Archives

Home Informācija Uzņēmējdarbība
Direktīva pret zaļmaldināšanu - kas jāzina tirgotājiem

Jauns ES regulējums: tirgotājiem pienākums pierādīt, ko sola prece

Šajā rakstā skaidrojam, ko nozīmē jaunā, tā sauktā “direktīva pret zaļmaldināšanu” un kā tā ietekmēs uzņēmējus no 2026. gada.

Kas jāzina uzņēmējam par jauno ES regulējumu?

No 2026. gada 27. septembra stāsies spēkā Eiropas Savienības regulējums – Direktīva (ES) 2024/825, kas ievieš būtiskas izmaiņas patērētāju informēšanas un negodīgas komercprakses novēršanas jomā. Tā paredz, ka tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz daudz konkrētāka un pārbaudāma informācija par precēm un pakalpojumiem. Vairs nepietiks ar skaistiem vārdiem kā “videi draudzīgs” vai “ilgtspējīgs” – šādiem apgalvojumiem būs jābūt ar pierādījumiem.

Šī direktīva uzņēmējiem nozīmē pavisam praktiskas lietas:

  • jāpārskata, kāda informācija ir produktu un pakalpojumu aprakstos un reklāmās;
  • jāizvairās no tukšiem solījumiem un reklāmas frāzēm bez seguma;
  • jābūt gataviemm pierādīt, ka prece tiešām kalpo ilgāk vai ir remontējama.

Pretējā gadījumā, var nonākt Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzmanības lokā vai pat saņemt sodu.

Kā uzņēmējiem sagatavoties jaunajam regulējumam par patērētāju informēšanu

Šī direktīva ir daļa no zaļās pārkārtošanās un paredz, ka uzņēmējiem būs jāsniedz patērētājiem precīzāka, pārbaudāma un ilgtspējīga informācija par precēm un pakalpojumiem.

Sagatavošanās soļi uzņēmējiem

Veiciet produktu un pakalpojumu auditu:
– vai Jūsu produktiem ir skaidri norādīta ilgizturība, remontējamība un komercgarantijas?
– vai tiek izmantoti ilgtspējas marķējumi? Ja jā – vai tie ir pārbaudāmi un sertificēti?

Pārskatiet mārketinga materiālus:
– izvairieties no vispārīgām un nepamatotām frāzēm kā “videi draudzīgs”, “zaļš”, “ilgtspējīgs”, ja nav pierādījumu.
– aizliegta būs tā sauktā “zaļmaldināšana” – maldinošas vides norādes bez pamatojuma.

Apmāciet darbiniekus:
– nodrošiniet, ka pārdošanas un klientu apkalpošanas komandas saprot jaunos pienākumus un spēj sniegt korektu informāciju.4. Sagatavojiet dokumentāciju:
– izstrādājiet iekšējos procesus, kā tiks pārbaudīta un atjaunināta informācija par produktiem.
– sagatavojiet pierādījumus, kas apliecina sniegtās informācijas patiesumu.

 

Kuriem uzņēmumiem jāpievērš īpaša uzmanība?

Preču tirgotājiem

– Elektrotehnika un elektronika – jānorāda informācija par ierīču kalpošanas laiku, iespēju tās remontēt, pieejamām detaļām.
– Apģērbu un apavu tirgotājiem – jāizvairās no maldinošiem apgalvojumiem par “ekoloģiskiem” vai “ilgtspējīgiem” materiāliem, ja nav pierādījumu.
– Mēbeļu un sadzīves preču tirgotājiem – jāsniedz informācija par izturību, materiālu izcelsmi un iespēju atkārtoti izmantot vai pārstrādāt.

Pakalpojumu sniedzējiem

– Digitālie pakalpojumi un platformas – jānodrošina, ka patērētāji netiek maldināti par pakalpojuma ietekmi uz vidi vai uzņēmuma “zaļo tēlu”.
– Remonta un apkopes pakalpojumi – jāsniedz skaidra informācija par pakalpojuma kvalitāti, detaļu pieejamību un garantijām.
– E-komercijas uzņēmumi – īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka visa informācija tīmekļa vietnē ir pārskatāma, patiesa un atbilst jaunajām prasībām.

Kādas ir galvenās atšķirības starp esošo un jauno regulējumu?

Galvenās atšķirības patērētāju tiesību regulējumā
Joma Iepriekš (2011/83/ES) Jaunais (2024/825)
Informācijas sniegšana Tirgotājam bija jāsniedz pamatinformācija par preci vai pakalpojumu (piemēram, cena, piegādes nosacījumi, atteikuma tiesības). Papildus jāsniedz informācija par preces ilgizturību, remontējamību, komercgarantijām, kā arī ilgtspējas marķējumu nozīmi un pārbaudāmību.
Negodīga komercprakse Aizliedza maldinošu vai agresīvu komercpraksi, bet nebija konkrētu piemēru par “zaļmaldināšanu”. Tieši aizliedz “zaļmaldināšanu” – maldinošas vides norādes, piemēram, “videi draudzīgs”, ja tas nav pierādāms. Tāpat aizliedz nepārredzamus ilgtspējas marķējumus.
Patērētāju iespējas Netika īpaši uzsvērta patērētāju loma zaļajā pārkārtošanā. Uzsvars uz to, ka patērētājiem jābūt iespējai pieņemt apzinātus, ilgtspējīgus lēmumus, balstoties uz skaidru un pārbaudāmu informāciju.
Preču novecošana un remonts Nebija īpašu noteikumu par preču novecošanu vai remontējamību. Aizliegta prakse, kas veicina agrīnu preču novecošanu. Tirgotājiem jānorāda, vai preces ir remontējamas, un cik ilgi tās varēs izmantot.

Jaunais regulējums domāts, lai palīdzētu patērētājiem pieņemt gudrākus lēmumus un veicinātu godīgu konkurenci. Ja prece tiešām ir kvalitatīva un ilgtspējīga – tas ir jāprot arī parādīt un pierādīt. Lai izpildītu direktīvas prasības, galvenais tirgotājam ir būt godīgam pret klientu, nepārspīlēt solījumus un sagatavoties ar faktiem pierādīt savus apgalvojumus.

Atsauces uz noramatīvajiem aktiem

  1. Ministru kabineta noteikumi Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu”

Šie noteikumi nosaka:

  • kāda informācija jāsniedz patērētājam pirms distances līguma noslēgšanas;
  • kārtību, kādā šī informācija jāsniedz;
  • atteikuma tiesību īstenošanas nosacījumus.

Skatīt spēkā esošo noteikumu pilnu tekstu: MK noteikumi Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu”
Skatīt MK noteikumu Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu” 2025. gada 27. maija grozījumus

________________________________________

  1. Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL)

Īpaši svarīgs ir 10. pants, kas nosaka pienākumu sniegt patērētājam noteiktu informāciju pirms līguma noslēgšanas. Šis pants ir arī pamats MK noteikumu Nr. 255 izdošanai.

Skatīt pilnu tekstu: Patērētāju tiesību aizsardzības likums  10. pants

________________________________________

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825

Šī direktīva ir daļa no Zaļās pārkārtošanās akta, un tā:

  • groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES;
  • ievieš jaunas prasības par patērētāju informēšanu par preču ilgtspēju, remontējamību, komercgarantijām;
  • aizliedz maldinošu “zaļmaldināšanu” un citas negodīgas prakses.

Skatīt direktīvu: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825

 

PVN 2025.gadā

Izmaiņas PVN maksātāju reģistrācijā 2025. gadā

Kad rodas pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā?

PVN reģistrā jāreģistrējas, ja:
🔸 tiek veikti ar PVN apliekami darījumi, ņemot vērā reģistrācijas slieksni.
PVN slieksnis 2025. gadā paliek 50 000 €, bet aprēķins mainās.

Neņemot vērā reģistrācijas slieksni, ir jāreģistrējas, ja uzņēmums:
🔸 saņem pakalpojumus no ES vai trešo valstu nodokļa maksātājiem;
🔸 sniedz pakalpojumus ES nodokļa maksātājiem.

Piemēram, tiek saņemti pakalpojumi no platformām “Amazon”, “Etsy”, “Ebay”, “Booking”, “Facebook”, “Instagram”, “Google”. Atceries! PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas pirms šo pakalpojumu saņemšanas neatkarīgi no darījumu apjoma.
!! No 2025. gada 1. jūlija regulējuma izmaiņas.

Izmaiņas PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinā

2025. gadā PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro saglabājas, bet mainās sliekšņa noteikšanas metodika. Tagad PVN reģistrācijas slieksnis tiek aprēķināts, ņemot vērā ne tikai ar PVN apliekamos darījumus, bet arī vairākus ar PVN neapliekamos darījumus, piemēram, darījumus ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus.

Tātad, līdz šim PVN reģistrācijas slieksnis (50 000 eiro) tika aprēķināts, ņemot vērā tikai darījumus, par kuriem jāmaksā PVN. No 2025. gada šajā aprēķinā tiek iekļauti arī daži darījumi, kas nav apliekami ar PVN.
Piemēram, ja ienākumi tiek gūti no nekustamā īpašuma izīrēšanas (kas nav ar PVN apliekams) un no preču pārdošanas (kas ir ar PVN apliekamas), tad abi ienākumu veidi tiek ņemti vērā, aprēķinot, vai ir sasniegts 50 000 eiro slieksnis. Tas nozīmē, ka PVN reģistrācijas pienākums var rasties ātrāk nekā iepriekš.

Sliekšņa aprēķins – kalendārais gads, nevis 12 mēneši

Ja līdz 2024. gada beigām uzņēmējs būs pārsniedzis 50 000 eiro apgrozījumu, viņam līdz 2025. gada 15. janvārim jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. Pretējā gadījumā PVN būs jāmaksā par visiem 2025. gada darījumiem jau no 1. janvāra.

Iepriekš slieksni vērtēja, skatoties uz pēdējiem 12 mēnešiem. Tagad to vērtēs pēc kalendārā gada – no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ko tas nozīmē? Katru gadu 1. janvārī ar PVN apliekamo darījumu slieksni atkal sāk skaitīt no nulles.

PVN reģistrācijas iesnieguma termiņi

Kalendāra gadā veikto darījumu
kopējā vērtība

Iesnieguma iesniegšanas termiņš

pārsniedz 50000 eiro, bet
nepārsniedz 55000 eiro

ne vēlāk kā līdz 30. novembrim

pārsniedz 55000 eiro

ne vēlāk kā līdz tā mēneša 15.
datumam, kas seko mēnesim, kurā ir pārsniegta 55000 eiro vērtība

50000 eiro pārsniedz decembrī

līdz 31. decembrim

PVN reģistrācijas atlikšana neliela sliekšņa pārsnieguma gadījumā

Ja uzņēmuma ar PVN apliekamo darījumu apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro, bet pārsniegums nepārsniedz 10% jeb 5000 eiro, uzņēmējam ir iespēja nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā uzreiz, bet veikt reģistrāciju līdz gada beigām.

Ja, piemēram, uzņēmuma apgrozījums līdz gada beigām nepārsniedz 55 000 eiro, tad PVN maksātāja statuss būs jāiegūst tikai no nākamā gada 1. janvāra, nevis uzreiz pēc sliekšņa pārsniegšanas. Šī pieeja ļauj elastīgāk plānot PVN saistības, īpaši gadījumos, kad apgrozījuma pieaugums ir neliels un īslaicīgs.

Piemēram,

  • 49 000 EUR – Apgrozījums nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni → nav jāreģistrējas.
  • 52 000 EUR – Slieksnis pārsniegts par mazāk nekā 10% → reģistrāciju var atlikt līdz gada beigām.
  • 60 000 EUR – Slieksnis pārsniegts par vairāk nekā 10% → jāreģistrējas nekavējoties.

Reģistrācijas pienākums arī tiem, kas sniedz ar PVN neapliekamus pakalpojumus

Ja uzņēmējs sniedz gan ar PVN apliekamus, gan neapliekamus pakalpojumus, un kopējais apgrozījums pārsniedz 50000 eiro, viņam jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Piemēram, ja tiek izīrēti dzīvokļi dzīvošanai (neapliekami) un telpas komercdarbībai (apliekami), abi ienākumu veidi tiek ņemti vērā sliekšņa aprēķinā.

PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro ir noteikts ar mērķi samazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kuriem nav būtiskas ar PVN apliekamas saimnieciskās darbības. Tomēr, iekļaujot noteiktus ar PVN neapliekamus darījumus, piemēram, darījumus ar nekustamo īpašumu, finanšu pakalpojumiem vai apdrošināšanu, sliekšņa aprēķinā, tiek nodrošināts, lai uzņēmums, kurš veic apjomīgus neapliekamus darījumus, vairs netiek uzskatīts par mazu uzņēmumu, pat ja tam nav ar PVN apliekamu ieņēmumu. Šāda pieeja ļauj nošķirt patiesi mazus uzņēmumus no tiem, kuri pēc būtības darbojas lielākā mērogā, bet līdz šim varēja izvairīties no PVN reģistrācijas, balstoties tikai uz apliekamo darījumu apjomu.

Kad ir tiesības nereģistrēties

Tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā ir tad, ja:
🔸 tiek pārdotas preces un sniegti pakalpojumi, nepārsniedzot reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro kalendāra gadā;
🔸 tiek iegādātas preces ES valstīs, nepārsniedzot 10 000 eiro kalendāra gadā.

Atvieglota reģistrācija un administrēšana mazajiem uzņēmējiem

No 2025. gada 1. jūlija stājas spēkā jauna, brīvprātīga kārtība, kas paredz vienkāršotu PVN reģistrāciju un administrēšanu tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuru apgrozījums kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 eiro un kuri nesniedz pakalpojumus citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem.

Mērķa grupa ir mazie uzņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus arī citās ES dalībvalstīs. Šis režīms ļaus reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā ar vienkāršotu pieteikšanos, kā arī izmantot atvieglotu deklarēšanas kārtību.

Jaunā kārtība atvieglos PVN administrēšanu tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem elektroniski sniegtus pakalpojumus no ārvalstu interneta platformām, tostarp, etsy.com, facebook.com, booking.com u.c.. Būtisks nosacījums ir, ka tie paralēli neveiks darījumus, kuru dēļ tiem būs nepieciešama obligāta reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā parastā kārtībā.

Šajā režīmā:

  • PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm no ES un trešajām valstīm, nevis no visiem ieņēmumiem.
  • Nav jāsniedz parastās PVN deklarācijas – pietiek ar vienkāršotu paziņojumu par PVN samaksu.
  • Nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu, un PVN numuru nevarēs izmantot citiem darījumiem, kas nav paredzēti šajā režīmā.
  • Reģistrācija notiek EDS sistēmā, iesniedzot strukturētu iesniegumu “Iesniegums reģistrācijai PVN īpašajā kārtībā (139.2 pants) vai izslēgšanai no tās”.

Vairāk par izmaiņām lasi VID mājaslapā 

Ko nozīmē “MVU režīms”

MVU režīms nozīmē mazo uzņēmumu īpašo kārtību PVN piemērošanā (angliski: SME VAT scheme, Small Enterprise Scheme), kas ir Eiropas Savienībā ieviests vienkāršots PVN režīms maziem uzņēmumiem.

Latvijā “MVU režīms” nozīmē atvieglotu kārtību, ko mazie uzņēmumi var izmantot:

  • lai nereģistrētos kā PVN maksātāji Latvijā vai citās ES valstīs,
  • ja gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 € (vai līdz 100 000 €, atkarībā no ES direktīvas pārņemšanas),
  • un ja nesniedz pakalpojumus citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem.

Priekšrocības MVU režīmā:

✅ Nav jākārto sarežģīta PVN uzskaite,

✅ Nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam vairākās ES valstīs,

✅ Mazāks administratīvais slogs,

✅ Vienkāršota pārrobežu darījumu kārtība ar īpašu “EX” numuru.

Pamatojums:

Tas izriet no ES Padomes Direktīvas 2006/112/EK par PVN sistēmu, kuras ietvaros dalībvalstis drīkst piešķirt īpašu režīmu mazajiem uzņēmumiem.

Brīvprātīga izslēgšanās no PVN reģistra nav iespējama

Ja uzņēmējs ir reģistrēts kā PVN maksātājs, viņš nevar brīvprātīgi atteikties no šī statusa, pat ja apgrozījums nākamajā gadā nesasniedz slieksni.

e-rēķina paraksts

Vai elektroniski nosūtītam rēķinam ir jābūt parakstītam?

Vai ir jāparaksta elektroniski nosūtīti rēķini? Vai strukturētajiem e-rēķiniem nepieciešams drošs elektronisks paraksts? Ko nozīmē strukturēts e-rēķins\/

Obligātie rekvizīti rēķinā

Saskaņā ar Grāmatvedības likuma (GL) 11.panta 5.daļu rēķinā jāiekļauj šāda informācija:

    • dokumenta veida nosaukums;
    • dokumenta datums;
    • dokumenta numurs;
    • ziņas par dokumenta autoru – uzņēmumu, kas ir saimnieciskā darījuma dalībnieks un savā vārdā izdod dokumentu (juridiskai personai: nosaukums, reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam: vārds un uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);
    • ziņas par darījuma partneri – juridiskai personai: nosaukums, reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam: vārds un uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; ja darījuma partneris ir fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, — vārds un uzvārds, bet personas kodu norāda pēc šīs personas pieprasījuma vai ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem;
    • saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos cita informācija par saimniecisko darījumu (daudzums, mērvienība, u.tml.);
    • atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem – arī citi normatīvajos aktos noteiktie obligātie rekvizīti;
    • par attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgās personas paraksts.

Parasti rēķinam jābūt parakstītam, tomēr GL 11.panta 7.daļa paredz izņēmumus, kad paraksts nav nepieciešams, nosakot, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī tādu dokumentu, kas nesatur rekvizītu “paraksts”, bet satur citus 11.panta 5.daļā noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu, ja:

    • ja rēķins tiek izsniegts darījuma partnerim preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai – citam uzņēmumam vai fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību un darījumu pamato cits dokuments, kam ir juridisks spēks (piemēram, līgums, vienošanās, u.tml.);
    • ja rēķins izsniegts fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību, un darījumu pamato uzņēmuma vienošanās ar minēto fizisko personu;
    • GL 11.panta 8.daļa nosaka, ka rēķinā var nebūt rekvizīta “paraksts”, ja darījuma esamību apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) persona, kas ir atbildīga par darījuma veikšanu un informācijas pareizību, tostarp dokumentu, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — preces vai pakalpojuma pieņemšanai, rēķins, kas izsniegts samaksāšanai, kases čeks.

Tātad rēķinu var neparakstīt, ja darījuma partneri par to vienojušies. Vienoties var gan ar e-pasta starpniecību, gan līgumā, kurā tiek atrunāts, kad, kādā formātā un uz kuru e-pasta adresi tiek nosūtīts rēķins.

Nodokļa rēķina noformēšana

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 125.pants nosaka, ka nodokļa rēķinā jāiekļauj šāda informācija:

    • rēķina izrakstīšanas datums;
    • rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas to unikāli identificē;
    • preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja un preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai saņēmējam — vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai saņēmējam — deklarētā dzīvesvieta), PVN numurs vai citas dalībvalsts PVN maksātāju numurs (ja darījuma partnerim tāds ir);
    • preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums, ja tas atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma, vai datums, kad saņemta atlīdzība avansā, ja šis datums ir zināms un atšķiras no nodokļa rēķina izrakstīšanas datuma;
    • preces vai pakalpojuma nosaukums, daudzums un mērvienība;
    • preces vai pakalpojuma cena (vienas vienības vērtība bez PVN);
    • piemērotās atlaides, ja tās nav atskaitītas no vienas vienības vērtības;
    • piemērotā PVN likme;
    • aprēķinātā PVN summa;
    • darījuma kopsumma bez PVN (summa, kurai piemēro nodokli vai atbrīvojumu no nodokļa);
    • rēķinā var būt norādes un atsauces, kas pamato darījuma summu, nodokļa aprēķinu u.c., piemēram, ja  piemērota nodokļa 0 procentu likme vai ir piemērojams atbrīvojums no nodokļa, vai, ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs (norāde “nodokļa apgrieztā maksāšana”), u.c. darījumu veidi, kas norādīti šī panta pirmajā daļā 14.-23.punktā.

PVN likums nepieprasa parakstu kā obligātu PVN rēķina rekvizītu. Eiropas Savienības PVN direktīva (direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu) nosaka, ka dalībvalstis neprasa rēķinu parakstīšanu (229.pants). Tātad, ja izpildās GL iekļautie izņēmumi, un paraksts nav nepieciešams, tad tas nav nepieciešams arī PVN rēķinā.

Rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt un izsniegt reģistrēts nodokļa maksātājs un tikai tad, ja šā nodokļa rēķina saņēmējs atzīst šādu nodokļa rēķina formu. Turklāt PVN likuma 132.panta 2.daļa nosaka, ka “Elektroniska nodokļa rēķina elektroniskās formas autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja nodokļa rēķinam ir drošs elektroniskais paraksts Elektronisko dokumentu likuma izpratnē vai ja nodokļa rēķins ir nosūtīts, izmantojot elektronisko datu apmaiņu vai citu veidu, ko izvēlējies pats nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 125.panta ceturtās daļas nosacījumiem.”.

Vienkāršākais ceļš kā nodrošināt nodokļu rēķinu autentiskumu ir e-rēķins. Kā minēts iepriekš un kā to nosaka PVN likuma 132.panta 1.daļa, šajā gadījumā rēķina izsniedzējam jāsaskaņo rēķina formāts ar rēķina saņēmēju, lai tas atzītu šādu nodokļa rēķina formu.

Kas ir E-rēķins?

Saskaņā ar GL 1.pantu strukturēts elektroniskais rēķins (e-rēķins) ir rēķins, kas sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, ļaujot to elektroniski apstrādāt, un atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajam elektroniskā rēķina standartam. Par e-rēķinu uzskatāms dokuments, kas ir sagatavots mašīnlasāmā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt. Viens no visbiežāk izmantotajiem e-rēķinu formātiem ir XML (Extensible Markup Language).

Plānojas, ka nākotnē e-rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši Eiropas elektronisko dokumentu un e-rēķinu tīklam (PEPPOL), kas vienotā standartā ļaus nosūtīt un saņemt e-rēķinus. PEPPOL– ir starp Eiropas Savienības dalībvalsts organizētais tīkls, kas nodrošina elektronisko strukturēto dokumentu, jo īpaši e-rēķinu, apmaiņu starp uzņēmumiem un valsts iestādēm dažādās valstīs.

Ja PVN e-rēķins sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, tas nodrošina autentiskumu un nemainīgu saturu, tāpēc papildus rekvizīts “paraksts” nav nepieciešams.

Visas atbildes pie sava grāmatveža

Visus jautājumus par elektroniskiem rēķiniem, par grāmatvedību saistībā ar rēķiniem, varat atrisināt saņemot licencēta un pieredzējuša grāmatveža pakalpojumus. Kādi ir ieguvumi sadarbojoties ar ārpakalpojuma grāmatvedi? Ja vēlaties saņemt konsultāciju par pakalpojumu, varat pieteikties konsultācijai pa telefonu 28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

Ar licenci un pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties https://www.ilgak.lv/lv/kontakti/ . Pakalpojumu cenrādis pieejams šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

 

Saimnieciskās darbības struktūrvienība

Struktūrvienība – kas tas ir un kā ir jāreģistrē

Viena no biežāk sastopamajām situācijām, kad nodokļu maksātājam ir jāreģistrē VID(ā) struktūrvienība, ir internetveikala atvēršana. Šī ir saimnieciskā darbība, kas tiek organizēta tīmekļvietnē, mobilajā aplikācijā vai interneta platformā un tā ir jāreģistrē kā struktūrvienība. Tas ir jādara nodokļu maksātājiem – gan uzņēmumam, gan pašnodarbinātajam, kam likums nosaka pienākumu norādīt arī saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja tā ir ārpus nodokļu maksātāja juridiskās adreses, tostarp tiešsaistes platformā. Katra no tām ir jāreģistrē kā struktūrvienība.

Kas ir struktūrvienība?

Struktūrvienība ir definēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 24. punktā:

struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi;

Ko tas nozīmē un kad ir jāveic struktūrvienības reģistrēšana?  Pirmais apstāklis, kas to nosaka, ir atšķirīga juridiskā adrese un faktiskā saimnieciskās darbības vieta. Tostarp par struktūrvienību uzskata arī tīmekļvietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu vai norēķinu sistēma vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kā rezultātā tiek gūti ieņēmumi.

Spēkā esošie nodokļu jomu regulējošie normatīvie akti nosaka pienākumu reģistrēt struktūrvienību saimnieciskās darbības veicējiem – komersantiem, kas ierakstīti komercreģistrā, t. sk. individuālajiem komersantiem, citām juridiskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Kā un kur jāreģistrē struktūrvienība?

Kārtība, kādā jāreģistrē struktūrvienība, noteikta Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”Iesniegums struktūrvienības reģistrācijai ir MK noteikumu Nr. 537 3. pielikums (Struktūrvienības reģistrācijas veidlapa).

Reģistrācijas iesniegumu visērtāk iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties nepieciešamo dokumentu, un pievienot aizpildīto pielikumu, kas atrodas EDS sadaļā “Reģistri”. Iesniegumu var sūtīt arī pa pastu.

EDS jāizvēlas pieteikums struktūrvienības reģistrācijai, un tad sistēma piedāvā izvēlēties struktūrvienību no četriem iespējamajiem veidiem:

  • saimnieciskās darbības vieta;
  • tīmekļvietne vai mobilā aplikācija;
  • izbraukuma pakalpojums;
  • struktūrvienība ārvalstī.

Struktūrvienībai tiek piešķirts 11 zīmju reģistrācijas kods, kas sākas ar skaitli 9.

Struktūrvienības veids: Saimnieciskās darbības vieta

Saimnieciskās darbības vieta ir saimnieciskā vienība ārpus juridiskās vai deklarētās adreses – ēka, tās daļa vai inženierbūve, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība.

Iesniegumā jānorāda šīs vietas nosaukums, ko izvēlas nodokļu maksātājs, kurš reģistrē struktūrvienību, un adrese. Jānorāda arī attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana, ka šajā vietā tiks reģistrēta saimnieciskā vienība, kā arī nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums. Pievērsiet uzmanību – kadastra apzīmējums, nevis kadastra numurs.

Ja Valsts adrešu reģistrā zemesgabalam nav piešķirta adrese, EDS to nevar reģistrēt, izmantojot standarta formu, bet iesniegums jāiesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

Lauksaimniecībā vai mežizstrādē izmantojamā zeme nav jāreģistrē kā struktūrvienība. Tomēr, ja uz zemes atrodas nošķirtas saimnieciskās vienības tādas kā kokzāģētava vai koklaukums, siltumnīca, dārzeņu noliktava, tās jāreģistrē kā struktūrvienības. Kā struktūrvienība nav jāreģistrē arī nekustamais īpašums, kas tiek iznomāts.

Struktūrvienības veids: tīmekļvietne vai mobilā aplikācija (saimnieciskā darbība internetā)

Ja saimnieciskā darbība notiek tīmekļvietnē, mobilajā aplikācijā vai interneta platformā, tā ir jāreģistrē kā struktūrvienība, tostarp šādos gadījumos:

  • preci vai pakalpojumu pārdod vai ir iespēja preci vai pakalpojumu rezervēt mājaslapā, internetveikalā vai interneta platformās, kuras pieder kādam citam, piemēram, eBay, 220.lv, Facebook, etsy.com, Instagram u. c.;
  • par preci vai pakalpojumu var samaksāt mājaslapā, mobilajā lietotnē vai interneta platformā;
  • mājaslapā vai mobilajā aplikācijā izvieto banerus vai linkus, par ko tiek saņemta maksa;
  • sniedz lauku tūrisma pakalpojumus, izmitināšanas pakalpojumus, piemēram, booking.com.

Jāreģistrē pilns tirdzniecības vietas profils. Jānokopē sava profila interneta adrese, neizmantojot meklēšanas rīkus internetā, bet pilnvērtīgi ieejot savā profilā.

Īsi sakot, ja pircējs tiešsaistē

  • var pasūtīt preci vai pakalpojumu;
  • var apmaksāt preci vai pakalpojumu,

tad šī vietne ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība.

Ja tīmekļvietne tiek izveidota informatīvam nolūkam, kur nav iespējams ne pasūtīt, ne samaksāt, tā nav jāreģistrē kā struktūrvienība.

Struktūrvienības veids: izbraukuma pakalpojums

Ja saimnieciskās darbības vieta nav pastāvīga, bet preču un pakalpojumu tirdzniecība ārpus pastāvīgās darbības vietas notiek vairākās vietās, tās ir jāreģistrē kā struktūrvienības ar nosaukumu “Izbraukuma pakalpojums”.

Piemēram, ja nodokļu maksātājs nodarbojas ar

  • mežizstrādi;
  • individuālo pakalpojumu sniegšanu pie klienta, piemēram, sniedz stilista, pasākumu vadīšanas pakalpojumus, siena novākšanu, zemes apstrādi u.tml.;
  • ielu tirdzniecību, sezonas tirdzniecību tirgos, gadatirgos (ja tirdzniecība nenotiek vienā pastāvīgā vietā);
  • mobilo ēdināšanu, ēdienu vai citu preču piegādi, piemēram, ēdināšana publiskos pasākumos, u. tml.

Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja darbības notiek teritoriāli atšķirīgās vietās, dažādās adresēs, piemēram, šodien vienā pilsētā, rīt citā, parīt citā valstī.

Tātad, ja tirdzniecību veic dažādās vietās, ir jāreģistrē struktūrvienība ar nosaukumu “Izbraukuma pakalpojums”, savukārt, ja nomā konkrētu vietu, piemēram, tirgū, uz noteiktu laiku, kas ir ilgāks par 10 dienām, jāreģistrē struktūrvienība “Saimnieciskās darbības vieta”. Taču struktūrvienība “Saimnieciskās darbības vieta” nav jāreģistrē, ja darbības vietā plānots veikt vienreizēju pasākumu periodā, kas ir īsāks par 10 dienām. Tomēr, ja šādi pasākumi tiek veikti atkārtoti, pastāvīgi vai periodiski, tas nav vienreizējs pasākums, un tad jāreģistrē “Izbraukuma pakalpojums”.

Struktūrvienības veids: Struktūrvienība ārvalstī

Ja saimnieciskā darbība notiek ārpus juridiskās vai deklarētās adreses, proti, tā ir ēka, tās daļa vai inženierbūve, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība ārpus Latvijas, – to reģistrē kā struktūrvienību ārvalstī.

Struktūrvienības reģistrācija un izslēgšana

Struktūrvienību reģistrē 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības izveidošanu. Savukārt, ja struktūrvienība ir jāslēdz, tas jāizdara 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības darbības izbeigšanu. Slēdzot saimniecisko darbību vai likvidējot uzņēmumu, struktūrvienība tiek slēgta automātiski.

Struktūrvienību reģistrs

Struktūrvienības reģistrācijas pieteikumu VID izskata triju dienu laikā un ievieto publiskojamo datu bāzē. Nav noteikts reģistrēto struktūrvienību skaits vai tā ierobežojums vienam nodokļu maksātājam.

Informācija par reģistrētajām struktūrvienībām pieejama VID tīmekļvietnē. To nosaka MK noteikumi Nr. 537. Tā vienlaikus ir arī informācija nodokļu maksātājam, jo atsevišķi par katru lēmumu tā netiek sniegta.

Lai pārliecinātos par konkrētā nodokļu maksātāja struktūrvienībām, publiskojamo datu bāzē, nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrā, ir jāievada konkrētā nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, un tad parādās informācija par šī nodokļu maksātāja reģistrētajām struktūrvienībām ar kodu, adresi. Informācija tiek atspoguļota arī par tām struktūrvienībām, kas ir bijušas reģistrētas un ir izslēgtas.

Personām, kurām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir piešķīrusi personas kodu, piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods ir identisks personas kodam.

Ja reģistrētā struktūrvienībā saimnieciskā darbība tiek pārtraukta, tā ir jāslēdz, iesniedzot VID pieteikumu par konkrētās struktūrvienības slēgšanu. Ieteicams to darīt, izmantojot VID EDS. Kā lietot EDS sadaļu Reģistri-Struktūrvienības var apskatīt šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/media/1354/download?attachment .

Ja fiziskā persona vēlas reģistrēt VID saimniecisko darbību, lai uzsāktu saimniecisko darbību, piemēram, pārdodot preces internetā, sākumā ir jāreģistrē saimnieciskā darbība. Tikai pēc tam, kad tas ir paveikts, jāreģistrē struktūrvienība, iesniedzot attiecīgu pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

 

Ja nepieciešama palīdzība struktūrvienības reģistrēšanā vai citos ar grāmatvedību vai nodokļiem saistītos jautājumos, varat pieteikties maksas konsultācijai pa telefonu 28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

licencēta grāmatvedības ārpakalpojuma priekšrocības

Kādas ir licencēta grāmatvedības ārpakalpojuma priekšrocības

Grāmatvedības ārpakalpojumu izvēle ir atkarīga no konkrētām uzņēmuma vai privātpersonas vajadzībām un situācijas. Pirms izlemt vai izmantot ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, vēlams izvērtēt vajadzības un saņemt konsultāciju par sagaidāmā pakalpojuma apjomu, vai tas apmierinās konkrētas vajadzības.

Ieguvumi no ārpakalpojuma grāmatvedības

Grāmatvedības ārpakalpojums uzņēmumiem un organizācijām nodrošina virkni ar priekšrocībām, te dažas no tām:

  1. Ekonomija un efektivitāte. Grāmatvedības ārpakalpojumi ļauj uzņēmumiem izvairīties no nepieciešamības nodrošināt iekšējo grāmatvedības departamentu. Tas var būt ievērojami izdevīgāk, jo jums nav jāsedz darbinieku algas, apmācība un cita administratīvās izmaksas.
  2. Eksperīze un profesionālisms. Grāmatvedības uzņēmumi specializējas grāmatvedībā un finanšu jomā, līdz ar to jūs saņemat piekļuvi augsti kvalificētiem grāmatvežiem un finanšu speciālistiem, kuri ir labi informēti par aktuālajiem likumiem un regulējumu.
  3. Laika ietaupījums. Uzņēmējdarbības vadītājiem un īpašniekiem ir ierasti daudz pienākumu, un grāmatvedība var aizņemt daudz laika un enerģijas. Izmantojot ārpakalpojumus, jūs varat koncentrēties uz uzņēmējdarbības pamata darbībām, atstājot finanšu pusi ekspertiem.
  4. Mazāk administratīvo slogu. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs parasti nodrošina visus nepieciešamos instrumentus un programmatūru grāmatvedības darbam, tāpēc jums nav jāuztraucas par tehniskajiem aspektiem vai datu saglabāšanu.
  5. Pielāgojamība. Ārpakalpojumu sniedzējs spēj pielāgoties jūsu uzņēmuma izmēram un mainīgajām vajadzībām. Tas nozīmē, ka, mainoties uzņēmuma apjomiem, jūs varat viegli pielāgot grāmatvedības pakalpojumu apjomu.
  6. Mazāk risku. Finanšu un nodokļu noteikumu neievērošana var radīt lielu risku uzņēmuma reputācijai un likumdošanas pārkāpumiem. Grāmatvedības profesionāļi nodrošina, ka jūsu finanšu dati un nodokļu deklarācijas ir pareizi un laikā iesniegti, samazinot tiesiskos un finanšu riskus.
  7. Pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Grāmatvedības uzņēmumi parasti seko jaunākajām tehnoloģiskajām tendencēm un piedāvā modernas risinājumu platformas, piemēram, tiešsaistes grāmatvedības programmas un mobilo aplikācijas, kas var uzlabot darbību efektivitāti.
  8. Nodokļu optimizācija. Grāmatvedības profesionāļi ir labi pārzinātāji nodokļu likumdošanā un spēj ieteikt legālas stratēģijas nodokļu samazināšanai vai optimizācijai, ievērojot valstī spēkā esošos nodokļu noteikumus.

Ārpakalpojuma grāmatvežiem jābūt licencētiem

No 2023. gada 1. jūlija stājas spēkā prasība ārpakalpojuma grāmatvežiem saņemt licences. Šīs prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kuras grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.

Mūsu grāmatvedības pakalpojumi ir licencēti un apdrošināti. Ja vēlaties saņemt konsultāciju par sniegto pakalpojumu apjomu  varat pieteikties konsultācijai pa telefonu 28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā. Ar licenci un pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties https://www.ilgak.lv/lv/kontakti/ . Pakalpojumu cenrādis pieejams šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

Pieteikties konsultācijai