Archives

Home Informācija Pašnodarbinātajiem
licencēta grāmatvedības ārpakalpojuma priekšrocības

Kādas ir licencēta grāmatvedības ārpakalpojuma priekšrocības

Grāmatvedības ārpakalpojumu izvēle ir atkarīga no konkrētām uzņēmuma vai privātpersonas vajadzībām un situācijas. Pirms izlemt vai izmantot ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, vēlams izvērtēt vajadzības un saņemt konsultāciju par sagaidāmā pakalpojuma apjomu, vai tas apmierinās konkrētas vajadzības.

Ieguvumi no ārpakalpojuma grāmatvedības

Grāmatvedības ārpakalpojums uzņēmumiem un organizācijām nodrošina virkni ar priekšrocībām, te dažas no tām:

  1. Ekonomija un efektivitāte. Grāmatvedības ārpakalpojumi ļauj uzņēmumiem izvairīties no nepieciešamības nodrošināt iekšējo grāmatvedības departamentu. Tas var būt ievērojami izdevīgāk, jo jums nav jāsedz darbinieku algas, apmācība un cita administratīvās izmaksas.
  2. Eksperīze un profesionālisms. Grāmatvedības uzņēmumi specializējas grāmatvedībā un finanšu jomā, līdz ar to jūs saņemat piekļuvi augsti kvalificētiem grāmatvežiem un finanšu speciālistiem, kuri ir labi informēti par aktuālajiem likumiem un regulējumu.
  3. Laika ietaupījums. Uzņēmējdarbības vadītājiem un īpašniekiem ir ierasti daudz pienākumu, un grāmatvedība var aizņemt daudz laika un enerģijas. Izmantojot ārpakalpojumus, jūs varat koncentrēties uz uzņēmējdarbības pamata darbībām, atstājot finanšu pusi ekspertiem.
  4. Mazāk administratīvo slogu. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs parasti nodrošina visus nepieciešamos instrumentus un programmatūru grāmatvedības darbam, tāpēc jums nav jāuztraucas par tehniskajiem aspektiem vai datu saglabāšanu.
  5. Pielāgojamība. Ārpakalpojumu sniedzējs spēj pielāgoties jūsu uzņēmuma izmēram un mainīgajām vajadzībām. Tas nozīmē, ka, mainoties uzņēmuma apjomiem, jūs varat viegli pielāgot grāmatvedības pakalpojumu apjomu.
  6. Mazāk risku. Finanšu un nodokļu noteikumu neievērošana var radīt lielu risku uzņēmuma reputācijai un likumdošanas pārkāpumiem. Grāmatvedības profesionāļi nodrošina, ka jūsu finanšu dati un nodokļu deklarācijas ir pareizi un laikā iesniegti, samazinot tiesiskos un finanšu riskus.
  7. Pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Grāmatvedības uzņēmumi parasti seko jaunākajām tehnoloģiskajām tendencēm un piedāvā modernas risinājumu platformas, piemēram, tiešsaistes grāmatvedības programmas un mobilo aplikācijas, kas var uzlabot darbību efektivitāti.
  8. Nodokļu optimizācija. Grāmatvedības profesionāļi ir labi pārzinātāji nodokļu likumdošanā un spēj ieteikt legālas stratēģijas nodokļu samazināšanai vai optimizācijai, ievērojot valstī spēkā esošos nodokļu noteikumus.

Ārpakalpojuma grāmatvežiem jābūt licencētiem

No 2023. gada 1. jūlija stājas spēkā prasība ārpakalpojuma grāmatvežiem saņemt licences. Šīs prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kuras grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.

Mūsu grāmatvedības pakalpojumi ir licencēti un apdrošināti. Ja vēlaties saņemt konsultāciju par sniegto pakalpojumu apjomu  varat pieteikties konsultācijai pa telefonu 28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā. Ar licenci un pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties https://www.ilgak.lv/lv/kontakti/ . Pakalpojumu cenrādis pieejams šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

Saimnieciskās darbības veicējiem atcelts IIN avansa maksājums

Saimnieciskās darbības veicējiem turpmāk nebūs jāsamaksā IIN avansa maksājums, bet visa nodokļa summa jāsamaksā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

Saimnieciskās darbības veicējiem vairs nebūs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības. Likuma jaunā norma tiek piemērota jau no 2023.gada 1.janvāra. Iepriekš, Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko satricinājumu pārvarēšanai, IIN avansa maksājums uz laiku bija atcelts. Turpmāk, tāpat kā tas bija šajā pagaidu periodā, visa nodokļa summa būs jāsamaksā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. To nosaka grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājas spēkā 2023.gada 25.martā.

Avansa maksājums turpmāk nebūs jāveic. Tas dos iespēju saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem – maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, tos ieguldot savā saimnieciskajā darbībā.

Saskaņā ar likumā iepriekš noteikto pienākumu un avansa maksājuma termiņiem pirmais nodokļa avansa maksājums par taksācijas gadu bija jāveic līdz 23. martam. Ja nodokļa maksātājs jau veicis pirmo avansa maksājumu par 2023. gadu, to var atstāt kā nodokļa pārmaksu, un tas automātiski tiks izmantots nākamo nodokļu maksājumu segšanai. Ja tomēr būs vēlme to saņemt atpakaļ, tad jau pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs jāiesniedz iesniegums brīvā formātā.

Pastāv iespēja, ka maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu, jo gūtie ienākumi jau, iespējams, ir iztērēti un nodokļu maksātāja rīcībā nebūs pietiekami daudz līdzekļu IIN samaksai. Tādējādi, ja IIN maksātājs uzskatīs par lietderīgu veikt IIN nodokļa maksājumus no saimnieciskās darbības, negaidot gada deklarācijas iesniegšanu, tas varēs veikt maksājumus vienotajā nodokļu kontā jau taksācijas gada laikā.

2022.gada izmaiņas sociālajā jomā

Izmaiņas sociālajā jomā no 2022. gada

Īsumā par izmaiņām sociālajā jomā, kuras tiks īstenotas 2022. gadā. Dažas izmaiņas stāsies spēkā nevis no 2022. gada 1. janvāra, bet citos gada datumos.

Slimības lapas apmaksa

No 2022. gada 1. aprīļa, lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku, kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka, no 2022. gada 1. aprīļa, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (līdz šim – no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs no saviem līdzekļiem apmaksās slimības naudu par laiku, kas nav ilgāks par 9 kalendāra dienām, līdz šim maksāja par 10 kalendāra dienām.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) objekta maksimālais apmērs turpmākajiem trim gadiem – 2022., 2023. un 2024. gadam – ir 78 100 eiro gadā.

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu:

  • līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni – līdz 17. aprīlim utt.);
  • līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu;
  • 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs).

Ja pašnodarbinātais nebūs iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, tad VSAA viņam aprēķinās minimālās obligātās iemaksas un paziņos par tām VID.

Pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai autoratlīdzības saņēmējs 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai varēs maksāt vienreiz gadā, nevis katru ceturksni kā pārējie pašnodarbinātie. Līdz ar to VSAA šiem pašnodarbinātajiem minimālo obligāto iemaksu aprēķinu veiks reizi gadā, nevis par ceturkšņiem.

VSAA neaprēķinās minimālās obligātās iemaksas:

  • par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir noteicis ārkārtējo situāciju (2021. gada oktobris, novembris, decembris un 2022. gada janvāris);
  • par tām kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas.

2022. gadā pašnodarbinātie VSAOI veic līdzšinējā kārtībā:

  • ja ienākumi mēnesī nesasniedz 500 eiro, reizi ceturksnī veic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • ja ienākumi mēnesī sasniedz un pārsniedz 500 eiro, veic VSAOI vismaz no 500 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu – 10% pensiju apdrošināšanai.

No 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem.

No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.

VSAOI maksimālais apmērs

Turpinās minimālo iemaksu piemērošana pašnodarbinātajiem

  • Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai aprēķina par gadu un līdz nākamā gada 17. janvārim iesniedz ziņojumu par obligātajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestā. VSAOI veic līdz nākamā gada 23. janvārim.
  • Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, reizi ceturksnī būs jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma. Savukārt pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, vismaz no minimālās mēnešalgas veic VSAOI vispārējā kārtībā un papildus no iepriekš minētā objekta un faktisko ienākumu starpības būs jāveic 10 procentu iemaksas pensiju apdrošināšanai.
  • Ja pašnodarbinātajam VSAOI par kalendāra gadu būs veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, pašnodarbinātajam būs jāveic minimālās VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 procentu apmērā no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs — no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.
  • Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, viņam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. Pašnodarbinātais līdz 17. janvārim Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam aprēķinās minimālās VSAOI. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, viņš VSAOI veic no faktiskā ienākuma.

Pašnodarbinātajam ir pienākums katru gadu līdz 23. jūnijam veikt minimālās VSAOI par iepriekšējo kalendāra gadu.

Līdz 2022. gada 1. februārim pašnodarbinātajam ir tiesības precizēt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma no intelektuālā īpašuma par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim.

Pieprasījumu valsts pensijas pārrēķināšanai saistībā ar apdrošināšanas iemaksu papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) persona varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.

Pensionēšanās vecums 2022. gadā

Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuri sasnieguši 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Neapliekamais minimums pensionāram

Pensionāra ienākuma neapliekamais minimums 2022. gadā tiks palielināts: no 1. janvāra līdz 30. jūnijam tas būs līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (2021. gadā tas ir 330 eiro mēnesī). Savukārt no 2022. gada 1. jūlija pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 3 000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.

Invaliditātes pensija

Mainīta vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (Vi) aprēķināšanas kārtība invaliditātes pensijas noteikšanai. Piešķirot invaliditātes pensiju no 2022. gada 1. janvāra:

  • aprēķina vidējo algu no personai izdevīgākā jebkura nepārtraukta 36 mēnešu perioda pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas.

Ja personai apdrošināšanas iemaksu alga reģistrēta mazāk kā 36 mēnešos:

  • no vidējās algas aprēķina izslēdz pilnos mēnešus, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, jo persona ir bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai saņēmusi slimības pabalstu, dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, slimības palīdzības pabalstu, bezdarbnieka palīdzības pabalstu, jaunā speciālista pabalstu vai atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai;
  • mēnešos, kuros nav reģistrēta apdrošināšanas iemaksu alga, izņemot tos pilnos mēnešus, kuros bijuši iepriekš minētie periodi, iemaksu algu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā tiek piešķirta pensija).

Pensiju 2. līmenis

No 2022. gada 1. janvāra tiek mainīts princips jauno pensiju 2. līmeņa dalībnieku sadalei pa ieguldījumu plāniem, ja jaunais dalībnieks pats nav izvēlējies ieguldījumu plānu. VSAA viņu iekļaus vienā no ieguldījumu plāniem “Aktīvie 50%”, lai dalība pensiju 2. līmenī būtu dalībnieka vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā.

2022.gadā sākas ģimenes valsts pabalsta reforma

  • 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma, mainot ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus, vienlaikus atsakoties no atsevišķas piemaksas par divu vai vairāku bērnu audzināšanas izmaksām. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
  • Palielināsies aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai paredzētais pabalsts. Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu nesamazinās par ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru.
  • Valsts apmaksās ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sniegtās sociālā darbinieka konsultācijas adoptētājiem un aizbildņiem.
  • Latvijas Goda ģimenes apliecību iegūs arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tādējādi šīm personām sabiedriskajā transportā pienāksies braukšanas maksas atvieglojumi, kā arī citas priekšrocības un atlaides, kuras paredzētas Latvijas Goda ģimenes apliecību īpašniekiem.

Pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai

No 2022. gada 1. janvāra pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru VSAA vairs nesamazinās par apgādnieka zaudējuma pensijas, apdrošināšanas atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta apmēru, bet tikai par aizbilstamajam bērnam piešķirtajiem uzturlīdzekļiem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Šī noteikuma piemērošanai noteikts pārejas periods līdz 2022. gada 1. martam:

  • par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu piešķir un izmaksā tādā apmērā un kārtībā, kādu to noteica normatīvais regulējums līdz 2021. gada 31. decembrim;
  • par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim pabalstu pārrēķina, izmaksājamo pabalstu nesamazinot par piešķirtā pakalpojuma apgādnieka zaudējuma gadījumā un ģimenes valsts pabalsta summu, un līdz 2022. gada 31. martam nodrošina pārrēķinātā pabalsta starpības izmaksu.

Mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem

Gada laikā tiks nodrošināta mērķdotācija sociālajiem darbiniekiem, kas paredzēta atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” piešķirtajai apropriācijai sociālo darbinieku piemaksām pašvaldību sociālajos dienestos, tai skaitā struktūrvienībās un pašvaldību izveidotās iestādēs, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

Covid-19 atbalsta pasākumi

Līdz 2022. gada 31. martam vakcinēšanas veicināšanai pret Covid-19 tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri līdz 2021. gada beigām sasnieguši 60 gadu vecumu un ir pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu vai arī ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.

VSAA minimālo obligāto iemaksu aprēķināšana

No 1. jūlija ir stājušās spēkā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas noteic, ka par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī. Aktuālus jautājumus par minimālo iemaksu aprēķināšanu skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Kam un kad aprēķinās minimālās iemaksas?

Minimālās iemaksas VSAA aprēķinās:

  • tiem darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro;
  • pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro un VID nav iesniegts iesniegums, ka tiks gūts mazāks ienākums.

Minimālās iemaksas netiks aprēķinātas par darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām.

Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim).

Turpmākie minimālo iemaksu aprēķinu termiņi

Par 2021. gada 4.ceturksni: līdz 2022.gada 20.martam, un līdz 2022. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2021.gada 2.pusgadu.

Par 2022. gada 1.ceturksni: līdz 2022. gada 20.jūnijam.

Par 2022.gada 2.ceturksni: līdz 2022. gada 20.septembrim.

Par 2022.gada 3.ceturksni: līdz 2022. gada 20.decembrim.

Par 2022.gada 4.ceturksni: līdz 2023. gada 20.martam, un līdz 2023. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2022.gadu.

VSAA nosūtīs VID informāciju par summu, kas katram darba devējam būs jāpiemaksā par saviem darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajam par sevi. Savukārt pēc VSAA informācijas saņemšanas VID vienas darba dienas laikā ar elektroniskās deklarēšanas sistēmas starpniecību informēs par to darba devējus un pašnodarbinātos.

Aprēķinātās minimālās iemaksas VSAA reģistrēs personas apdrošināšanas kontā atbilstoši tiem apdrošināšanas veidiem (piemēram, slimībai, bezdarbam, pensijai u. c.), kuriem tā ir pakļauta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Reģistrētās minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā apdrošināšanas pabalstu vai atlīdzības apmēru noteikšanai, piešķirot šos pakalpojumus.

Piešķirot pensiju, minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā tikai tad, ja darba devējs vai pašnodarbinātais faktiski  tās būs samaksājis.

Kad un kam neaprēķinās minimālās iemaksas?

  1. Minimālās iemaksas neaprēķinās proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās:
    • darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas;
    • darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
    • darba ņēmējs (bērna tēvs) atrodas atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu;
    • pašnodarbinātais negūst ienākumus, jo kopj bērnu vecumā līdz diviem gadiem;
    • darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns;
    • ir pārejoša darbnespēja, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, ja par šiem periodiem ir izsniegta darbnespējas lapa.
  2. Pašnodarbinātajam, kurš vienlaikus ir darba ņēmējs, neatkarīgi no ienākumu apmēra ceturksnī, jo, ja ienākumi būs mazāki, piemaksa būs jāveic darba devējam.
  3. Darba devējam par kalendārajām dienām, kurās darbinieks nav darba attiecībās ar konkrēto darba devēju.
  4. Minimālās iemaksas nebūs jāmaksā darba devējam par darbinieku vai pašnodarbinātajam par sevi, ja:
    • persona ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai viņai ir piešķirta vecuma pensija (t.sk. priekšlaicīgi);
    • persona ir ar I un II grupas invaliditāti;
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;*
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;*
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas ir atzīts par personu ar invaliditāti;*
    • persona ir vecumā līdz 24 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;
    • minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;
    • personu nodarbina darba devējs, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;**
    • persona ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un to nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;**
    • persona sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu, vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;**
    • persona ir sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa maksātāja, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka vai ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka;**
    • pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība;
    • persona ir notiesāta un tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.*

Informācija, kas nepieciešama atvieglojumu piešķiršanai, ir VSAA rīcībā vai VSAA to saņem no attiecīgajiem valsts reģistriem. Ne darba devējiem, ne pašnodarbinātajiem VSAA tas nav jāziņo.

*Ja personai algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti bērni, tad ne par šo personu, ne par viņas laulāto viņu darba devējiem vai viņiem pašiem kā pašnodarbinātajiem nav jāveic minimālās iemaksas.

**Minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;

 

Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Kas jāzina pašnodarbinātajiem?

Minimālo obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšana

Kā minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas skar pašnodarbinātos, “radošos” un darba devējus, kuri nodarbina pašnodarbinātos? Ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, obligāto iemaksu ziņojumos deklarētais kopējais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 euro, obligātās iemaksas no starpības starp 1500 euro un deklarēto obligāto iemaksu objektu (algu) no saviem līdzekļiem veic darba devējs.

Kas jāzina darba devējiem?

Ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir arī pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 euro, minimālās iemaksas no starpības starp 1500 euro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (minimālās iemaksas), kas papildus jāveic darba devējam par darba ņēmējiem, un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo to Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Vienas darba dienas laikā darba devējs saņem informāciju par aprēķinātajām minimālajām iemaksām EDS.

Darba devējam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas no saviem līdzekļiem veikt minimālās iemaksas.

Viss šis process izskatās piemēram šādi:

    1. Darbiniekam darba alga 2021. gada jūlijā – 300 EUR, augustā – 200 EUR, septembrī – 350 EUR.
    2. Līdz 2021. gada 20. decembrim VSAA aprēķina minimālās iemaksas ceturksnī.
    3. gada 21. decembrī darba devējs EDS saņem informāciju par darbiniekam aprēķinātajām minimālajām iemaksām.
    4. Darba devējs minimālās iemaksas par darba ņēmēju pārskaita vienotajā nodokļu kontā līdz 2022. gada 23. martam .

VSAA, aprēķinot minimālās iemaksas, ņem vērā:

  • ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par MK noteikto minimālo mēneša darba algu – 500 euro –, darba devējs minimālās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam. Tas nozīmē, ka, ja persona ir darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem, visi darba devēji maksā minimālās iemaksas proporcionāli personas nodarbināšanai, un tām kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs;
  • minimālo mēneša iemaksu objektu piemēro proporcionāli tām pārskata ceturkšņa kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs;
  • minimālo iemaksu objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās:
  • darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas,
  • darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā,
  • darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu,
  • darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns,
  • par pārejošu darbnespēju, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa.

Kas jāzina pašnodarbinātajiem?

Ja darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir arī pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 euro, minimālās iemaksas no starpības starp 1500 euro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Pašnodarbinātais veic minimālās iemaksas tikai tajos periodos, kad nav vienlaikus uzskatāms par darba ņēmēju likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē.

Ja pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums, ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 1500 euro ceturksnī, VSAA aprēķina minimālās iemaksas 10 % apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas minimālajā apmērā.

Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus arī darba ņēmējs, paredz, ka saimnieciskās darbības ienākums nesasniegs 1500 euro ceturksnī, viņš iesniedz EDS iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem:

1) līdz 2021. gada 15. jūlijam – par 2021. gada trešo ceturksni;

2) līdz 2021. gada 15. oktobrim – par 2021. gada ceturto ceturksni.

Iesniegumu aizpilda brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā norāda, ka konkrētā ceturkšņa mēnešos prognozētais saimnieciskās darbības ienākums nesasniegs 500 euro mēnesī vai 1500 euro ceturksnī.

Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis VID šādu iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, VID informāciju nodod VSAA, tā minimālās iemaksas neaprēķina un pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas no faktiski saņemtajiem saimnieciskās darbības ienākumiem.

Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis VID iesniegumu par nākamajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem, VSAA aprēķina minimālās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam, ja pats pašnodarbinātais nav veicis iemaksas vismaz no 1500 euro ceturksnī.

VSAA aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam, un līdz 2021. gada 20. decembrim un 2022. gada 20. martam paziņo to VID, kas nekavējoties informē pašnodarbināto EDS.

Vienas darba dienas laikā pašnodarbinātais EDS un e-pastā saņem informāciju par VSAA aprēķinātajām minimālajām iemaksām.

Pašnodarbinātajam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas EDS veikt minimālās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu.

Pašnodarbinātajam ir tiesības arī gada laikā (pēc paziņojuma saņemšanas) veikt minimālās iemaksas brīvprātīgi, ja pašnodarbinātais to vēlas.

Kas jāzina pašnodarbinātajiem ar radošās personas statusu?

Pašnodarbinātais,

  • kurš ieguvis radošās personas statusu atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12. pantam un
  • kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par divpadsmit MK noteiktajām minimālajām mēneša darba algām,

minimālo iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda Radošo personu atbalsta pasākumu programmā. Valsts kultūrkapitāla fonds minimālās iemaksas par pašnodarbināto veic valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.

Pārmaksāto minimālo iemaksu atmaksāšana

VSAA triju mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām veic minimālo iemaksu pārrēķinu, ņemot vērā minimālo iemaksu objektu gadam. Darba devējs un pašnodarbinātais par iepriekšējā gada laikā pārmaksātajām minimālajām iemaksām EDS saņems informāciju katru gadu pēc 21. marta.

Katra darba devēja pārmaksātās obligātās iemaksas VID novirza citu nodokļu parādu segšanai, ja tādi ir, vai ieskaita nākamo periodu maksājumos, vai pēc pieprasījuma atmaksā.

Lai atgūtu pārmaksātās minimālās iemaksas, darba devējiem un pašnodarbinātājiem pēc informācijas saņemšanas jāiesniedz VID iesniegums EDS sistēmā, uzrādot kredītiestādes kontu, uz kuru pēc iesnieguma izvērtēšanas un pārbaudes ir jāpārskaita pārmaksātās minimālās iemaksas. Iesniegumu var aizpildīt brīvā formā sadaļā “Sarakste ar VID”.

 

Saistošie normatīvie akti

  1. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
  2. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
  3. Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

 

aksta tapšanā izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta publiskotie materiāli.

Pieteikties konsultācijai