pārbaudes laika.
Izmaiņas nodarbinātības organizēšanā
Darba devējam ir pienākums ne vien precīzi uzskaitīt darbinieka nostrādāto laiku, bet arī dīkstāves laiku.
Darbiniekam, kuram darba līgumā ir noteikts, ka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, pēc pārbaudes laika beigām ir tiesības prasīt pārcelt viņu darbā, kur grafiks ir paredzams un darbinieks tiek nepārtraukti nodarbināts vismaz 6 mēnešus. Darba devēja pienākums viena mēneša laikā sniegt darbiniekam pamatotu atbildi rakstveidā, norādot pārcelšanas iespēju vai pamatojot atteikumu.
Savukārt darbinieka, kuram nolīgts pilnībā vai lielākoties neparedzams darba grafiks, nodarbināšana ir pieļaujama, ja darba devējs tam ir atbilstoši darba līgumā noteiktajai kārtībai paziņojis precīzu darba izpildes laiku. Gadījumā, ja darba devējs darba līgumā noteiktajā termiņā nebūs pienācīgā kārtā paziņojis par paredzētā darba izpildes atcelšanu, darbiniekam būs tiesības saņemt atlīdzību, kuru viņš būtu saņēmis, ja būtu veicis darbu.
Noteiktas prasības pienācīgi informēt darbinieku par nosūtīšanu komandējumā uz citu valsti. Darba devējs ir atbildīgs par laicīgu darbinieka informēšanu un pirms nosūtīšanas komandējumā tam ir rakstveidā jāsniedz ziņas darbiniekam par komandējuma valsti, tās valūtu, pabalstiem, kā arī repatriācijas iespējām.
DL iestrādātas izmaiņas attiecībā uz būvniecībā nodarbināto darba samaksu. DL 75.2 pantā ir ietverti īpašie atbildības noteikumi, proti, ja darba samaksu neizmaksā darba devējs, darbinieks to var prasīt no personas/uzņēmuma, kas viņa tiešajam darba devējam ir nodevis pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi par būvdarbu veikšanu.
Ar bērna kopšanas atvaļinājumiem saistītās izmaiņas
Atbalstot ģimenē bērnu ienākšanu, tiek pagarināts paternitātes atvaļinājuma termiņš, turpmāk tas būs desmit darba dienas (DL 155. panta pirmā daļa. Tēviem būs iespēja to izmantot sešu mēnešu laikā, turklāt ir atļauts to izmantot pa daļām. Tas attiecas uz tēviem, kam bērns ir dzimis sākot no 2022. gada 1. augusta. Ja bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 31. jūlijam, spēkā ir DL redakcija līdz 2022. gada 31. jūlijam – 10 kalendāra dienu atvaļinājums, kuru var pieprasīt 2 mēnešu laikā.
Likumā ir ietverta iespēja izmantot 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu citai personai, ja tā nav bērna tēvs vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.
Regulējums, kas nosaka bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu (DL 156. pants), ir papildināts ar vairākiem nosacījumiem:
bērna kopšanas atvaļinājuma daļa nevarēs būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu;
darbiniekam ir tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas. Darba devējam ir pienākums izvērtēt šādu darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par iespējām elastīgi izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu.
Jauns atvaļinājuma veids “aprūpētāja atvaļinājums”
Aprūpētāja atvaļinājums DL ir noteikts kā piecu darba dienu bezalgas atvaļinājums, kas domāts kā atspaids strādājošiem cilvēkiem, kuriem ir jāparūpējas par smagi slimiem tuviniekiem.
Darbinieks var prasīt 5 darba dienu bezalgas atvaļinājumu, lai aprūpētu tuvu ģimenes locekli, kam radušās nopietnas veselības problēmas. Šo atvaļinājumu piecu darba dienu apjomā varēs izmantot jau šogad, t.i. 2022.gadā. Tātad, darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā. Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.
Ja aprūpētāja atvaļinājums gada laikā nav izmantots, tas nav pārceļams uz citu gadu.
DL nereglamentē vai tas ir kalendāra gads (1. janvāris–31. decembris) vai darbinieka individuālais darba gads, kas tiek uzskaitīts ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Līdz ar to iespējami ir abi varianti. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, darba devējs iekšējā normatīvajā aktā var detalizētāk noteikt šī atvaļinājuma izmantošanas kārtību, t.sk. arī to, vai šī atvaļinājuma izmantošanai tiek piemērots individuālais darba gads vai kalendārais gads.
Kas ir “tuvs ģimenes loceklis” DL izpratnē?
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantā, pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa nāvi, ir sniegts ģimenes locekļu uzskaitījums: laulātais, bērns, mazbērns, vecāks, vecvecāks, adoptētājs vai adoptētais, brālis, māsa, pusbrālis vai pusmāsa). Darba likumā netiek konkretizēts šī jēdziena saturs. Šeit tiek risināts atbalsts darbiniekam, kuram ir neatliekami jāiesaistās tuva cilvēka aprūpē. Pieņemams, ka par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāma jebkura persona, ar kuru darbinieks uztur ciešu saikni un pastāvīgu kontaktu. Atlīdzības likums ir speciālais normatīvais akts, kas attiecināms uz zināmu, ierobežotu personu loku, līdz ar to nebūtu pamata attiecināt šo regulējumu uz ikvienu darbinieku.
Vai darbinieks šādu atvaļinājumu var pieprasīt arī tad, ja nedzīvo kopā ar aprūpējamo personu? Likumprojekta anotācijā ir sniegta atbilde uz šo jautājumu: “Kritērijs par personas dzīvošanu ar darbinieku vienā mājsaimniecībā nav attiecināms uz laulāto, vecāku, bērnu vai citu ģimenes locekli.”
Kas ir medicīnisks iemesls, kā dēļ būtu nepieciešama tuvinieka klātbūtne
DL grozījumu anotācijā ir minēts: “Aprūpes vajadzība var rasties gan tuvinieka akūtu veselības traucējumu gadījumā (piemēram, nelaimes gadījums vai pēkšņa, smaga saslimšana), gan arī ilgstošu veselības traucējumu gadījumā, kad var būt noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība. Tādējādi darba devējam ir jānodrošina sociāli atbildīga un iespējami elastīga pieeja atvaļinājuma piešķiršanā.”
Līdz ar to šī tiesība netiek ierobežota tikai ar īpašās kopšanas vai invaliditātes gadījumu. Likumā ietvertā norma ir pietiekami elastīga, lai sniegtu iespēju darbiniekam iesaistīties kāda tuvinieka aprūpē. Informāciju par konkrētās personas veselības stāvokli ir tiesīgs sniegt šīs personas ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, ievērojot visus personas datu aizsardzības nosacījumus.
Lai darbinieks apliecinātu, ka dzīvo vienā mājsaimniecībā ar personu, kurai nepieciešama aprūpe, pietiek ar pašapliecinājumu.
Obligātās veselības pārbaudes mērķis ir nodarbinātā veselības aizsardzība, lai arodslimību ārsts pēc iespējas agrāk atklātu veselības traucējumus, ko rada darba vides ietekme, un varētu uzsākt to savlaicīgu ārstēšanu. Obligāto veselības pārbaudi ir nepieciešams veikt:
lai noteiktu, vai nodarbinātā veselības stāvoklis pieļauj strādāt darbavietās, kur sastopami noteikti riska faktori;
lai noteiktu, vai nodarbinātajam nav kāds veselības traucējums, kas konkrētā darba riska faktoru ietekmē var saasināties vai izraisīt nelaimes gadījumus;
lai savlaicīgi identificētu veselības traucējumus, kas radušies darba vides kaitīgo faktoru ietekmē, u. tml.
Obligātā veselības pārbaude ar darba devēja rīkojumu
Obligāto veselības pārbaužu nodrošināšana darbiniekiem ir viens no darba devēja pienākumiem. Obligāto veselības pārbaudi veic personām, kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt:
darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori;
darbā īpašos apstākļos.
Izvērsts iespējamo veselībai kaitīgo darba vides faktoru saraksts, kurā ietverti dažādi ķīmiskie, bioloģiskie, fizikālie un psihoemocionālie faktori, kas var ietekmēt cilvēka veselību, ir atrodams MK noteikumu Nr. 219 1. pielikumā. Saraksts ir papildināts ar nepieciešamajām pārbaudēm, kas jāveic, ja darbinieks ir pakļauts kādam no minētajiem riska faktoriem. Saraksts ir tik plašs, ka praksē ir grūti iedomāties darba vidi, kas neatstātu nekādu iespaidu uz cilvēka veselību un pieļautu, ka darbiniekiem obligātās veselības pārbaudes nav jāveic.
Regulāra veselības pārbaude pie arodslimību ārsta obligāti nepieciešama ne tikai fiziska darba veicējiem, tai skaitā darbs, stāvot kājās, bet arī biroja darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar datoru. Arī sēdošs darbs var izraisīt nopietnas muskuļu un skeleta slimības, darbs pie displeja var pasliktināt redzi. Kaitīgo darba vides faktoru vidū ir iekļauti arī psihoemocionālie riski, piemēram, nakts darbs, paaugstināta atbildība, bieži pieņemot lēmumus, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību, atbildība par lielām materiālām vērtībām, psihoemocionāla pārslodze.
Obligātā veselības pārbaude var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas. Uz pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta. Periodiskās obligātās veselības pārbaudes veic nodarbinātajiem periodiski. Periodisko obligāto veselības pārbaužu biežums var būt vienu reizi gadā, vienu reizi divos gados un vienu reizi trīs gados. To nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu.
Ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi, kā arī pēc arodslimības ārsta norādījuma vai paša nodarbinātā vai uzticamības personas pieprasījuma, vai pēc darba devēja iniciatīvas darbinieku jebkurā laikā var nosūtīt veikt ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā.
Obligātās veselības pārbaudes jāveic arī attālinātā darba veicējiem
Darba tiesiskajās attiecībās darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darba vietā. Darba aizsardzības tiesību aktos šis pienākums ir attiecināts arī uz attālināto darbu.
Attālinātā darba definīcija Darba aizsardzības likumā iekļauta ar grozījumiem un ir spēkā no 2020. gada 1. jūlija. Likumā noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, kurā darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmumā, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas tā specifikas dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos (piegādes un pārvadājumu pakalpojumi, izbraukumi pie klientiem).
Līdz ar to runa ir par biroja darbu, kas ir pārnests uz jebkuru citu vietu, visbiežāk – darbinieka mājām.
Apstāklis, ka darbinieks darba pienākumus veic attālināti, neatbrīvo to no darba devēja izvirzīto prasību – tostarp obligātās veselības pārbaudes veikšanas. Noslēdzot darba līgumu, darbinieks un darba devējs ir vienojušies par līgumā noteikto darba pienākumu izpildi, kā arī citu iekšējo un ārējo normatīvo aktu ievērošanu un darbinieka pakļaušanos darba devēja rīkojumiem.
Darba vides risku novērtēšana attālinātajam darbam
Darba devējs ir atbildīgs arī par attālināti strādājošo drošību un veselību. Attālinātā darba normatīvais regulējums ir:
Darba likums;
Darba aizsardzības likums;
Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”;
MK noteikumi Nr. 343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”;
MK noteikumi Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”.
Darbinieks, izmantojot datoru, teorētiski var strādāt jebkurā vietā. Būtiska ir vienošanās starp darbinieku un darba devēju. Jāatrunā, kurā vietā vai vairākās vietās darbinieks strādās un kādiem darba vides riska faktoriem tiks pakļauts.
Darba likuma 8. pantā noteikts, ka nodarbinātais, kurš veic attālināto darbu, sadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniedz darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību. Ja nodarbinātais attālināto darbu veic dažādās vietās, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba veidu (piemēram, attālinātajam darbam, kuru veic ar datoru, izvērtējot, kādiem darba vides faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts, piemēram, ergonomiskajiem faktoriem, telpas mikroklimatam, apgaismojumam, psihoemocionālajiem faktoriem u. c.), taču, ja nodarbinātais attālināto darbu pastāvīgi veic vienā vietā, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba vietu, ja darba devējs un nodarbinātais par to ir vienojušies.
Darbinieks ir jāinformē, kā pareizi iekārtot darba vietu, kā arī par to, ka jāievēro mazas atpūtas pauzes, pusdienas laiks, jāatrod laiks fiziski izkustēties.
Kas maksā par obligāto veselības pārbaudi
Darba likuma 82. pants un Darba aizsardzības likuma 15. panta otrā un trešā daļa paredz, ka:
izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātajām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs;
izdevumus, kas saistīti ar obligāto veselības pārbaudi pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona pati no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
Tā kā obligātā veselības pārbaude tiek veikta atbilstoši darba devēja rīkojumam, tā ir jāveic darbinieka darba laikā. Nodarbinātajam nav jāpilda darba devēja rīkojumi savā brīvajā laikā.
Darba attiecību izbeigšana veselības stāvokļa dēļ
Ja veselības stāvokļa dēļ ir nolemts darba attiecības izbeigt, darbiniekam jāvēršas pie ārsta atzinuma saņemšanai, ka darba attiecības nevarat turpināt veselības stāvokļa dēļ. Pēc tam ārsta atzinums ir iesniedzams darba devējam. Darbiniekam uzteikums nav jāraksta. Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkts noteic, ka darba devējam ir pamats uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums. Tādā gadījumā saskaņā ar likuma 112. pantu darba devējam kopā ar galīgo aprēķinu ir jāizmaksā atlaišanas pabalsts, kura apmērs ir atkarīgs no darbinieka stāža uzņēmumā. Uzteikuma termiņš saskaņā ar likuma 103. pantu būs – nekavējoties.
Īsumā par izmaiņām sociālajā jomā, kuras tiks īstenotas 2022. gadā. Dažas izmaiņas stāsies spēkā nevis no 2022. gada 1. janvāra, bet citos gada datumos.
Slimības lapas apmaksa
No 2022. gada 1. aprīļa, lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku, kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka, no 2022. gada 1. aprīļa, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (līdz šim – no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs no saviem līdzekļiem apmaksās slimības naudu par laiku, kas nav ilgāks par 9 kalendāra dienām, līdz šim maksāja par 10 kalendāra dienām.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) objekta maksimālais apmērs turpmākajiem trim gadiem – 2022., 2023. un 2024. gadam – ir 78 100 eiro gadā.
Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu:
līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņaplānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni – līdz 17. aprīlim utt.);
līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu;
15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs).
Ja pašnodarbinātais nebūs iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, tad VSAA viņam aprēķinās minimālās obligātās iemaksas un paziņos par tām VID.
Pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai autoratlīdzības saņēmējs 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai varēs maksāt vienreiz gadā, nevis katru ceturksni kā pārējie pašnodarbinātie. Līdz ar to VSAA šiem pašnodarbinātajiem minimālo obligāto iemaksu aprēķinu veiks reizi gadā, nevis par ceturkšņiem.
VSAA neaprēķinās minimālās obligātās iemaksas:
par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir noteicis ārkārtējo situāciju (2021. gada oktobris, novembris, decembris un 2022. gada janvāris);
par tām kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas.
2022. gadā pašnodarbinātie VSAOI veic līdzšinējā kārtībā:
ja ienākumi mēnesī nesasniedz 500 eiro, reizi ceturksnī veic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
ja ienākumi mēnesī sasniedz un pārsniedz 500 eiro, veic VSAOI vismaz no 500 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% pensiju apdrošināšanai.
No 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem.
No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.
VSAOI maksimālais apmērs
Turpinās minimālo iemaksu piemērošana pašnodarbinātajiem
Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai aprēķina par gadu un līdz nākamā gada 17. janvārim iesniedz ziņojumu par obligātajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestā. VSAOI veic līdz nākamā gada 23. janvārim.
Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, reizi ceturksnī būs jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma. Savukārt pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, vismaz no minimālās mēnešalgas veic VSAOI vispārējā kārtībā un papildus no iepriekš minētā objekta un faktisko ienākumu starpības būs jāveic 10 procentu iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Ja pašnodarbinātajam VSAOI par kalendāra gadu būs veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, pašnodarbinātajam būs jāveic minimālās VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.
Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, viņam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. Pašnodarbinātais līdz 17. janvārim Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam aprēķinās minimālās VSAOI. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, viņš VSAOI veic no faktiskā ienākuma.
Pašnodarbinātajam ir pienākums katru gadu līdz 23. jūnijam veikt minimālās VSAOI par iepriekšējo kalendāra gadu.
Līdz 2022. gada 1. februārim pašnodarbinātajam ir tiesības precizēt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim.
Pieprasījumu valsts pensijas pārrēķināšanai saistībā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) persona varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.
Pensionēšanās vecums 2022. gadā
Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuri sasnieguši 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.
Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
Neapliekamais minimums pensionāram
Pensionāra ienākuma neapliekamais minimums 2022. gadā tiks palielināts: no 1. janvāra līdz 30. jūnijam tas būs līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (2021. gadā tas ir 330 eiro mēnesī). Savukārt no 2022. gada 1. jūlija pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 3 000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.
Invaliditātes pensija
Mainīta vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (Vi) aprēķināšanas kārtība invaliditātes pensijas noteikšanai. Piešķirot invaliditātes pensiju no 2022. gada 1. janvāra:
aprēķina vidējo algu no personai izdevīgākā jebkura nepārtraukta 36 mēnešu perioda pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas.
Ja personai apdrošināšanas iemaksu alga reģistrēta mazāk kā 36 mēnešos:
no vidējās algas aprēķina izslēdz pilnos mēnešus, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, jo persona ir bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai saņēmusi slimības pabalstu, dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, slimības palīdzības pabalstu, bezdarbnieka palīdzības pabalstu, jaunā speciālista pabalstu vai atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai;
mēnešos, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, izņemot tos pilnos mēnešus, kuros bijuši iepriekš minētie periodi, iemaksu algu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija).
Pensiju 2. līmenis
No 2022. gada 1. janvāra tiek mainīts princips jauno pensiju 2. līmeņa dalībnieku sadalei pa ieguldījumu plāniem, ja jaunais dalībnieks pats nav izvēlējies ieguldījumu plānu. VSAA viņu iekļaus vienā no ieguldījumu plāniem “Aktīvie 50%”, lai dalība pensiju 2. līmenī būtu dalībnieka vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā.
2022.gadā sākas ģimenes valsts pabalsta reforma
2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma, mainot ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus, vienlaikus atsakoties no atsevišķas piemaksas par divu vai vairāku bērnu audzināšanas izmaksām. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Palielināsies aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzētais pabalsts. Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinās par ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru.
Valsts apmaksās ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegtās sociālā darbinieka konsultācijas adoptētājiem un aizbildņiem.
Latvijas Goda ģimenes apliecību iegūs arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tādējādi šīm personām sabiedriskajā transportā pienāksies braukšanas maksas atvieglojumi, kā arī citas priekšrocības un atlaides, kuras paredzētas Latvijas Goda ģimenes apliecību īpašniekiem.
Pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai
No 2022. gada 1. janvāra pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru VSAA vairs nesamazinās par apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta apmēru, bet tikai par aizbilstamajam bērnam piešķirtajiem uzturlīdzekļiem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
Šī noteikuma piemērošanai noteikts pārejas periods līdz 2022. gada 1. martam:
par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu piešķir un izmaksā tādā apmērā un kārtībā, kādu to noteica normatīvais regulējums līdz 2021. gada 31. decembrim;
par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu pārrēķina, izmaksājamo pabalstu nesamazinot par piešķirtā pakalpojuma apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta summu, un līdz 2022. gada 31. martamnodrošina pārrēķinātā pabalsta starpības izmaksu.
Mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem
Gada laikā tiks nodrošināta mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem, kas paredzēta atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tai skaitā struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus.
Covid-19 atbalsta pasākumi
Līdz 2022. gada 31. martam vakcinēšanas veicināšanai pret Covid-19 tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri līdz 2021. gada beigām sasnieguši 60 gadu vecumu un ir pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu vai arī ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.
No 1. jūlija ir stājušās spēkā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas noteic, ka par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī. Aktuālus jautājumus par minimālo iemaksu aprēķināšanu skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).
Kam un kad aprēķinās minimālās iemaksas?
Minimālās iemaksas VSAA aprēķinās:
tiem darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro;
pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro un VID nav iesniegts iesniegums, ka tiks gūts mazāks ienākums.
Minimālās iemaksas netiks aprēķinātas par darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām.
Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim).
Turpmākie minimālo iemaksu aprēķinu termiņi
Par 2021. gada 4.ceturksni: līdz 2022.gada 20.martam, un līdz 2022. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2021.gada 2.pusgadu.
Par 2022. gada 1.ceturksni: līdz 2022. gada 20.jūnijam.
Par 2022.gada 2.ceturksni: līdz 2022. gada 20.septembrim.
Par 2022.gada 3.ceturksni: līdz 2022. gada 20.decembrim.
Par 2022.gada 4.ceturksni: līdz 2023. gada 20.martam, un līdz 2023. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2022.gadu.
VSAA nosūtīs VID informāciju par summu, kas katram darba devējam būs jāpiemaksā par saviem darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajam par sevi. Savukārt pēc VSAA informācijas saņemšanas VID vienas darba dienas laikā ar elektroniskās deklarēšanas sistēmas starpniecību informēs par to darba devējus un pašnodarbinātos.
Aprēķinātās minimālās iemaksas VSAA reģistrēs personas apdrošināšanas kontā atbilstoši tiem apdrošināšanas veidiem (piemēram, slimībai, bezdarbam, pensijai u. c.), kuriem tā ir pakļauta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Reģistrētās minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā apdrošināšanas pabalstu vai atlīdzības apmēru noteikšanai, piešķirot šos pakalpojumus.
Piešķirot pensiju, minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā tikai tad, ja darba devējs vai pašnodarbinātais faktiski tās būs samaksājis.
Kad un kam neaprēķinās minimālās iemaksas?
Minimālās iemaksas neaprēķinās proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās:
darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas;
darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
darba ņēmējs (bērna tēvs) atrodas atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu;
pašnodarbinātais negūst ienākumus, jo kopj bērnu vecumā līdz diviem gadiem;
darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns;
ir pārejoša darbnespēja, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, ja par šiem periodiem ir izsniegta darbnespējas lapa.
Pašnodarbinātajam, kurš vienlaikus ir darba ņēmējs, neatkarīgi no ienākumu apmēra ceturksnī, jo, ja ienākumi būs mazāki, piemaksa būs jāveic darba devējam.
Darba devējam par kalendārajām dienām, kurās darbinieks nav darba attiecībās ar konkrēto darba devēju.
Minimālās iemaksas nebūs jāmaksā darba devējam par darbinieku vai pašnodarbinātajam par sevi, ja:
persona ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai viņai ir piešķirta vecuma pensija (t.sk. priekšlaicīgi);
persona ir ar I un II grupas invaliditāti;
personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;*
personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;*
personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas ir atzīts par personu ar invaliditāti;*
persona ir vecumā līdz 24 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;
minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;
personu nodarbina darba devējs, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;**
persona ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un to nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;**
persona sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu, vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;**
persona ir sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa maksātāja, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka vai ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka;**
pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība;
persona ir notiesāta un tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.*
Informācija, kas nepieciešama atvieglojumu piešķiršanai, ir VSAA rīcībā vai VSAA to saņem no attiecīgajiem valsts reģistriem. Ne darba devējiem, ne pašnodarbinātajiem VSAA tas nav jāziņo.
*Ja personai algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti bērni, tad ne par šo personu, ne par viņas laulāto viņu darba devējiem vai viņiem pašiem kā pašnodarbinātajiem nav jāveic minimālās iemaksas.
**Minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;
Šī vietne izmanto sīkfailus, lai nodrošinātu mūsu vietnes darbību, pielāgotu saturu un reklāmas, kā arī nodrošinātu sociālo plašsaziņas līdzekļu funkcijas un analizētu mūsu datplūsmu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkfailu lietošanai.
Atbalstot ģimenē bērnu ienākšanu, tiek pagarināts paternitātes atvaļinājuma termiņš, turpmāk tas būs desmit darba dienas (DL 155. panta pirmā daļa. Tēviem būs iespēja to izmantot sešu mēnešu laikā, turklāt ir atļauts to izmantot pa daļām. Tas attiecas uz tēviem, kam bērns ir dzimis sākot no 2022. gada 1. augusta. Ja bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 31. jūlijam, spēkā ir DL redakcija līdz 2022. gada 31. jūlijam – 10 kalendāra dienu atvaļinājums, kuru var pieprasīt 2 mēnešu laikā.
Aprūpētāja atvaļinājums DL ir noteikts kā piecu darba dienu bezalgas atvaļinājums, kas domāts kā atspaids strādājošiem cilvēkiem, kuriem ir jāparūpējas par smagi slimiem tuviniekiem.
