Saimnieciskās darbības struktūrvienība

Struktūrvienība – kas tas ir un kā ir jāreģistrē

Viena no biežāk sastopamajām situācijām, kad nodokļu maksātājam ir jāreģistrē VID(ā) struktūrvienība, ir internetveikala atvēršana. Šī ir saimnieciskā darbība, kas tiek organizēta tīmekļvietnē, mobilajā aplikācijā vai interneta platformā un tā ir jāreģistrē kā struktūrvienība. Tas ir jādara nodokļu maksātājiem – gan uzņēmumam, gan pašnodarbinātajam, kam likums nosaka pienākumu norādīt arī saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja tā ir ārpus nodokļu maksātāja juridiskās adreses, tostarp tiešsaistes platformā. Katra no tām ir jāreģistrē kā struktūrvienība.

Kas ir struktūrvienība?

Struktūrvienība ir definēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 24. punktā:

struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi;

Ko tas nozīmē un kad ir jāveic struktūrvienības reģistrēšana?  Pirmais apstāklis, kas to nosaka, ir atšķirīga juridiskā adrese un faktiskā saimnieciskās darbības vieta. Tostarp par struktūrvienību uzskata arī tīmekļvietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu vai norēķinu sistēma vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kā rezultātā tiek gūti ieņēmumi.

Spēkā esošie nodokļu jomu regulējošie normatīvie akti nosaka pienākumu reģistrēt struktūrvienību saimnieciskās darbības veicējiem – komersantiem, kas ierakstīti komercreģistrā, t. sk. individuālajiem komersantiem, citām juridiskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Kā un kur jāreģistrē struktūrvienība?

Kārtība, kādā jāreģistrē struktūrvienība, noteikta Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”Iesniegums struktūrvienības reģistrācijai ir MK noteikumu Nr. 537 3. pielikums (Struktūrvienības reģistrācijas veidlapa).

Reģistrācijas iesniegumu visērtāk iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties nepieciešamo dokumentu, un pievienot aizpildīto pielikumu, kas atrodas EDS sadaļā “Reģistri”. Iesniegumu var sūtīt arī pa pastu.

EDS jāizvēlas pieteikums struktūrvienības reģistrācijai, un tad sistēma piedāvā izvēlēties struktūrvienību no četriem iespējamajiem veidiem:

  • saimnieciskās darbības vieta;
  • tīmekļvietne vai mobilā aplikācija;
  • izbraukuma pakalpojums;
  • struktūrvienība ārvalstī.

Struktūrvienībai tiek piešķirts 11 zīmju reģistrācijas kods, kas sākas ar skaitli 9.

Struktūrvienības veids: Saimnieciskās darbības vieta

Saimnieciskās darbības vieta ir saimnieciskā vienība ārpus juridiskās vai deklarētās adreses – ēka, tās daļa vai inženierbūve, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība.

Iesniegumā jānorāda šīs vietas nosaukums, ko izvēlas nodokļu maksātājs, kurš reģistrē struktūrvienību, un adrese. Jānorāda arī attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana, ka šajā vietā tiks reģistrēta saimnieciskā vienība, kā arī nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums. Pievērsiet uzmanību – kadastra apzīmējums, nevis kadastra numurs.

Ja Valsts adrešu reģistrā zemesgabalam nav piešķirta adrese, EDS to nevar reģistrēt, izmantojot standarta formu, bet iesniegums jāiesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

Lauksaimniecībā vai mežizstrādē izmantojamā zeme nav jāreģistrē kā struktūrvienība. Tomēr, ja uz zemes atrodas nošķirtas saimnieciskās vienības tādas kā kokzāģētava vai koklaukums, siltumnīca, dārzeņu noliktava, tās jāreģistrē kā struktūrvienības. Kā struktūrvienība nav jāreģistrē arī nekustamais īpašums, kas tiek iznomāts.

Struktūrvienības veids: tīmekļvietne vai mobilā aplikācija (saimnieciskā darbība internetā)

Ja saimnieciskā darbība notiek tīmekļvietnē, mobilajā aplikācijā vai interneta platformā, tā ir jāreģistrē kā struktūrvienība, tostarp šādos gadījumos:

  • preci vai pakalpojumu pārdod vai ir iespēja preci vai pakalpojumu rezervēt mājaslapā, internetveikalā vai interneta platformās, kuras pieder kādam citam, piemēram, eBay, 220.lv, Facebooketsy.comInstagram u. c.;
  • par preci vai pakalpojumu var samaksāt mājaslapā, mobilajā lietotnē vai interneta platformā;
  • mājaslapā vai mobilajā aplikācijā izvieto banerus vai linkus, par ko tiek saņemta maksa;
  • sniedz lauku tūrisma pakalpojumus, izmitināšanas pakalpojumus, piemēram, booking.com.

Jāreģistrē pilns tirdzniecības vietas profils. Jānokopē sava profila interneta adrese, neizmantojot meklēšanas rīkus internetā, bet pilnvērtīgi ieejot savā profilā.

Īsi sakot, ja pircējs tiešsaistē

  • var pasūtīt preci vai pakalpojumu;
  • var apmaksāt preci vai pakalpojumu,

tad šī vietne ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība.

Ja tīmekļvietne tiek izveidota informatīvam nolūkam, kur nav iespējams ne pasūtīt, ne samaksāt, tā nav jāreģistrē kā struktūrvienība.

Struktūrvienības veids: izbraukuma pakalpojums

Ja saimnieciskās darbības vieta nav pastāvīga, bet preču un pakalpojumu tirdzniecība ārpus pastāvīgās darbības vietas notiek vairākās vietās, tās ir jāreģistrē kā struktūrvienības ar nosaukumu “Izbraukuma pakalpojums”.

Piemēram, ja nodokļu maksātājs nodarbojas ar

  • mežizstrādi;
  • individuālo pakalpojumu sniegšanu pie klienta, piemēram, sniedz stilista, pasākumu vadīšanas pakalpojumus, siena novākšanu, zemes apstrādi u.tml.;
  • ielu tirdzniecību, sezonas tirdzniecību tirgos, gadatirgos (ja tirdzniecība nenotiek vienā pastāvīgā vietā);
  • mobilo ēdināšanu, ēdienu vai citu preču piegādi, piemēram, ēdināšana publiskos pasākumos, u. tml.

Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja darbības notiek teritoriāli atšķirīgās vietās, dažādās adresēs, piemēram, šodien vienā pilsētā, rīt citā, parīt citā valstī.

Tātad, ja tirdzniecību veic dažādās vietās, ir jāreģistrē struktūrvienība ar nosaukumu “Izbraukuma pakalpojums”, savukārt, ja nomā konkrētu vietu, piemēram, tirgū, uz noteiktu laiku, kas ir ilgāks par 10 dienām, jāreģistrē struktūrvienība “Saimnieciskās darbības vieta”. Taču struktūrvienība “Saimnieciskās darbības vieta” nav jāreģistrē, ja darbības vietā plānots veikt vienreizēju pasākumu periodā, kas ir īsāks par 10 dienām. Tomēr, ja šādi pasākumi tiek veikti atkārtoti, pastāvīgi vai periodiski, tas nav vienreizējs pasākums, un tad jāreģistrē “Izbraukuma pakalpojums”.

Struktūrvienības veids: Struktūrvienība ārvalstī

Ja saimnieciskā darbība notiek ārpus juridiskās vai deklarētās adreses, proti, tā ir ēka, tās daļa vai inženierbūve, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība ārpus Latvijas, – to reģistrē kā struktūrvienību ārvalstī.

Struktūrvienības reģistrācija un izslēgšana

Struktūrvienību reģistrē 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības izveidošanu. Savukārt, ja struktūrvienība ir jāslēdz, tas jāizdara 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības darbības izbeigšanu. Slēdzot saimniecisko darbību vai likvidējot uzņēmumu, struktūrvienība tiek slēgta automātiski.

Struktūrvienību reģistrs

Struktūrvienības reģistrācijas pieteikumu VID izskata triju dienu laikā un ievieto publiskojamo datu bāzē. Nav noteikts reģistrēto struktūrvienību skaits vai tā ierobežojums vienam nodokļu maksātājam.

Informācija par reģistrētajām struktūrvienībām pieejama VID tīmekļvietnē. To nosaka MK noteikumi Nr. 537. Tā vienlaikus ir arī informācija nodokļu maksātājam, jo atsevišķi par katru lēmumu tā netiek sniegta.

Lai pārliecinātos par konkrētā nodokļu maksātāja struktūrvienībām, publiskojamo datu bāzē, nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrā, ir jāievada konkrētā nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, un tad parādās informācija par šī nodokļu maksātāja reģistrētajām struktūrvienībām ar kodu, adresi. Informācija tiek atspoguļota arī par tām struktūrvienībām, kas ir bijušas reģistrētas un ir izslēgtas.

Personām, kurām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir piešķīrusi personas kodu, piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods ir identisks personas kodam.

Ja reģistrētā struktūrvienībā saimnieciskā darbība tiek pārtraukta, tā ir jāslēdz, iesniedzot VID pieteikumu par konkrētās struktūrvienības slēgšanu. Ieteicams to darīt, izmantojot VID EDS. Kā lietot EDS sadaļu Reģistri-Struktūrvienības var apskatīt šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/media/1354/download?attachment .

Ja fiziskā persona vēlas reģistrēt VID saimniecisko darbību, lai uzsāktu saimniecisko darbību, piemēram, pārdodot preces internetā, sākumā ir jāreģistrē saimnieciskā darbība. Tikai pēc tam, kad tas ir paveikts, jāreģistrē struktūrvienība, iesniedzot attiecīgu pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

 

Ja nepieciešama palīdzība struktūrvienības reģistrēšanā vai citos ar grāmatvedību vai nodokļiem saistītos jautājumos, varat pieteikties maksas konsultācijai pa telefonu 28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

izbraukuma tirdzniecība jāreģistrē VID

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība jāreģistrē VID

Vasara ir aktīva izbraukumu tirdzniecības sezona un jāatceras, ka ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID un obligāti pircējiem ir jāizsniedz kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence).

Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību?

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms VID EDS, sadaļā “Reģistri”, izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”.

Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā?

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata pakalpojuma sniegšanas vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā VID EDS (sadaļā “Sarakste ar VID”) ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un Grand Total vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Sarakste ar VID” ir jāiesniedz Grand Total vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Savukārt, ja izbraukuma tirdzniecībā tiek izmantots cits kases aparāts, tad, pirms tā lietošanas uzsākšanas, tas ir jāreģistrē VID EDS, norādot, ka kases aparāts tiks lietots ārpus pastāvīgās darbības vietas. To var izdarīt, vēršoties pie reģistrēta apkalpojošā dienesta, ar kuru noslēgts līgums par kases aparāta apkalpošanu.

Kādas licences vajadzīgas, un kā tās saņemt?

Ar alkoholisko dzērienu izbraukuma tirdzniecību sabiedrisko pasākumu norises vietās drīkst nodarboties tikai tie ēdināšanas uzņēmumi, kuri ir saņēmuši licenci mazumtirdzniecībai ar alkoholiskajiem dzērieniem vai alu kādā no savām patstāvīgajām darbības vietām.

Īpašs izņēmums paredzēts mazajām alkoholisko dzērienu darītavām. Ja savu restorānu vai kafejnīcu ir izveidojusi un izbraukuma ēdināšanas pakalpojumus sniedz mazā alkoholisko dzērienu darītava, tad tai pašu gatavotā alkohola tirdzniecībai savā restorānā vai kafejnīcā nav nepieciešama atsevišķa licence alkohola mazumtirdzniecībai un pietiek ar licenci apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai mazajām alkoholisko dzērienu darītavām.

Svarīgi ievērot, ka alkoholisko dzērienu un alus tirdzniecība sabiedriskās vietās jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību. Tāpat svarīgi atcerēties, ka, ja VID, veicot tirdzniecības vietu pārbaudes, konstatēs prasību pārkāpumu, var tikt piemērots administratīvais sods atkarībā no konkrētā pārkāpuma veida.

Ja nepieciešama konsultācija vai palīdzība izbraukuma tirdzniecības  reģistrēšanā, varat pieteikties konsultācijai pa telefonu 📞28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā. Ar cenrādi varat iepazīties šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

Starptautiska automātiska informācijas apmaiņa par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju

Lai efektīvāk palīdzētu atklāt nodokļu nemaksāšanas gadījumus, tiek ieviesta starptautiska automātiskā informācijas apmaiņa par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju, kas stājās spēkā 22.03.2023.

Regulējuma mērķis ir pastiprināt nodokļu pārredzamību Eiropas Savienībā. Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju. Platformām būs jāiesniedz pārskati tajā valstī, kurā tā ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā valstī tai ir vadības atrašanās vieta vai pastāvīgā pārstāvniecība. Noteikumi attiecas arī uz nodokļu maksātājiem, kuri gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas.

Informācija netiks sniegta par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot platformu, gada laikā veikuši mazāk par 30 preču pārdošanas darījumiem un kuru saņemtā atlīdzība bijusi zem 2000 eiro.

Automātiska apmaiņa ar datiem

Eiropas Savienības direktīva (2021/514 (22.03.2021.)) dod iespēju visu ES dalībvalstu nodokļu administrācijām saņemt jauna veida datus, kas palīdzēs efektīvāk atklāt nodokļu nemaksāšanas gadījumus digitālajās platformās. Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošo informāciju.

Runa ir par platformām, kas nodrošina pilnu darījumu, – pircēji platformā atrod preci/pakalpojumu un turpat arī par to samaksā. Pārdevēji un pakalpojuma sniedzēji parasti maksā par šādu platformu izmantošanu, jo tādējādi viņi var neveidot savu norēķinu sistēmu.

Platformas operatoriem būs pienākums apzināt un sniegt VID informāciju par saviem pārdevējiem, kas reģistrēti platformā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu iznomāšanu, individuālajiem pakalpojumiem, preču pārdošanu un/vai transporta iznomāšanu, ja pārskata periodā veikto darbību ir vairāk par 30 vai ja atlīdzība pārsniedz 2000 eiro.

Latvijā datus iesniegs izmantojot EDS

Platformām būs jāiesniedz pārskati tajā valstī, kurā tā ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā valstī tai ir vadības atrašanās vieta vai pastāvīgā pārstāvniecība, skaidro VID. Ja platformas operatoram būs pienākums ziņot vairākās valstīs, tad tas varēs izvēlēties vienu ES dalībvalsti, kurā izpildīs ziņošanas prasības atbilstoši izvēlētās dalībvalsts tiesību aktiem.

Atbilstoši noteikumiem Nr. 97 digitālās platformas operators šo informāciju Latvijā varēs iesniegt, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), aizpildot dokumentu “Platformas operatora ziņojums”.

Trešo valstu platformas, kuras nav kvalificētas kā ārpus ES platformas operatori, bet kurām rodas pienākums ziņot (piemēram, platformā darbojas ES dalībvalstu rezidenti), var, iepriekš paziņojot VID, reģistrēties VID un sniegt ziņojumu Latvijā, kuru VID tālāk nosūtīs iesaistītajām valstīm.

Informācijas apmaiņa paredzēta no 2024. gada

Automātiskā informācijas apmaiņa par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas, un digitālo platformu operatoriem tiks uzsākta 2024. gadā. Digitālās platformas operatoram ziņojums būs jāiesniedz līdz 31. janvārim par iepriekšējo taksācijas periodu. Pirmais ziņojums būs iesniedzams par 2023. taksācijas gadu līdz 2024. gada 31. janvārim.

VID un citu valstu nodokļu administrācijām automātiskā informācijas apmaiņa būs jāveic divu mēnešu laikā pēc attiecīgā taksācijas gada beigām.

Saņemot informāciju par digitālās platformas operatoru un tās pārdevējiem, VID tālāk citām dalībvalstīm nodos informāciju par viņu rezidentiem. Savukārt VID saņems informāciju par savas valsts rezidentiem, kuri darbojas ārvalstu platformās.

Automātiskā informācijas apmaiņa tiks veikta ar ES dalībvalstīm. Paralēli tiks slēgti kompetento iestāžu līgumi ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un trešajām valstīm, kas ļaus iegūt arvien vairāk datu, tādējādi palielinot nodokļu labprātīgas nomaksas īpatsvaru.

Par ko nesniegs informāciju

Informācija netiks sniegta par tādiem nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot platformu, gada laikā veikuši mazāk par 30 preču pārdošanas darījumiem un kuru saņemtā atlīdzība bijusi zem 2000 eiro. Dati nebūs jāsniedz arī par tādiem pārdevējiem, kuri veic nekustamo īpašumu objektu (piemēram, viesnīcu) iznomāšanu, ja šo pārdevēju darbību skaits pārsniedz 2000.

Pamats:

Ministru kabineta noteikumi Nr. 97 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas”, kas stājās spēkā 22.03.2023., izstrādāti, izpildot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta 11. daļā ietverto deleģējumu un nepieciešamību pārņemt Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, prasības (DAC7 direktīva).

Pieteikties konsultācijai