Archives

Home Informācija Valsts sociālās obligātās iemaksas
Ie3dzīvotāju ienākumu izmaiņas 2024. gadā

Algas nodoklis, MUN, autoratlīdzības, atvieglojumi 2024. gadā

No 2024. gada 1. janvāra tiek ieviestas izmaiņas, kas paredz vairākus ienākuma nodokļa atbrīvojumus darbinieku algām. Šie atvieglojumi attiecas arī uz nodarbinātajiem, kuri vienlaikus ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Turklāt tagad abiem nodokļiem – gan mikrouzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim autoratlīdzībai speciālajā režīmā būs viena likme – 25%. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuri gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, šiem ienākumiem varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošajām personām.

Vēl viena izmaiņa saistīta ar minimālās algas palielināšanu. Līdz ar minimālās algas palielināšanu mainās arī valsts sociālās apdrošināšanas minimālo obligāto iemaksu apmērs.

Mikrouzņēmumu nodoklim – viena likme

No 2024. gada 1. janvāra ir noteikta viena mikrouzņēmumu nodokļa likme – 25% apmērā neatkarīgi no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Iepriekš apgrozījuma daļai, kas pārsniedza 25 000 eiro gadā, likme bija 40%.

Lielāka minimālā alga, lielāks minimālo iemaksu objekts

No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 700 eiro tas ietekmēs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī:

  • nesasniedz 700 eiro – reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • sasniedz un pārsniedz 700 eiro – jāveic VSAOI vismaz no 700 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu: 10% pensiju apdrošināšanai.

Personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai un brīvprātīgi maksā VSAOI, iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam noteikts 8400 eiro. Tas nozīmē, ka VSAOI gadā jāmaksā vismaz no minētās summas.

Minimālās iemaksas:

  • minimālās VSAOI aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru Valsts ieņēmuma dienestā deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 2100 eiro (trim minimālajām darba algām);
  • minimālās iemaksas par gadu, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās septiņu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām. Līdz šim tas tika darīts triju mēnešu laikā.

Tas nozīmē, ka par 2023. gadu minimālās iemaksas, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās 2024. gada jūlijā, proti, līdz 2024. gada 31. jūlijam.

Pārrēķinot minimālās iemaksas par gadu, VSAA pārskatīs arī minimālās iemaksas par iepriekšējiem trim gadiem. Minimālās iemaksas tiks pārrēķinātas, ja darba devējs būs palielinājis darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas pēc minimālo obligāto iemaksu pārrēķina.

Pārrēķinu par iepriekšējiem trim gadiem VSAA pirmo reizi veiks līdz 2024. gada 31. jūlijam.

Pašnodarbinātajiem minimālās iemaksas par iepriekšējo gadu būs jāsamaksā līdz nākamā gada 23. oktobrim (iepriekš – līdz 23. jūnijam).

VSAA neaprēķinās minimālās iemaksas, ja darba devējam vai pašnodarbinātajiem par ceturksni aprēķināto vai par taksācijas gadu pārrēķināto veicamo minimālo iemaksu kopējais apmērs nepārsniegs piecus eiro. Minētais nosacījums attieksies uz sociālās apdrošināšanas periodu, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

Minimālās obligātās iemaksas neaprēķinās par apcietināto personu, kura tiek nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā, kā arī par personu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ja viņu darba samaksa mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – jauni atbrīvojumi un atvieglojumi

  1. gada 1. janvārī stāsies spēkā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi , kas paredz:
  • no aplikšanas ar algas nodokli tiek atbrīvota darba devēja segtā mācību maksa darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijās tiek iegūtas prasmes, kas nepieciešamas darba devējam;
  • ar algas nodokli neapliekamā darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšanas prēmiju summa palielināta līdz 750 eiro gadā;
  • palielināta kompensāciju summa līdz 40 eiro mēnesī, kas netiek ietverta algota darba ienākumā, par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu;
  • palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais sociāla rakstura atbrīvojumu apmērs (no 1000 vai 2000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā), kuru piemēro maksājumiem, ko sabiedriskā labuma organizācijas, reliģiskās organizācijas un arodbiedrības maksā iedzīvotājiem;
  • likumā ietvertos nosacījumus par privātajos pensiju fondos veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos un izmaksām no privātajiem pensiju fondiem varēs attiecināt arī uz Paneiropas privāto pensiju produktu plāniem (PEPP);
  • ar IIN neapliek ienākumus, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus fiziskajām personām (ārpus to saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” starpniecību;
  • līdz 2026. gadam tiek pagarināts nodokļa atbrīvojums bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas gūtajam ienākumam, kuru Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendiju vai atlīdzību.

No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, šiem ienākumiem varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Pagarināts pārejas periods īpašajam autoratlīdzības nodokļu režīmam

Līdz 2024. gada 31. decembrim tiek pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzētais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un par kuriem nodokļus (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI) nomaksā ienākuma izmaksātājs.

Vienlaikus noteikts, ka autoratlīdzībai šajā nodokļu režīmā neatkarīgi no ieņēmumu apmēra ir viena IIN likme – 25% (iepriekš ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, piemēroja 40% likmi).

Tāpat kā līdz šim, likumā ir noteikts: no šī nodokļa ieņēmumiem 80% attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā; 20% attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vēl vienu gadu autoratlīdzības saņēmējiem saglabāta iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, ja nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, kā arī likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumos noteiktais laika periods sociālajai apdrošināšanai tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim.

Kā minimālā alga ietekmē citas jomas

Kādas izmaiņas radīs minimālās algas palielināšana 2024.gadā

2024.gadā minimālā alga mēnesī noteikta 700 eiro. Minimālās algas apmēram ir piesaistīti dažādi maksājumi vairākās jomās. Minimālās algas izmaiņas paredz Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 , kas stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī.

Palielinoties minimālajai algai pieaugs darba devēju izdevumi

Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (620 eiro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros šobrīd pārsniedz minimālās algas apmēru, bet ir zemāka nekā 700 eiro.

Minimālās algas sasaiste ar maksājumiem sociālās drošības, parādu piedziņas un citās jomās

Minimālā alga kā maksājuma rādītājs ir iekļauta vairākos tiesību aktos.

Sociālā apdrošināšana

  • Minimālo iemaksu objekts – minimālā alga

Palielinoties minimālajai algai, palielinās arī obligātās sociālās apdrošināšanas minimums. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteiktas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt pašnodarbinātie, ja viņu ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, reizi ceturksnī veic iemaksas nevis pēc pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas pilnās likmes, t.i. 31,07%, bet 10% apmērā.

  • Brīvprātīgo iemaksu objekts – 12 minimālās mēneša darba algas

Brīvprātīgajām iemaksām iemaksu objekta minimālais gada apmērs ir 12 minimālās mēneša darba algas. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju, invaliditātes, maternitātes, slimības, vecāku apdrošināšanai. Arī šeit ir piesaiste pie valstī noteiktās minimālās algas.

Darba attiecības

  • Vidējās algas aprēķins

Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, tad mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. To nosaka Darba likuma 75. panta otrā daļa : ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, tad vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis.
Šādā situācijā, piemēram, var nonākt darbinieks, kurš atgriezies no bērna kopšanas atvaļinājuma un nostrādājis vien pāris mēnešus.

  • Ja darba līgums nav noslēgts rakstveidā

Darba likuma 41. pantā noteikts: ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, tad uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.

Likumā minimālās algas apmērs nodrošināms arī vairākos citos darba tiesisko attiecību gadījumos.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis valdes loceklim

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir vairākas normas, kas piesaistītas minimālās algas apmēram. Tostarp likums nosaka, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.

Ēnu ekonomikas ierobežošana

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikts: lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Likumā ir arī citas normas ar piesaisti minimālās algas apmēram.

Parādu piedziņa

Piedzenot parādu, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem veic saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta noteikumiem.

  • uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas;
  • piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus, — 50%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas;
  • pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, — 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas.
  • Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas, izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto gadījumu.

Uzturlīdzekļi bērnam

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Sociālie pakalpojumi

Minimālās algas apmērs ietekmē apgādnieku maksājumus par tuvinieka aprūpi. MK noteikumos Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” paredzēts: veicot samaksu par pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar koeficientu: par vienas personas ģimeni – 1; par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.

Bēru pabalsts valsts pārvaldē

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz tiesības amatpersonai (darbiniekam) saņemt pabalstu saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijai

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pantā noteikts: ja SLO saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, tad šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.

Darba samaksa ieslodzījumā

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.16 pantā ir noteikta minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir 50% no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas – notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā; ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei – notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā; 50% no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes – nepilngadīgam notiesātajam.

Maksātnespējas pieteikšana

Maksātnespējas likumā paredzētais gan fiziskās, gan juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.

 

Izmaiņas VSAA pakalpojumos 2023. gadā

2023.gadā ir izmaiņas gan vecāku pabalstu saņēmējiem, gan pensiju saņēmējiem, kā arī sociālo iemaksu veikšanā, kas dod tiesības uz sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Tās ir tiesību aktos iepriekš paredzētās izmaiņas, kas tiek ieviestas pakāpeniski (piemēram, pensionēšanās vecums), un nesen pieņemtie likumu grozījumi, kas būtiski maina vecāku pabalsta saņemšanas kārtību, paredzot tā sadalīšanu starp abiem vecākiem.

Vecāku pabalsts

Paaugstināts izmaksājamā pabalsta apmērs strādājošajiem vecākiem

No 2023. gada 1. janvāra vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā. Šis nosacījums attiecas gan uz vecākiem, kuriem pabalsts piešķirts 2022. gadā un izmaksa turpinās 2023. gadā, gan uz tiem, kuriem to piešķirs 2023. gadā.

Pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtība par bērniem, kuri dzimuši 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk

Kopējo vecāku pabalsta periodu var izvēlēties 13 mēnešus vai 19 mēnešus no bērna dzimšanas dienas. To veido vecāku pabalsta pamatdaļa un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam ir divi mēneši. Kopējā vecāku pabalsta periodā ieskaita arī maternitātes pabalsta saņemšanas periodu.

Vecāks, kurš saņem pabalsta pamatdaļu, nenododamās daļas divus mēnešus, ko var dalīt arī posmos, var saņemt jebkurā laikā pēc pamatdaļas līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs vecāks pabalsta nenododamo daļu var saņemt jebkurā laikā no bērna piedzimšanas līdz astoņu gadu vecumam.

Nenododamo daļu var saņemt tikai tad, ja darba devējs vecākam ir piešķīris bērna kopšanas atvaļinājumu, pašnodarbinātie to var saņemt, ja neveic saimniecisko darbību un negūst ienākumus laikā, kad saņem šo pabalsta daļu.

Paternitātes pabalsts

Paternitātes pabalsts tiks aprēķināts par darba dienām, nevis kalendāra dienām. Šādas izmaiņas ir veiktas, jo Darba likums paredz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu, un par šo periodu ir tiesības saņemt paternitātes pabalstu. Izmaiņas spēkā no 2023. gada 1. janvāra.

VSAA pārskatīs visus jau piešķirtos paternitātes pabalstus par bērniem, kas dzimuši no 2022. gada 1. augusta:

  • līdz 2023. gada 31. martam pabalstus piešķir un izmaksā tādā apmērā, kādu to noteica normatīvais regulējums līdz 2022. gada 31. decembrim (pēc vecās kārtības, nosakot pabalsta apmēru par kalendāra dienām);
  • līdz 2023. gada 30. aprīlim VSAA veic pabalsta pārrēķinu atbilstoši jaunajai aprēķina kārtībai un nodrošina pabalsta starpības izmaksu.

Vecuma pensija

  1. gadā pensijas vecums ir64 gadi un seši mēneši, bet, priekšlaicīgi pensionējoties, – 62 gadi un seši mēneši.

Mūža pensijas mēneša apmēra ietekme

Piešķirot vecuma pensiju no 2023. gada 1. janvāra, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks par uzkrāto kapitālu pensiju 2. līmenī iegādāsies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, tad par mūža pensijas apmēru samazinās personai pienākošos:

  • minimālo pensijas apmēru;
  • saglabājamo invaliditātes, izdienas pensijas apmēru vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Kamēr VSAA no apdrošināšanas sabiedrības nesaņems informāciju par mūža pensijas mēneša apmēru, iepriekš minētajos gadījumos vecuma pensiju izmaksās avansā aprēķinātajā apmērā, bet ne ilgāk par vienu gadu.

Izdienas pensija un apdrošināšanas atlīdzība

Izdienas pensiju un apdrošināšanas atlīdzību saņēmējiem, kuriem pēc 2023. gada 1. janvāra izpildīsies vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums un tiks piešķirta vecuma pensija, izdienas pensiju un apdrošināšanas atlīdzību izmaksās, tās apmēru samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un mūža pensijas mēneša apmēru, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks par uzkrāto kapitālu pensiju 2. līmenī iegādāsies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.

Pensiju 2. līmenis

No 2023. gada 1. janvāra tiek mainīts princips pensiju 2. līmeņa jauno dalībnieku sadalei ieguldījumu plānos.

Ja jaunais dalībnieks sadales brīdī:

  • nebūs sasniedzis 55 gadu vecumu, – nonāks ieguldījumu plānā, kas paredz līdz 100% ieguldījumu plāna aktīvu ieguldīšanu akcijās;
  • būs sasniedzis 55 gadu vecumu, – nonāks ieguldījumu plānā, kas paredz ne vairāk kā 25% ieguldījumu plāna aktīvu ieguldīšanu akcijās.

No 2023. gada 1. janvāra pensiju 2. līmeņa dalībnieks, kuram piešķirta vecuma pensija un kurš pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu vēlas izmantot mūža pensijas apdrošināšanas polises iegādei, slēdzot mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, vairs nevarēs uz laiku atlikt mūža pensijas izmaksas uzsākšanu, kā arī noteikt vairākus izmaksas posmus ar atšķirīgiem mūža pensijas apmēriem katrā posmā.

Joprojām mūža pensijas apdrošināšanas līgumā varēs norādīt labuma guvēju (mantinieku) un izmaksas regularitāti – vienu reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā. Mūža pensiju, tāpat kā vecuma pensiju, izmaksā līdz mūža beigām.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Minimālās iemaksas

Tā kā minimālā mēneša darba alga no 2023. gada 1. janvāra ir noteikta 620 eiro mēnesī, tad no nākamā gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas VSAA aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru Valsts ieņēmuma dienestā (VID) deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 1860 eiro (trim minimālajām darba algām).

Pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī:

  • nesasniegs 620 eiro, reizi ceturksnī būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • sasniegs un pārsniegs 620 eiro, būs jāveic VSAOI vismaz no 620 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% pensiju apdrošināšanai.

Personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai un kuras veic VSAOI brīvprātīgi, iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam būs noteikts 7440 eiro. Tas nozīmē, ka VSAOI gadā jāveic vismaz no minētās summas.

Iemaksas personām, kuras gūst ienākumu no autoratlīdzības

No 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāsies īpašais autoratlīdzības nodokļa režīms. Tas nozīmē, ka arī 2023. gadā personām, kuras gūst ienākumu no autoratlīdzības, būs tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un saglabāsies līdzšinējā kārtība attiecībā uz VSAOI objektu un valsts sociālās apdrošināšanas minimālajām obligātajām iemaksām.

Valsts sociālie pabalsti

No 2023. gada 1. jūlija personām (un viņu ģimenes locekļiem), kuras uzturas un dzīvo Latvijā, pamatojoties uz tām izsniegto termiņuzturēšanās atļauju, un kurām Latvijā piešķirts alternatīvais statuss, būs tiesības uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem, tāpat kā ikvienai Latvijā pastāvīgi dzīvojošajai personai.

 

2022.gada izmaiņas sociālajā jomā

Izmaiņas sociālajā jomā no 2022. gada

Īsumā par izmaiņām sociālajā jomā, kuras tiks īstenotas 2022. gadā. Dažas izmaiņas stāsies spēkā nevis no 2022. gada 1. janvāra, bet citos gada datumos.

Slimības lapas apmaksa

No 2022. gada 1. aprīļa, lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku, kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka, no 2022. gada 1. aprīļa, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (līdz šim – no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs no saviem līdzekļiem apmaksās slimības naudu par laiku, kas nav ilgāks par 9 kalendāra dienām, līdz šim maksāja par 10 kalendāra dienām.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) objekta maksimālais apmērs turpmākajiem trim gadiem – 2022., 2023. un 2024. gadam – ir 78 100 eiro gadā.

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu:

  • līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni – līdz 17. aprīlim utt.);
  • līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu;
  • 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs).

Ja pašnodarbinātais nebūs iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, tad VSAA viņam aprēķinās minimālās obligātās iemaksas un paziņos par tām VID.

Pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai autoratlīdzības saņēmējs 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai varēs maksāt vienreiz gadā, nevis katru ceturksni kā pārējie pašnodarbinātie. Līdz ar to VSAA šiem pašnodarbinātajiem minimālo obligāto iemaksu aprēķinu veiks reizi gadā, nevis par ceturkšņiem.

VSAA neaprēķinās minimālās obligātās iemaksas:

  • par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir noteicis ārkārtējo situāciju (2021. gada oktobris, novembris, decembris un 2022. gada janvāris);
  • par tām kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas.

2022. gadā pašnodarbinātie VSAOI veic līdzšinējā kārtībā:

  • ja ienākumi mēnesī nesasniedz 500 eiro, reizi ceturksnī veic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • ja ienākumi mēnesī sasniedz un pārsniedz 500 eiro, veic VSAOI vismaz no 500 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% pensiju apdrošināšanai.

No 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem.

No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.

VSAOI maksimālais apmērs

Turpinās minimālo iemaksu piemērošana pašnodarbinātajiem

  • Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai aprēķina par gadu un līdz nākamā gada 17. janvārim iesniedz ziņojumu par obligātajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestā. VSAOI veic līdz nākamā gada 23. janvārim.
  • Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, reizi ceturksnī būs jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma. Savukārt pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, vismaz no minimālās mēnešalgas veic VSAOI vispārējā kārtībā un papildus no iepriekš minētā objekta un faktisko ienākumu starpības būs jāveic 10 procentu iemaksas pensiju apdrošināšanai.
  • Ja pašnodarbinātajam VSAOI par kalendāra gadu būs veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, pašnodarbinātajam būs jāveic minimālās VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.
  • Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, viņam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. Pašnodarbinātais līdz 17. janvārim Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam aprēķinās minimālās VSAOI. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, viņš VSAOI veic no faktiskā ienākuma.

Pašnodarbinātajam ir pienākums katru gadu līdz 23. jūnijam veikt minimālās VSAOI par iepriekšējo kalendāra gadu.

Līdz 2022. gada 1. februārim pašnodarbinātajam ir tiesības precizēt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim.

Pieprasījumu valsts pensijas pārrēķināšanai saistībā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) persona varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.

Pensionēšanās vecums 2022. gadā

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuri sasnieguši 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Neapliekamais minimums pensionāram

Pensionāra ienākuma neapliekamais minimums 2022. gadā tiks palielināts: no 1. janvāra līdz 30. jūnijam tas būs līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (2021. gadā tas ir 330 eiro mēnesī). Savukārt no 2022. gada 1. jūlija pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 3 000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.

Invaliditātes pensija

Mainīta vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (Vi) aprēķināšanas kārtība invaliditātes pensijas noteikšanai. Piešķirot invaliditātes pensiju no 2022. gada 1. janvāra:

  • aprēķina vidējo algu no personai izdevīgākā jebkura nepārtraukta 36 mēnešu perioda pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas.

Ja personai apdrošināšanas iemaksu alga reģistrēta mazāk kā 36 mēnešos:

  • no vidējās algas aprēķina izslēdz pilnos mēnešus, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, jo persona ir bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai saņēmusi slimības pabalstu, dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, slimības palīdzības pabalstu, bezdarbnieka palīdzības pabalstu, jaunā speciālista pabalstu vai atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai;
  • mēnešos, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, izņemot tos pilnos mēnešus, kuros bijuši iepriekš minētie periodi, iemaksu algu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija).

Pensiju 2. līmenis

No 2022. gada 1. janvāra tiek mainīts princips jauno pensiju 2. līmeņa dalībnieku sadalei pa ieguldījumu plāniem, ja jaunais dalībnieks pats nav izvēlējies ieguldījumu plānu. VSAA viņu iekļaus vienā no ieguldījumu plāniem “Aktīvie 50%”, lai dalība pensiju 2. līmenī būtu dalībnieka vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā.

2022.gadā sākas ģimenes valsts pabalsta reforma

  • 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma, mainot ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus, vienlaikus atsakoties no atsevišķas piemaksas par divu vai vairāku bērnu audzināšanas izmaksām. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
  • Palielināsies aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzētais pabalsts. Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinās par ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru.
  • Valsts apmaksās ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegtās sociālā darbinieka konsultācijas adoptētājiem un aizbildņiem.
  • Latvijas Goda ģimenes apliecību iegūs arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tādējādi šīm personām sabiedriskajā transportā pienāksies braukšanas maksas atvieglojumi, kā arī citas priekšrocības un atlaides, kuras paredzētas Latvijas Goda ģimenes apliecību īpašniekiem.

Pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai

No 2022. gada 1. janvāra pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru VSAA vairs nesamazinās par apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta apmēru, bet tikai par aizbilstamajam bērnam piešķirtajiem uzturlīdzekļiem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Šī noteikuma piemērošanai noteikts pārejas periods līdz 2022. gada 1. martam:

  • par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu piešķir un izmaksā tādā apmērā un kārtībā, kādu to noteica normatīvais regulējums līdz 2021. gada 31. decembrim;
  • par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu pārrēķina, izmaksājamo pabalstu nesamazinot par piešķirtā pakalpojuma apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta summu, un līdz 2022. gada 31. martam nodrošina pārrēķinātā pabalsta starpības izmaksu.

Mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem

Gada laikā tiks nodrošināta mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem, kas paredzēta atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tai skaitā struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

Covid-19 atbalsta pasākumi

Līdz 2022. gada 31. martam vakcinēšanas veicināšanai pret Covid-19 tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri līdz 2021. gada beigām sasnieguši 60 gadu vecumu un ir pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu vai arī ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.

VSAA minimālo obligāto iemaksu aprēķināšana

No 1. jūlija ir stājušās spēkā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas noteic, ka par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī. Aktuālus jautājumus par minimālo iemaksu aprēķināšanu skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Kam un kad aprēķinās minimālās iemaksas?

Minimālās iemaksas VSAA aprēķinās:

  • tiem darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro;
  • pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro un VID nav iesniegts iesniegums, ka tiks gūts mazāks ienākums.

Minimālās iemaksas netiks aprēķinātas par darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām.

Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim).

Turpmākie minimālo iemaksu aprēķinu termiņi

Par 2021. gada 4.ceturksni: līdz 2022.gada 20.martam, un līdz 2022. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2021.gada 2.pusgadu.

Par 2022. gada 1.ceturksni: līdz 2022. gada 20.jūnijam.

Par 2022.gada 2.ceturksni: līdz 2022. gada 20.septembrim.

Par 2022.gada 3.ceturksni: līdz 2022. gada 20.decembrim.

Par 2022.gada 4.ceturksni: līdz 2023. gada 20.martam, un līdz 2023. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2022.gadu.

VSAA nosūtīs VID informāciju par summu, kas katram darba devējam būs jāpiemaksā par saviem darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajam par sevi. Savukārt pēc VSAA informācijas saņemšanas VID vienas darba dienas laikā ar elektroniskās deklarēšanas sistēmas starpniecību informēs par to darba devējus un pašnodarbinātos.

Aprēķinātās minimālās iemaksas VSAA reģistrēs personas apdrošināšanas kontā atbilstoši tiem apdrošināšanas veidiem (piemēram, slimībai, bezdarbam, pensijai u. c.), kuriem tā ir pakļauta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Reģistrētās minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā apdrošināšanas pabalstu vai atlīdzības apmēru noteikšanai, piešķirot šos pakalpojumus.

Piešķirot pensiju, minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā tikai tad, ja darba devējs vai pašnodarbinātais faktiski  tās būs samaksājis.

Kad un kam neaprēķinās minimālās iemaksas?

  1. Minimālās iemaksas neaprēķinās proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās:
    • darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas;
    • darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
    • darba ņēmējs (bērna tēvs) atrodas atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu;
    • pašnodarbinātais negūst ienākumus, jo kopj bērnu vecumā līdz diviem gadiem;
    • darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns;
    • ir pārejoša darbnespēja, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, ja par šiem periodiem ir izsniegta darbnespējas lapa.
  2. Pašnodarbinātajam, kurš vienlaikus ir darba ņēmējs, neatkarīgi no ienākumu apmēra ceturksnī, jo, ja ienākumi būs mazāki, piemaksa būs jāveic darba devējam.
  3. Darba devējam par kalendārajām dienām, kurās darbinieks nav darba attiecībās ar konkrēto darba devēju.
  4. Minimālās iemaksas nebūs jāmaksā darba devējam par darbinieku vai pašnodarbinātajam par sevi, ja:
    • persona ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai viņai ir piešķirta vecuma pensija (t.sk. priekšlaicīgi);
    • persona ir ar I un II grupas invaliditāti;
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;*
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;*
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas ir atzīts par personu ar invaliditāti;*
    • persona ir vecumā līdz 24 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;
    • minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;
    • personu nodarbina darba devējs, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;**
    • persona ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un to nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;**
    • persona sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu, vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;**
    • persona ir sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa maksātāja, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka vai ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka;**
    • pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība;
    • persona ir notiesāta un tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.*

Informācija, kas nepieciešama atvieglojumu piešķiršanai, ir VSAA rīcībā vai VSAA to saņem no attiecīgajiem valsts reģistriem. Ne darba devējiem, ne pašnodarbinātajiem VSAA tas nav jāziņo.

*Ja personai algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti bērni, tad ne par šo personu, ne par viņas laulāto viņu darba devējiem vai viņiem pašiem kā pašnodarbinātajiem nav jāveic minimālās iemaksas.

**Minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;

 

Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Pieteikties konsultācijai