Vairs nav nekāds pārsteigums, kad darbinieks veic darba pienākumus attālināti no uzņēmuma atrašanās vietas. Esot darba attiecībās ar darba devēju, darbinieks attālināti no dzīvesvietas darbu var veikt, atrodoties “komandējumā”, “darba braucienā”, esot “darba devēja nosūtījumā” ārvalstī, vai vienojoties par attālinātām darba attiecībām.
Atkarībā no noslēgtā darba līguma, brauciena iemesla un tā noformējuma ir atkarīga dienas nauda, ko saņem darbinieks, kā arī tas, cik lielā mērā tiek segti brauciena izdevumi. Turklāt ir virkne prasību, kas ir jāievēro, noformējot „komandējumu”, „darba braucienu” un „ darba devēja nosūtījumu”. Tam klāt ir nācis īpašs nosacījums “Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana”.
Attiecībā uz komersantiem darba braucieni tiek reglamentēti, lai nerastos situācija, ka darbinieka lielāko daļu ienākuma algas vietā saņem kā kompensāciju par darba braucieniem, kas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) neapliekams ienākums. Tādēļ MK noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ir paredzēts, ka kompensācijas un piemaksas par darba braucieniem tiek ierobežotas ar proporciju.
Apskatīsim īsumā, kā no Latvijas tiesiskā regulējuma viedokļa tiek interpretēts „komandējums”, „darba brauciens” un „darbinieka nosūtīšana”.
Komandējums
Komandējums ir situācija, kad darbinieks tiek nosūtīts strādāt ārpus savas parastās darba vietas vai dzīvesvietas, neatkarīgi no tā vai tas ir Latvijā vai uz ārvalstīm. Par komandējumu uzskatāms ar organizācijas vai iestādes vadītāja rakstisku apliecinājumu norīkots darbinieka brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu, lai pildītu darba vai dienesta uzdevumus, papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju. Ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī, tad uz citu valsti vai uz Latviju. Šī brauciena mērķim ir jābūt saistītam:
- pildīt darba vai dienesta uzdevumus vai
- papildināt zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju, tā saucamais, mācību komandējums;
Mācību komandējumam ir izņēmums. Ja darbinieks tiek nosūtīts uz izglītības iestādi, lai iegūtu izglītību, kas ir noteikta kā nepieciešama amata (darba) pienākumu izpildei, tas nav klasificējams kā komandējums. Šo izņēmumu neattiecina uz karavīriem.
Par darbinieku šajā gadījumā uzskata arī tādu fizisko personu, kura nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā, un kura savu darbu nepilda savas saimnieciskās darbības ietvaros, protams, ja šīs personas komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā).
Tātad galvenie nosacījumi, lai noformētu komandējumu:
- rakstisks vadītāja rīkojums,
- sūtamā persona vai vairākas personas,
- nosūtījuma laika periods,
- nosūtījuma vieta vai vairākas vietas,
- nosūtījuma uzdevums (mērķis),
- nosūtāmā persona neveic darbu SD ietvaros.
Darba brauciens
Par darba braucienu uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). To nosaka MK noteikumu Nr. 969 3. punkts
Darbinieka nosūtīšana
Darbinieka nosūtīšanu regulē Darba likums. Būtiskākā pazīme, kas nošķir komandējumu no darbinieka nosūtīšanas, ir tā, ka darbinieks uz citu valsti, kurā viņš parasti neveic darbu, tiek nosūtīts uz noteiktu laika periodu veikt darbu par labu citam uzņēmumam, saglabājot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku.
Darbinieka nosūtīšana var notikt vairākos veidos:
- darba devējs nosūta darbinieku uz citu valsti, pamatojoties uz līgumu, ko tas noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs; piemēram, Latvijas komersants noslēdz līgumu ar Igaunijas uzņēmumu par baseina iekārtu uzstādīšanu, un Latvijas uzņēmums nosūta savus darbiniekus veikt līgumā noteiktos darbus Igaunijā;
- darba devējs nosūta darbinieku uz savu citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu; piemēram, Somijas uzņēmums nosūta darbinieku uz koncernā ietilpstošu uzņēmumu Latvijā;
- darbā iekārtošanas institūcija kā darba devējs nosūta darbinieku personai, kuras labā tiks veikts darbs, ja tās uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tā veic savu darbību citā valstī; piemēram, Latvijas darba aģentūra noslēdz līgumu ar Vācijas uzņēmumu par darbinieku nomu, un darbinieki tiek nosūtīti darbam uz Vāciju.
Darba likumā ietvertais regulējums attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu attiecas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalstu vai Šveices Konfederācijas darba devējiem.
Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā valstī, ir pienākums nosūtītajam darbiniekam nodrošināt minimālo nodarbinātības noteikumu izpildi un darba apstākļus saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar direktīvām darba devējam nosūtītajam darbiniekam, atrodoties mērķa valstī, ir jānodrošina:
- mērķa valstī noteiktais maksimālais darba un minimālais atpūtas laiks;
- mērķa valstī noteiktais minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums;
- mērķa valstī spēkā esošā minimālā algas likme, to skaitā likmes par virsstundām;
- mērķa valstī noteikto darba ņēmēju iznomāšanas noteikumu ievērošana;
- veselības aizsardzības pasākumi mērķa valstī;
- vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm un citi diskrimināciju izslēdzoši noteikumi.
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana ir situācija, kad Latvijā reģistrēts pārvadātājs, kurš sniedz starptautisko autopārvadājuma pakalpojumu, nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kurš nosūtīšanas periodā ir attiecīgā pārvadātāja darbinieks, uz citu ES dalībvalsti vadīt pārvadātajā rīcībā esošu transportlīdzekli un veikt pārvadātāja vārdā citas ar attiecīgo autopārvadājuma pakalpojumu saistītās darbības.
Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu šādos gadījumos:
- Starptautiski pārvadājumi starp ES dalībvalstīm. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic kravas pārvadājumus no Latvijas uz citu ES dalībvalsti vai otrādi, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu.
- Kabotāžas pārvadājumi. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic kravas pārvadājumus citā ES dalībvalstī, kas nav pārvadātāja reģistrācijas valsts, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu.
- Kombinēta pārvadājuma sākuma vai beigu posms. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic kombinēto pārvadājumu, kura sākuma vai beigu posms notiek citā ES dalībvalstī, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu.
Kādi ir izņēmumi? Kad transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana netiek uzskatīta par pieļaujamu?
Tranzīts. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic kravas pārvadājumus caur citu ES dalībvalsti, neapturot tajā kravas, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana netiek uzskatīta par pieļaujamu.
Divpusējie pārvadājumi. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic divpusējos pārvadājumus no Latvijas uz citu ES dalībvalsti un atpakaļ, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana netiek uzskatīta par pieļaujamu, ja vien nav veiktas papildu kravas iekraušanas un izkraušanas darbības citā ES dalībvalstī.
Pašnodarbinātās personas. Ja transportlīdzekļa vadītājs ir pašnodarbinātā persona, nosūtīšanas noteikumi var nebūt piemērojami. Tomēr katrā konkrētajā gadījumā nepieciešams izvērtēt šīs situācijas.
Ja transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu, pārvadātājam ir jāievēro vairāki nosacījumi.
- Jāiesniedz nosūtīšanas deklarācijas. No 2022. gada 2. februāra pārvadātājam, kurš veic starptautisku pārvadājumu un uz kuru ir attiecināma nosūtīšanas situācija, ir nepieciešams sagatavot un iesniegt transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarāciju, izmantojot transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas portālu RTPD pirms nosūtīšanas perioda sākuma. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācija ir jāiesniedz atsevišķi par katru transportlīdzekļa vadītāju un atsevišķi katrai valstij, kurā šim transportlīdzekļa vadītājam būs nosūtīšanas situācija attiecīgajā periodā.
- Transportlīdzekļa vadītājam ir jāglabā un jāspēj uzrādīt papīra vai elektroniskā formātā šādi dokumenti:
- nosūtīšanas deklarācijas kopija;
- pierādījumi par pārvadājumiem, kas tiek veikti nosūtīšanas dalībvalstī (piemēram, CMR pavadzīmes);
- tahogrāfa dati.
Latvijā transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas kārtību regulē Autotransporta likuma V1 nodaļa un tās 52.pants Sīkāk par Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas kārtību var atrast AUTO TRANSPORTA DIREKCIJAS mājaslapā.
Kā iepriekš skaidrots, no Latvijas tiesiskā regulējuma viedokļa „komandējums”, „darba brauciens” un „darbinieka nosūtīšana”, kā arī “transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana” tiek interpretēts atšķirīgi. Darba likums regulē gan darbinieka nosūtīšanas jautājumus, gan arī citus jautājumus, kas saistīti ar darbinieka nosūtīšanu. Savukārt jautājumi, kas saistīti ar darba aizsardzību ir regulēti Darba aizsardzības likumā un virknē Ministru kabineta izdotajos noteikumos. Jautājumi, kas ir saistīti ar komandējuma izdevumu atlīdzināšanu, ir atrunāti MK noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.
Informācija darba devējiem un darbiniekiem par darbinieku nosūtīšanu un par noteikumiem citās valstīs ir atspoguļoti Labklājības ministrijas mājaslapā.
Dažkārt ar skaidrojumu ir par maz un ir vajadzīga konsultācija. Mūsu speciālisti palīdzēs rast atbildes ar grāmatvedību un ar nodokļiem saistītos jautājumos. Vienoties par konsultāciju un pakalpojuma cenu var pa tālruni 28662328 , e-pastu gramatvede@ilgak.lv vai mājaslapā.