Archives

Home Ziņas no iepriekšējiem gadiem 2023.gada aktualitātes

Starptautiska automātiska informācijas apmaiņa par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju

Lai efektīvāk palīdzētu atklāt nodokļu nemaksāšanas gadījumus, tiek ieviesta starptautiska automātiskā informācijas apmaiņa par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju, kas stājās spēkā 22.03.2023.

Regulējuma mērķis ir pastiprināt nodokļu pārredzamību Eiropas Savienībā. Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju. Platformām būs jāiesniedz pārskati tajā valstī, kurā tā ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā valstī tai ir vadības atrašanās vieta vai pastāvīgā pārstāvniecība. Noteikumi attiecas arī uz nodokļu maksātājiem, kuri gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas.

Informācija netiks sniegta par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot platformu, gada laikā veikuši mazāk par 30 preču pārdošanas darījumiem un kuru saņemtā atlīdzība bijusi zem 2000 eiro.

Automātiska apmaiņa ar datiem

Eiropas Savienības direktīva (2021/514 (22.03.2021.)) dod iespēju visu ES dalībvalstu nodokļu administrācijām saņemt jauna veida datus, kas palīdzēs efektīvāk atklāt nodokļu nemaksāšanas gadījumus digitālajās platformās. Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju.

Runa ir par platformām, kas nodrošina pilnu darījumu, – pircēji platformā atrod preci/pakalpojumu un turpat arī par to samaksā. Pārdevēji un pakalpojuma sniedzēji parasti maksā par šādu platformu izmantošanu, jo tādējādi viņi var neveidot savu norēķinu sistēmu.

Platformas operatoriem būs pienākums apzināt un sniegt VID informāciju par saviem pārdevējiem, kas reģistrēti platformā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu iznomāšanu, individuālajiem pakalpojumiem, preču pārdošanu un/vai transporta iznomāšanu, ja pārskata periodā veikto darbību ir vairāk par 30 vai ja atlīdzība pārsniedz 2000 eiro.

Latvijā datus iesniegs izmantojot EDS

Platformām būs jāiesniedz pārskati tajā valstī, kurā tā ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā valstī tai ir vadības atrašanās vieta vai pastāvīgā pārstāvniecība, skaidro VID. Ja platformas operatoram būs pienākums ziņot vairākās valstīs, tad tas varēs izvēlēties vienu ES dalībvalsti, kurā izpildīs ziņošanas prasības atbilstoši izvēlētās dalībvalsts tiesību aktiem.

Atbilstoši noteikumiem Nr. 97 digitālās platformas operators šo informāciju Latvijā varēs iesniegt, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), aizpildot dokumentu “Platformas operatora ziņojums”.

Trešo valstu platformas, kuras nav kvalificētas kā ārpus ES platformas operatori, bet kurām rodas pienākums ziņot (piemēram, platformā darbojas ES dalībvalstu rezidenti), var, iepriekš paziņojot VID, reģistrēties VID un sniegt ziņojumu Latvijā, kuru VID tālāk nosūtīs iesaistītajām valstīm.

Informācijas apmaiņa paredzēta no 2024. gada

Automātiskā informācijas apmaiņa par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas, un digitālo platformu operatoriem tiks uzsākta 2024. gadā. Digitālās platformas operatoram ziņojums būs jāiesniedz līdz 31. janvārim par iepriekšējo taksācijas periodu. Pirmais ziņojums būs iesniedzams par 2023. taksācijas gadu līdz 2024. gada 31. janvārim.

VID un citu valstu nodokļu administrācijām automātiskā informācijas apmaiņa būs jāveic divu mēnešu laikā pēc attiecīgā taksācijas gada beigām.

Saņemot informāciju par digitālās platformas operatoru un tās pārdevējiem, VID tālāk citām dalībvalstīm nodos informāciju par viņu rezidentiem. Savukārt VID saņems informāciju par savas valsts rezidentiem, kuri darbojas ārvalstu platformās.

Automātiskā informācijas apmaiņa tiks veikta ar ES dalībvalstīm. Paralēli tiks slēgti kompetento iestāžu līgumi ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un trešajām valstīm, kas ļaus iegūt arvien vairāk datu, tādējādi palielinot nodokļu labprātīgas nomaksas īpatsvaru.

Par ko nesniegs informāciju

Informācija netiks sniegta par tādiem nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot platformu, gada laikā veikuši mazāk par 30 preču pārdošanas darījumiem un kuru saņemtā atlīdzība bijusi zem 2000 eiro. Dati nebūs jāsniedz arī par tādiem pārdevējiem, kuri veic nekustamo īpašumu objektu (piemēram, viesnīcu) iznomāšanu, ja šo pārdevēju darbību skaits pārsniedz 2000.

Pamats:

Ministru kabineta noteikumi Nr. 97 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas”, kas stājās spēkā 22.03.2023., izstrādāti, izpildot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta 11. daļā ietverto deleģējumu un nepieciešamību pārņemt Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, prasības (DAC7 direktīva).

Saimnieciskās darbības veicējiem atcelts IIN avansa maksājums

Saimnieciskās darbības veicējiem turpmāk nebūs jāsamaksā IIN avansa maksājums, bet visa nodokļa summa jāsamaksā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

Saimnieciskās darbības veicējiem vairs nebūs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības. Likuma jaunā norma tiek piemērota jau no 2023.gada 1.janvāra. Iepriekš, Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko satricinājumu pārvarēšanai, IIN avansa maksājums uz laiku bija atcelts. Turpmāk, tāpat kā tas bija šajā pagaidu periodā, visa nodokļa summa būs jāsamaksā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. To nosaka grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājas spēkā 2023.gada 25.martā.

Avansa maksājums turpmāk nebūs jāveic. Tas dos iespēju saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, tos ieguldot savā saimnieciskajā darbībā.

Saskaņā ar likumā iepriekš noteikto pienākumu un avansa maksājuma termiņiem pirmais nodokļa avansa maksājums par taksācijas gadu bija jāveic līdz 23. martam. Ja nodokļa maksātājs jau veicis pirmo avansa maksājumu par 2023. gadu, to var atstāt kā nodokļa pārmaksu, un tas automātiski tiks izmantots nākamo nodokļu maksājumu segšanai. Ja tomēr būs vēlme to saņemt atpakaļ, tad jau pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs jāiesniedz iesniegums brīvā formātā.

Pastāv iespēja, ka maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu, jo gūtie ienākumi jau, iespējams, ir iztērēti un nodokļu maksātāja rīcībā nebūs pietiekami daudz līdzekļu IIN samaksai. Tādējādi, ja IIN maksātājs uzskatīs par lietderīgu veikt IIN nodokļa maksājumus no saimnieciskās darbības, negaidot gada deklarācijas iesniegšanu, tas varēs veikt maksājumus vienotajā nodokļu kontā jau taksācijas gada laikā.

Izmaiņas VSAA pakalpojumos 2023. gadā

2023.gadā ir izmaiņas gan vecāku pabalstu saņēmējiem, gan pensiju saņēmējiem, kā arī sociālo iemaksu veikšanā, kas dod tiesības uz sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Tās ir tiesību aktos iepriekš paredzētās izmaiņas, kas tiek ieviestas pakāpeniski (piemēram, pensionēšanās vecums), un nesen pieņemtie likumu grozījumi, kas būtiski maina vecāku pabalsta saņemšanas kārtību, paredzot tā sadalīšanu starp abiem vecākiem.

Vecāku pabalsts

Paaugstināts izmaksājamā pabalsta apmērs strādājošajiem vecākiem

No 2023. gada 1. janvāra vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā. Šis nosacījums attiecas gan uz vecākiem, kuriem pabalsts piešķirts 2022. gadā un izmaksa turpinās 2023. gadā, gan uz tiem, kuriem to piešķirs 2023. gadā.

Pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība par bērniem, kuri dzimuši 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk

Kopējo vecāku pabalsta periodu var izvēlēties 13 mēnešus vai 19 mēnešus no bērna dzimšanas dienas. To veido vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam ir divi mēneši. Kopējā vecāku pabalsta periodā ieskaita arī maternitātes pabalsta saņemšanas periodu.

Vecāks, kurš saņem pabalsta pamatdaļu, nenododamās daļas divus mēnešus, ko var dalīt arī posmos, var saņemt jebkurā laikā pēc pamatdaļas līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs vecāks pabalsta nenododamo daļu var saņemt jebkurā laikā no bērna piedzimšanas līdz astoņu gadu vecumam.

Nenododamo daļu var saņemt tikai tad, ja darba devējs vecākam ir piešķīris bērna kopšanas atvaļinājumu, pašnodarbinātie to var saņemt, ja neveic saimniecisko darbību un negūst ienākumus laikā, kad saņem šo pabalsta daļu.

Paternitātes pabalsts

Paternitātes pabalsts tiks aprēķināts par darba dienām, nevis kalendāra dienām. Šādas izmaiņas ir veiktas, jo Darba likums paredz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu, un par šo periodu ir tiesības saņemt paternitātes pabalstu. Izmaiņas spēkā no 2023. gada 1. janvāra.

VSAA pārskatīs visus jau piešķirtos paternitātes pabalstus par bērniem, kas dzimuši no 2022. gada 1. augusta:

  • līdz 2023. gada 31. martam pabalstus piešķir un izmaksā tādā apmērā, kādu to noteica normatīvais regulējums līdz 2022. gada 31. decembrim (pēc vecās kārtības, nosakot pabalsta apmēru par kalendāra dienām);
  • līdz 2023. gada 30. aprīlim VSAA veic pabalsta pārrēķinu atbilstoši jaunajai aprēķina kārtībai un nodrošina pabalsta starpības izmaksu.

Vecuma pensija

  1. gadā pensijas vecums ir64 gadi un seši mēneši, bet, priekšlaicīgi pensionējoties, – 62 gadi un seši mēneši.

Mūža pensijas mēneša apmēra ietekme

Piešķirot vecuma pensiju no 2023. gada 1. janvāra, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks par uzkrāto kapitālu pensiju 2. līmenī iegādāsies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, tad par mūža pensijas apmēru samazinās personai pienākošos:

  • minimālo pensijas apmēru;
  • saglabājamo invaliditātes, izdienas pensijas apmēru vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Kamēr VSAA no apdrošināšanas sabiedrības nesaņems informāciju par mūža pensijas mēneša apmēru, iepriekš minētajos gadījumos vecuma pensiju izmaksās avansā aprēķinātajā apmērā, bet ne ilgāk par vienu gadu.

Izdienas pensija un apdrošināšanas atlīdzība

Izdienas pensiju un apdrošināšanas atlīdzību saņēmējiem, kuriem pēc 2023. gada 1. janvāra izpildīsies vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un tiks piešķirta vecuma pensija, izdienas pensiju un apdrošināšanas atlīdzību izmaksās, tās apmēru samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un mūža pensijas mēneša apmēru, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks par uzkrāto kapitālu pensiju 2. līmenī iegādāsies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.

Pensiju 2. līmenis

No 2023. gada 1. janvāra tiek mainīts princips pensiju 2. līmeņa jauno dalībnieku sadalei ieguldījumu plānos.

Ja jaunais dalībnieks sadales brīdī:

  • nebūs sasniedzis 55 gadu vecumu, – nonāks ieguldījumu plānā, kas paredz līdz 100% ieguldījumu plāna aktīvu ieguldīšanu akcijās;
  • būs sasniedzis 55 gadu vecumu, – nonāks ieguldījumu plānā, kas paredz ne vairāk kā 25% ieguldījumu plāna aktīvu ieguldīšanu akcijās.

No 2023. gada 1. janvāra pensiju 2. līmeņa dalībnieks, kuram piešķirta vecuma pensija un kurš pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu vēlas izmantot mūža pensijas apdrošināšanas polises iegādei, slēdzot mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, vairs nevarēs uz laiku atlikt mūža pensijas izmaksas uzsākšanu, kā arī noteikt vairākus izmaksas posmus ar atšķirīgiem mūža pensijas apmēriem katrā posmā.

Joprojām mūža pensijas apdrošināšanas līgumā varēs norādīt labuma guvēju (mantinieku) un izmaksas regularitāti – vienu reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā. Mūža pensiju, tāpat kā vecuma pensiju, izmaksā līdz mūža beigām.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Minimālās iemaksas

Tā kā minimālā mēneša darba alga no 2023. gada 1. janvāra ir noteikta 620 eiro mēnesī, tad no nākamā gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas VSAA aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru Valsts ieņēmuma dienestā (VID) deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 1860 eiro (trim minimālajām darba algām).

Pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī:

  • nesasniegs 620 eiro, reizi ceturksnī būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • sasniegs un pārsniegs 620 eiro, būs jāveic VSAOI vismaz no 620 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% pensiju apdrošināšanai.

Personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai un kuras veic VSAOI brīvprātīgi, iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam būs noteikts 7440 eiro. Tas nozīmē, ka VSAOI gadā jāveic vismaz no minētās summas.

Iemaksas personām, kuras gūst ienākumu no autoratlīdzības

No 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāsies īpašais autoratlīdzības nodokļa režīms. Tas nozīmē, ka arī 2023. gadā personām, kuras gūst ienākumu no autoratlīdzības, būs tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un saglabāsies līdzšinējā kārtība attiecībā uz VSAOI objektu un valsts sociālās apdrošināšanas minimālajām obligātajām iemaksām.

Valsts sociālie pabalsti

No 2023. gada 1. jūlija personām (un viņu ģimenes locekļiem), kuras uzturas un dzīvo Latvijā, pamatojoties uz tām izsniegto termiņuzturēšanās atļauju, un kurām Latvijā piešķirts alternatīvais statuss, būs tiesības uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem, tāpat kā ikvienai Latvijā pastāvīgi dzīvojošajai personai.

 

Darbnespējas lapu aktuālais regulējums 2023.gadā

Darbnespējas jeb slimības lapu izsniegšanas un apmaksas kārtību regulē Darba likums un likums “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu”, kā arī MK noteikumi Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”.

Darbnespējas lapas A saņemšana un apmaksa. Aktuālais regulējums 2023. gadā

Būtiskākās izmaiņas darbnespējas lapas A izsniegšanas gadījumā ir saistītas ar:

  • izsniegšanas kārtību – iespēja prasīt ārstam izsniegt darbnespējas lapu A attālināti akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā;
  • apmaksājamo dienu skaitu:
    • saslimšanas gadījumā apmaksā par periodu no 1. līdz 9. darbnespējas dienai;
    • ja cēlonis ir nelaimes gadījums darbā, no 1. līdz 10. darbnespējas dienai.

Darbnespējas lapas A attālinātas izsniegšanas gadījumā pie ārsta klātienē jāierodas ne vēlāk kā 4. slimības dienā, ja slimība turpinās un nepieciešama ilgāka ārstēšanās. Ja saslimušās personas apskate un izmeklēšana nav veikta līdz 5. saslimšanas dienai, darbnespējas lapu A par 1., 2. un 3. saslimšanas dienu ārsts noslēdz ne vēlāk kā 4. dienā.

Ja gadās saslimt pirmajās darba dienās pēc darba attiecību nodibināšanas, darba devējs darbnespējas lapu apmaksās, ievērojot vispārējo regulējumu. Savukārt, ja persona saslimst pirms jauno darba attiecību uzsākšanas, darba devējs apmaksās slimošanas dienas, sākot ar pirmo darba attiecību dienu.

Ievērojot, ka darbnespējas lapas patlaban ir elektronisks dokuments, darbiniekam par saslimšanu vienmēr ir jāpaziņo darba devējam. Turpretī darba devējs nevar atteikties apmaksāt darbnespējas lapu A, to nodrošinot tuvākajā darba samaksas izmaksas dienā.

Darbnespējas lapas B saņemšana un apmaksa. Aktuālais regulējums 2023. gadā

Normatīvais regulējums paredz noteiktus gadījumus, kad, iestājoties darbnespējai, ārsts nodarbinātajam E-veselības sistēmā noformē darbnespējas lapu B. Tās apmaksāšana ir deleģēta valstij (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai), ņemot vērā nodarbinātās personas veiktās sociālās iemaksas un kvalifikācijas periodu. Laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam (Covid-19 pandēmijas laikā) vairākas reizes ir veikti grozījumi tiesību aktos, kas nosaka darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtību.

Būtiskākās izmaiņas darbnespējas lapas B izsniegšanas gadījumā ir saistītas ar apmaksājamo dienu skaitu:

  • saslimšanas gadījumā apmaksā, sākot ar 10. darbnespējas dienu;
  • ja cēlonis ir nelaimes gadījums darbā, apmaksā, sākot ar 11. darbnespējas dienu.
  • arodslimības gadījumā darbnespējas lapu B izsniedz ar pirmo dienu.

Ja darbnespēja iestājusies, esot tā sauktajā “bezalgas atvaļinājumā”, slimības pabalstu piešķir ar darbnespējas 10. dienu, vienlaikus ne ātrāk par dienu, kad bija jāierodas darbā pēc šī atvaļinājuma beigām.

Darbnespējas lapas A izsniegšanas gadījumā, ja ir vairākas darba vietas, persona var kādā no tām strādāt, ja, ņemot vērā veselības stāvokli, tas ir iespējams. Savukārt darbnespējas lapa B vairāku darba vietu gadījumā ir attiecināma uz visām darba vietām un strādāt nedrīkst.

Sekmējot labu savstarpējo saziņu starp darba devēju un nodarbināto, par saslimšanas turpinājumu pēc darbnespējas lapas A vai saslimuša bērna kopšanas gadījumā darba devējs par darbnespējas lapas B saņemšanu ir jāinformē (telefoniski, e-pastā).

Pēc darbnespējas lapas B noslēgšanas, lai saņemtu VSAA slimības pabalstu, ir jāiesniedz VSAA iesniegums. Slimības pabalstu automātiski personas kontā neieskaita.

Ja slimošana ir ilgstoša, lai saņemtu slimības pabalstu par noteiktu saslimšanas periodu (ne ātrāk kā divas nedēļas no darbnespējas lapas B izsniegšanas dienas), pastāv iespēja darbnespējas lapu B noslēgt un iesniegt iesniegumu VSAA. Šādā gadījumā ārsts izsniegs darbnespējas lapas B turpinājumu.

Slimības pabalsta apmērs ir saistīts ar kopējām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veiktas par nodarbināto, un tā saukto “kvalifikācijas periodu”, kuru ņem vērā, aprēķinot slimības pabalstu. No aprēķinātā slimības pabalsta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Parādsaistību piedziņas gadījumā no slimības pabalsta tiks veikts ieturējums.

No 2023.gada e-adrese juridiskajām personām obligāta

Visām juridiskajām personām no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana ir obligāta.

Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas ir spēkā no 2018. gada marta, nosaka pakāpenisku e-adreses lietošanas obligātu ieviešanu, un no tā izriet, ka juridiskajām personām e-adrese ir obligāta no 2023. gada janvāra. Fiziskās personas e-adresi var iegūt brīvprātīgi.

Juridiskās personas e-adresi var izveidot divējādi, ņemot vērā uzņēmuma dokumentu aprites apjomu, – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības vai biznesa sistēmā. Lai izveidotu e-adresi, nav obligāti nepieciešama eID karte, e-adresi var izveidot arī izmantojot eParaksts mobile. Detalizēta informācija par e-adreses izveidi pieejama šeit.

Sazināties e-adresē iespējams ar visām iestādēm, kas ir iekļautas Uzņēmumu reģistra Publisko personu un iestāžu sarakstā. E-adrese juridiskajām personām nodrošina ne tikai iespēju jebkurā laikā un vietā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī pieteikt virkni dažādu pakalpojumu, reģistrēt uzņēmumu, pieprasīt un saņemt saimnieciskajai darbībai nepieciešamās licences un atļaujas, nosūtīt iesniegumus un rēķinus, veikt darījumus, saņemt iestāžu lēmumu izrakstus, informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un īstenot citas ar nekustamo īpašumu saistītas darbības utt.

Kam e-adrese 2023. gadā ir obligāta

Valsts pārvaldes iestādēm e-adreses ieviešana notiek kopš 2018.gada un  jau ir obligāta. E-adrese 2023. gadā ir obligāta visiem turpmāk minētajos reģistros reģistrētajiem.

  • Komercreģistrā:
    • individuālajiem komersantiem;
    • pilnsabiedrībām;
    • komandītsabiedrībām;
    • sabiedrībām ar ierobežotu atbildību;
    • akciju sabiedrībām;
    • Eiropas komercsabiedrībām;
    • Latvijas komersantu filiālēm;
    • ārvalstu komersantu filiālēm.
  • Pārstāvniecību reģistrā:
    • pārstāvniecībām.
  • Uzņēmumu reģistra žurnālā:
    • individuālajiem uzņēmumiem;
    • zemnieku saimniecībām;
    • zvejnieku saimniecībām;
    • kooperatīvajām sabiedrībām;
    • Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām;
    • uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) filiālēm.
  • Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā:
    • Eiropas ekonomisko interešu grupām;
    • Eiropas ekonomisko interešu grupu filiālēm.
  • Politisko partiju reģistrā:
    • politiskajām partijām un to apvienībām.
  • Biedrību un nodibinājumu reģistrā:
    • biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām;
    • arodbiedrību apvienībām;
    • arodbiedrību patstāvīgajām vienībām.
  • Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā:
    • draudzēm;
    • reliģiskajām savienībām (baznīcām);
    • katoļu baznīcas publisko tiesību juridiskajām personām;
    • reliģisko organizāciju iestādēm:
    • garīgā personāla mācību iestādēm;
    • klosteriem, misijām;
    • diakonijas iestādēm.
  • Šķīrējtiesu reģistrā:
    • šķīrējtiesām.

Sazināties e-adresē iespējams ar visām iestādēm, kuras iekļautas Uzņēmumu reģistra Publisko personu un iestāžu sarakstā. Tās ir gan valsts iestādes, gan pašvaldības, pašvaldību iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, piemēram, izglītības iestādes, bāriņtiesa, sociālais dienests, kā arī prokuratūra, tiesu iestādes, maksātnespējas administratori, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri u. c.

Pieteikties konsultācijai