Nodokļu izmaiņas 2025

Nodokļu izmaiņas 2025. gadā. Kas mainās?

Ar 2025. gada 1. janvāri stāsies spēkā vairākas būtiskas nodokļu izmaiņas, kas ietekmēs gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Šeit ir galvenie punkti, kas jāņem vērā:

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Vienots neapliekamais minimums. Viens no galvenajiem jaunumiem ir vienotā neapliekamā minimuma ieviešana. Diferencētais neapliekamais minimums tiks aizstāts ar vienotu neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Tas nozīmē, ka visi darba ņēmēji saņems vienādu atvieglojumu, kas veicinās taisnīgāku nodokļu sistēmu.

Pensionāru neapliekamais minimums. Ar mērķi uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti un nodrošināt lielāku finansiālo stabilitāti, pensionāriem neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 12000 eiro gadā, t.i. 1000 eiro mēnesī.

Progresīvās likmes. Lai veicinātu taisnīgāku nodokļu sadali un palielinātu valsts budžeta ieņēmumus ieviestas divu pakāpju nodokļa likmes – 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā un 33% ienākumiem virs šī sliekšņa.

Papildu likme. Papildu progresīvai likmei, ienākumiem virs 200 000 eiro gadā tiks piemērota 3% papildu likme.

Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN)

Atkārtota reģistrācija. No 2025.gada ir tiesības atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā.

Statusa zaudēšana. MUN maksātājs zaudēs savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem būs iespēja atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā. Tas dos iespēju uzņēmējiem atgriezties pie mikrouzņēmumu nodokļa režīma, ja viņi to vēlas.

Tomēr, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav bijis apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas, viņš zaudēs savu statusu. Šī izmaiņa veicinās aktīvāku uzņēmējdarbību un nodrošinās, ka tikai aktīvi uzņēmumi varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa priekšrocības.

Izložu un azartspēļu nodoklis

Paaugstinātas likmes. Izložu nodokļa likme izlozēm paaugstināta no 10% uz 15%, azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju no 37 000 eiro uz 45 000 eiro.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Samazinātā likme

Samazinātā PVN likme 12% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem tiks noteikta kā pastāvīga norma.

Atvieglotas PVN piemērošanas prasības

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotas PVN piemērošanas prasības.

PVN reģistrācijas slieksnis

Līdz šim PVN reģistrācijas slieksnis MVU tika aprēķināts, pamatojoties uz pēdējiem 12 mēnešiem. No 2025.gada tas tiks pārskatīts kalendāra gada ietvaros. Ja MVU apgrozījums pārsniegs noteikto PVN reģistrācijas slieksni (50 000 eiro) par 10% jeb 55 000 eiro, uzņēmumam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, bet tas attieksies tikai no nākamā gada.

PVN atbrīvojumi ES dalībvalstīs

Pašlaik MVU ir atbrīvoti no PVN maksāšanas tikai savā valstī. Pēc grozījumu stāšanās spēkā MVU, kas darbojas citās ES valstīs, varēs izmantot attiecīgās dalībvalsts PVN atbrīvojumus, ja vien tie ievēro noteikto 100 000 eiro apgrozījuma slieksni ES. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem būs iespēja plašāk izmantot ES sniegtās iespējas, īpaši tiem MVU, kuri veic pārrobežu darījumus.

Paplašināts reģistrācijas sliekšņa aprēķins

Turpmāk PVN reģistrācijas slieksnī tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi, piemēram, ar nekustamo īpašumu saistītie darījumi un finanšu pakalpojumi. Šī izmaiņa paredzēta, lai precīzāk noteiktu MVU darbības apjomu, tāpēc tiem, kuri regulāri veic darījumus arī ar šādiem pakalpojumiem, jāņem vērā, ka šis faktors var paaugstināt apgrozījumu un radīt nepieciešamību reģistrēties PVN maksātāju reģistrā.

Pārejas periods

Jaunie grozījumi iekļauj pārejas periodu MVU, kuriem apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni. Uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nesasniedz 55 000 eiro, varēs turpināt nemaksāt PVN līdz gada beigām. Tomēr, ja apgrozījums pārsniegs šo slieksni, uzņēmumam būs jāreģistrējas VID kā PVN maksātājam no brīža, kad pārsniegums tiek sasniegts.

Akcīzes nodoklis

Pakāpenisks pieaugums. Akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, bezalkoholiskajiem dzērieniem, kafijai, naftas produktiem un dabasgāzei tiks pakāpeniski paaugstinātas.

Šeit ir dažas no galvenajām izmaiņām.

  • Cigaretes. Minimālais akcīzes nodokļa līmenis par 1000 cigaretēm pieaugs no 156,3 eiro 2024. gadā līdz 171,9 eiro 2025. gadā, 189,1 eiro 2026. gadā un 208 eiro 2027. gadā.
  • Cigāri un cigarillas. Akcīzes nodoklis par 1000 cigāriem pieaugs no 164,7 eiro 2024. gadā līdz 202,7 eiro 2025. gadā, 240 eiro 2026. gadā un 264 eiro 2027. gadā.
  • Smēķējamā tabaka. Akcīzes nodoklis par 1000 gramiem smēķējamās tabakas pieaugs no 105,7 eiro 2024. gadā līdz 116,3 eiro 2025. gadā, 127,9 eiro 2026. gadā un 140,7 eiro 2027. gadā.

Elektroniskās smēķēšanas ierīces

Akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam un tā sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem tiks paaugstinātas.

  • Elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamais šķidrums. Akcīzes nodoklis par 1 mililitru šķidruma pieaugs no 0,24 eiro 2024. gadā līdz 0,29 eiro 2025. gadā, 0,35 eiro 2026. gadā un 0,39 eiro 2027. gadā.
  • Tabakas aizstājējprodukti. Akcīzes nodoklis par 1000 gramiem tabakas aizstājējproduktu pieaugs no 138 eiro 2024. gadā līdz 151,8 eiro 2025. gadā, 167 eiro 2026. gadā un 183,7 eiro 2027. gadā.

Bezalkoholiskie dzērieni un kafija

  • Bezalkoholiskie dzērieni ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem. Akcīzes nodoklis pieaugs no 17,5 eiro par 100 litriem 2024. gadā līdz 21 eiro 2025. gadā.
  • Kafija. Akcīzes nodoklis par 100 kilogramiem kafijas saglabāsies 142,29 eiro apmērā.

Naftas produkti

  • Svinu nesaturošs benzīns. Akcīzes nodoklis par 1000 litriem pieaugs no 509 eiro 2024. gadā līdz 532 eiro 2025. gadā un 555 eiro 2026. gadā.
  • Dīzeļdegviela. Akcīzes nodoklis par 1000 litriem pieaugs no 414 eiro 2024. gadā līdz 440,5 eiro 2025. gadā un 467 eiro 2026. gadā.

Dabasgāze

  • Dabasgāze, ko izmanto par degvielu. Akcīzes nodoklis par 1 MWh pieaugs no 1,91 eiro 2024. gadā līdz 3,63 eiro 2025. gadā un 13,45 eiro 2026. gadā.
  • Dabasgāze, ko izmanto par kurināmo. Akcīzes nodoklis par 1 MWh pieaugs no 1,65 eiro 2024. gadā līdz 3,80 eiro 2025. gadā un 5,95 eiro 2026. gadā.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis (TEN)

Paaugstinātas likmes. TEN likmes paaugstinātas vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm. TEN likmes tiek piemērotas arī atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, motora tilpuma un motora maksimālās jaudas. Piemēram, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg, kuri pirmo reizi reģistrēti pēc 2005. gada 1. janvāra, TEN likmes tiek summētas atbilstoši automobiļa pilnajai masai, motora tilpumam un motora maksimālajai jaudai

Nekustamā īpašuma nodoklis

Nemainīgs. Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi 2025. gadā nemainīsies, tie joprojām tiks aprēķināti, balstoties uz kadastrālo vērtību, kas atbilst 2012. gada tirgus datiem.

Ie3dzīvotāju ienākumu izmaiņas 2024. gadā

Algas nodoklis, MUN, autoratlīdzības, atvieglojumi 2024. gadā

No 2024. gada 1. janvāra tiek ieviestas izmaiņas, kas paredz vairākus ienākuma nodokļa atbrīvojumus darbinieku algām. Šie atvieglojumi attiecas arī uz nodarbinātajiem, kuri vienlaikus ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Turklāt tagad abiem nodokļiem – gan mikrouzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim autoratlīdzībai speciālajā režīmā būs viena likme – 25%. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuri gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, šiem ienākumiem varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošajām personām.

Vēl viena izmaiņa saistīta ar minimālās algas palielināšanu. Līdz ar minimālās algas palielināšanu mainās arī valsts sociālās apdrošināšanas minimālo obligāto iemaksu apmērs.

Mikrouzņēmumu nodoklim – viena likme

No 2024. gada 1. janvāra ir noteikta viena mikrouzņēmumu nodokļa likme – 25% apmērā neatkarīgi no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Iepriekš apgrozījuma daļai, kas pārsniedza 25 000 eiro gadā, likme bija 40%.

Lielāka minimālā alga, lielāks minimālo iemaksu objekts

No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 700 eiro tas ietekmēs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī:

  • nesasniedz 700 eiro – reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • sasniedz un pārsniedz 700 eiro – jāveic VSAOI vismaz no 700 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu: 10% pensiju apdrošināšanai.

Personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai un brīvprātīgi maksā VSAOI, iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam noteikts 8400 eiro. Tas nozīmē, ka VSAOI gadā jāmaksā vismaz no minētās summas.

Minimālās iemaksas:

  • minimālās VSAOI aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru Valsts ieņēmuma dienestā deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 2100 eiro (trim minimālajām darba algām);
  • minimālās iemaksas par gadu, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās septiņu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām. Līdz šim tas tika darīts triju mēnešu laikā.

Tas nozīmē, ka par 2023. gadu minimālās iemaksas, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās 2024. gada jūlijā, proti, līdz 2024. gada 31. jūlijam.

Pārrēķinot minimālās iemaksas par gadu, VSAA pārskatīs arī minimālās iemaksas par iepriekšējiem trim gadiem. Minimālās iemaksas tiks pārrēķinātas, ja darba devējs būs palielinājis darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas pēc minimālo obligāto iemaksu pārrēķina.

Pārrēķinu par iepriekšējiem trim gadiem VSAA pirmo reizi veiks līdz 2024. gada 31. jūlijam.

Pašnodarbinātajiem minimālās iemaksas par iepriekšējo gadu būs jāsamaksā līdz nākamā gada 23. oktobrim (iepriekš – līdz 23. jūnijam).

VSAA neaprēķinās minimālās iemaksas, ja darba devējam vai pašnodarbinātajiem par ceturksni aprēķināto vai par taksācijas gadu pārrēķināto veicamo minimālo iemaksu kopējais apmērs nepārsniegs piecus eiro. Minētais nosacījums attieksies uz sociālās apdrošināšanas periodu, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

Minimālās obligātās iemaksas neaprēķinās par apcietināto personu, kura tiek nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā, kā arī par personu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ja viņu darba samaksa mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – jauni atbrīvojumi un atvieglojumi

  1. gada 1. janvārī stāsies spēkā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi , kas paredz:
  • no aplikšanas ar algas nodokli tiek atbrīvota darba devēja segtā mācību maksa darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijās tiek iegūtas prasmes, kas nepieciešamas darba devējam;
  • ar algas nodokli neapliekamā darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšanas prēmiju summa palielināta līdz 750 eiro gadā;
  • palielināta kompensāciju summa līdz 40 eiro mēnesī, kas netiek ietverta algota darba ienākumā, par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu;
  • palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais sociāla rakstura atbrīvojumu apmērs (no 1000 vai 2000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā), kuru piemēro maksājumiem, ko sabiedriskā labuma organizācijas, reliģiskās organizācijas un arodbiedrības maksā iedzīvotājiem;
  • likumā ietvertos nosacījumus par privātajos pensiju fondos veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos un izmaksām no privātajiem pensiju fondiem varēs attiecināt arī uz Paneiropas privāto pensiju produktu plāniem (PEPP);
  • ar IIN neapliek ienākumus, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus fiziskajām personām (ārpus to saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” starpniecību;
  • līdz 2026. gadam tiek pagarināts nodokļa atbrīvojums bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas gūtajam ienākumam, kuru Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendiju vai atlīdzību.

No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, šiem ienākumiem varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Pagarināts pārejas periods īpašajam autoratlīdzības nodokļu režīmam

Līdz 2024. gada 31. decembrim tiek pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzētais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un par kuriem nodokļus (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI) nomaksā ienākuma izmaksātājs.

Vienlaikus noteikts, ka autoratlīdzībai šajā nodokļu režīmā neatkarīgi no ieņēmumu apmēra ir viena IIN likme – 25% (iepriekš ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, piemēroja 40% likmi).

Tāpat kā līdz šim, likumā ir noteikts: no šī nodokļa ieņēmumiem 80% attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā; 20% attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vēl vienu gadu autoratlīdzības saņēmējiem saglabāta iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, ja nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, kā arī likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumos noteiktais laika periods sociālajai apdrošināšanai tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim.

Kā minimālā alga ietekmē citas jomas

Kādas izmaiņas radīs minimālās algas palielināšana 2024.gadā

2024.gadā minimālā alga mēnesī noteikta 700 eiro. Minimālās algas apmēram ir piesaistīti dažādi maksājumi vairākās jomās. Minimālās algas izmaiņas paredz Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 , kas stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī.

Palielinoties minimālajai algai pieaugs darba devēju izdevumi

Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (620 eiro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros šobrīd pārsniedz minimālās algas apmēru, bet ir zemāka nekā 700 eiro.

Minimālās algas sasaiste ar maksājumiem sociālās drošības, parādu piedziņas un citās jomās

Minimālā alga kā maksājuma rādītājs ir iekļauta vairākos tiesību aktos.

Sociālā apdrošināšana

  • Minimālo iemaksu objekts – minimālā alga

Palielinoties minimālajai algai, palielinās arī obligātās sociālās apdrošināšanas minimums. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteiktas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt pašnodarbinātie, ja viņu ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, reizi ceturksnī veic iemaksas nevis pēc pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas pilnās likmes, t.i. 31,07%, bet 10% apmērā.

  • Brīvprātīgo iemaksu objekts – 12 minimālās mēneša darba algas

Brīvprātīgajām iemaksām iemaksu objekta minimālais gada apmērs ir 12 minimālās mēneša darba algas. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju, invaliditātes, maternitātes, slimības, vecāku apdrošināšanai. Arī šeit ir piesaiste pie valstī noteiktās minimālās algas.

Darba attiecības

  • Vidējās algas aprēķins

Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, tad mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. To nosaka Darba likuma 75. panta otrā daļa : ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, tad vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis.
Šādā situācijā, piemēram, var nonākt darbinieks, kurš atgriezies no bērna kopšanas atvaļinājuma un nostrādājis vien pāris mēnešus.

  • Ja darba līgums nav noslēgts rakstveidā

Darba likuma 41. pantā noteikts: ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, tad uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.

Likumā minimālās algas apmērs nodrošināms arī vairākos citos darba tiesisko attiecību gadījumos.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis valdes loceklim

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir vairākas normas, kas piesaistītas minimālās algas apmēram. Tostarp likums nosaka, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.

Ēnu ekonomikas ierobežošana

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikts: lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Likumā ir arī citas normas ar piesaisti minimālās algas apmēram.

Parādu piedziņa

Piedzenot parādu, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem veic saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta noteikumiem.

  • uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas;
  • piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus, — 50%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas;
  • pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, — 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas.
  • Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas, izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto gadījumu.

Uzturlīdzekļi bērnam

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Sociālie pakalpojumi

Minimālās algas apmērs ietekmē apgādnieku maksājumus par tuvinieka aprūpi. MK noteikumos Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” paredzēts: veicot samaksu par pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar koeficientu: par vienas personas ģimeni – 1; par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.

Bēru pabalsts valsts pārvaldē

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz tiesības amatpersonai (darbiniekam) saņemt pabalstu saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijai

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pantā noteikts: ja SLO saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, tad šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.

Darba samaksa ieslodzījumā

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.16 pantā ir noteikta minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir 50% no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas – notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā; ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei – notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā; 50% no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes – nepilngadīgam notiesātajam.

Maksātnespējas pieteikšana

Maksātnespējas likumā paredzētais gan fiziskās, gan juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.

 

No 2023.gada e-adrese juridiskajām personām obligāta

Visām juridiskajām personām no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana ir obligāta.

Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas ir spēkā no 2018. gada marta, nosaka pakāpenisku e-adreses lietošanas obligātu ieviešanu, un no tā izriet, ka juridiskajām personām e-adrese ir obligāta no 2023. gada janvāra. Fiziskās personas e-adresi var iegūt brīvprātīgi.

Juridiskās personas e-adresi var izveidot divējādi, ņemot vērā uzņēmuma dokumentu aprites apjomu, – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības vai biznesa sistēmā. Lai izveidotu e-adresi, nav obligāti nepieciešama eID karte, e-adresi var izveidot arī izmantojot eParaksts mobile. Detalizēta informācija par e-adreses izveidi pieejama šeit.

Sazināties e-adresē iespējams ar visām iestādēm, kas ir iekļautas Uzņēmumu reģistra Publisko personu un iestāžu sarakstā. E-adrese juridiskajām personām nodrošina ne tikai iespēju jebkurā laikā un vietā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī pieteikt virkni dažādu pakalpojumu, reģistrēt uzņēmumu, pieprasīt un saņemt saimnieciskajai darbībai nepieciešamās licences un atļaujas, nosūtīt iesniegumus un rēķinus, veikt darījumus, saņemt iestāžu lēmumu izrakstus, informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un īstenot citas ar nekustamo īpašumu saistītas darbības utt.

Kam e-adrese 2023. gadā ir obligāta

Valsts pārvaldes iestādēm e-adreses ieviešana notiek kopš 2018.gada un  jau ir obligāta. E-adrese 2023. gadā ir obligāta visiem turpmāk minētajos reģistros reģistrētajiem.

  • Komercreģistrā:
    • individuālajiem komersantiem;
    • pilnsabiedrībām;
    • komandītsabiedrībām;
    • sabiedrībām ar ierobežotu atbildību;
    • akciju sabiedrībām;
    • Eiropas komercsabiedrībām;
    • Latvijas komersantu filiālēm;
    • ārvalstu komersantu filiālēm.
  • Pārstāvniecību reģistrā:
    • pārstāvniecībām.
  • Uzņēmumu reģistra žurnālā:
    • individuālajiem uzņēmumiem;
    • zemnieku saimniecībām;
    • zvejnieku saimniecībām;
    • kooperatīvajām sabiedrībām;
    • Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām;
    • uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) filiālēm.
  • Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā:
    • Eiropas ekonomisko interešu grupām;
    • Eiropas ekonomisko interešu grupu filiālēm.
  • Politisko partiju reģistrā:
    • politiskajām partijām un to apvienībām.
  • Biedrību un nodibinājumu reģistrā:
    • biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām;
    • arodbiedrību apvienībām;
    • arodbiedrību patstāvīgajām vienībām.
  • Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā:
    • draudzēm;
    • reliģiskajām savienībām (baznīcām);
    • katoļu baznīcas publisko tiesību juridiskajām personām;
    • reliģisko organizāciju iestādēm:
    • garīgā personāla mācību iestādēm;
    • klosteriem, misijām;
    • diakonijas iestādēm.
  • Šķīrējtiesu reģistrā:
    • šķīrējtiesām.

Sazināties e-adresē iespējams ar visām iestādēm, kuras iekļautas Uzņēmumu reģistra Publisko personu un iestāžu sarakstā. Tās ir gan valsts iestādes, gan pašvaldības, pašvaldību iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, piemēram, izglītības iestādes, bāriņtiesa, sociālais dienests, kā arī prokuratūra, tiesu iestādes, maksātnespējas administratori, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri u. c.

Pieteikties konsultācijai