2024.gadā minimālā alga mēnesī noteikta 700 eiro. Minimālās algas apmēram ir piesaistīti dažādi maksājumi vairākās jomās. Minimālās algas izmaiņas paredz Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 , kas stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī.
Palielinoties minimālajai algai pieaugs darba devēju izdevumi
Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (620 eiro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros šobrīd pārsniedz minimālās algas apmēru, bet ir zemāka nekā 700 eiro.
Minimālās algas sasaiste ar maksājumiem sociālās drošības, parādu piedziņas un citās jomās
Minimālā alga kā maksājuma rādītājs ir iekļauta vairākos tiesību aktos.
Sociālā apdrošināšana
- Minimālo iemaksu objekts – minimālā alga
Palielinoties minimālajai algai, palielinās arī obligātās sociālās apdrošināšanas minimums. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteiktas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt pašnodarbinātie, ja viņu ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, reizi ceturksnī veic iemaksas nevis pēc pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas pilnās likmes, t.i. 31,07%, bet 10% apmērā.
- Brīvprātīgo iemaksu objekts – 12 minimālās mēneša darba algas
Brīvprātīgajām iemaksām iemaksu objekta minimālais gada apmērs ir 12 minimālās mēneša darba algas. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju, invaliditātes, maternitātes, slimības, vecāku apdrošināšanai. Arī šeit ir piesaiste pie valstī noteiktās minimālās algas.
Darba attiecības
Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, tad mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. To nosaka Darba likuma 75. panta otrā daļa : ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, tad vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis.
Šādā situācijā, piemēram, var nonākt darbinieks, kurš atgriezies no bērna kopšanas atvaļinājuma un nostrādājis vien pāris mēnešus.
- Ja darba līgums nav noslēgts rakstveidā
Darba likuma 41. pantā noteikts: ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, tad uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.
Likumā minimālās algas apmērs nodrošināms arī vairākos citos darba tiesisko attiecību gadījumos.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis valdes loceklim
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir vairākas normas, kas piesaistītas minimālās algas apmēram. Tostarp likums nosaka, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.
Ēnu ekonomikas ierobežošana
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikts: lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.
Likumā ir arī citas normas ar piesaisti minimālās algas apmēram.
Parādu piedziņa
Piedzenot parādu, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem veic saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta noteikumiem.
- uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas;
- piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus, — 50%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas;
- pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, — 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas.
- Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas, izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto gadījumu.
Uzturlīdzekļi bērnam
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas.
Sociālie pakalpojumi
Minimālās algas apmērs ietekmē apgādnieku maksājumus par tuvinieka aprūpi. MK noteikumos Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” paredzēts: veicot samaksu par pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar koeficientu: par vienas personas ģimeni – 1; par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.
Bēru pabalsts valsts pārvaldē
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz tiesības amatpersonai (darbiniekam) saņemt pabalstu saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.
Ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijai
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pantā noteikts: ja SLO saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, tad šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.
Darba samaksa ieslodzījumā
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.16 pantā ir noteikta minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir 50% no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas – notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā; ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei – notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā; 50% no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes – nepilngadīgam notiesātajam.
Maksātnespējas pieteikšana
Maksātnespējas likumā paredzētais gan fiziskās, gan juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.
