VSAA minimālo obligāto iemaksu aprēķināšana

No 1. jūlija ir stājušās spēkā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas noteic, ka par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī. Aktuālus jautājumus par minimālo iemaksu aprēķināšanu skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Kam un kad aprēķinās minimālās iemaksas?

Minimālās iemaksas VSAA aprēķinās:

  • tiem darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro;
  • pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro un VID nav iesniegts iesniegums, ka tiks gūts mazāks ienākums.

Minimālās iemaksas netiks aprēķinātas par darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām.

Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim).

Turpmākie minimālo iemaksu aprēķinu termiņi

Par 2021. gada 4.ceturksni: līdz 2022.gada 20.martam, un līdz 2022. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2021.gada 2.pusgadu.

Par 2022. gada 1.ceturksni: līdz 2022. gada 20.jūnijam.

Par 2022.gada 2.ceturksni: līdz 2022. gada 20.septembrim.

Par 2022.gada 3.ceturksni: līdz 2022. gada 20.decembrim.

Par 2022.gada 4.ceturksni: līdz 2023. gada 20.martam, un līdz 2023. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2022.gadu.

VSAA nosūtīs VID informāciju par summu, kas katram darba devējam būs jāpiemaksā par saviem darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajam par sevi. Savukārt pēc VSAA informācijas saņemšanas VID vienas darba dienas laikā ar elektroniskās deklarēšanas sistēmas starpniecību informēs par to darba devējus un pašnodarbinātos.

Aprēķinātās minimālās iemaksas VSAA reģistrēs personas apdrošināšanas kontā atbilstoši tiem apdrošināšanas veidiem (piemēram, slimībai, bezdarbam, pensijai u. c.), kuriem tā ir pakļauta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Reģistrētās minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā apdrošināšanas pabalstu vai atlīdzības apmēru noteikšanai, piešķirot šos pakalpojumus.

Piešķirot pensiju, minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā tikai tad, ja darba devējs vai pašnodarbinātais faktiski  tās būs samaksājis.

Kad un kam neaprēķinās minimālās iemaksas?

  1. Minimālās iemaksas neaprēķinās proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās:
    • darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas;
    • darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
    • darba ņēmējs (bērna tēvs) atrodas atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu;
    • pašnodarbinātais negūst ienākumus, jo kopj bērnu vecumā līdz diviem gadiem;
    • darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns;
    • ir pārejoša darbnespēja, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, ja par šiem periodiem ir izsniegta darbnespējas lapa.
  2. Pašnodarbinātajam, kurš vienlaikus ir darba ņēmējs, neatkarīgi no ienākumu apmēra ceturksnī, jo, ja ienākumi būs mazāki, piemaksa būs jāveic darba devējam.
  3. Darba devējam par kalendārajām dienām, kurās darbinieks nav darba attiecībās ar konkrēto darba devēju.
  4. Minimālās iemaksas nebūs jāmaksā darba devējam par darbinieku vai pašnodarbinātajam par sevi, ja:
    • persona ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai viņai ir piešķirta vecuma pensija (t.sk. priekšlaicīgi);
    • persona ir ar I un II grupas invaliditāti;
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;*
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;*
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas ir atzīts par personu ar invaliditāti;*
    • persona ir vecumā līdz 24 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;
    • minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;
    • personu nodarbina darba devējs, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;**
    • persona ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un to nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;**
    • persona sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu, vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;**
    • persona ir sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa maksātāja, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka vai ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka;**
    • pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība;
    • persona ir notiesāta un tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.*

Informācija, kas nepieciešama atvieglojumu piešķiršanai, ir VSAA rīcībā vai VSAA to saņem no attiecīgajiem valsts reģistriem. Ne darba devējiem, ne pašnodarbinātajiem VSAA tas nav jāziņo.

*Ja personai algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti bērni, tad ne par šo personu, ne par viņas laulāto viņu darba devējiem vai viņiem pašiem kā pašnodarbinātajiem nav jāveic minimālās iemaksas.

**Minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;

 

Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Kas jāzina pašnodarbinātajiem?

Minimālo obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšana

minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas skar pašnodarbinātos, “radošos” un darba devējus, kuri nodarbina pašnodarbinātos? Ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, obligāto iemaksu ziņojumos deklarētais kopējais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 euro, obligātās iemaksas no starpības starp 1500 euro un deklarēto obligāto iemaksu objektu (algu) no saviem līdzekļiem veic darba devējs.

Kas jāzina darba devējiem?

Ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir arī pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 euro, minimālās iemaksas no starpības starp 1500 euro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (minimālās iemaksas), kas papildus jāveic darba devējam par darba ņēmējiem, un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo to Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Vienas darba dienas laikā darba devējs saņem informāciju par aprēķinātajām minimālajām iemaksām EDS.

Darba devējam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas no saviem līdzekļiem veikt minimālās iemaksas.

Viss šis process izskatās piemēram šādi:

    1. Darbiniekam darba alga 2021. gada jūlijā – 300 EUR, augustā – 200 EUR, septembrī – 350 EUR.
    2. Līdz 2021. gada 20. decembrim VSAA aprēķina minimālās iemaksas ceturksnī.
    3. gada 21. decembrī darba devējs EDS saņem informāciju par darbiniekam aprēķinātajām minimālajām iemaksām.
    4. Darba devējs minimālās iemaksas par darba ņēmēju pārskaita vienotajā nodokļu kontā līdz 2022. gada 23. martam .

VSAA, aprēķinot minimālās iemaksas, ņem vērā:

  • ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par MK noteikto minimālo mēneša darba algu – 500 euro –, darba devējs minimālās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam. Tas nozīmē, ka, ja persona ir darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem, visi darba devēji maksā minimālās iemaksas proporcionāli personas nodarbināšanai, un tām kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs;
  • minimālo mēneša iemaksu objektu piemēro proporcionāli tām pārskata ceturkšņa kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmējs;
  • minimālo iemaksu objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās:
  • darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas,
  • darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā,
  • darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu,
  • darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns,
  • par pārejošu darbnespēju, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa.

Kas jāzina pašnodarbinātajiem?

Ja darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir arī pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 euro, minimālās iemaksas no starpības starp 1500 euro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Pašnodarbinātais veic minimālās iemaksas tikai tajos periodos, kad nav vienlaikus uzskatāms par darba ņēmēju likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē.

Ja pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums, ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 1500 euro ceturksnī, VSAA aprēķina minimālās iemaksas 10 % apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas minimālajā apmērā.

Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus arī darba ņēmējs, paredz, ka saimnieciskās darbības ienākums nesasniegs 1500 euro ceturksnī, viņš iesniedz EDS iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem:

1) līdz 2021. gada 15. jūlijam – par 2021. gada trešo ceturksni;

2) līdz 2021. gada 15. oktobrim – par 2021. gada ceturto ceturksni.

Iesniegumu aizpilda brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā norāda, ka konkrētā ceturkšņa mēnešos prognozētais saimnieciskās darbības ienākums nesasniegs 500 euro mēnesī vai 1500 euro ceturksnī.

Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis VID šādu iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, VID informāciju nodod VSAA, tā minimālās iemaksas neaprēķina un pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas no faktiski saņemtajiem saimnieciskās darbības ienākumiem.

Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis VID iesniegumu par nākamajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem, VSAA aprēķina minimālās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam, ja pats pašnodarbinātais nav veicis iemaksas vismaz no 1500 euro ceturksnī.

VSAA aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic pašnodarbinātajam, un līdz 2021. gada 20. decembrim un 2022. gada 20. martam paziņo to VID, kas nekavējoties informē pašnodarbināto EDS.

Vienas darba dienas laikā pašnodarbinātais EDS un e-pastā saņem informāciju par VSAA aprēķinātajām minimālajām iemaksām.

Pašnodarbinātajam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas EDS veikt minimālās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu.

Pašnodarbinātajam ir tiesības arī gada laikā (pēc paziņojuma saņemšanas) veikt minimālās iemaksas brīvprātīgi, ja pašnodarbinātais to vēlas.

Kas jāzina pašnodarbinātajiem ar radošās personas statusu?

Pašnodarbinātais,

  • kurš ieguvis radošās personas statusu atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12. pantam un
  • kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par divpadsmit MK noteiktajām minimālajām mēneša darba algām,

minimālo iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda Radošo personu atbalsta pasākumu programmā. Valsts kultūrkapitāla fonds minimālās iemaksas par pašnodarbināto veic valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.

Pārmaksāto minimālo iemaksu atmaksāšana

VSAA triju mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām veic minimālo iemaksu pārrēķinu, ņemot vērā minimālo iemaksu objektu gadam. Darba devējs un pašnodarbinātais par iepriekšējā gada laikā pārmaksātajām minimālajām iemaksām EDS saņems informāciju katru gadu pēc 21. marta.

Katra darba devēja pārmaksātās obligātās iemaksas VID novirza citu nodokļu parādu segšanai, ja tādi ir, vai ieskaita nākamo periodu maksājumos, vai pēc pieprasījuma atmaksā.

Lai atgūtu pārmaksātās minimālās iemaksas, darba devējiem un pašnodarbinātājiem pēc informācijas saņemšanas jāiesniedz VID iesniegums EDS sistēmā, uzrādot kredītiestādes kontu, uz kuru pēc iesnieguma izvērtēšanas un pārbaudes ir jāpārskaita pārmaksātās minimālās iemaksas. Iesniegumu var aizpildīt brīvā formā sadaļā “Sarakste ar VID”.

 

Saistošie normatīvie akti

  1. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
  2. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
  3. Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

 

aksta tapšanā izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta publiskotie materiāli.

VSAA obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem

Kā rīkoties pašnodarbinātajiem un autoriem, kas prognozē mazus ienākumus?

Pašnodarbinātie un autori, kuri nav darba ņēmēji, un prognozē ienākumus mazākus par noteikto minimālo algu, var izvēlēties nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kā rīkoties pašnodarbinātajiem un autoriem? Kā minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas skar darba devējus, kuri nodarbina pašnodarbinātos?

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās iemaksas), kas ir obligāts maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālais iemaksu objekts ceturksnī ir 1500 euro vai 500 euro mēnesī.

Ja ienākums nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, tad saimnieciskās darbības veicēji maksā obligātās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10% apmērā un minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas drīkst neveikt.

Minimālās iemaksas katrai konkrētai apdrošināmajai personai aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Minimālās iemaksas piedzen Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai noteiktu, vai par konkrēto personu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir veiktas minimālajā apmērā, VSAA summē visus darba ņēmēja ienākumus, kas nopelnīti, strādājot pie visiem darba devējiem, kā arī pašnodarbinātā statusā deklarētos saimnieciskās darbības ienākumus.

Kā informēt VID par ienākumiem, kas nesasniedz minimālo algu?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina tos saimnieciskās darbības veicējus, t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, un autoratlīdzību saņēmējus, kuri nav vienlaikus darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākums no 01.07.2021. nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, tiek aicināti informēt par to VID.

Iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni un līdz 15.oktobrim par ceturto ceturksni. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus – konkrētus mēnešus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī.

Kad minimālās iemaksas neaprēķina?

Minimālās iemaksas katrai konkrētai apdrošināmajai personai aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Minimālās iemaksas piedzen Valsts ieņēmumu dienests (VID). Minimālās iemaksas darba devēji un pašnodarbinātie pārskaita uz vienoto nodokļu kontu.

Lai noteiktu, vai par konkrēto personu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir veiktas minimālajā apmērā, VSAA summē visus darba ņēmēja ienākumus, kas nopelnīti, strādājot pie visiem darba devējiem, kā arī pašnodarbinātā statusā deklarētos saimnieciskās darbības ienākumus.

Minimālās iemaksas neveic par:

  • notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;
  • personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi);
  • personu ar I un II grupas invaliditāti;
  • personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;
  • personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
  • personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;
  • personu līdz 24 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;
  • personu, kuru nodarbina darba devējs, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
  • personu, kura ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un kuru nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;
  • personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;
  • laiku, kurā pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība;

Par darbības pārtraukšanu pašnodarbinātais iesniedz iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Iesniegumu var aizpildīt brīvā formā sadaļā “Sarakste ar VID”. VID informāciju nodos VSAA, kura to ņems vērā, aprēķinot minimālās iemaksas.

  • sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem;
  • personu, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā (iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka);
  • personu, kuru nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā (ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka).

 

Kā tiek atmaksātas pārmaksātās minimālās iemaksas lasi “Minimālo obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšana”

 

Saistošie normatīvie akti

  1. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
  2. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
  3. Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

 

Raksta tapšanā izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta publiskotie materiāli.

Darba drošības prasības

Darba aizsardzība attālinātajam darbam un pašnodarbinātajiem

Darba aizsardzības likumā kopš 2020. gada 1. jūlija ir definēts attālinātais darbs, kas daudziem ir kļuvis īpaši aktuāls pandēmijas laikā, precizēts kādā veidā iespējams veikt šāda darba vides riska novērtēšanu. Likums papildināts ar iespēju darba devējam izmantot informācijas tehnoloģijas risinājumus ar darba aizsardzību saistīto procesu dokumentēšanā. Ar likuma izmaiņām ieviesta prasība pašnodarbinātajiem ievērot Darba aizsardzības likuma normas, kā arī pienākumus un atbildību strādājot pasūtītāja darba vidē. Noslēdzot līgumu ar pašnodarbināto, kas veiks darbu uzņēmuma darba vidē, līgumdarbu pasūtītājam jānodrošina pašnodarbinātajam tikpat droša darba vide kā citiem uzņēmumā nodarbinātajiem.

Kas ir attālinātais darbs

Likumā ar grozījumiem iekļautā definīcija nosaka: attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, kurā darbs, ko nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmumā, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tas ir arī darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas ir saistīts ar regulāru pārvietošanos, piemēram, izbraukumi pie klientiem, komandējumi un darba braucieni.

Attālinātais darbs šā likuma izpratnē attiecas ne tikai uz darbu ar datoru, bet arī jebkuru citu darbu ārpus uzņēmuma, piemēram, tā var būt kādu lietu izgatavošana vai apstrāde darba devēja uzdevumā. Tai pat laikā ir noteikta konkrēta robežšķirtne: par attālināto darbu tiek uzskatīts tikai tas darbs, kuru var veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un nodarbinātā savstarpējas vienošanās darbinieks to pastāvīgi vai regulāri veic mājās vai citā darba vietā. Turklāt darbs var tikt veikts arī vairākās darba vietās, pārvietojoties, privātās vai publiskās vietās, kopstrādes telpās vai reizēm arī ārpus telpām.

Tātad attālinātais darbs ir tikai darba veikšanas veids attālināti – no mājām u. c., neatrodoties uzņēmuma teritorijā un darba vietā uz vietas. Arī attālinātā darba situācijā darbinieks atrodas darba devēja rīcībā, pakļaujas darba devēja rīkojumiem un noteiktai darba kārtībai, līdz ar to, arī attālināti strādājot, darbiniekam jāveic darba pienākumi darba līgumā nolīgtā darba laika ietvaros.

Par iespēju pāriet uz attālināto darbu, ja darba līgumā iepriekš tas nav noteikts, darba devējam jāinformē darbinieki ne tikai mutiski, bet arī rakstveidā, piedāvājot darba līguma grozījumus.

Darbs mājās un privātums

Likuma 8. pants “Darba vides risku novērtēšana” ir papildināts, nosakot attālināti strādājošā darbinieka pienākumu sadarboties ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniegt darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību. Tai pat laikā jāņem vērā, ka Satversmes 96. pants ikvienam garantē tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Ja darbinieks strādā attālināti, tad darba devējam var būt sarežģītāk veikt darba vides iekšējo uzraudzību un darba vides riska novērtēšanu, ņemot vērā to, ka darbs var tikt veikts privātā teritorijā, kur darba devējam nav tiesību piekļūt, vai arī lielā attālumā no uzņēmuma atrašanās vietas. Turklāt attālināto darbu var veikt, arī pārvietojoties uz dažādām vietām, piemēram, kādu brīdi strādāt mājās, tad kafejnīcā, pa ceļam sabiedriskajā transportā, parkā u. c..

Lai atvieglotu darba devējiem darba vides risku novērtēšanu, likumā ir noteikts, ka attālinātā darba vides riska novērtēšanu veic tad, ja nodarbinātais darbu veic dažādās darba vietās, tādējādi darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darba vieta, bet gan ir iespējams prognozēt, kādiem riska faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts (piemēram, ergonomiskie riska faktori, darbs ar datoru, mikroklimats u. c.).

Darba drošība un atbildība

Attālinātā darba situācijā novērtēt riskus un vienlaicīgi respektēt privātās dzīves neaizskaramību ir diezgan sarežģīti. Kādā veidā un kas varēs pārliecināties, vai darbinieks tiešām ir ievērojis darba drošības noteikumus un, piemēram, nav strādājis alkohola vai narkotisko vielu ietekmē?

Darba devējam ir tiesības noteikt iekšējās kārtības noteikumus, kas attiecināmi uz attālināto darbu. Un darbiniekam ir pienākums sadarboties ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un sniegt darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas var ietekmēt viņa drošību un veselību. Arī attālinātā darba gadījumā darba devējam ir tiesības nosūtīt darbinieku uz alkohola vai narkotisko vielu pārbaudi, ja tas ir nepieciešams.

Atbildība par darba drošības ievērošanu

Atbilstoši izmaiņām Darba aizsardzības likumā pieņemti grozījumi arī MK noteikumos Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (25. 08.2009.), kuri nosaka, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība tiek attiecināta arī uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši, veicot attālināto darbu. Tādejādi iepriekš noteiktais, ka nelaimes gadījumu izmeklēšana attiecas arī uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši pildot darba pienākumus ārpus uzņēmuma teritorijas vai ārpus noteiktā darba laika, tostarp komandējumā vai darba braucienā.

Ar grozījumiem precizēts kādā veidā iespējams veikt darba vides riska novērtēšanu attālinātā darba gadījumā, paredzot, ka to var veikt konkrētajai darba vietai, taču darba vides risku novērtēšanu var veikt arī attālinātajam darbam kā darba veidam, prognozējot kādiem darba vides riskiem nodarbinātais var tikt pakļauts.

Attālinātā darba gadījumā būtiska loma ir nodarbināto apmācībai un informēšanai, lai nodarbinātais spētu pats iekārtot atbilstošu darba vietu un ilgtermiņā nekaitētu savai veselībai.

Pašnodarbinātajam jāstrādā drošā vidē

Pašnodarbinātajam jāstrādā drošā vidēLīdz šim bija noteikts, ka pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā. Ar grozījumiem konkretizēts, ka pašnodarbinātajiem jāievēro Darba aizsardzības likumā noteiktie vispārīgie principi.

Likums papildināts ar 16.1 pantu “Pašnodarbināto drošība un veselības aizsardzība”, kas nosaka mijiedarbību starp pašnodarbināto un pakalpojuma saņēmēju, ja pašnodarbinātais strādā pakalpojuma saņēmēja darba vidē. Šādā gadījumā pašnodarbinātajam ir pienākums ievērot pakalpojuma saņēmēja norādījumus darba aizsardzības jautājumos. Tāpat ir pienākums informēt pakalpojuma saņēmēju par sava darba specifiku, lietotajām metodēm un izmantoto aprīkojumu, ja tas var ietekmēt citu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību.

Pakalpojuma saņēmējam, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto, ir pienākums nodrošināt viņam tikpat drošu darba vidi kā savā uzņēmumā nodarbinātajiem, ja pašnodarbinātais veic darbu šā uzņēmuma darba vidē.

Pakalpojuma saņēmējs, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto par darba veikšanu pakalpojuma saņēmēja uzņēmuma darba vidē, ir tiesīgs nepielaist viņu pie darba vai apturēt viņa darbu, ja konstatē, ka viņš pārkāpj darba aizsardzības noteikumus, arī noteikumus par darba aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, vai apdraud savu vai citu personu drošību un veselību.

Līdz ar to ir nodrošināmi vienlīdzīgi apstākļi, arī prasības nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem.

Savukārt, ja pakalpojuma saņēmēja uzņēmuma darba vidē notiek nelaimes gadījums, kurā cieš pašnodarbinātais, tad pakalpojuma saņēmējs, kas noslēdzis līgumu ar viņu, noskaidro un izvērtē nelaimes gadījuma cēloņus, kā arī veic nepieciešamos preventīvos pasākumus līdzīgu nelaimes gadījumu novēršanai, ja tas var ietekmēt šajā uzņēmumā veicamo darbu.

Dokumentācijai piemērojamas 21. gadsimta tehnoloģiju iespējas

Likumā ir noteiktas tiesības darba devējam izmantot informācijas tehnoloģijas risinājumus ar darba aizsardzību saistīto procesu dokumentēšanā, tostarp arī darba vides riska novērtēšanas rezultātu dokumentēšanai. Šos elektroniskos dokumentus jāparaksta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Darba devējam jānodrošina valsts uzraudzības un kontroles iestādēm iespēja piekļūt ar darba aizsardzību saistītajiem elektroniskajiem dokumentiem un pārliecināties par to autentiskumu un integritāti.

Kas no Darba aizsardzības likuma ir dzēsts? No likuma izslēgtas prasības, kas attiecas uz dažāda veida nodarbināto un darba vietu sarakstu sastādīšanu.

Kā veicams darba risku novērtējums?

Darba devējs novērtē darba vides risku šādā kārtībā:

1) konstatē darba vides faktorus, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai;

2) nosaka nodarbinātos vai citas personas, kuru drošība un veselība ir pakļauta darba vides riskam;

3) izvērtē darba vides riska apjomu un raksturu;

4) nosaka, kādi darba aizsardzības pasākumi (piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšana, obligāto veselības pārbaužu veikšana, nodarbināto apmācība, darba aprīkojuma nomaiņa) ir nepieciešami, lai novērstu vai mazinātu darba vides risku.

Novērtējot darba vides risku, tostarp attālinātā darba, darba devējs ņem vērā, ka risku nodarbināto drošībai un veselībai galvenokārt var radīt:

1) darba vietu izvietojums un iekārtojums;

2) darba aprīkojuma izvēle un lietošana;

3) fizikālo, ķīmisko, psiholoģisko, bioloģisko, fizioloģisko un citu darba vides faktoru iedarbība;

4) darba un ražošanas metožu izvēle un lietošana, kā arī darba gaitas un darba laika organizācija;

5) nepietiekama nodarbināto profesionālā sagatavotība un instruēšana, arī darba aizsardzības jomā;

6) visu šajā panta daļā minēto apstākļu kopums.

Likuma grozījumi pēc būtības neparedz obligātu jaunu dokumentu veidu izstrādi, jo izmantot informācijas tehnoloģijas risinājumus ir darba devēja tiesības. Darba devējs var turpināt sagatavot un parakstīt nepieciešamos dokumentus papīra formā.

Pieteikties konsultācijai