Archives

Home Informācija
Direktīva pret zaļmaldināšanu - kas jāzina tirgotājiem

Jauns ES regulējums: tirgotājiem pienākums pierādīt, ko sola prece

Šajā rakstā skaidrojam, ko nozīmē jaunā, tā sauktā “direktīva pret zaļmaldināšanu” un kā tā ietekmēs uzņēmējus no 2026. gada.

Kas jāzina uzņēmējam par jauno ES regulējumu?

No 2026. gada 27. septembra stāsies spēkā Eiropas Savienības regulējums – Direktīva (ES) 2024/825, kas ievieš būtiskas izmaiņas patērētāju informēšanas un negodīgas komercprakses novēršanas jomā. Tā paredz, ka tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz daudz konkrētāka un pārbaudāma informācija par precēm un pakalpojumiem. Vairs nepietiks ar skaistiem vārdiem kā “videi draudzīgs” vai “ilgtspējīgs” – šādiem apgalvojumiem būs jābūt ar pierādījumiem.

Šī direktīva uzņēmējiem nozīmē pavisam praktiskas lietas:

  • jāpārskata, kāda informācija ir produktu un pakalpojumu aprakstos un reklāmās;
  • jāizvairās no tukšiem solījumiem un reklāmas frāzēm bez seguma;
  • jābūt gataviemm pierādīt, ka prece tiešām kalpo ilgāk vai ir remontējama.

Pretējā gadījumā, var nonākt Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzmanības lokā vai pat saņemt sodu.

Kā uzņēmējiem sagatavoties jaunajam regulējumam par patērētāju informēšanu

Šī direktīva ir daļa no zaļās pārkārtošanās un paredz, ka uzņēmējiem būs jāsniedz patērētājiem precīzāka, pārbaudāma un ilgtspējīga informācija par precēm un pakalpojumiem.

Sagatavošanās soļi uzņēmējiem

Veiciet produktu un pakalpojumu auditu:
– vai Jūsu produktiem ir skaidri norādīta ilgizturība, remontējamība un komercgarantijas?
– vai tiek izmantoti ilgtspējas marķējumi? Ja jā – vai tie ir pārbaudāmi un sertificēti?

Pārskatiet mārketinga materiālus:
– izvairieties no vispārīgām un nepamatotām frāzēm kā “videi draudzīgs”, “zaļš”, “ilgtspējīgs”, ja nav pierādījumu.
– aizliegta būs tā sauktā “zaļmaldināšana” – maldinošas vides norādes bez pamatojuma.

Apmāciet darbiniekus:
– nodrošiniet, ka pārdošanas un klientu apkalpošanas komandas saprot jaunos pienākumus un spēj sniegt korektu informāciju.4. Sagatavojiet dokumentāciju:
– izstrādājiet iekšējos procesus, kā tiks pārbaudīta un atjaunināta informācija par produktiem.
– sagatavojiet pierādījumus, kas apliecina sniegtās informācijas patiesumu.

 

Kuriem uzņēmumiem jāpievērš īpaša uzmanība?

Preču tirgotājiem

– Elektrotehnika un elektronika – jānorāda informācija par ierīču kalpošanas laiku, iespēju tās remontēt, pieejamām detaļām.
– Apģērbu un apavu tirgotājiem – jāizvairās no maldinošiem apgalvojumiem par “ekoloģiskiem” vai “ilgtspējīgiem” materiāliem, ja nav pierādījumu.
– Mēbeļu un sadzīves preču tirgotājiem – jāsniedz informācija par izturību, materiālu izcelsmi un iespēju atkārtoti izmantot vai pārstrādāt.

Pakalpojumu sniedzējiem

– Digitālie pakalpojumi un platformas – jānodrošina, ka patērētāji netiek maldināti par pakalpojuma ietekmi uz vidi vai uzņēmuma “zaļo tēlu”.
– Remonta un apkopes pakalpojumi – jāsniedz skaidra informācija par pakalpojuma kvalitāti, detaļu pieejamību un garantijām.
– E-komercijas uzņēmumi – īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka visa informācija tīmekļa vietnē ir pārskatāma, patiesa un atbilst jaunajām prasībām.

Kādas ir galvenās atšķirības starp esošo un jauno regulējumu?

Galvenās atšķirības patērētāju tiesību regulējumā
Joma Iepriekš (2011/83/ES) Jaunais (2024/825)
Informācijas sniegšana Tirgotājam bija jāsniedz pamatinformācija par preci vai pakalpojumu (piemēram, cena, piegādes nosacījumi, atteikuma tiesības). Papildus jāsniedz informācija par preces ilgizturību, remontējamību, komercgarantijām, kā arī ilgtspējas marķējumu nozīmi un pārbaudāmību.
Negodīga komercprakse Aizliedza maldinošu vai agresīvu komercpraksi, bet nebija konkrētu piemēru par “zaļmaldināšanu”. Tieši aizliedz “zaļmaldināšanu” – maldinošas vides norādes, piemēram, “videi draudzīgs”, ja tas nav pierādāms. Tāpat aizliedz nepārredzamus ilgtspējas marķējumus.
Patērētāju iespējas Netika īpaši uzsvērta patērētāju loma zaļajā pārkārtošanā. Uzsvars uz to, ka patērētājiem jābūt iespējai pieņemt apzinātus, ilgtspējīgus lēmumus, balstoties uz skaidru un pārbaudāmu informāciju.
Preču novecošana un remonts Nebija īpašu noteikumu par preču novecošanu vai remontējamību. Aizliegta prakse, kas veicina agrīnu preču novecošanu. Tirgotājiem jānorāda, vai preces ir remontējamas, un cik ilgi tās varēs izmantot.

Jaunais regulējums domāts, lai palīdzētu patērētājiem pieņemt gudrākus lēmumus un veicinātu godīgu konkurenci. Ja prece tiešām ir kvalitatīva un ilgtspējīga – tas ir jāprot arī parādīt un pierādīt. Lai izpildītu direktīvas prasības, galvenais tirgotājam ir būt godīgam pret klientu, nepārspīlēt solījumus un sagatavoties ar faktiem pierādīt savus apgalvojumus.

Atsauces uz noramatīvajiem aktiem

  1. Ministru kabineta noteikumi Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu”

Šie noteikumi nosaka:

  • kāda informācija jāsniedz patērētājam pirms distances līguma noslēgšanas;
  • kārtību, kādā šī informācija jāsniedz;
  • atteikuma tiesību īstenošanas nosacījumus.

Skatīt spēkā esošo noteikumu pilnu tekstu: MK noteikumi Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu”
Skatīt MK noteikumu Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu” 2025. gada 27. maija grozījumus

________________________________________

  1. Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL)

Īpaši svarīgs ir 10. pants, kas nosaka pienākumu sniegt patērētājam noteiktu informāciju pirms līguma noslēgšanas. Šis pants ir arī pamats MK noteikumu Nr. 255 izdošanai.

Skatīt pilnu tekstu: Patērētāju tiesību aizsardzības likums  10. pants

________________________________________

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825

Šī direktīva ir daļa no Zaļās pārkārtošanās akta, un tā:

  • groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES;
  • ievieš jaunas prasības par patērētāju informēšanu par preču ilgtspēju, remontējamību, komercgarantijām;
  • aizliedz maldinošu “zaļmaldināšanu” un citas negodīgas prakses.

Skatīt direktīvu: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825

 

PVN 2025.gadā

Izmaiņas PVN maksātāju reģistrācijā 2025. gadā

Kad rodas pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā?

PVN reģistrā jāreģistrējas, ja:
🔸 tiek veikti ar PVN apliekami darījumi, ņemot vērā reģistrācijas slieksni.
PVN slieksnis 2025. gadā paliek 50 000 €, bet aprēķins mainās.

Neņemot vērā reģistrācijas slieksni, ir jāreģistrējas, ja uzņēmums:
🔸 saņem pakalpojumus no ES vai trešo valstu nodokļa maksātājiem;
🔸 sniedz pakalpojumus ES nodokļa maksātājiem.

Piemēram, tiek saņemti pakalpojumi no platformām “Amazon”, “Etsy”, “Ebay”, “Booking”, “Facebook”, “Instagram”, “Google”. Atceries! PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas pirms šo pakalpojumu saņemšanas neatkarīgi no darījumu apjoma.
!! No 2025. gada 1. jūlija regulējuma izmaiņas.

Izmaiņas PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinā

2025. gadā PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro saglabājas, bet mainās sliekšņa noteikšanas metodika. Tagad PVN reģistrācijas slieksnis tiek aprēķināts, ņemot vērā ne tikai ar PVN apliekamos darījumus, bet arī vairākus ar PVN neapliekamos darījumus, piemēram, darījumus ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus.

Tātad, līdz šim PVN reģistrācijas slieksnis (50 000 eiro) tika aprēķināts, ņemot vērā tikai darījumus, par kuriem jāmaksā PVN. No 2025. gada šajā aprēķinā tiek iekļauti arī daži darījumi, kas nav apliekami ar PVN.
Piemēram, ja ienākumi tiek gūti no nekustamā īpašuma izīrēšanas (kas nav ar PVN apliekams) un no preču pārdošanas (kas ir ar PVN apliekamas), tad abi ienākumu veidi tiek ņemti vērā, aprēķinot, vai ir sasniegts 50 000 eiro slieksnis. Tas nozīmē, ka PVN reģistrācijas pienākums var rasties ātrāk nekā iepriekš.

Sliekšņa aprēķins – kalendārais gads, nevis 12 mēneši

Ja līdz 2024. gada beigām uzņēmējs būs pārsniedzis 50 000 eiro apgrozījumu, viņam līdz 2025. gada 15. janvārim jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. Pretējā gadījumā PVN būs jāmaksā par visiem 2025. gada darījumiem jau no 1. janvāra.

Iepriekš slieksni vērtēja, skatoties uz pēdējiem 12 mēnešiem. Tagad to vērtēs pēc kalendārā gada – no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ko tas nozīmē? Katru gadu 1. janvārī ar PVN apliekamo darījumu slieksni atkal sāk skaitīt no nulles.

PVN reģistrācijas iesnieguma termiņi

Kalendāra gadā veikto darījumu
kopējā vērtība

Iesnieguma iesniegšanas termiņš

pārsniedz 50000 eiro, bet
nepārsniedz 55000 eiro

ne vēlāk kā līdz 30. novembrim

pārsniedz 55000 eiro

ne vēlāk kā līdz tā mēneša 15.
datumam, kas seko mēnesim, kurā ir pārsniegta 55000 eiro vērtība

50000 eiro pārsniedz decembrī

līdz 31. decembrim

PVN reģistrācijas atlikšana neliela sliekšņa pārsnieguma gadījumā

Ja uzņēmuma ar PVN apliekamo darījumu apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro, bet pārsniegums nepārsniedz 10% jeb 5000 eiro, uzņēmējam ir iespēja nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā uzreiz, bet veikt reģistrāciju līdz gada beigām.

Ja, piemēram, uzņēmuma apgrozījums līdz gada beigām nepārsniedz 55 000 eiro, tad PVN maksātāja statuss būs jāiegūst tikai no nākamā gada 1. janvāra, nevis uzreiz pēc sliekšņa pārsniegšanas. Šī pieeja ļauj elastīgāk plānot PVN saistības, īpaši gadījumos, kad apgrozījuma pieaugums ir neliels un īslaicīgs.

Piemēram,

  • 49 000 EUR – Apgrozījums nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni → nav jāreģistrējas.
  • 52 000 EUR – Slieksnis pārsniegts par mazāk nekā 10% → reģistrāciju var atlikt līdz gada beigām.
  • 60 000 EUR – Slieksnis pārsniegts par vairāk nekā 10% → jāreģistrējas nekavējoties.

Reģistrācijas pienākums arī tiem, kas sniedz ar PVN neapliekamus pakalpojumus

Ja uzņēmējs sniedz gan ar PVN apliekamus, gan neapliekamus pakalpojumus, un kopējais apgrozījums pārsniedz 50000 eiro, viņam jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Piemēram, ja tiek izīrēti dzīvokļi dzīvošanai (neapliekami) un telpas komercdarbībai (apliekami), abi ienākumu veidi tiek ņemti vērā sliekšņa aprēķinā.

PVN reģistrācijas slieksnis 50 000 eiro ir noteikts ar mērķi samazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, kuriem nav būtiskas ar PVN apliekamas saimnieciskās darbības. Tomēr, iekļaujot noteiktus ar PVN neapliekamus darījumus, piemēram, darījumus ar nekustamo īpašumu, finanšu pakalpojumiem vai apdrošināšanu, sliekšņa aprēķinā, tiek nodrošināts, lai uzņēmums, kurš veic apjomīgus neapliekamus darījumus, vairs netiek uzskatīts par mazu uzņēmumu, pat ja tam nav ar PVN apliekamu ieņēmumu. Šāda pieeja ļauj nošķirt patiesi mazus uzņēmumus no tiem, kuri pēc būtības darbojas lielākā mērogā, bet līdz šim varēja izvairīties no PVN reģistrācijas, balstoties tikai uz apliekamo darījumu apjomu.

Kad ir tiesības nereģistrēties

Tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā ir tad, ja:
🔸 tiek pārdotas preces un sniegti pakalpojumi, nepārsniedzot reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro kalendāra gadā;
🔸 tiek iegādātas preces ES valstīs, nepārsniedzot 10 000 eiro kalendāra gadā.

Atvieglota reģistrācija un administrēšana mazajiem uzņēmējiem

No 2025. gada 1. jūlija stājas spēkā jauna, brīvprātīga kārtība, kas paredz vienkāršotu PVN reģistrāciju un administrēšanu tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuru apgrozījums kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 eiro un kuri nesniedz pakalpojumus citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem.

Mērķa grupa ir mazie uzņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus arī citās ES dalībvalstīs. Šis režīms ļaus reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā ar vienkāršotu pieteikšanos, kā arī izmantot atvieglotu deklarēšanas kārtību.

Jaunā kārtība atvieglos PVN administrēšanu tiem mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saņem elektroniski sniegtus pakalpojumus no ārvalstu interneta platformām, tostarp, etsy.com, facebook.com, booking.com u.c.. Būtisks nosacījums ir, ka tie paralēli neveiks darījumus, kuru dēļ tiem būs nepieciešama obligāta reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā parastā kārtībā.

Šajā režīmā:

  • PVN būs jāmaksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm no ES un trešajām valstīm, nevis no visiem ieņēmumiem.
  • Nav jāsniedz parastās PVN deklarācijas – pietiek ar vienkāršotu paziņojumu par PVN samaksu.
  • Nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu, un PVN numuru nevarēs izmantot citiem darījumiem, kas nav paredzēti šajā režīmā.
  • Reģistrācija notiek EDS sistēmā, iesniedzot strukturētu iesniegumu “Iesniegums reģistrācijai PVN īpašajā kārtībā (139.2 pants) vai izslēgšanai no tās”.

Vairāk par izmaiņām lasi VID mājaslapā 

Ko nozīmē “MVU režīms”

MVU režīms nozīmē mazo uzņēmumu īpašo kārtību PVN piemērošanā (angliski: SME VAT scheme, Small Enterprise Scheme), kas ir Eiropas Savienībā ieviests vienkāršots PVN režīms maziem uzņēmumiem.

Latvijā “MVU režīms” nozīmē atvieglotu kārtību, ko mazie uzņēmumi var izmantot:

  • lai nereģistrētos kā PVN maksātāji Latvijā vai citās ES valstīs,
  • ja gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 € (vai līdz 100 000 €, atkarībā no ES direktīvas pārņemšanas),
  • un ja nesniedz pakalpojumus citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem.

Priekšrocības MVU režīmā:

✅ Nav jākārto sarežģīta PVN uzskaite,

✅ Nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam vairākās ES valstīs,

✅ Mazāks administratīvais slogs,

✅ Vienkāršota pārrobežu darījumu kārtība ar īpašu “EX” numuru.

Pamatojums:

Tas izriet no ES Padomes Direktīvas 2006/112/EK par PVN sistēmu, kuras ietvaros dalībvalstis drīkst piešķirt īpašu režīmu mazajiem uzņēmumiem.

Brīvprātīga izslēgšanās no PVN reģistra nav iespējama

Ja uzņēmējs ir reģistrēts kā PVN maksātājs, viņš nevar brīvprātīgi atteikties no šī statusa, pat ja apgrozījums nākamajā gadā nesasniedz slieksni.

Attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Kas ir attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt IIN pārmaksu

Nodokļa maksātājs deklarācijā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus. Ģimenes locekļu attaisnotos izdevumus var deklarēt tikai par ārstniecību un izglītību. Par sevi nodokļu maksātājs kā attaisnotos izdevumus papildu ārstniecības un izglītības izdevumiem var deklarēt iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ziedojumus un dāvinājumus.

Attaisnoto izdevumu gada normā, kas ir 600 eiro, ietilpst izdevumi par ārstniecību un izglītību, ziedojumi un dāvinājumi, taču izdevumi par ārstniecību un izglītību, kas pārsniedz gada normu ir pārceļami uz nākamajiem gadiem. Attaisnoto izdevumu gada normas piemērošanā vispirms tiek ņemti vērā deklarētie ziedojumi un dāvinājumi, pēc tam atskaita attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību.

Vai var deklarēt attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem?

Ģimenes locekļi, par kuriem var piemērot attaisnotos izdevumus

  • vecāki, vecvecāki;
  • bērni, mazbērni;
  • laulātais un reģistrēts partneris (piemēro no 2024. gada 1. jūlija);
  • audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • nepilngadīgs brālis un māsa, kā arī brālis un māsa, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
  • brālis un māsa – personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (piemēro no 2020. gada 1. janvāra);
  • apgādībā esošu personu apgādājamie;
  • aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

Kuros gadījumos savai ienākumu deklarācijai var pievienot attaisnotos izglītības un ārstniecības izdevumus arī par brāli un māsu, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku? Kas apliecina, ka vecāki nav darbaspējīgi?

Nosacījums “vecāki nav darbaspējīgi” skaidrojams kopsakarā ar Invaliditātes likuma 1. panta 2. punktā noteikto par personas darbspēju zaudējumu, kuru apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdziens par invaliditātes grupas piešķiršanu ar norādi, ka persona zaudējusi spēju strādāt.

Par katru ģimenes locekli attaisnoto izdevumu norma ir 600 eiro gadā

Pašam nodokļa maksātājam un katrai atsevišķajai personai, kas tiek iekļauta deklarācijā, attaisnotajos izdevumos ietveramā izdevumu summa ir 600 eiro gadā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no minētās summas varēs saņemt IIN pārmaksu 20% apmērā (par 2025. gadu – 25,5%).

Gada ienākumu deklarācijā par nodokļa maksātāju un katru viņa ģimenes locekli aizpilda atsevišķu D4 veidlapu. Jānorāda radniecība, prasītie bērna vai cita ģimenes locekļa dati, jāpievieno attaisnojuma dokumenti, piemēram čeki, kuros ir minēts paša nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Nodokļu maksātājs var deklarēt attaisnotos izdevumus arī tad, ja maksājumus veicis bērna otrs vecāks, kas ir maksātāja laulātais. Uz kases čeka vai kvīts ir jābūt norādītam bērna vārdam, uzvārdam un personas kodam. Tomēr jāņem vērā, ka, ja vecāki nav laulāti, tad otra vecāka apmaksātos attaisnotos izdevumus par bērna izglītības un ārstniecības maksātājs nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos.

Ja gada laikā samaksātā attaisnoto izdevumu summa par ārstnieciskajiem un izglītības pakalpojumiem ir lielāka nekā 600 eiro, tad izdevumu pārsnieguma daļa tiks pārcelta uz nākamajiem trim gadiem.

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību

Gada nodokļu deklarācijā var iekļaut attaisnotos izdevumus par ārstniecības iestādē saņemtajiem ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem. Tajā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus par ārstniecību.

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par ārstniecību?

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību gan pašam nodokļu maksātājam, gan ģimenes loceklim ietver:

  • vakcinēšanos, ietverot arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi,
  • zobārstniecības pakalpojumi, ieskaitot zobu protezēšanu,
  • endoprotēžu un citu veidu ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no Nacionālā veselības dienesta (NVD) vai citu personu līdzekļiem,
  • olšūnu punkciju.

Attaisnotie izdevumi ir arī veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumi. Taču būtiski atcerēties, ka attaisnotajos izdevumos netiek ietverti izdevumi, kurus apmaksājusi apdrošināšanas sabiedrība.

Attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai izdevumus par pakalpojumiem, ko sniegusi Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta persona ar ārstniecības personas sertifikātu, kas apliecina, ka ārstniecības persona ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētajā nozarē.

Informācija par ārstniecības personām, kuras šobrīd ir tiesīgas praktizēt profesijā, to ārstniecības personu identifikatoriem un reģistrācijas termiņiem ir atrodama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē – norādē Reģistrētās ārstniecības personas.

Ko neietver attaisnotajos ārstniecības izdevumos

Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem nevar ieskaitīt izdevumus par:

  • briļļu un lēcu iegādi;
  • ārstniecisko preparātu, zāļu, vitamīnu, medicīnas ierīču un medicīnas preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā NVD;
  • paaugstināta komforta aprūpi, jo tie nav uzskatāmi par veselības aprūpes vai ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus sedz NVD.
  • attaisnotajos izdevumos nevar iekļaut izdevumus par tādu medicīnas tehnisko palīglīdzekļu un ortopēdijas preču iegādi kas nav savienoti ar cilvēka organismu.

Attaisnotie izdevumi par izglītību

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par izglītību?

Tie ir  paša un ģimenes locekļu izdevumi par:

  • augstākās izglītības, profesionālās izglītības un specialitātes (profesijas, kvalifikācijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu;
  • apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai;
  • profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu (izdevumi par jebkurām mācībām, kas paplašina fiziskās personas profesionālās zināšanas);
  • interešu izglītības programmu Izglītības likuma izpratnē, ko apgūst bērni līdz 18 gadu vecumam;
  • latviešu valodas apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir akreditēta izglītības iestāde vai ja tas ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai;
  • studiju kredītu.

Interešu izglītības sniedzējam jābūt saņemtai atbilstošai licencei. Izglītības iestāžu reģistrs ir pieejams tīmekļvietnē viis.gov.lv, savukārt ar informāciju par piešķirtajām licencēm var iepazīties pašvaldību tīmekļvietnēs vai sazinoties ar pašvaldību.

Ko nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos

Attaisnotie izdevumi par mācībām neietver papildu izdevumus, kas var rasties iegūstot izglītību, tostarp:

  • izdevumus mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem;
  • ēdināšanas izdevumus mācību laikā;
  • transporta izdevumus uz mācību vietu un atpakaļ.

Nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos tos maksājumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības vai specialitātes iegūšanu citu valstu mācību iestādēs, izņēmums ir Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādes.

Attaisnotajos izglītības izdevumos nav iekļaujama maksa par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi.

Attaisnotie izdevumi saistītie ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām

Deklarējot izdevumus par darbā vajadzīgo zināšanu paplašināšanu, kā arī amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanu un uzlabošanu, deklarācijai ir jāpievieno darba devēja izziņa, kas apliecina, ka iegūtās prasmes ir vajadzīgas amata pienākumu veikšanai. Te jāpiebilst, ka izdevumus par mācībām autoskolā arī var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus par izglītību, ja šie izdevumi ir saistīti ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām.

Iesniedzot deklarāciju, ir jāpievieno darba devēja izziņa, ka iegūtās prasmes ir nepieciešamas amata pienākumu veikšanai, ja apmācība bijusi vajadzīga darbam. Attaisnotos izdevumus apliecina kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, savukārt pakalpojuma sniedzēja rēķins satur papildu informāciju par sniegto pakalpojumu, ja tāda nav norādīta maksājuma dokumentā.

Attaisnotie izdevumi par latviešu valodas apguvi

Kopš 2024.gada attaisnoto izdevumu klāsts ir papildināts ar izdevumiem par latviešu valodas apguvi (MK noteikumi Nr. 336 “Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”). Šādi izdevumi 2024. gada deklarācijā attaisnotajos izdevumos ietverami, ja latviešu valodas apgūšana notikusi pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, kas ir akreditēta izglītības iestāde vai pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai.

Iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā

Nodokļa maksātājam ir iespējams atgūt pārmaksāto IIN par veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Šie maksājumi kopā nedrīkst kopā pārsniegt 10% no gada ienākuma, un ne vairāk kā 4000 eiro gadā.

Kur var būt veikti šie maksājumi? Maksājumi var būt veikti Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās. Sagatavojot gada ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, informācija no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām jau ir iekļauta deklarācijā, ja vien šī informācija ir VID rīcībā. Ja maksājumi ir veikti ārvalstīs, tad deklarācijai jāpievieno pensiju fonda vai apdrošināšanas sabiedrības izziņa un dokumenti, kas apliecina šos maksājumus.

Dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu prēmijas attaisnotajos izdevumos var iekļaut, ja dzīvības apdrošināšanas līgums ir noslēgts, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, un tā darbības termiņš nav īsāks par 10 gadiem. Ja šo līgumu pārtrauc un lauž pirms laika, nesasniedzot 10 gadu darbības termiņu, tad samaksātie prēmiju maksājumi nav ietverami attaisnotajos izdevumos par visiem šī līguma darbības gadiem.

Ziedojumi un dāvinājumi

Attaisnotajos izdevumos ir ietverami ziedojumi vai dāvinājumi Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss, un budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikas politiskajām partijām. Šos izdevumus norāda deklarācijas D4 pielikumā “Attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem”, pievienojot dokumentus, kas apliecina gada laikā veiktos ziedojumus vai dāvinājumus.

Izdevumu ierobežojuma pārsnieguma daļa par ziedojumiem un dāvinājumiem netiek pārcelta uz nākamajiem gadiem, kā arī attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai savus ziedojumus un dāvinājumus.

DL izmaiņas svešvalodu prasību pamatotība darba tirgū

Svešvalodu prasības darba tirgū un darba sludinājumos

No 2024. gada beigām darba devējiem ir saistoša prasība pamatot svešvalodu zināšanu nepieciešamību darba pienākumu veikšanai. 2024.gada 22.oktobrī spēkā stājās grozījumi Latvijas Republikas Darba likuma 32. panta 3.daļā. Tie regulē darba devēja tiesības un pienākumus attiecībā uz svešvalodas prasībām.

Darba devējam ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc konkrētā svešvaloda ir nepieciešama. Jaunā norma paredz, ka svešvalodu zināšanu nepieciešamība jānorāda jau darba sludinājumā un svešvalodas prasmes nepieciešamība jāpamato.

Kā un kad darba devējiem ir jānorāda svešvalodu zināšanu nepieciešamība darba sludinājumā

Darba devējiem ir jānorāda svešvalodu zināšanu nepieciešamība jau darba sludinājumā, ja tā ir vajadzīga konkrēto darba pienākumu veikšanai. Tas nozīmē, ka darba devējiem ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc konkrētā svešvaloda ir nepieciešama.

Prasība pēc svešvalodas zināšanām ir pamatota, ja tā ir objektīvi nepieciešama konkrēto darba pienākumu veikšanai. Šeit ir daži piemēri, kad svešvalodu prasība var būt pamatota:

Tieša saskarsme ar ārvalstniekiem. Ja darbiniekam ir tieša saskarsme ar ārzemniekiem, piemēram, gidiem, muzejpedagogiem, administratoriem vai klientu reģistratoriem viesnīcās vai tūrisma mītnēs.

Darba pienākumi saistīti ar ārvalstīm. Ja darba pienākumu izpilde ir saistīta ar ārvalstu delegāciju uzņemšanu Latvijā, piemēram, sadarbības vai mācību pasākumos, vai ar kultūras, izklaides un sporta pasākumu organizēšanu, kur ir tieša saskarsme ar ārvalstu speciālistiem vai sponsoriem.

Specifiskas profesijas. Profesijās, kurās darba veikšana bez konkrētās valodas zināšanām nebūtu iespējama, piemēram, tulkiem, svešvalodu pasniedzējiem, svešvalodā izdota masu informācijas līdzekļa žurnālistiem.

Objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Ja svešvalodu prasme ir objektīvs un pamatots priekšnoteikums konkrētā darba veikšanai vai attiecīgajai profesijai, tai skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.

Valsts darba inspekcijas ieskatā prasībai pārzināt konkrētas svešvalodas, tostarp krievu valodu, nevajadzētu būt saistošai pārdevējiem, kasieriem, tirdzniecības zāles darbiniekiem, virtuves darbiniekiem, preču piegādātājiem, ārstiem, māsām, sanitāriem, pedagogiem (izņemot svešvalodu pedagogus), būvstrādniekiem u. tml.

Pieejamas vadlīnijas par jauno normu piemērošanu

Vadlīnijas darba devējiem par svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos pieejamas gan Valsts darba inspekcijas, gan Valsts valodas centra mājaslapā:

  1. Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē “Vadlīnijas darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos (publiskajā sektorā)”
  2. Valsts valodas centra mājaslapā – “Vadlīnijas darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos (privātajā sektorā)”.

Privātpersonu saziņa

Spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz privātpersonām saziņā lietot svešvalodas, tai skaitā darba vidē. Valsts valodas likuma 2. panta trešā daļa nosaka, ka likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā. Tas nozīmē, ka no darba pienākumu veikšanas brīvajā laikā nodarbinātajiem ir tiesības savā starpā sarunāties svešvalodā, piemēram, kopīgi pusdienojot vai sarunājoties par vispārīgām, ar darba pienākumiem nesaistītām tēmām.

Privātajā jomā individuālā saziņa ar klientu var norisināties svešvalodā, ja tas netiek skartas sabiedriskās intereses.

Nodokļu izmaiņas 2025

Nodokļu izmaiņas 2025. gadā. Kas mainās?

Ar 2025. gada 1. janvāri stāsies spēkā vairākas būtiskas nodokļu izmaiņas, kas ietekmēs gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Šeit ir galvenie punkti, kas jāņem vērā:

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Vienots neapliekamais minimums. Viens no galvenajiem jaunumiem ir vienotā neapliekamā minimuma ieviešana. Diferencētais neapliekamais minimums tiks aizstāts ar vienotu neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Tas nozīmē, ka visi darba ņēmēji saņems vienādu atvieglojumu, kas veicinās taisnīgāku nodokļu sistēmu.

Pensionāru neapliekamais minimums. Ar mērķi uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti un nodrošināt lielāku finansiālo stabilitāti, pensionāriem neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 12000 eiro gadā, t.i. 1000 eiro mēnesī.

Progresīvās likmes. Lai veicinātu taisnīgāku nodokļu sadali un palielinātu valsts budžeta ieņēmumus ieviestas divu pakāpju nodokļa likmes – 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā un 33% ienākumiem virs šī sliekšņa.

Papildu likme. Papildu progresīvai likmei, ienākumiem virs 200 000 eiro gadā tiks piemērota 3% papildu likme.

Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN)

Atkārtota reģistrācija. No 2025.gada ir tiesības atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā.

Statusa zaudēšana. MUN maksātājs zaudēs savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem būs iespēja atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā. Tas dos iespēju uzņēmējiem atgriezties pie mikrouzņēmumu nodokļa režīma, ja viņi to vēlas.

Tomēr, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav bijis apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas, viņš zaudēs savu statusu. Šī izmaiņa veicinās aktīvāku uzņēmējdarbību un nodrošinās, ka tikai aktīvi uzņēmumi varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa priekšrocības.

Izložu un azartspēļu nodoklis

Paaugstinātas likmes. Izložu nodokļa likme izlozēm paaugstināta no 10% uz 15%, azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju no 37 000 eiro uz 45 000 eiro.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Samazinātā likme

Samazinātā PVN likme 12% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem tiks noteikta kā pastāvīga norma.

Atvieglotas PVN piemērošanas prasības

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotas PVN piemērošanas prasības.

PVN reģistrācijas slieksnis

Līdz šim PVN reģistrācijas slieksnis MVU tika aprēķināts, pamatojoties uz pēdējiem 12 mēnešiem. No 2025.gada tas tiks pārskatīts kalendāra gada ietvaros. Ja MVU apgrozījums pārsniegs noteikto PVN reģistrācijas slieksni (50 000 eiro) par 10% jeb 55 000 eiro, uzņēmumam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, bet tas attieksies tikai no nākamā gada.

PVN atbrīvojumi ES dalībvalstīs

Pašlaik MVU ir atbrīvoti no PVN maksāšanas tikai savā valstī. Pēc grozījumu stāšanās spēkā MVU, kas darbojas citās ES valstīs, varēs izmantot attiecīgās dalībvalsts PVN atbrīvojumus, ja vien tie ievēro noteikto 100 000 eiro apgrozījuma slieksni ES. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem būs iespēja plašāk izmantot ES sniegtās iespējas, īpaši tiem MVU, kuri veic pārrobežu darījumus.

Paplašināts reģistrācijas sliekšņa aprēķins

Turpmāk PVN reģistrācijas slieksnī tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi, piemēram, ar nekustamo īpašumu saistītie darījumi un finanšu pakalpojumi. Šī izmaiņa paredzēta, lai precīzāk noteiktu MVU darbības apjomu, tāpēc tiem, kuri regulāri veic darījumus arī ar šādiem pakalpojumiem, jāņem vērā, ka šis faktors var paaugstināt apgrozījumu un radīt nepieciešamību reģistrēties PVN maksātāju reģistrā.

Pārejas periods

Jaunie grozījumi iekļauj pārejas periodu MVU, kuriem apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni. Uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nesasniedz 55 000 eiro, varēs turpināt nemaksāt PVN līdz gada beigām. Tomēr, ja apgrozījums pārsniegs šo slieksni, uzņēmumam būs jāreģistrējas VID kā PVN maksātājam no brīža, kad pārsniegums tiek sasniegts.

Akcīzes nodoklis

Pakāpenisks pieaugums. Akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, bezalkoholiskajiem dzērieniem, kafijai, naftas produktiem un dabasgāzei tiks pakāpeniski paaugstinātas.

Šeit ir dažas no galvenajām izmaiņām.

  • Cigaretes. Minimālais akcīzes nodokļa līmenis par 1000 cigaretēm pieaugs no 156,3 eiro 2024. gadā līdz 171,9 eiro 2025. gadā, 189,1 eiro 2026. gadā un 208 eiro 2027. gadā.
  • Cigāri un cigarillas. Akcīzes nodoklis par 1000 cigāriem pieaugs no 164,7 eiro 2024. gadā līdz 202,7 eiro 2025. gadā, 240 eiro 2026. gadā un 264 eiro 2027. gadā.
  • Smēķējamā tabaka. Akcīzes nodoklis par 1000 gramiem smēķējamās tabakas pieaugs no 105,7 eiro 2024. gadā līdz 116,3 eiro 2025. gadā, 127,9 eiro 2026. gadā un 140,7 eiro 2027. gadā.

Elektroniskās smēķēšanas ierīces

Akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam un tā sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem tiks paaugstinātas.

  • Elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamais šķidrums. Akcīzes nodoklis par 1 mililitru šķidruma pieaugs no 0,24 eiro 2024. gadā līdz 0,29 eiro 2025. gadā, 0,35 eiro 2026. gadā un 0,39 eiro 2027. gadā.
  • Tabakas aizstājējprodukti. Akcīzes nodoklis par 1000 gramiem tabakas aizstājējproduktu pieaugs no 138 eiro 2024. gadā līdz 151,8 eiro 2025. gadā, 167 eiro 2026. gadā un 183,7 eiro 2027. gadā.

Bezalkoholiskie dzērieni un kafija

  • Bezalkoholiskie dzērieni ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem. Akcīzes nodoklis pieaugs no 17,5 eiro par 100 litriem 2024. gadā līdz 21 eiro 2025. gadā.
  • Kafija. Akcīzes nodoklis par 100 kilogramiem kafijas saglabāsies 142,29 eiro apmērā.

Naftas produkti

  • Svinu nesaturošs benzīns. Akcīzes nodoklis par 1000 litriem pieaugs no 509 eiro 2024. gadā līdz 532 eiro 2025. gadā un 555 eiro 2026. gadā.
  • Dīzeļdegviela. Akcīzes nodoklis par 1000 litriem pieaugs no 414 eiro 2024. gadā līdz 440,5 eiro 2025. gadā un 467 eiro 2026. gadā.

Dabasgāze

  • Dabasgāze, ko izmanto par degvielu. Akcīzes nodoklis par 1 MWh pieaugs no 1,91 eiro 2024. gadā līdz 3,63 eiro 2025. gadā un 13,45 eiro 2026. gadā.
  • Dabasgāze, ko izmanto par kurināmo. Akcīzes nodoklis par 1 MWh pieaugs no 1,65 eiro 2024. gadā līdz 3,80 eiro 2025. gadā un 5,95 eiro 2026. gadā.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis (TEN)

Paaugstinātas likmes. TEN likmes paaugstinātas vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm. TEN likmes tiek piemērotas arī atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, motora tilpuma un motora maksimālās jaudas. Piemēram, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg, kuri pirmo reizi reģistrēti pēc 2005. gada 1. janvāra, TEN likmes tiek summētas atbilstoši automobiļa pilnajai masai, motora tilpumam un motora maksimālajai jaudai

Nekustamā īpašuma nodoklis

Nemainīgs. Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi 2025. gadā nemainīsies, tie joprojām tiks aprēķināti, balstoties uz kadastrālo vērtību, kas atbilst 2012. gada tirgus datiem.

Pieteikties konsultācijai