Direktīva pret zaļmaldināšanu - kas jāzina tirgotājiem

Jauns ES regulējums: tirgotājiem pienākums pierādīt, ko sola prece

Šajā rakstā skaidrojam, ko nozīmē jaunā, tā sauktā “direktīva pret zaļmaldināšanu” un kā tā ietekmēs uzņēmējus no 2026. gada.

Kas jāzina uzņēmējam par jauno ES regulējumu?

No 2026. gada 27. septembra stāsies spēkā Eiropas Savienības regulējums – Direktīva (ES) 2024/825, kas ievieš būtiskas izmaiņas patērētāju informēšanas un negodīgas komercprakses novēršanas jomā. Tā paredz, ka tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz daudz konkrētāka un pārbaudāma informācija par precēm un pakalpojumiem. Vairs nepietiks ar skaistiem vārdiem kā “videi draudzīgs” vai “ilgtspējīgs” – šādiem apgalvojumiem būs jābūt ar pierādījumiem.

Šī direktīva uzņēmējiem nozīmē pavisam praktiskas lietas:

  • jāpārskata, kāda informācija ir produktu un pakalpojumu aprakstos un reklāmās;
  • jāizvairās no tukšiem solījumiem un reklāmas frāzēm bez seguma;
  • jābūt gataviemm pierādīt, ka prece tiešām kalpo ilgāk vai ir remontējama.

Pretējā gadījumā, var nonākt Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzmanības lokā vai pat saņemt sodu.

Kā uzņēmējiem sagatavoties jaunajam regulējumam par patērētāju informēšanu

Šī direktīva ir daļa no zaļās pārkārtošanās un paredz, ka uzņēmējiem būs jāsniedz patērētājiem precīzāka, pārbaudāma un ilgtspējīga informācija par precēm un pakalpojumiem.

Sagatavošanās soļi uzņēmējiem

Veiciet produktu un pakalpojumu auditu:
– vai Jūsu produktiem ir skaidri norādīta ilgizturība, remontējamība un komercgarantijas?
– vai tiek izmantoti ilgtspējas marķējumi? Ja jā – vai tie ir pārbaudāmi un sertificēti?

Pārskatiet mārketinga materiālus:
– izvairieties no vispārīgām un nepamatotām frāzēm kā “videi draudzīgs”, “zaļš”, “ilgtspējīgs”, ja nav pierādījumu.
– aizliegta būs tā sauktā “zaļmaldināšana” – maldinošas vides norādes bez pamatojuma.

Apmāciet darbiniekus:
– nodrošiniet, ka pārdošanas un klientu apkalpošanas komandas saprot jaunos pienākumus un spēj sniegt korektu informāciju.4. Sagatavojiet dokumentāciju:
– izstrādājiet iekšējos procesus, kā tiks pārbaudīta un atjaunināta informācija par produktiem.
– sagatavojiet pierādījumus, kas apliecina sniegtās informācijas patiesumu.

 

Kuriem uzņēmumiem jāpievērš īpaša uzmanība?

Preču tirgotājiem

– Elektrotehnika un elektronika – jānorāda informācija par ierīču kalpošanas laiku, iespēju tās remontēt, pieejamām detaļām.
– Apģērbu un apavu tirgotājiem – jāizvairās no maldinošiem apgalvojumiem par “ekoloģiskiem” vai “ilgtspējīgiem” materiāliem, ja nav pierādījumu.
– Mēbeļu un sadzīves preču tirgotājiem – jāsniedz informācija par izturību, materiālu izcelsmi un iespēju atkārtoti izmantot vai pārstrādāt.

Pakalpojumu sniedzējiem

– Digitālie pakalpojumi un platformas – jānodrošina, ka patērētāji netiek maldināti par pakalpojuma ietekmi uz vidi vai uzņēmuma “zaļo tēlu”.
– Remonta un apkopes pakalpojumi – jāsniedz skaidra informācija par pakalpojuma kvalitāti, detaļu pieejamību un garantijām.
– E-komercijas uzņēmumi – īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka visa informācija tīmekļa vietnē ir pārskatāma, patiesa un atbilst jaunajām prasībām.

Kādas ir galvenās atšķirības starp esošo un jauno regulējumu?

Galvenās atšķirības patērētāju tiesību regulējumā
Joma Iepriekš (2011/83/ES) Jaunais (2024/825)
Informācijas sniegšana Tirgotājam bija jāsniedz pamatinformācija par preci vai pakalpojumu (piemēram, cena, piegādes nosacījumi, atteikuma tiesības). Papildus jāsniedz informācija par preces ilgizturību, remontējamību, komercgarantijām, kā arī ilgtspējas marķējumu nozīmi un pārbaudāmību.
Negodīga komercprakse Aizliedza maldinošu vai agresīvu komercpraksi, bet nebija konkrētu piemēru par “zaļmaldināšanu”. Tieši aizliedz “zaļmaldināšanu” – maldinošas vides norādes, piemēram, “videi draudzīgs”, ja tas nav pierādāms. Tāpat aizliedz nepārredzamus ilgtspējas marķējumus.
Patērētāju iespējas Netika īpaši uzsvērta patērētāju loma zaļajā pārkārtošanā. Uzsvars uz to, ka patērētājiem jābūt iespējai pieņemt apzinātus, ilgtspējīgus lēmumus, balstoties uz skaidru un pārbaudāmu informāciju.
Preču novecošana un remonts Nebija īpašu noteikumu par preču novecošanu vai remontējamību. Aizliegta prakse, kas veicina agrīnu preču novecošanu. Tirgotājiem jānorāda, vai preces ir remontējamas, un cik ilgi tās varēs izmantot.

Jaunais regulējums domāts, lai palīdzētu patērētājiem pieņemt gudrākus lēmumus un veicinātu godīgu konkurenci. Ja prece tiešām ir kvalitatīva un ilgtspējīga – tas ir jāprot arī parādīt un pierādīt. Lai izpildītu direktīvas prasības, galvenais tirgotājam ir būt godīgam pret klientu, nepārspīlēt solījumus un sagatavoties ar faktiem pierādīt savus apgalvojumus.

Atsauces uz noramatīvajiem aktiem

  1. Ministru kabineta noteikumi Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu”

Šie noteikumi nosaka:

  • kāda informācija jāsniedz patērētājam pirms distances līguma noslēgšanas;
  • kārtību, kādā šī informācija jāsniedz;
  • atteikuma tiesību īstenošanas nosacījumus.

Skatīt spēkā esošo noteikumu pilnu tekstu: MK noteikumi Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu”
Skatīt MK noteikumu Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu” 2025. gada 27. maija grozījumus

________________________________________

  1. Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL)

Īpaši svarīgs ir 10. pants, kas nosaka pienākumu sniegt patērētājam noteiktu informāciju pirms līguma noslēgšanas. Šis pants ir arī pamats MK noteikumu Nr. 255 izdošanai.

Skatīt pilnu tekstu: Patērētāju tiesību aizsardzības likums  10. pants

________________________________________

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825

Šī direktīva ir daļa no Zaļās pārkārtošanās akta, un tā:

  • groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES;
  • ievieš jaunas prasības par patērētāju informēšanu par preču ilgtspēju, remontējamību, komercgarantijām;
  • aizliedz maldinošu “zaļmaldināšanu” un citas negodīgas prakses.

Skatīt direktīvu: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825

 

PVN 2025.gadā

Izmaiņas PVN maksātāju reģistrācijā 2025. gadā

Kad rodas pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā?

PVN reģistrā jāreģistrējas, ja:
🔸 tiek veikti ar PVN apliekami darījumi, ņemot vērā reģistrācijas slieksni.
PVN slieksnis 2025. gadā paliek 50 000 €, bet aprēķins mainās.

Neņemot vērā reģistrācijas slieksni, ir jāreģistrējas, ja uzņēmums:
🔸 saņem pakalpojumus no ES vai trešo valstu nodokļa maksātājiem;
🔸 sniedz pakalpojumus ES nodokļa maksātājiem.

Piemēram, tiek saņemti pakalpojumi no platformām “Amazon”, “Etsy”, “Ebay”, “Booking”, “Facebook”, “Instagram”, “Google”. Atceries! PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas pirms šo pakalpojumu saņemšanas neatkarīgi no darījumu apjoma.
!! No 2025. gada 1. jūlija regulējuma izmaiņas.

Izmaiņas PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinā

2025. gadā PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro saglabājas, bet mainās sliekšņa noteikšanas metodika. Tagad PVN reģistrācijas slieksnis tiek aprēķināts, ņemot vērā ne tikai ar PVN apliekamos darījumus, bet arī vairākus ar PVN neapliekamos darījumus, piemēram, darījumus ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus.

Tātad, līdz šim PVN reģistrācijas slieksnis (50 000 eiro) tika aprēķināts, ņemot vērā tikai darījumus, par kuriem jāmaksā PVN. No 2025. gada šajā aprēķinā tiek iekļauti arī daži darījumi, kas nav apliekami ar PVN.
Piemēram, ja ienākumi tiek gūti no nekustamā īpašuma izīrēšanas (kas nav ar PVN apliekams) un no preču pārdošanas (kas ir ar PVN apliekamas), tad abi ienākumu veidi tiek ņemti vērā, aprēķinot, vai ir sasniegts 50 000 eiro slieksnis. Tas nozīmē, ka PVN reģistrācijas pienākums var rasties ātrāk nekā iepriekš.

Sliekšņa aprēķins – kalendārais gads, nevis 12 mēneši

Ja līdz 2024. gada beigām uzņēmējs būs pārsniedzis 50 000 eiro apgrozījumu, viņam līdz 2025. gada 15. janvārim jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. Pretējā gadījumā PVN būs jāmaksā par visiem 2025. gada darījumiem jau no 1. janvāra.

Iepriekš slieksni vērtēja, skatoties uz pēdējiem 12 mēnešiem. Tagad to vērtēs pēc kalendārā gada – no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ko tas nozīmē? Katru gadu 1. janvārī ar PVN apliekamo darījumu slieksni atkal sāk skaitīt no nulles.

PVN reģistrācijas iesnieguma termiņi

Kalendāra gadā veikto darījumu
kopējā vērtība

Iesnieguma iesniegšanas termiņš

pārsniedz 50000 eiro, bet
nepārsniedz 55000 eiro

ne vēlāk kā līdz 30. novembrim

pārsniedz 55000 eiro

ne vēlāk kā līdz tā mēneša 15.
datumam, kas seko mēnesim, kurā ir pārsniegta 55000 eiro vērtība

50000 eiro pārsniedz decembrī

līdz 31. decembrim

PVN reģistrācijas atlikšana neliela sliekšņa pārsnieguma gadījumā

Ja uzņēmuma ar PVN apliekamo darījumu apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro, bet pārsniegums nepārsniedz 10% jeb 5000 eiro, uzņēmējam ir iespēja nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā uzreiz, bet veikt reģistrāciju līdz gada beigām.

Ja, piemēram, uzņēmuma apgrozījums līdz gada beigām nepārsniedz 55 000 eiro, tad PVN maksātāja statuss būs jāiegūst tikai no nākamā gada 1. janvāra, nevis uzreiz pēc sliekšņa pārsniegšanas. Šī pieeja ļauj elastīgāk plānot PVN saistības, īpaši gadījumos, kad apgrozījuma pieaugums ir neliels un īslaicīgs.

Piemēram,

  • 49 000 EUR – Apgrozījums nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni → nav jāreģistrējas.
  • 52 000 EUR – Slieksnis pārsniegts par mazāk nekā 10% → reģistrāciju var atlikt līdz gada beigām.
  • 60 000 EUR – Slieksnis pārsniegts par vairāk nekā 10% → jāreģistrējas nekavējoties.

Reģistrācijas pienākums arī tiem, kas sniedz ar PVN neapliekamus pakalpojumus

Ja uzņēmējs sniedz gan ar PVN apliekamus, gan neapliekamus pakalpojumus, un kopējais apgrozījums pārsniedz 50000 eiro, viņam jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Piemēram, ja tiek izīrēti dzīvokļi dzīvošanai (neapliekami) un telpas komercdarbībai (apliekami), abi ienākumu veidi tiek ņemti vērā sliekšņa aprēķinā.

PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro ir noteikts ar mērķi samazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kuriem nav būtiskas ar PVN apliekamas saimnieciskās darbības. Tomēr, iekļaujot noteiktus ar PVN neapliekamus darījumus, piemēram, darījumus ar nekustamo īpašumu, finanšu pakalpojumiem vai apdrošināšanu, sliekšņa aprēķinā, tiek nodrošināts, lai uzņēmums, kurš veic apjomīgus neapliekamus darījumus, vairs netiek uzskatīts par mazu uzņēmumu, pat ja tam nav ar PVN apliekamu ieņēmumu. Šāda pieeja ļauj nošķirt patiesi mazus uzņēmumus no tiem, kuri pēc būtības darbojas lielākā mērogā, bet līdz šim varēja izvairīties no PVN reģistrācijas, balstoties tikai uz apliekamo darījumu apjomu.

Kad ir tiesības nereģistrēties

Tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā ir tad, ja:
🔸 tiek pārdotas preces un sniegti pakalpojumi, nepārsniedzot reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro kalendāra gadā;
🔸 tiek iegādātas preces ES valstīs, nepārsniedzot 10 000 eiro kalendāra gadā.

Atvieglota reģistrācija un administrēšana mazajiem uzņēmējiem

No 2025. gada 1. jūlija stājas spēkā jauna, brīvprātīga kārtība, kas paredz vienkāršotu PVN reģistrāciju un administrēšanu tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuru apgrozījums kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 eiro un kuri nesniedz pakalpojumus citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem.

Mērķa grupa ir mazie uzņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus arī citās ES dalībvalstīs. Šis režīms ļaus reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā ar vienkāršotu pieteikšanos, kā arī izmantot atvieglotu deklarēšanas kārtību.

Jaunā kārtība atvieglos PVN administrēšanu tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem elektroniski sniegtus pakalpojumus no ārvalstu interneta platformām, tostarp, etsy.com, facebook.com, booking.com u.c.. Būtisks nosacījums ir, ka tie paralēli neveiks darījumus, kuru dēļ tiem būs nepieciešama obligāta reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā parastā kārtībā.

Šajā režīmā:

  • PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm no ES un trešajām valstīm, nevis no visiem ieņēmumiem.
  • Nav jāsniedz parastās PVN deklarācijas – pietiek ar vienkāršotu paziņojumu par PVN samaksu.
  • Nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu, un PVN numuru nevarēs izmantot citiem darījumiem, kas nav paredzēti šajā režīmā.
  • Reģistrācija notiek EDS sistēmā, iesniedzot strukturētu iesniegumu “Iesniegums reģistrācijai PVN īpašajā kārtībā (139.2 pants) vai izslēgšanai no tās”.

Vairāk par izmaiņām lasi VID mājaslapā 

Ko nozīmē “MVU režīms”

MVU režīms nozīmē mazo uzņēmumu īpašo kārtību PVN piemērošanā (angliski: SME VAT scheme, Small Enterprise Scheme), kas ir Eiropas Savienībā ieviests vienkāršots PVN režīms maziem uzņēmumiem.

Latvijā “MVU režīms” nozīmē atvieglotu kārtību, ko mazie uzņēmumi var izmantot:

  • lai nereģistrētos kā PVN maksātāji Latvijā vai citās ES valstīs,
  • ja gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 € (vai līdz 100 000 €, atkarībā no ES direktīvas pārņemšanas),
  • un ja nesniedz pakalpojumus citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem.

Priekšrocības MVU režīmā:

✅ Nav jākārto sarežģīta PVN uzskaite,

✅ Nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam vairākās ES valstīs,

✅ Mazāks administratīvais slogs,

✅ Vienkāršota pārrobežu darījumu kārtība ar īpašu “EX” numuru.

Pamatojums:

Tas izriet no ES Padomes Direktīvas 2006/112/EK par PVN sistēmu, kuras ietvaros dalībvalstis drīkst piešķirt īpašu režīmu mazajiem uzņēmumiem.

Brīvprātīga izslēgšanās no PVN reģistra nav iespējama

Ja uzņēmējs ir reģistrēts kā PVN maksātājs, viņš nevar brīvprātīgi atteikties no šī statusa, pat ja apgrozījums nākamajā gadā nesasniedz slieksni.

DL izmaiņas svešvalodu prasību pamatotība darba tirgū

Svešvalodu prasības darba tirgū un darba sludinājumos

No 2024. gada beigām darba devējiem ir saistoša prasība pamatot svešvalodu zināšanu nepieciešamību darba pienākumu veikšanai. 2024.gada 22.oktobrī spēkā stājās grozījumi Latvijas Republikas Darba likuma 32. panta 3.daļā. Tie regulē darba devēja tiesības un pienākumus attiecībā uz svešvalodas prasībām.

Darba devējam ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc konkrētā svešvaloda ir nepieciešama. Jaunā norma paredz, ka svešvalodu zināšanu nepieciešamība jānorāda jau darba sludinājumā un svešvalodas prasmes nepieciešamība jāpamato.

Kā un kad darba devējiem ir jānorāda svešvalodu zināšanu nepieciešamība darba sludinājumā

Darba devējiem ir jānorāda svešvalodu zināšanu nepieciešamība jau darba sludinājumā, ja tā ir vajadzīga konkrēto darba pienākumu veikšanai. Tas nozīmē, ka darba devējiem ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc konkrētā svešvaloda ir nepieciešama.

Prasība pēc svešvalodas zināšanām ir pamatota, ja tā ir objektīvi nepieciešama konkrēto darba pienākumu veikšanai. Šeit ir daži piemēri, kad svešvalodu prasība var būt pamatota:

Tieša saskarsme ar ārvalstniekiem. Ja darbiniekam ir tieša saskarsme ar ārzemniekiem, piemēram, gidiem, muzejpedagogiem, administratoriem vai klientu reģistratoriem viesnīcās vai tūrisma mītnēs.

Darba pienākumi saistīti ar ārvalstīm. Ja darba pienākumu izpilde ir saistīta ar ārvalstu delegāciju uzņemšanu Latvijā, piemēram, sadarbības vai mācību pasākumos, vai ar kultūras, izklaides un sporta pasākumu organizēšanu, kur ir tieša saskarsme ar ārvalstu speciālistiem vai sponsoriem.

Specifiskas profesijas. Profesijās, kurās darba veikšana bez konkrētās valodas zināšanām nebūtu iespējama, piemēram, tulkiem, svešvalodu pasniedzējiem, svešvalodā izdota masu informācijas līdzekļa žurnālistiem.

Objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Ja svešvalodu prasme ir objektīvs un pamatots priekšnoteikums konkrētā darba veikšanai vai attiecīgajai profesijai, tai skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.

Valsts darba inspekcijas ieskatā prasībai pārzināt konkrētas svešvalodas, tostarp krievu valodu, nevajadzētu būt saistošai pārdevējiem, kasieriem, tirdzniecības zāles darbiniekiem, virtuves darbiniekiem, preču piegādātājiem, ārstiem, māsām, sanitāriem, pedagogiem (izņemot svešvalodu pedagogus), būvstrādniekiem u. tml.

Pieejamas vadlīnijas par jauno normu piemērošanu

Vadlīnijas darba devējiem par svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos pieejamas gan Valsts darba inspekcijas, gan Valsts valodas centra mājaslapā:

  1. Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē “Vadlīnijas darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos (publiskajā sektorā)”
  2. Valsts valodas centra mājaslapā – “Vadlīnijas darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos (privātajā sektorā)”.

Privātpersonu saziņa

Spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz privātpersonām saziņā lietot svešvalodas, tai skaitā darba vidē. Valsts valodas likuma 2. panta trešā daļa nosaka, ka likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā. Tas nozīmē, ka no darba pienākumu veikšanas brīvajā laikā nodarbinātajiem ir tiesības savā starpā sarunāties svešvalodā, piemēram, kopīgi pusdienojot vai sarunājoties par vispārīgām, ar darba pienākumiem nesaistītām tēmām.

Privātajā jomā individuālā saziņa ar klientu var norisināties svešvalodā, ja tas netiek skartas sabiedriskās intereses.

Uzturlīdzekļi 2025

Uzturlīdzekļu apmērs un izmaksas kārtība 2025. gadā

No 2025. gada 1. janvāra stājas spēkā būtiskas izmaiņas uzturlīdzekļu apmērā un izmaksas kārtībā, kas ietekmēs daudzus vecākus un bērnus Latvijā. Šīs izmaiņas ir saistītas ar minimālās algas pieaugumu un jauniem noteikumiem, kas nosaka uzturlīdzekļu apmēru un izmaksas kārtību.

Minimālā uzturlīdzekļu apmēra izmaiņas

Minimālās algas pieaugums no 700 līdz 740 eiro nozīmē, ka palielināsies arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas vecākam ir jānodrošina katram savam bērnam. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, minimālais uzturlīdzekļu apmērs 2025. gadā būs šāds:

  • Katram bērnam no piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 185 eiro mēnesī (25% no minimālās algas).
  • Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 222 eiro mēnesī (30% no minimālās algas).

Neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu

Likums nosaka, ka vecākiem ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu. Civillikuma 179. pants nosaka, ka vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Šis pienākums nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem.

Izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda

Ja vecāks nevar vai nevēlas nodrošināt uzturlīdzekļus, otrs vecāks vai aizbildnis var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda. Papildus iepriekš minētajam, ir svarīgi atzīmēt, ka uzturlīdzekļu apmērs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda ir fiksēta summa, ko neietekmē minimālās algas izmaiņas. Šī summa tiek pārskatīta reizi trijos gados, ņemot vērā valsts budžeta iespējas 2025. gadā uzturlīdzekļi no fonda tiks izmaksāti šādā apmērā:

  • 125 eiro katram bērnam no piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai (līdz šim – 107,50 eiro).
  • 150 eiro katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (šobrīd – 129 eiro).
  • 150 eiro pilngadīgai personai no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību (šobrīd – 129 eiro).

Ņemot vērā, ka izmaksas no fonda tiek veiktas par iepriekšējo mēnesi, jārēķinās, ka uzturlīdzekļus par janvāri jaunajā apmērā izmaksās 2025. gada februārī. Savukārt 2025. gada janvārī izmaksas no fonda tiks veiktas par 2024. gada decembri apmērā, kāds bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

Šīs izmaiņas nodrošina lielāku finansiālo atbalstu bērniem un vecākiem, kuriem ir grūtības nodrošināt uzturlīdzekļus. Ir svarīgi būt informētiem un izmantot pieejamos resursus, lai nodrošinātu bērnu labklājību. Vairāk informācijas šeit: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija

Ienākumu deklarācijas būtiskākās izmaiņas 2024. gadā

Vienkāršota gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana saimnieciskās darbības veicējiem

  • Vairs nav ierobežojuma saimnieciskās darbības izdevumiem (līdz 80% no ieņēmumiem).
  • Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks automātiski pielāgotas deklarācijā.
  • Samazināts aizpildāmo rindu skaits D veidlapā un D3/D31 pielikumos.

Saimnieciskās darbības veicējiem tika mainīta IIN aprēķināšanas kārtība, jo saimnieciskās darbības izdevumiem vairs nepiemēro 80% ierobežojumu. Līdz ar to ir veiktas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas D veidlapā, kā arī minētās deklarācijas D3 un D31 pielikumā, samazinot aizpildāmo rindu skaitu un vienkāršojot aizpildīšanas kārtību par 2023. un turpmākajiem gadiem.

Ir mainīta pašnodarbinātā VSAOI uzrādīšanas kārtība saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā. Sekojoši tam, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) notiks pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu automātiska ievadīšana gada ienākumu deklarācijas D veidlapā, savukārt gada ienākumu deklarācijas D3 un D31 pielikumā būs automātiski aprēķināts ar IIN apliekamais ienākums.

Izmiņas deklarācijā ienākumam no kapitāla pieauguma

  • Jaunas sadaļas deklarācijā par darījumiem ar virtuālo valūtu.
  • Automātisks IIN aprēķins EDS.

No 2024. gada deklarēt darījumus ar virtuālo valūtu vajadzēs atsevišķi no citiem kapitāla aktīviem un darījumiem. Turklāt zaudējumus no virtuālās valūtas varēs segt tikai ar ienākumiem no virtuālās valūtas.

Aizpildot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma vai gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, VID EDS tiks nodrošināts automātisks IIN aprēķins.

Izslēgtas normas

  • IIN avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma.
  • Vairs nav jāaizpilda rindas, kas saistītas ar 80% ierobežojumu.

No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izslēgta norma, kas saimnieciskās darbības veicējiem paredzēja maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus.

Atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam, ka ierobežojums saimnieciskās darbības izdevumiem līdz 80% no ieņēmumiem ir netaisnīgs un ir neatbilstošs Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteiktajam, likums ir mainīts, un no 2022. gada šis ierobežojums vairs nav spēkā.

Attiecīgi noteikumos par gada ienākuma deklarācijām ir izslēgta

  • X nodaļa “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma”, kā arī
  • svītrots 2. pielikums “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapa”.

 

Aizpildīt un iesniegt gada ienākumu deklarāciju VID EDS ir viegli, tomēr dažkārt rodas jautājumi kur un kā iekļaut vienu vai otru summu. Ja nepieciešama palīdzība gada ienākumu deklarācijas sagatavošanā un iesniegšanā, piesakieties uz konsultāciju pie pieredzējuša grāmatveža pa telefonu 28662328 vai e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

Ar licenci un pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties https://www.ilgak.lv/lv/kontakti/ . Pakalpojumu cenrādis pieejams šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

Viss par Gada ienākumu deklarāciju VID mājaslapā: https://www.vid.gov.lv/lv/gada-ienakumu-deklaracija

Pieteikties konsultācijai