PVN 2025.gadā

Izmaiņas PVN maksātāju reģistrācijā 2025. gadā

Kad rodas pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā?

PVN reģistrā jāreģistrējas, ja:
🔸 tiek veikti ar PVN apliekami darījumi, ņemot vērā reģistrācijas slieksni.
PVN slieksnis 2025. gadā paliek 50 000 €, bet aprēķins mainās.

Neņemot vērā reģistrācijas slieksni, ir jāreģistrējas, ja uzņēmums:
🔸 saņem pakalpojumus no ES vai trešo valstu nodokļa maksātājiem;
🔸 sniedz pakalpojumus ES nodokļa maksātājiem.

Piemēram, tiek saņemti pakalpojumi no platformām “Amazon”, “Etsy”, “Ebay”, “Booking”, “Facebook”, “Instagram”, “Google”. Atceries! PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas pirms šo pakalpojumu saņemšanas neatkarīgi no darījumu apjoma.
!! No 2025. gada 1. jūlija regulējuma izmaiņas.

Izmaiņas PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinā

2025. gadā PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro saglabājas, bet mainās sliekšņa noteikšanas metodika. Tagad PVN reģistrācijas slieksnis tiek aprēķināts, ņemot vērā ne tikai ar PVN apliekamos darījumus, bet arī vairākus ar PVN neapliekamos darījumus, piemēram, darījumus ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus.

Tātad, līdz šim PVN reģistrācijas slieksnis (50 000 eiro) tika aprēķināts, ņemot vērā tikai darījumus, par kuriem jāmaksā PVN. No 2025. gada šajā aprēķinā tiek iekļauti arī daži darījumi, kas nav apliekami ar PVN.
Piemēram, ja ienākumi tiek gūti no nekustamā īpašuma izīrēšanas (kas nav ar PVN apliekams) un no preču pārdošanas (kas ir ar PVN apliekamas), tad abi ienākumu veidi tiek ņemti vērā, aprēķinot, vai ir sasniegts 50 000 eiro slieksnis. Tas nozīmē, ka PVN reģistrācijas pienākums var rasties ātrāk nekā iepriekš.

Sliekšņa aprēķins – kalendārais gads, nevis 12 mēneši

Ja līdz 2024. gada beigām uzņēmējs būs pārsniedzis 50 000 eiro apgrozījumu, viņam līdz 2025. gada 15. janvārim jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. Pretējā gadījumā PVN būs jāmaksā par visiem 2025. gada darījumiem jau no 1. janvāra.

Iepriekš slieksni vērtēja, skatoties uz pēdējiem 12 mēnešiem. Tagad to vērtēs pēc kalendārā gada – no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ko tas nozīmē? Katru gadu 1. janvārī ar PVN apliekamo darījumu slieksni atkal sāk skaitīt no nulles.

PVN reģistrācijas iesnieguma termiņi

Kalendāra gadā veikto darījumu
kopējā vērtība

Iesnieguma iesniegšanas termiņš

pārsniedz 50000 eiro, bet
nepārsniedz 55000 eiro

ne vēlāk kā līdz 30. novembrim

pārsniedz 55000 eiro

ne vēlāk kā līdz tā mēneša 15.
datumam, kas seko mēnesim, kurā ir pārsniegta 55000 eiro vērtība

50000 eiro pārsniedz decembrī

līdz 31. decembrim

PVN reģistrācijas atlikšana neliela sliekšņa pārsnieguma gadījumā

Ja uzņēmuma ar PVN apliekamo darījumu apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro, bet pārsniegums nepārsniedz 10% jeb 5000 eiro, uzņēmējam ir iespēja nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā uzreiz, bet veikt reģistrāciju līdz gada beigām.

Ja, piemēram, uzņēmuma apgrozījums līdz gada beigām nepārsniedz 55 000 eiro, tad PVN maksātāja statuss būs jāiegūst tikai no nākamā gada 1. janvāra, nevis uzreiz pēc sliekšņa pārsniegšanas. Šī pieeja ļauj elastīgāk plānot PVN saistības, īpaši gadījumos, kad apgrozījuma pieaugums ir neliels un īslaicīgs.

Piemēram,

  • 49 000 EUR – Apgrozījums nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni → nav jāreģistrējas.
  • 52 000 EUR – Slieksnis pārsniegts par mazāk nekā 10% → reģistrāciju var atlikt līdz gada beigām.
  • 60 000 EUR – Slieksnis pārsniegts par vairāk nekā 10% → jāreģistrējas nekavējoties.

Reģistrācijas pienākums arī tiem, kas sniedz ar PVN neapliekamus pakalpojumus

Ja uzņēmējs sniedz gan ar PVN apliekamus, gan neapliekamus pakalpojumus, un kopējais apgrozījums pārsniedz 50000 eiro, viņam jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Piemēram, ja tiek izīrēti dzīvokļi dzīvošanai (neapliekami) un telpas komercdarbībai (apliekami), abi ienākumu veidi tiek ņemti vērā sliekšņa aprēķinā.

PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro ir noteikts ar mērķi samazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kuriem nav būtiskas ar PVN apliekamas saimnieciskās darbības. Tomēr, iekļaujot noteiktus ar PVN neapliekamus darījumus, piemēram, darījumus ar nekustamo īpašumu, finanšu pakalpojumiem vai apdrošināšanu, sliekšņa aprēķinā, tiek nodrošināts, lai uzņēmums, kurš veic apjomīgus neapliekamus darījumus, vairs netiek uzskatīts par mazu uzņēmumu, pat ja tam nav ar PVN apliekamu ieņēmumu. Šāda pieeja ļauj nošķirt patiesi mazus uzņēmumus no tiem, kuri pēc būtības darbojas lielākā mērogā, bet līdz šim varēja izvairīties no PVN reģistrācijas, balstoties tikai uz apliekamo darījumu apjomu.

Kad ir tiesības nereģistrēties

Tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā ir tad, ja:
🔸 tiek pārdotas preces un sniegti pakalpojumi, nepārsniedzot reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro kalendāra gadā;
🔸 tiek iegādātas preces ES valstīs, nepārsniedzot 10 000 eiro kalendāra gadā.

Atvieglota reģistrācija un administrēšana mazajiem uzņēmējiem

No 2025. gada 1. jūlija stājas spēkā jauna, brīvprātīga kārtība, kas paredz vienkāršotu PVN reģistrāciju un administrēšanu tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuru apgrozījums kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 eiro un kuri nesniedz pakalpojumus citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem.

Mērķa grupa ir mazie uzņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus arī citās ES dalībvalstīs. Šis režīms ļaus reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā ar vienkāršotu pieteikšanos, kā arī izmantot atvieglotu deklarēšanas kārtību.

Jaunā kārtība atvieglos PVN administrēšanu tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem elektroniski sniegtus pakalpojumus no ārvalstu interneta platformām, tostarp, etsy.com, facebook.com, booking.com u.c.. Būtisks nosacījums ir, ka tie paralēli neveiks darījumus, kuru dēļ tiem būs nepieciešama obligāta reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā parastā kārtībā.

Šajā režīmā:

  • PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm no ES un trešajām valstīm, nevis no visiem ieņēmumiem.
  • Nav jāsniedz parastās PVN deklarācijas – pietiek ar vienkāršotu paziņojumu par PVN samaksu.
  • Nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu, un PVN numuru nevarēs izmantot citiem darījumiem, kas nav paredzēti šajā režīmā.
  • Reģistrācija notiek EDS sistēmā, iesniedzot strukturētu iesniegumu “Iesniegums reģistrācijai PVN īpašajā kārtībā (139.2 pants) vai izslēgšanai no tās”.

Vairāk par izmaiņām lasi VID mājaslapā 

Ko nozīmē “MVU režīms”

MVU režīms nozīmē mazo uzņēmumu īpašo kārtību PVN piemērošanā (angliski: SME VAT scheme, Small Enterprise Scheme), kas ir Eiropas Savienībā ieviests vienkāršots PVN režīms maziem uzņēmumiem.

Latvijā “MVU režīms” nozīmē atvieglotu kārtību, ko mazie uzņēmumi var izmantot:

  • lai nereģistrētos kā PVN maksātāji Latvijā vai citās ES valstīs,
  • ja gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 € (vai līdz 100 000 €, atkarībā no ES direktīvas pārņemšanas),
  • un ja nesniedz pakalpojumus citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem.

Priekšrocības MVU režīmā:

✅ Nav jākārto sarežģīta PVN uzskaite,

✅ Nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam vairākās ES valstīs,

✅ Mazāks administratīvais slogs,

✅ Vienkāršota pārrobežu darījumu kārtība ar īpašu “EX” numuru.

Pamatojums:

Tas izriet no ES Padomes Direktīvas 2006/112/EK par PVN sistēmu, kuras ietvaros dalībvalstis drīkst piešķirt īpašu režīmu mazajiem uzņēmumiem.

Brīvprātīga izslēgšanās no PVN reģistra nav iespējama

Ja uzņēmējs ir reģistrēts kā PVN maksātājs, viņš nevar brīvprātīgi atteikties no šī statusa, pat ja apgrozījums nākamajā gadā nesasniedz slieksni.

Attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Kas ir attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt IIN pārmaksu

Nodokļa maksātājs deklarācijā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus. Ģimenes locekļu attaisnotos izdevumus var deklarēt tikai par ārstniecību un izglītību. Par sevi nodokļu maksātājs kā attaisnotos izdevumus papildu ārstniecības un izglītības izdevumiem var deklarēt iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ziedojumus un dāvinājumus.

Attaisnoto izdevumu gada normā, kas ir 600 eiro, ietilpst izdevumi par ārstniecību un izglītību, ziedojumi un dāvinājumi, taču izdevumi par ārstniecību un izglītību, kas pārsniedz gada normu ir pārceļami uz nākamajiem gadiem. Attaisnoto izdevumu gada normas piemērošanā vispirms tiek ņemti vērā deklarētie ziedojumi un dāvinājumi, pēc tam atskaita attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību.

Vai var deklarēt attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem?

Ģimenes locekļi, par kuriem var piemērot attaisnotos izdevumus

  • vecāki, vecvecāki;
  • bērni, mazbērni;
  • laulātais un reģistrēts partneris (piemēro no 2024. gada 1. jūlija);
  • audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • nepilngadīgs brālis un māsa, kā arī brālis un māsa, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
  • brālis un māsa – personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (piemēro no 2020. gada 1. janvāra);
  • apgādībā esošu personu apgādājamie;
  • aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

Kuros gadījumos savai ienākumu deklarācijai var pievienot attaisnotos izglītības un ārstniecības izdevumus arī par brāli un māsu, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku? Kas apliecina, ka vecāki nav darbaspējīgi?

Nosacījums “vecāki nav darbaspējīgi” skaidrojams kopsakarā ar Invaliditātes likuma 1. panta 2. punktā noteikto par personas darbspēju zaudējumu, kuru apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdziens par invaliditātes grupas piešķiršanu ar norādi, ka persona zaudējusi spēju strādāt.

Par katru ģimenes locekli attaisnoto izdevumu norma ir 600 eiro gadā

Pašam nodokļa maksātājam un katrai atsevišķajai personai, kas tiek iekļauta deklarācijā, attaisnotajos izdevumos ietveramā izdevumu summa ir 600 eiro gadā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no minētās summas varēs saņemt IIN pārmaksu 20% apmērā (par 2025. gadu – 25,5%).

Gada ienākumu deklarācijā par nodokļa maksātāju un katru viņa ģimenes locekli aizpilda atsevišķu D4 veidlapu. Jānorāda radniecība, prasītie bērna vai cita ģimenes locekļa dati, jāpievieno attaisnojuma dokumenti, piemēram čeki, kuros ir minēts paša nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Nodokļu maksātājs var deklarēt attaisnotos izdevumus arī tad, ja maksājumus veicis bērna otrs vecāks, kas ir maksātāja laulātais. Uz kases čeka vai kvīts ir jābūt norādītam bērna vārdam, uzvārdam un personas kodam. Tomēr jāņem vērā, ka, ja vecāki nav laulāti, tad otra vecāka apmaksātos attaisnotos izdevumus par bērna izglītības un ārstniecības maksātājs nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos.

Ja gada laikā samaksātā attaisnoto izdevumu summa par ārstnieciskajiem un izglītības pakalpojumiem ir lielāka nekā 600 eiro, tad izdevumu pārsnieguma daļa tiks pārcelta uz nākamajiem trim gadiem.

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību

Gada nodokļu deklarācijā var iekļaut attaisnotos izdevumus par ārstniecības iestādē saņemtajiem ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem. Tajā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus par ārstniecību.

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par ārstniecību?

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību gan pašam nodokļu maksātājam, gan ģimenes loceklim ietver:

  • vakcinēšanos, ietverot arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi,
  • zobārstniecības pakalpojumi, ieskaitot zobu protezēšanu,
  • endoprotēžu un citu veidu ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no Nacionālā veselības dienesta (NVD) vai citu personu līdzekļiem,
  • olšūnu punkciju.

Attaisnotie izdevumi ir arī veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumi. Taču būtiski atcerēties, ka attaisnotajos izdevumos netiek ietverti izdevumi, kurus apmaksājusi apdrošināšanas sabiedrība.

Attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai izdevumus par pakalpojumiem, ko sniegusi Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta persona ar ārstniecības personas sertifikātu, kas apliecina, ka ārstniecības persona ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētajā nozarē.

Informācija par ārstniecības personām, kuras šobrīd ir tiesīgas praktizēt profesijā, to ārstniecības personu identifikatoriem un reģistrācijas termiņiem ir atrodama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē – norādē Reģistrētās ārstniecības personas.

Ko neietver attaisnotajos ārstniecības izdevumos

Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem nevar ieskaitīt izdevumus par:

  • briļļu un lēcu iegādi;
  • ārstniecisko preparātu, zāļu, vitamīnu, medicīnas ierīču un medicīnas preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā NVD;
  • paaugstināta komforta aprūpi, jo tie nav uzskatāmi par veselības aprūpes vai ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus sedz NVD.
  • attaisnotajos izdevumos nevar iekļaut izdevumus par tādu medicīnas tehnisko palīglīdzekļu un ortopēdijas preču iegādi kas nav savienoti ar cilvēka organismu.

Attaisnotie izdevumi par izglītību

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par izglītību?

Tie ir  paša un ģimenes locekļu izdevumi par:

  • augstākās izglītības, profesionālās izglītības un specialitātes (profesijas, kvalifikācijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu;
  • apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai;
  • profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu (izdevumi par jebkurām mācībām, kas paplašina fiziskās personas profesionālās zināšanas);
  • interešu izglītības programmu Izglītības likuma izpratnē, ko apgūst bērni līdz 18 gadu vecumam;
  • latviešu valodas apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir akreditēta izglītības iestāde vai ja tas ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai;
  • studiju kredītu.

Interešu izglītības sniedzējam jābūt saņemtai atbilstošai licencei. Izglītības iestāžu reģistrs ir pieejams tīmekļvietnē viis.gov.lv, savukārt ar informāciju par piešķirtajām licencēm var iepazīties pašvaldību tīmekļvietnēs vai sazinoties ar pašvaldību.

Ko nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos

Attaisnotie izdevumi par mācībām neietver papildu izdevumus, kas var rasties iegūstot izglītību, tostarp:

  • izdevumus mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem;
  • ēdināšanas izdevumus mācību laikā;
  • transporta izdevumus uz mācību vietu un atpakaļ.

Nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos tos maksājumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības vai specialitātes iegūšanu citu valstu mācību iestādēs, izņēmums ir Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādes.

Attaisnotajos izglītības izdevumos nav iekļaujama maksa par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi.

Attaisnotie izdevumi saistītie ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām

Deklarējot izdevumus par darbā vajadzīgo zināšanu paplašināšanu, kā arī amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanu un uzlabošanu, deklarācijai ir jāpievieno darba devēja izziņa, kas apliecina, ka iegūtās prasmes ir vajadzīgas amata pienākumu veikšanai. Te jāpiebilst, ka izdevumus par mācībām autoskolā arī var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus par izglītību, ja šie izdevumi ir saistīti ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām.

Iesniedzot deklarāciju, ir jāpievieno darba devēja izziņa, ka iegūtās prasmes ir nepieciešamas amata pienākumu veikšanai, ja apmācība bijusi vajadzīga darbam. Attaisnotos izdevumus apliecina kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, savukārt pakalpojuma sniedzēja rēķins satur papildu informāciju par sniegto pakalpojumu, ja tāda nav norādīta maksājuma dokumentā.

Attaisnotie izdevumi par latviešu valodas apguvi

Kopš 2024.gada attaisnoto izdevumu klāsts ir papildināts ar izdevumiem par latviešu valodas apguvi (MK noteikumi Nr. 336 “Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”). Šādi izdevumi 2024. gada deklarācijā attaisnotajos izdevumos ietverami, ja latviešu valodas apgūšana notikusi pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, kas ir akreditēta izglītības iestāde vai pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai.

Iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā

Nodokļa maksātājam ir iespējams atgūt pārmaksāto IIN par veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Šie maksājumi kopā nedrīkst kopā pārsniegt 10% no gada ienākuma, un ne vairāk kā 4000 eiro gadā.

Kur var būt veikti šie maksājumi? Maksājumi var būt veikti Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās. Sagatavojot gada ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, informācija no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām jau ir iekļauta deklarācijā, ja vien šī informācija ir VID rīcībā. Ja maksājumi ir veikti ārvalstīs, tad deklarācijai jāpievieno pensiju fonda vai apdrošināšanas sabiedrības izziņa un dokumenti, kas apliecina šos maksājumus.

Dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu prēmijas attaisnotajos izdevumos var iekļaut, ja dzīvības apdrošināšanas līgums ir noslēgts, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, un tā darbības termiņš nav īsāks par 10 gadiem. Ja šo līgumu pārtrauc un lauž pirms laika, nesasniedzot 10 gadu darbības termiņu, tad samaksātie prēmiju maksājumi nav ietverami attaisnotajos izdevumos par visiem šī līguma darbības gadiem.

Ziedojumi un dāvinājumi

Attaisnotajos izdevumos ir ietverami ziedojumi vai dāvinājumi Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss, un budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikas politiskajām partijām. Šos izdevumus norāda deklarācijas D4 pielikumā “Attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem”, pievienojot dokumentus, kas apliecina gada laikā veiktos ziedojumus vai dāvinājumus.

Izdevumu ierobežojuma pārsnieguma daļa par ziedojumiem un dāvinājumiem netiek pārcelta uz nākamajiem gadiem, kā arī attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai savus ziedojumus un dāvinājumus.

Ienākumu deklarācijas būtiskākās izmaiņas 2024. gadā

Vienkāršota gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana saimnieciskās darbības veicējiem

  • Vairs nav ierobežojuma saimnieciskās darbības izdevumiem (līdz 80% no ieņēmumiem).
  • Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks automātiski pielāgotas deklarācijā.
  • Samazināts aizpildāmo rindu skaits D veidlapā un D3/D31 pielikumos.

Saimnieciskās darbības veicējiem tika mainīta IIN aprēķināšanas kārtība, jo saimnieciskās darbības izdevumiem vairs nepiemēro 80% ierobežojumu. Līdz ar to ir veiktas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas D veidlapā, kā arī minētās deklarācijas D3 un D31 pielikumā, samazinot aizpildāmo rindu skaitu un vienkāršojot aizpildīšanas kārtību par 2023. un turpmākajiem gadiem.

Ir mainīta pašnodarbinātā VSAOI uzrādīšanas kārtība saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā. Sekojoši tam, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) notiks pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu automātiska ievadīšana gada ienākumu deklarācijas D veidlapā, savukārt gada ienākumu deklarācijas D3 un D31 pielikumā būs automātiski aprēķināts ar IIN apliekamais ienākums.

Izmiņas deklarācijā ienākumam no kapitāla pieauguma

  • Jaunas sadaļas deklarācijā par darījumiem ar virtuālo valūtu.
  • Automātisks IIN aprēķins EDS.

No 2024. gada deklarēt darījumus ar virtuālo valūtu vajadzēs atsevišķi no citiem kapitāla aktīviem un darījumiem. Turklāt zaudējumus no virtuālās valūtas varēs segt tikai ar ienākumiem no virtuālās valūtas.

Aizpildot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma vai gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, VID EDS tiks nodrošināts automātisks IIN aprēķins.

Izslēgtas normas

  • IIN avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma.
  • Vairs nav jāaizpilda rindas, kas saistītas ar 80% ierobežojumu.

No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izslēgta norma, kas saimnieciskās darbības veicējiem paredzēja maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus.

Atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam, ka ierobežojums saimnieciskās darbības izdevumiem līdz 80% no ieņēmumiem ir netaisnīgs un ir neatbilstošs Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteiktajam, likums ir mainīts, un no 2022. gada šis ierobežojums vairs nav spēkā.

Attiecīgi noteikumos par gada ienākuma deklarācijām ir izslēgta

  • X nodaļa “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma”, kā arī
  • svītrots 2. pielikums “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapa”.

 

Aizpildīt un iesniegt gada ienākumu deklarāciju VID EDS ir viegli, tomēr dažkārt rodas jautājumi kur un kā iekļaut vienu vai otru summu. Ja nepieciešama palīdzība gada ienākumu deklarācijas sagatavošanā un iesniegšanā, piesakieties uz konsultāciju pie pieredzējuša grāmatveža pa telefonu 28662328 vai e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

Ar licenci un pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties https://www.ilgak.lv/lv/kontakti/ . Pakalpojumu cenrādis pieejams šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

Viss par Gada ienākumu deklarāciju VID mājaslapā: https://www.vid.gov.lv/lv/gada-ienakumu-deklaracija

Ie3dzīvotāju ienākumu izmaiņas 2024. gadā

Algas nodoklis, MUN, autoratlīdzības, atvieglojumi 2024. gadā

No 2024. gada 1. janvāra tiek ieviestas izmaiņas, kas paredz vairākus ienākuma nodokļa atbrīvojumus darbinieku algām. Šie atvieglojumi attiecas arī uz nodarbinātajiem, kuri vienlaikus ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Turklāt tagad abiem nodokļiem – gan mikrouzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim autoratlīdzībai speciālajā režīmā būs viena likme – 25%. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuri gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, šiem ienākumiem varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošajām personām.

Vēl viena izmaiņa saistīta ar minimālās algas palielināšanu. Līdz ar minimālās algas palielināšanu mainās arī valsts sociālās apdrošināšanas minimālo obligāto iemaksu apmērs.

Mikrouzņēmumu nodoklim – viena likme

No 2024. gada 1. janvāra ir noteikta viena mikrouzņēmumu nodokļa likme – 25% apmērā neatkarīgi no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Iepriekš apgrozījuma daļai, kas pārsniedza 25 000 eiro gadā, likme bija 40%.

Lielāka minimālā alga, lielāks minimālo iemaksu objekts

No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 700 eiro tas ietekmēs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī:

  • nesasniedz 700 eiro – reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • sasniedz un pārsniedz 700 eiro – jāveic VSAOI vismaz no 700 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu: 10% pensiju apdrošināšanai.

Personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai un brīvprātīgi maksā VSAOI, iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam noteikts 8400 eiro. Tas nozīmē, ka VSAOI gadā jāmaksā vismaz no minētās summas.

Minimālās iemaksas:

  • minimālās VSAOI aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru Valsts ieņēmuma dienestā deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 2100 eiro (trim minimālajām darba algām);
  • minimālās iemaksas par gadu, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās septiņu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām. Līdz šim tas tika darīts triju mēnešu laikā.

Tas nozīmē, ka par 2023. gadu minimālās iemaksas, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās 2024. gada jūlijā, proti, līdz 2024. gada 31. jūlijam.

Pārrēķinot minimālās iemaksas par gadu, VSAA pārskatīs arī minimālās iemaksas par iepriekšējiem trim gadiem. Minimālās iemaksas tiks pārrēķinātas, ja darba devējs būs palielinājis darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas pēc minimālo obligāto iemaksu pārrēķina.

Pārrēķinu par iepriekšējiem trim gadiem VSAA pirmo reizi veiks līdz 2024. gada 31. jūlijam.

Pašnodarbinātajiem minimālās iemaksas par iepriekšējo gadu būs jāsamaksā līdz nākamā gada 23. oktobrim (iepriekš – līdz 23. jūnijam).

VSAA neaprēķinās minimālās iemaksas, ja darba devējam vai pašnodarbinātajiem par ceturksni aprēķināto vai par taksācijas gadu pārrēķināto veicamo minimālo iemaksu kopējais apmērs nepārsniegs piecus eiro. Minētais nosacījums attieksies uz sociālās apdrošināšanas periodu, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

Minimālās obligātās iemaksas neaprēķinās par apcietināto personu, kura tiek nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā, kā arī par personu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ja viņu darba samaksa mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – jauni atbrīvojumi un atvieglojumi

  1. gada 1. janvārī stāsies spēkā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi , kas paredz:
  • no aplikšanas ar algas nodokli tiek atbrīvota darba devēja segtā mācību maksa darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijās tiek iegūtas prasmes, kas nepieciešamas darba devējam;
  • ar algas nodokli neapliekamā darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšanas prēmiju summa palielināta līdz 750 eiro gadā;
  • palielināta kompensāciju summa līdz 40 eiro mēnesī, kas netiek ietverta algota darba ienākumā, par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu;
  • palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais sociāla rakstura atbrīvojumu apmērs (no 1000 vai 2000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā), kuru piemēro maksājumiem, ko sabiedriskā labuma organizācijas, reliģiskās organizācijas un arodbiedrības maksā iedzīvotājiem;
  • likumā ietvertos nosacījumus par privātajos pensiju fondos veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos un izmaksām no privātajiem pensiju fondiem varēs attiecināt arī uz Paneiropas privāto pensiju produktu plāniem (PEPP);
  • ar IIN neapliek ienākumus, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus fiziskajām personām (ārpus to saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” starpniecību;
  • līdz 2026. gadam tiek pagarināts nodokļa atbrīvojums bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas gūtajam ienākumam, kuru Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendiju vai atlīdzību.

No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, šiem ienākumiem varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Pagarināts pārejas periods īpašajam autoratlīdzības nodokļu režīmam

Līdz 2024. gada 31. decembrim tiek pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzētais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un par kuriem nodokļus (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI) nomaksā ienākuma izmaksātājs.

Vienlaikus noteikts, ka autoratlīdzībai šajā nodokļu režīmā neatkarīgi no ieņēmumu apmēra ir viena IIN likme – 25% (iepriekš ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, piemēroja 40% likmi).

Tāpat kā līdz šim, likumā ir noteikts: no šī nodokļa ieņēmumiem 80% attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā; 20% attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vēl vienu gadu autoratlīdzības saņēmējiem saglabāta iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, ja nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, kā arī likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumos noteiktais laika periods sociālajai apdrošināšanai tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim.

Saimnieciskās darbības struktūrvienība

Struktūrvienība – kas tas ir un kā ir jāreģistrē

Viena no biežāk sastopamajām situācijām, kad nodokļu maksātājam ir jāreģistrē VID(ā) struktūrvienība, ir internetveikala atvēršana. Šī ir saimnieciskā darbība, kas tiek organizēta tīmekļvietnē, mobilajā aplikācijā vai interneta platformā un tā ir jāreģistrē kā struktūrvienība. Tas ir jādara nodokļu maksātājiem – gan uzņēmumam, gan pašnodarbinātajam, kam likums nosaka pienākumu norādīt arī saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja tā ir ārpus nodokļu maksātāja juridiskās adreses, tostarp tiešsaistes platformā. Katra no tām ir jāreģistrē kā struktūrvienība.

Kas ir struktūrvienība?

Struktūrvienība ir definēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 24. punktā:

struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi;

Ko tas nozīmē un kad ir jāveic struktūrvienības reģistrēšana?  Pirmais apstāklis, kas to nosaka, ir atšķirīga juridiskā adrese un faktiskā saimnieciskās darbības vieta. Tostarp par struktūrvienību uzskata arī tīmekļvietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu vai norēķinu sistēma vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kā rezultātā tiek gūti ieņēmumi.

Spēkā esošie nodokļu jomu regulējošie normatīvie akti nosaka pienākumu reģistrēt struktūrvienību saimnieciskās darbības veicējiem – komersantiem, kas ierakstīti komercreģistrā, t. sk. individuālajiem komersantiem, citām juridiskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Kā un kur jāreģistrē struktūrvienība?

Kārtība, kādā jāreģistrē struktūrvienība, noteikta Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”Iesniegums struktūrvienības reģistrācijai ir MK noteikumu Nr. 537 3. pielikums (Struktūrvienības reģistrācijas veidlapa).

Reģistrācijas iesniegumu visērtāk iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties nepieciešamo dokumentu, un pievienot aizpildīto pielikumu, kas atrodas EDS sadaļā “Reģistri”. Iesniegumu var sūtīt arī pa pastu.

EDS jāizvēlas pieteikums struktūrvienības reģistrācijai, un tad sistēma piedāvā izvēlēties struktūrvienību no četriem iespējamajiem veidiem:

  • saimnieciskās darbības vieta;
  • tīmekļvietne vai mobilā aplikācija;
  • izbraukuma pakalpojums;
  • struktūrvienība ārvalstī.

Struktūrvienībai tiek piešķirts 11 zīmju reģistrācijas kods, kas sākas ar skaitli 9.

Struktūrvienības veids: Saimnieciskās darbības vieta

Saimnieciskās darbības vieta ir saimnieciskā vienība ārpus juridiskās vai deklarētās adreses – ēka, tās daļa vai inženierbūve, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība.

Iesniegumā jānorāda šīs vietas nosaukums, ko izvēlas nodokļu maksātājs, kurš reģistrē struktūrvienību, un adrese. Jānorāda arī attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana, ka šajā vietā tiks reģistrēta saimnieciskā vienība, kā arī nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums. Pievērsiet uzmanību – kadastra apzīmējums, nevis kadastra numurs.

Ja Valsts adrešu reģistrā zemesgabalam nav piešķirta adrese, EDS to nevar reģistrēt, izmantojot standarta formu, bet iesniegums jāiesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

Lauksaimniecībā vai mežizstrādē izmantojamā zeme nav jāreģistrē kā struktūrvienība. Tomēr, ja uz zemes atrodas nošķirtas saimnieciskās vienības tādas kā kokzāģētava vai koklaukums, siltumnīca, dārzeņu noliktava, tās jāreģistrē kā struktūrvienības. Kā struktūrvienība nav jāreģistrē arī nekustamais īpašums, kas tiek iznomāts.

Struktūrvienības veids: tīmekļvietne vai mobilā aplikācija (saimnieciskā darbība internetā)

Ja saimnieciskā darbība notiek tīmekļvietnē, mobilajā aplikācijā vai interneta platformā, tā ir jāreģistrē kā struktūrvienība, tostarp šādos gadījumos:

  • preci vai pakalpojumu pārdod vai ir iespēja preci vai pakalpojumu rezervēt mājaslapā, internetveikalā vai interneta platformās, kuras pieder kādam citam, piemēram, eBay, 220.lv, Facebooketsy.comInstagram u. c.;
  • par preci vai pakalpojumu var samaksāt mājaslapā, mobilajā lietotnē vai interneta platformā;
  • mājaslapā vai mobilajā aplikācijā izvieto banerus vai linkus, par ko tiek saņemta maksa;
  • sniedz lauku tūrisma pakalpojumus, izmitināšanas pakalpojumus, piemēram, booking.com.

Jāreģistrē pilns tirdzniecības vietas profils. Jānokopē sava profila interneta adrese, neizmantojot meklēšanas rīkus internetā, bet pilnvērtīgi ieejot savā profilā.

Īsi sakot, ja pircējs tiešsaistē

  • var pasūtīt preci vai pakalpojumu;
  • var apmaksāt preci vai pakalpojumu,

tad šī vietne ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība.

Ja tīmekļvietne tiek izveidota informatīvam nolūkam, kur nav iespējams ne pasūtīt, ne samaksāt, tā nav jāreģistrē kā struktūrvienība.

Struktūrvienības veids: izbraukuma pakalpojums

Ja saimnieciskās darbības vieta nav pastāvīga, bet preču un pakalpojumu tirdzniecība ārpus pastāvīgās darbības vietas notiek vairākās vietās, tās ir jāreģistrē kā struktūrvienības ar nosaukumu “Izbraukuma pakalpojums”.

Piemēram, ja nodokļu maksātājs nodarbojas ar

  • mežizstrādi;
  • individuālo pakalpojumu sniegšanu pie klienta, piemēram, sniedz stilista, pasākumu vadīšanas pakalpojumus, siena novākšanu, zemes apstrādi u.tml.;
  • ielu tirdzniecību, sezonas tirdzniecību tirgos, gadatirgos (ja tirdzniecība nenotiek vienā pastāvīgā vietā);
  • mobilo ēdināšanu, ēdienu vai citu preču piegādi, piemēram, ēdināšana publiskos pasākumos, u. tml.

Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja darbības notiek teritoriāli atšķirīgās vietās, dažādās adresēs, piemēram, šodien vienā pilsētā, rīt citā, parīt citā valstī.

Tātad, ja tirdzniecību veic dažādās vietās, ir jāreģistrē struktūrvienība ar nosaukumu “Izbraukuma pakalpojums”, savukārt, ja nomā konkrētu vietu, piemēram, tirgū, uz noteiktu laiku, kas ir ilgāks par 10 dienām, jāreģistrē struktūrvienība “Saimnieciskās darbības vieta”. Taču struktūrvienība “Saimnieciskās darbības vieta” nav jāreģistrē, ja darbības vietā plānots veikt vienreizēju pasākumu periodā, kas ir īsāks par 10 dienām. Tomēr, ja šādi pasākumi tiek veikti atkārtoti, pastāvīgi vai periodiski, tas nav vienreizējs pasākums, un tad jāreģistrē “Izbraukuma pakalpojums”.

Struktūrvienības veids: Struktūrvienība ārvalstī

Ja saimnieciskā darbība notiek ārpus juridiskās vai deklarētās adreses, proti, tā ir ēka, tās daļa vai inženierbūve, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība ārpus Latvijas, – to reģistrē kā struktūrvienību ārvalstī.

Struktūrvienības reģistrācija un izslēgšana

Struktūrvienību reģistrē 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības izveidošanu. Savukārt, ja struktūrvienība ir jāslēdz, tas jāizdara 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības darbības izbeigšanu. Slēdzot saimniecisko darbību vai likvidējot uzņēmumu, struktūrvienība tiek slēgta automātiski.

Struktūrvienību reģistrs

Struktūrvienības reģistrācijas pieteikumu VID izskata triju dienu laikā un ievieto publiskojamo datu bāzē. Nav noteikts reģistrēto struktūrvienību skaits vai tā ierobežojums vienam nodokļu maksātājam.

Informācija par reģistrētajām struktūrvienībām pieejama VID tīmekļvietnē. To nosaka MK noteikumi Nr. 537. Tā vienlaikus ir arī informācija nodokļu maksātājam, jo atsevišķi par katru lēmumu tā netiek sniegta.

Lai pārliecinātos par konkrētā nodokļu maksātāja struktūrvienībām, publiskojamo datu bāzē, nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrā, ir jāievada konkrētā nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, un tad parādās informācija par šī nodokļu maksātāja reģistrētajām struktūrvienībām ar kodu, adresi. Informācija tiek atspoguļota arī par tām struktūrvienībām, kas ir bijušas reģistrētas un ir izslēgtas.

Personām, kurām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir piešķīrusi personas kodu, piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods ir identisks personas kodam.

Ja reģistrētā struktūrvienībā saimnieciskā darbība tiek pārtraukta, tā ir jāslēdz, iesniedzot VID pieteikumu par konkrētās struktūrvienības slēgšanu. Ieteicams to darīt, izmantojot VID EDS. Kā lietot EDS sadaļu Reģistri-Struktūrvienības var apskatīt šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/media/1354/download?attachment .

Ja fiziskā persona vēlas reģistrēt VID saimniecisko darbību, lai uzsāktu saimniecisko darbību, piemēram, pārdodot preces internetā, sākumā ir jāreģistrē saimnieciskā darbība. Tikai pēc tam, kad tas ir paveikts, jāreģistrē struktūrvienība, iesniedzot attiecīgu pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

 

Ja nepieciešama palīdzība struktūrvienības reģistrēšanā vai citos ar grāmatvedību vai nodokļiem saistītos jautājumos, varat pieteikties maksas konsultācijai pa telefonu 28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

Pieteikties konsultācijai