Archives

Home Informācija Nodokļi
Nodokļu nosacījumi strādājošiem skolēniem

Darbs skolēniem un jauniešiem – kādi nodokļu nosacījumi jāņem vērā

Skolēnu vasaras darbs brīvlaikā, kā arī jauniešu vēlme piepelnīties paralēli mācībām ir ierasta lieta. Ar kādiem nodokļu nosacījumiem ir jārēķinās gan skolēniem, gan viņu vecākiem, kā arī uzņēmējiem, kas piedāvā darbu jauniešiem?

Nodokļu samaksas nosacījumi

Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir jauniešu darba devējam:

1) vispārējais nodokļu maksāšanas režīms;
2) darba devējs ir MUN maksātājs;
3) darba devējs ir lauksaimnieks.

Vispārējais nodokļu maksāšanas režīms

  • Darba devējs no skolnieka algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 23% un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 34,09% apmērā – 10,50% darba ņēmēja VSAOI daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59% VSAOI daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.
  • VSAOI neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem.
  • Darba devējam ir tiesības algai piemērot ar IIN neapliekamo minimumu 60 EUR apmērā, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
  • Skolēnam ir tiesības iesniegt VID gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu IIN pārmaksu, kas izveidojas no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma un darba vietā piemērotā minimālā neapliekamā minimuma starpības.
  • Ja bērns strādā tikai vasaras brīvlaikā (1. jūnijs – 31. augusts), bērna vecāks saglabā nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošo personu, ja bērns ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.

Darba devējs – mikrouzņēmums

  • Darba devējs – MUN* maksātājs – neatkarīgi no bērna vecuma neietur VSAOI un IIN – tie veido daļu no MUN, ko darba devējs maksā no sava saimnieciskās darbības apgrozījuma.
  • Laika periodā, kamēr skolēns ir MUN maksātāja darbinieks, viņš nevar atrasties vecāku apgādībā. Tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības mikrouzņēmumā, apgādība tiks automātiski pārtraukta.

Darba devējs – lauksaimnieks

  • Ja skolēns vasarā strādā lauku darbos – augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā, gūtajam sezonas laukstrādnieka ienākumam tiek piemērota sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa (SLIN) likme 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 EUR katrā nodarbinātības dienā.
  • Viens no vecākiem saglabā tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, ja bērns ir jaunāks par 18 gadiem, kā arī, ja bērns ir vecumā no 18 līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, un vasaras brīvlaikā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu.

Algas nodokļu grāmatiņa un apgādības noformēšana

Skolēni, kas vēlas strādāt vasaras brīvlaikā vai paralēli mācībām, algas nodokļa grāmatiņu var saņemt klātienē, vēršoties VID ar iesniegumu algas nodokļa grāmatiņas piešķiršanai, vai elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19 gadu vecumam) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā, nodokļu atvieglojumu piemērošana par apgādībā esošo bērnu tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski. Visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu vai atjaunošanu, ir veicamas elektroniski, izmantojot VID EDS. Tas ir veicams izvēloties algas nodokļa grāmatiņas sadaļu “Apgādājamie” un nospiežot izvēli “Pievienot apgādībā esošu personu”.

 

* – mikrouzņēmuma nodoklis

Samaksa par darbu svētku dienās

Kā apmaksāt darbiniekam svētku dienas, ja darba līgumā ir noteikts normālais darba laiks?
Kāda ir darba samaksa svētku dienās par nostrādātajām darba stundām?
Vai svētku dienas tiek apmaksātas, ja tās iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, bet šajās dienās viņš nestrādā?

Ir vairāki gadījumi, kurus nosaka likumdošana, kad darba devējam darbiniekam jāizmaksā atlīdzība, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Pamatā šie gadījumi ir noteikti Darba likumā (DL). Tostarp Darba likuma 74. panta 1.daļā ir minēti gadījumi, kad darbinieks neveic darbu un par šo laiku darba devējam darbiniekam ir jāizmaksā darba samaksa vai vidējā izpeļņa.

Viens no šiem attaisnojošiem iemesliem, ir svētku dienas. Ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā darba devējam ir pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību (Darba likums 74. panta 1.daļas 8.punkts). Lai gan pašā likumā nav noteikts, vai šī norma ir attiecināma uz visiem darba algas veidiem un visiem darba laika veidiem, Labklājības ministrija norādījusi, ka Darba likuma 74. panta 1.daļas 8.punktā paredzētais regulējums ir piemērojams visiem darba samaksas veidiem.

Svētku dienu apmaksa normālā darba laika gadījumā

Ja darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks ar 5 darba dienu nedēļu un mēneša algu un viņš ir nostrādājis visas mēneša darba dienas, darbinieks saņem darba līgumā noteikto algu pilnā apmērā gan par 18 darba dienām, piemēram, aprīlī kad ir Lieldienas, gan par 21 darba dienu jūnijā un 23 – augustā.

Savukārt, ja darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks ar stundas tarifa likmi un atskaites mēnesī ir svētku dienas, kas iekrīt darbiniekam noteiktajās darba dienās, un darbinieks tajās darbu neveic, darba devējam ir jāaprēķina darbiniekam darba samaksa arī par svētku dienu stundām.

Piemēram, ja darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks ar 5 darbu dienu nedēļu un stundas tarifa likme ir 3,00 EUR. 2017. gada jūnijā darbinieks ir nostrādājis visu plānoto darba laiku – 167 stundas.

  • darba alga par nostrādātajām stundām mēnesī:
    3,00 EUR x 167 st. = 501,00 EUR;
  • samaksa par svētku stundām par 1 svētku dienu 23. jūnijā:
    3,00 EUR x 8 st. = 24 EUR;
  • darba alga jūnijā:
    501,00 EUR + 24 EUR = 525,00 EUR.

Mērķis šādai likuma normai ir kompensēt darbiniekam darba samaksu, ko tas nevar nopelnīt no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ.

Savukārt, ja darbinieks ar darba devēju darba līgumā ir atrunājuši specifisku darba laiku, minētās normas var būt pielietojamas atšķirīgi. Piemēram, ja ir noslēgts darba līgums, kurā darbinieks ar darba devēju ir vienojušies par nepilno darba laiku, saskaņā ar kuru darbiniekam ir jāstrādā tikai 3 reizes nedēļā 5 stundas dienā, piemēram, pirmdien, trešdien un piektdien, un ir noteikta stundas tarifa likme, tad par 2017. gada jūniju darba devējam ir jāmaksā gan par faktiski nostrādātajām stundām, gan arī par 1 svētku dienu 23.jūnijā, ), kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Savukārt, ja darba līgumā būtu noteikts, ka šīs 3 dienas nedēļā ir no pirmdienas līdz trešdienai, tad par 23. jūniju darbiniekam samaksa nepienāktos, jo tas neiekrīt darba līgumā noteiktajā darba dienā.

Kādu atlīdzību paredz darba likums par darbu svētkos?

Darba likuma 144.pants nosaka, ka, ja darbinieks tiek nodarbināts svētku dienā, kas ir pieļaujams, lai nodrošinātu nepārtrauktu darba gaitu, viņam tiek piešķirta atpūta citā nedēļas dienā vai izmaksāta atbilstoša atlīdzība. Atlīdzības apmērs par darbu svētku dienā noteikts DL 68.pantā, kas paredz piemaksu par darbu svētku dienā ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Turklāt, ja tās ir arī nakts un virsstundas, par to tāpat pienākas papildu atalgojums. Nakts darba definīciju sniedz DL 134.pants, kas nosaka, ka nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas laika posmā no plkst. 22 līdz 6.

Piemēram, kādu darba algu darbinieks nopelnīs par veikto darbu svētku dienās, piemēram ja strādās no 23.06.2017. plkst. 8.00 līdz 24.06.2017. plkst. 8.00 un viņam ir noteikta darba alga kā stundas tarifa likme 5,00 EUR stundā?

Aprēķinot darba algu par darba dienu svētkos, darba devējam konkrētajā gadījumā ir jāievēro, ka darbinieks svētku dienā veic arī nakts darbu un ir attiecināmas šādas Darba likuma normas:

  • jāapmaksā faktiski nostrādātais darba laiks saskaņā ar noslēgtā darba līguma noteikumiem:
    5 EUR x 24 st. = 120 EUR;
  • jāaprēķina piemaksa par darbu svētku dienā saskaņā ar Darba likuma 68.panta 1. daļu:
    5 EUR x 24 st. = 120 EUR;
  • jāaprēķina piemaksa par nakts darbu saskaņā ar Darba likuma 67.panta 1. daļu:
    2,50 EUR x 8 st. = 20 EUR;
  • algas aprēķins darbiniekam kopā par nostrādāto laiku ir 260 EUR.
Pieteikties konsultācijai