Archives

Home Informācija Nodokļi

VSAA minimālo obligāto iemaksu aprēķināšana

No 1. jūlija ir stājušās spēkā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas noteic, ka par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī. Aktuālus jautājumus par minimālo iemaksu aprēķināšanu skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Kam un kad aprēķinās minimālās iemaksas?

Minimālās iemaksas VSAA aprēķinās:

  • tiem darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro;
  • pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro un VID nav iesniegts iesniegums, ka tiks gūts mazāks ienākums.

Minimālās iemaksas netiks aprēķinātas par darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām.

Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim).

Turpmākie minimālo iemaksu aprēķinu termiņi

Par 2021. gada 4.ceturksni: līdz 2022.gada 20.martam, un līdz 2022. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2021.gada 2.pusgadu.

Par 2022. gada 1.ceturksni: līdz 2022. gada 20.jūnijam.

Par 2022.gada 2.ceturksni: līdz 2022. gada 20.septembrim.

Par 2022.gada 3.ceturksni: līdz 2022. gada 20.decembrim.

Par 2022.gada 4.ceturksni: līdz 2023. gada 20.martam, un līdz 2023. gada 31.martam veic pārrēķinu par 2022.gadu.

VSAA nosūtīs VID informāciju par summu, kas katram darba devējam būs jāpiemaksā par saviem darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajam par sevi. Savukārt pēc VSAA informācijas saņemšanas VID vienas darba dienas laikā ar elektroniskās deklarēšanas sistēmas starpniecību informēs par to darba devējus un pašnodarbinātos.

Aprēķinātās minimālās iemaksas VSAA reģistrēs personas apdrošināšanas kontā atbilstoši tiem apdrošināšanas veidiem (piemēram, slimībai, bezdarbam, pensijai u. c.), kuriem tā ir pakļauta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Reģistrētās minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā apdrošināšanas pabalstu vai atlīdzības apmēru noteikšanai, piešķirot šos pakalpojumus.

Piešķirot pensiju, minimālās iemaksas tiks ņemtas vērā tikai tad, ja darba devējs vai pašnodarbinātais faktiski  tās būs samaksājis.

Kad un kam neaprēķinās minimālās iemaksas?

  1. Minimālās iemaksas neaprēķinās proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās:
    • darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas;
    • darba ņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;
    • darba ņēmējs (bērna tēvs) atrodas atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu;
    • pašnodarbinātais negūst ienākumus, jo kopj bērnu vecumā līdz diviem gadiem;
    • darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns;
    • ir pārejoša darbnespēja, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, ja par šiem periodiem ir izsniegta darbnespējas lapa.
  2. Pašnodarbinātajam, kurš vienlaikus ir darba ņēmējs, neatkarīgi no ienākumu apmēra ceturksnī, jo, ja ienākumi būs mazāki, piemaksa būs jāveic darba devējam.
  3. Darba devējam par kalendārajām dienām, kurās darbinieks nav darba attiecībās ar konkrēto darba devēju.
  4. Minimālās iemaksas nebūs jāmaksā darba devējam par darbinieku vai pašnodarbinātajam par sevi, ja:
    • persona ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai viņai ir piešķirta vecuma pensija (t.sk. priekšlaicīgi);
    • persona ir ar I un II grupas invaliditāti;
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu;*
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;*
    • personas pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas ir atzīts par personu ar invaliditāti;*
    • persona ir vecumā līdz 24 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās (pilna laika studijās) vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi mācības vai studijas;
    • minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;
    • personu nodarbina darba devējs, kas reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;**
    • persona ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un to nodarbina darba devējs, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;**
    • persona sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu, vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam;**
    • persona ir sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa maksātāja, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka vai ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka;**
    • pašnodarbinātajam ir pārtraukta saimnieciskā darbība;
    • persona ir notiesāta un tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.*

Informācija, kas nepieciešama atvieglojumu piešķiršanai, ir VSAA rīcībā vai VSAA to saņem no attiecīgajiem valsts reģistriem. Ne darba devējiem, ne pašnodarbinātajiem VSAA tas nav jāziņo.

*Ja personai algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti bērni, tad ne par šo personu, ne par viņas laulāto viņu darba devējiem vai viņiem pašiem kā pašnodarbinātajiem nav jāveic minimālās iemaksas.

**Minētajām personām tikai ar šo statusu saistītajiem darba devējiem vai esot pašnodarbinātajam netiks aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja persona nodarbināta vēl pie cita darba devēja, tad šim darba devējam būs jāpiemaksā iemaksas līdz minimālajām;

 

Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Nodokļu izmaiņas 2021. gadā

Vienotais nodokļu konts, minimālā alga, sociālās iemaksas no 2021.gada

No 2021. gada vienots nodokļu konts

No 2021. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētos iekšzemes nodokļus gan uzņēmēji, gan privātpersonas varēs pārskaitīt vienā bankas kontā – vienotā nodokļu kontā. Izņēmums ir muitas nodokļi, kuri vienotajā kontā tiks skaitīti, tikai sākot ar 2023. gadu.

Arī maksāšanas termiņš šiem nodokļiem ir noteikts viens –  katra mēneša 23. Tomēr neregulārajiem maksājumiem un maksājumiem, kas noteikti ar citu dokumentu, saglabāsies līdzšinējā kārtība, piemēram, neregulārajām deklarācijām un apmaksām, kas noteiktas ar VID lēmumos noteiktajiem termiņiem.

Kā notiks nodokļu summu segšana?

Bankas kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu – pirmais iekšā, pirmais ārā. Līdz ar to vienlaikus vairs nevarēs būt gan nodokļu pārmaksa, gan parāds, par kuru aprēķina nokavējuma naudu. Kārtību kā tiek segti nodokļi nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”.

Izmaiņas nodokļu deklarēšanas kārtībā

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, līdz katra mēneša 17. datumam jāiesniedz Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (darba devēja ziņojums) un elektroenerģijas nodokļa deklarācija. Savukārt izložu un azartspēļu nodoklis jādeklarē līdz katra mēneša 15. datumam.

Turpmāk nebūs spēkā VID paziņotie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu termiņi. Visām tām deklarācijām, kuru iesniegšanas termiņš bija līdz 20. datumam, saglabāsies līdzšinējie iesniegšanas termiņi.

Neapliekamais minimums 2021. gadā

  1. gadā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai ir noteikts:
  • maksimālais gada neapliekamais minimums paliek nemainīgs, un tas ir 3600 EUR (300 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, paliek nemainīgs, un tas ir 6000 EUR (500 EUR mēnesī);
  • gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, tiek paaugstināts uz 21 600 EUR (1800 EUR mēnesī) Apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, 2020. gadā ir 1200 EUR mēnesī.
  1. gadā saglabājas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu 2020. gada līmenī, un tas ir 250 EUR mēnesī.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.

2021. gadā minimālā alga 500 EUR

No 2021. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 430 EUR līdz 500 EUR. Ar šīm izmaiņām* paredz, ka darbinieks, kuram ir minimālā darba alga 430 EUR mēnesī turpmāk saņems par aptuveni 50 EUR mēnesī vairāk.

*Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Samazina sociālās iemaksas

No 2021. gada 1. janvāra par 1 procentpunktu samazināsies sociālās iemaksas– no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59%, bet darba ņēmējam – 10,50% apmērā.

Minimālās sociālās iemaksas

Taču turpmāk tiek noteiktas minimālās sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu. No 2021. gada jūlija tiks ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no 2021. gada būs 500 EUR apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 EUR apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja, paredz likuma grozījumi.

Likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie

No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo 5% vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% apmērā no ienākumu starpības, paredz grozījumi.

*Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

No 2021.gada pieaugs transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes

Uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem likmes atkarībā no automašīnas motora tilpuma pieaugs vidēji par trim eiro, bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, ieviesīs jaunu likmi 82 eiro apmērā.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām turpmāk noteiks pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām noteiks pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Līdz šim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli noteica pēc kravas automobiļa pilnas masas vai asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma. Jaunās likmes veidotas tā, lai nākotnē automobiļiem ar zemāko emisijas klases “EURO” izmešu līmeni tās būtu mazākas nekā līdzšinējās.
Piekabēm nodokli turpmāk noteiks pēc piekabes masas un asu skaita. Līdz šim nodokļa likmes piekabēm piemēroja atkarībā no asu skaita, pilnas masas un šīs piekabes velkošo kravas auto pilnas masas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veida.
Savukārt kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām nodokļa likmes tiks līdzsvarotas ar likmēm, kādas līdz šim piemēro vieglajiem transportlīdzekļiem – pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 3500 kubikcentimetriem noteiks papildu likmi 300 eiro apmērā.
Izmaiņas paredz 2021.gada 30. novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Likuma izmaiņas rosinātas, lai veicinātu tīrāku un videi draudzīgāku kravas automašīnu izmantošanu pārvadājumos, teikts likumprojekta anotācijā.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu likmes, piemērošanas un administrēšanas kārtība ir noteikta Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā un Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumos Nr.858 “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība”.

Ar transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli ir apliekami visi transportlīdzekļi, izņemot traktortehniku, tādas automobiļu piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus, tramvajus, trolejbusus, bezceļu transportlīdzekļus, sniega motociklus, mopēdus un velosipēdus.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā (veicot ikgadējo tehnisko apskati) ikviena persona, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā Latvijā ir reģistrēts vai tiek reģistrēts transportlīdzeklis vai kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā esošajam transportlīdzeklim Latvijā tiek izsniegtas tranzīta numura zīmes.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes, kas atkarīgas no transportlīdzekļa veida un tā tehniskajiem parametriem, ir noteiktas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 4.pantā.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par kārtējo kalendāra gadu un iepriekšējiem kalendāra gadiem (ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis par iepriekšējiem kalendāra gadiem nav maksāts) līdz termiņam, kad transportlīdzeklim jāveic valsts tehniskā apskate.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas atbrīvojumi un atvieglojumi ir noteikti Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6. un 7.pantā. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli atmaksā VID likumā noteiktajos gadījumos pēc transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātāja attiecīga pieprasījuma saņemšanas.

Gada deklarācija 2018

Gada ienākumu deklarācijas vienkāršotais un detalizētais variants

2018. gada ienākumu deklarācija, ieviešot nodokļu reformu, ir mainījusies. Tagad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir pieejami divi tās iesniegšanas veidi: vienkāršotais un detalizētais. Kam un kādos gadījumos izvēlēties vienu un otru variantu?

Vienkāršotais variants

Vienkāršoto variantu iesniedz, lai:

1) saņemtu pārmaksāto nodokli par:

 – saviem un/vai savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecību un izglītību;

 – veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem;

 – veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos;

 – veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu);

 – nepiemērotajiem nodokļa atvieglojumiem;

2) pārbaudītu vai izlīdzinātu nodokļa maksājumu par piemēroto:

 – progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli;

 – prognozēto neapliekamo minimumu.

Detalizētais variants

Iesniedz, ja ir gūti:

– ienākumi ārvalstīs (t.sk. uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa);

 – ar nodokli neapliekamie ienākumi Latvijā vai ārvalstī, kas kopumā taksācijas gadā pārsniedza 4000 EUR, piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas – auto, mēbeles, nekustamais īpašums pārdošanas (pie likumā noteiktiem nosacījumiem), laimestiem, dāvinājumiem, kompensācijām, materiālas palīdzības u.c.;

 – ienākumi Latvijā vai ārvalstī, kas nav apliekami ar progresīvo nodokļa likmi (piemēram, ienākumus no dividendēm vai procentiem, ienākumus no augoša meža kokmateriālu pārdošanas vai nekustamā īpašuma iznomāšanas) un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā;

 – ienākumi no saimnieciskās darbības;

 – citi ar nodokli apliekamie ienākumi, no kuriem nav samaksāts nodoklis.

Detalizētajā versijā tiek attēloti ne tikai attaisnotie izdevumi, bet arī tiek piedāvāts atzīmēt un aizpildīt citus deklarācijas pielikumus, kā, piemēram, D3 pielikums, kurā ir jānorāda ienākumi no saimnieciskās darbības. Papildus uzreiz ir pieejama D lapa kurā tiek attēlots visas deklarācijas informācija – kopsavilkums.

Attaisnoto izdevumu dokumentu pievienošana

Attaisnoto izdevumu dokumentus var pievienot izmantojot jebkuru no šīm metodēm:

 – izmantojot VID mobilo lietotni “Attaisnotie izdevumi”,

 – pievienojot tos EDS sadaļā “Attaisnoto izdevumu dokumenti”,

 – pievienojot tos gada ienākumu deklarācijā.

Kam Gada ienākumu deklarācija jāiesniedz obligāti

Gada ienākumu deklarācija par 2018.gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2019.gada 3.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 EUR – līdz 1. jūlijam OBLIGĀTI ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

– veikuši saimniecisko darbību;

– guvuši ienākumus ārvalstīs, izņemot gadījumu, ja ir saņemts algota darba ienākums kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir bijis pakļauts aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

– guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2018.gadā pārsniedza 4000 EUR, piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas, laimestiem, pabalstiem, dāvanām, kompensācijām un citiem likumā noteiktajiem neapliekamajiem ienākumiem;

– guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi, piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja Valsts ieņēmumu dienestam ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā;

– guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;

– ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās likmes piemērošanu:

    • 20% – ienākumam līdz 20 004 EUR,
    • 23% – ienākumam, kas pārsniedz 20 004 EUR, bet nepārsniedz 55 000 EUR,
    • 31,4% – ienākumam, kas pārsniedz 55 000 EUR;

– ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu; nodokļu maksātājam pašam ir jāpārliecinās vai galvenajā ienākumu gūšanas vietā gada laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums atbilstoši ienākumam.

Tiem nodokļu maksātājiem, kam ir pienākums iesniegt Gada ienākumu deklarāciju obligāti, tas ir jādara izmantojot VID EDS sistēmu. Īss ceļvedis kā iesniegt gada deklarāciju ar EDS starpniecību ir šeit.

Kā aprēķina un pielieto prognozēto neapliekamo minimumu

Kā aprēķina un pielieto prognozēto neapliekamo minimumu, arī ja iepriekš nav gūti ienākumi

Darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, par kura apjomu darba devējs katru gadu līdz 1. janvārim un līdz 1. augustam saņem informāciju no VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Kā aprēķina prognozēto neapliekamo minimumu?

VID aprēķinot prognozēto neapliekamo minimumu periodam

  • no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, izmanto informāciju par ienākumiem no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim;
  • no 1. augusta līdz 31. decembrim, izmanto informāciju par ienākumiem no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam.

Kā aprēķina, ja iepriekš nav gūti ar IIN apliekami ienākumi?

Ja iepriekš nav gūti ienākumi, prognozētā neapliekamā minimuma aprēķinam par pamatu tiek ņemts maksimālais gada neapliekamais minimums, kas 2018. gadā ir 2400 eiro.

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par maksātāja apliekamajiem ienākumiem vai nodokļu maksātājs iepriekš nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbilst vienai divpadsmitajai daļai (1/12) no maksimālā gada neapliekamā minimuma, kas izdalīts ar 2 (2018. gadā – 100 eiro).

Tātad, ja iepriekš nav gūti ar IIN apliekami ienākumi:

Personām, kurām ir piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, gada neapliekamais minimums ir 3000 eiro vai 250 eiro mēnesī.

Kā var rasties nodokļa starpība – piemaksa vai pārmaksa?

VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums var atšķirties no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma, un tādēļ var rasties nodokļa starpība – piemaksa vai pārmaksa.

Lai pārrēķinātu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par gadu – piemērotu gada diferencēto neapliekamo minimumu faktiskajiem ienākumiem jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Brīvprātīgo gada ienākumu deklarāciju par gadu var iesniegt visa nākamā gada garumā

Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iepriekšējos gados pārmaksāto nodokļa summu, tostarp pilnā apmērā neizmantoto neapliekamo minimumu, kā arī attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību, iemaksas privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ziedojumus partijām var iesniegt visa nākamā gada garumā, kā arī par iepriekšējiem trim gadiem. Pārmaksātā nodokļa atgūšanai, deklarāciju par 2018. gadu varēs iesniegt līdz pat 2022. gada jūnija vidum.

Saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) gada ienākumu deklarācija par 2018. gadu jāiesniedz līdz 2019. gada 1. jūnijam. Turklāt tā ir jāiesniedz izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Pieteikties konsultācijai