Archives

Home I.L.grāmatvedība, audits un konsultācijas
Ie3dzīvotāju ienākumu izmaiņas 2024. gadā

Algas nodoklis, MUN, autoratlīdzības, atvieglojumi 2024. gadā

No 2024. gada 1. janvāra tiek ieviestas izmaiņas, kas paredz vairākus ienākuma nodokļa atbrīvojumus darbinieku algām. Šie atvieglojumi attiecas arī uz nodarbinātajiem, kuri vienlaikus ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Turklāt tagad abiem nodokļiem – gan mikrouzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim autoratlīdzībai speciālajā režīmā būs viena likme – 25%. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuri gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, šiem ienākumiem varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošajām personām.

Vēl viena izmaiņa saistīta ar minimālās algas palielināšanu. Līdz ar minimālās algas palielināšanu mainās arī valsts sociālās apdrošināšanas minimālo obligāto iemaksu apmērs.

Mikrouzņēmumu nodoklim – viena likme

No 2024. gada 1. janvāra ir noteikta viena mikrouzņēmumu nodokļa likme – 25% apmērā neatkarīgi no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Iepriekš apgrozījuma daļai, kas pārsniedza 25 000 eiro gadā, likme bija 40%.

Lielāka minimālā alga, lielāks minimālo iemaksu objekts

No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 700 eiro tas ietekmēs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī:

  • nesasniedz 700 eiro – reizi ceturksnī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 10% apmērā pensiju apdrošināšanai;
  • sasniedz un pārsniedz 700 eiro – jāveic VSAOI vismaz no 700 eiro 31,07% apmērā visiem apdrošināšanas veidiem un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un VSAOI objektu: 10% pensiju apdrošināšanai.

Personām, kuras brīvprātīgi pievienojušās valsts sociālajai apdrošināšanai un brīvprātīgi maksā VSAOI, iemaksu objekta minimālais apmērs kalendāra gadam noteikts 8400 eiro. Tas nozīmē, ka VSAOI gadā jāmaksā vismaz no minētās summas.

Minimālās iemaksas:

  • minimālās VSAOI aprēķinās par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru Valsts ieņēmuma dienestā deklarētais ienākums ceturksnī būs mazāks par 2100 eiro (trim minimālajām darba algām);
  • minimālās iemaksas par gadu, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās septiņu mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām. Līdz šim tas tika darīts triju mēnešu laikā.

Tas nozīmē, ka par 2023. gadu minimālās iemaksas, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, VSAA pārrēķinās 2024. gada jūlijā, proti, līdz 2024. gada 31. jūlijam.

Pārrēķinot minimālās iemaksas par gadu, VSAA pārskatīs arī minimālās iemaksas par iepriekšējiem trim gadiem. Minimālās iemaksas tiks pārrēķinātas, ja darba devējs būs palielinājis darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas pēc minimālo obligāto iemaksu pārrēķina.

Pārrēķinu par iepriekšējiem trim gadiem VSAA pirmo reizi veiks līdz 2024. gada 31. jūlijam.

Pašnodarbinātajiem minimālās iemaksas par iepriekšējo gadu būs jāsamaksā līdz nākamā gada 23. oktobrim (iepriekš – līdz 23. jūnijam).

VSAA neaprēķinās minimālās iemaksas, ja darba devējam vai pašnodarbinātajiem par ceturksni aprēķināto vai par taksācijas gadu pārrēķināto veicamo minimālo iemaksu kopējais apmērs nepārsniegs piecus eiro. Minētais nosacījums attieksies uz sociālās apdrošināšanas periodu, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

Minimālās obligātās iemaksas neaprēķinās par apcietināto personu, kura tiek nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā, kā arī par personu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ja viņu darba samaksa mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – jauni atbrīvojumi un atvieglojumi

  1. gada 1. janvārī stāsies spēkā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi , kas paredz:
  • no aplikšanas ar algas nodokli tiek atbrīvota darba devēja segtā mācību maksa darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijās tiek iegūtas prasmes, kas nepieciešamas darba devējam;
  • ar algas nodokli neapliekamā darba devēja apmaksātā veselības apdrošināšanas prēmiju summa palielināta līdz 750 eiro gadā;
  • palielināta kompensāciju summa līdz 40 eiro mēnesī, kas netiek ietverta algota darba ienākumā, par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu;
  • palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais sociāla rakstura atbrīvojumu apmērs (no 1000 vai 2000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā), kuru piemēro maksājumiem, ko sabiedriskā labuma organizācijas, reliģiskās organizācijas un arodbiedrības maksā iedzīvotājiem;
  • likumā ietvertos nosacījumus par privātajos pensiju fondos veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos un izmaksām no privātajiem pensiju fondiem varēs attiecināt arī uz Paneiropas privāto pensiju produktu plāniem (PEPP);
  • ar IIN neapliek ienākumus, kas rodas, īstenojot atbalsta pasākumus fiziskajām personām (ārpus to saimnieciskās darbības), ja atbalsta pasākumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek īstenoti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” starpniecību;
  • līdz 2026. gadam tiek pagarināts nodokļa atbrīvojums bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas gūtajam ienākumam, kuru Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendiju vai atlīdzību.

No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, šiem ienākumiem varēs piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Pagarināts pārejas periods īpašajam autoratlīdzības nodokļu režīmam

Līdz 2024. gada 31. decembrim tiek pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzētais IIN režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un par kuriem nodokļus (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI) nomaksā ienākuma izmaksātājs.

Vienlaikus noteikts, ka autoratlīdzībai šajā nodokļu režīmā neatkarīgi no ieņēmumu apmēra ir viena IIN likme – 25% (iepriekš ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, piemēroja 40% likmi).

Tāpat kā līdz šim, likumā ir noteikts: no šī nodokļa ieņēmumiem 80% attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā; 20% attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vēl vienu gadu autoratlīdzības saņēmējiem saglabāta iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, ja nodokļus par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs, kā arī likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumos noteiktais laika periods sociālajai apdrošināšanai tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. decembrim.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis; IIN likmes

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, IIN likmes

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis jeb IIN nodoklis skar katru nodokļu maksātāju Latvijā. Kādas ir aktuālās IIN likmes?

Tabulā ir apkopotas IIN aprēķinā izmantojamās likmes un nodokļa aprūķina bāzes.

Informācija atjaunota 2023.gada 15.decembrī.

Likme Nodokļa bāze
Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN):

  • ienākumam līdz 20 004 EUR – 20 %;
  • ienākumam no 20 004 EUR līdz 78 100 EUR – 23 %;
  • ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 EUR – 31 %.
  1. gada apliekamie ienākumi;
  2. ienākumi no saimnieciskās darbības.
Algas nodoklis:

20 % – mēneša ienākumam līdz 1667 EUR;

23 % – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 EUR.

 Algota darba ienākumi, ja ienākuma izmaksātājam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
23%
  1. algota darba ienākumi, ja ienākuma izmaksātājam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un grāmatiņā ir veikta atzīme par 23 % likmes piemērošanu.
  2. algota darba ienākumi, ja ienākuma izmaksātājam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa;
  3. cita veida ienākumi, ja izmaksātājs izmaksā gan ar algas nodokli apliekamo ienākumu, gan cita veida ar nodokli apliekamos ienākumus, piemēram, ienākumus no uzņēmuma līguma;
20% – gada ienākumu deklarācijā Profesionālā sportista gada kopējais algotā darba ienākums no profesionālā sporta
20% – Ienākumam no kapitāla Kopējais gūtais ienākums (dividendes, procenti, ienākums no dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem, ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas).
20% – Autoratlīdzības ienākumiem Autoratlīdzības, kuras izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas;
25 % – Autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 EUR;

40 % – Autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 EUR

 Autoratlīdzības, kuras no 2021.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim izmaksā autoratlīdzības izmaksātājs (kurš nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs;
20 % – kapitāla pieaugumam – ienākumam no kapitāla aktīvu pārdošanas:

  • nekustamā īpašuma (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
  • akciju, kapitāla daļu, paju, ieguldījumu personālsabiedrībā un citu finanšu instrumentu;
  • ieguldījumu fondu apliecību un citu pārvedami vērtspapīru;
  • parāda instrumentu (parādzīmju, noguldījumu sertifikātu, komercsabiedrību emitētu īstermiņa parāda instrumentu) un citu naudas instrumentu, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
  • uzņēmuma Komerclikuma izpratnē;
  • intelektuālā īpašuma objektu;
  • ieguldījumu zelta un citu dārgmetālu, darījumu objektu valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
  • virtuālā valūta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.
 No kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā

 

Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību.
15 %

Ienākumam no kapitāla pieauguma darījumos ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2017. gada 31. decembrim un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma
10 %

  • saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ja ir izmantotas  tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, par ko ir paziņots VID;
  • kokmateriālu un augoša meža atsavināšanas ienākumam;
  • ienākumiem no metāllūžņu atsavināšanas.
  1. gūtais ienākums no kura atskaitīts nekustamā īpašuma nodoklis;
  2. gūtais ienākums, no kura atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus.

 

Kā minimālā alga ietekmē citas jomas

Kādas izmaiņas radīs minimālās algas palielināšana 2024.gadā

2024.gadā minimālā alga mēnesī noteikta 700 eiro. Minimālās algas apmēram ir piesaistīti dažādi maksājumi vairākās jomās. Minimālās algas izmaiņas paredz Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 , kas stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī.

Palielinoties minimālajai algai pieaugs darba devēju izdevumi

Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (620 eiro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros šobrīd pārsniedz minimālās algas apmēru, bet ir zemāka nekā 700 eiro.

Minimālās algas sasaiste ar maksājumiem sociālās drošības, parādu piedziņas un citās jomās

Minimālā alga kā maksājuma rādītājs ir iekļauta vairākos tiesību aktos.

Sociālā apdrošināšana

  • Minimālo iemaksu objekts – minimālā alga

Palielinoties minimālajai algai, palielinās arī obligātās sociālās apdrošināšanas minimums. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteiktas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt pašnodarbinātie, ja viņu ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, reizi ceturksnī veic iemaksas nevis pēc pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas pilnās likmes, t.i. 31,07%, bet 10% apmērā.

  • Brīvprātīgo iemaksu objekts – 12 minimālās mēneša darba algas

Brīvprātīgajām iemaksām iemaksu objekta minimālais gada apmērs ir 12 minimālās mēneša darba algas. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju, invaliditātes, maternitātes, slimības, vecāku apdrošināšanai. Arī šeit ir piesaiste pie valstī noteiktās minimālās algas.

Darba attiecības

  • Vidējās algas aprēķins

Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, tad mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. To nosaka Darba likuma 75. panta otrā daļa : ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, tad vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis.
Šādā situācijā, piemēram, var nonākt darbinieks, kurš atgriezies no bērna kopšanas atvaļinājuma un nostrādājis vien pāris mēnešus.

  • Ja darba līgums nav noslēgts rakstveidā

Darba likuma 41. pantā noteikts: ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, tad uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.

Likumā minimālās algas apmērs nodrošināms arī vairākos citos darba tiesisko attiecību gadījumos.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis valdes loceklim

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir vairākas normas, kas piesaistītas minimālās algas apmēram. Tostarp likums nosaka, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.

Ēnu ekonomikas ierobežošana

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikts: lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Likumā ir arī citas normas ar piesaisti minimālās algas apmēram.

Parādu piedziņa

Piedzenot parādu, ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem veic saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta noteikumiem.

  • uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas;
  • piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus, — 50%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas;
  • pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, — 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas.
  • Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas, izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto gadījumu.

Uzturlīdzekļi bērnam

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Sociālie pakalpojumi

Minimālās algas apmērs ietekmē apgādnieku maksājumus par tuvinieka aprūpi. MK noteikumos Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” paredzēts: veicot samaksu par pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar koeficientu: par vienas personas ģimeni – 1; par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.

Bēru pabalsts valsts pārvaldē

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz tiesības amatpersonai (darbiniekam) saņemt pabalstu saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijai

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pantā noteikts: ja SLO saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, tad šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.

Darba samaksa ieslodzījumā

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.16 pantā ir noteikta minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir 50% no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas – notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā; ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei – notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā; 50% no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes – nepilngadīgam notiesātajam.

Maksātnespējas pieteikšana

Maksātnespējas likumā paredzētais gan fiziskās, gan juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.

 

Saimnieciskās darbības struktūrvienība

Struktūrvienība – kas tas ir un kā ir jāreģistrē

Viena no biežāk sastopamajām situācijām, kad nodokļu maksātājam ir jāreģistrē VID(ā) struktūrvienība, ir internetveikala atvēršana. Šī ir saimnieciskā darbība, kas tiek organizēta tīmekļvietnē, mobilajā aplikācijā vai interneta platformā un tā ir jāreģistrē kā struktūrvienība. Tas ir jādara nodokļu maksātājiem – gan uzņēmumam, gan pašnodarbinātajam, kam likums nosaka pienākumu norādīt arī saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja tā ir ārpus nodokļu maksātāja juridiskās adreses, tostarp tiešsaistes platformā. Katra no tām ir jāreģistrē kā struktūrvienība.

Kas ir struktūrvienība?

Struktūrvienība ir definēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 24. punktā:

struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi;

Ko tas nozīmē un kad ir jāveic struktūrvienības reģistrēšana?  Pirmais apstāklis, kas to nosaka, ir atšķirīga juridiskā adrese un faktiskā saimnieciskās darbības vieta. Tostarp par struktūrvienību uzskata arī tīmekļvietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu vai norēķinu sistēma vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kā rezultātā tiek gūti ieņēmumi.

Spēkā esošie nodokļu jomu regulējošie normatīvie akti nosaka pienākumu reģistrēt struktūrvienību saimnieciskās darbības veicējiem – komersantiem, kas ierakstīti komercreģistrā, t. sk. individuālajiem komersantiem, citām juridiskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Kā un kur jāreģistrē struktūrvienība?

Kārtība, kādā jāreģistrē struktūrvienība, noteikta Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”Iesniegums struktūrvienības reģistrācijai ir MK noteikumu Nr. 537 3. pielikums (Struktūrvienības reģistrācijas veidlapa).

Reģistrācijas iesniegumu visērtāk iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties nepieciešamo dokumentu, un pievienot aizpildīto pielikumu, kas atrodas EDS sadaļā “Reģistri”. Iesniegumu var sūtīt arī pa pastu.

EDS jāizvēlas pieteikums struktūrvienības reģistrācijai, un tad sistēma piedāvā izvēlēties struktūrvienību no četriem iespējamajiem veidiem:

  • saimnieciskās darbības vieta;
  • tīmekļvietne vai mobilā aplikācija;
  • izbraukuma pakalpojums;
  • struktūrvienība ārvalstī.

Struktūrvienībai tiek piešķirts 11 zīmju reģistrācijas kods, kas sākas ar skaitli 9.

Struktūrvienības veids: Saimnieciskās darbības vieta

Saimnieciskās darbības vieta ir saimnieciskā vienība ārpus juridiskās vai deklarētās adreses – ēka, tās daļa vai inženierbūve, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība.

Iesniegumā jānorāda šīs vietas nosaukums, ko izvēlas nodokļu maksātājs, kurš reģistrē struktūrvienību, un adrese. Jānorāda arī attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana, ka šajā vietā tiks reģistrēta saimnieciskā vienība, kā arī nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums. Pievērsiet uzmanību – kadastra apzīmējums, nevis kadastra numurs.

Ja Valsts adrešu reģistrā zemesgabalam nav piešķirta adrese, EDS to nevar reģistrēt, izmantojot standarta formu, bet iesniegums jāiesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

Lauksaimniecībā vai mežizstrādē izmantojamā zeme nav jāreģistrē kā struktūrvienība. Tomēr, ja uz zemes atrodas nošķirtas saimnieciskās vienības tādas kā kokzāģētava vai koklaukums, siltumnīca, dārzeņu noliktava, tās jāreģistrē kā struktūrvienības. Kā struktūrvienība nav jāreģistrē arī nekustamais īpašums, kas tiek iznomāts.

Struktūrvienības veids: tīmekļvietne vai mobilā aplikācija (saimnieciskā darbība internetā)

Ja saimnieciskā darbība notiek tīmekļvietnē, mobilajā aplikācijā vai interneta platformā, tā ir jāreģistrē kā struktūrvienība, tostarp šādos gadījumos:

  • preci vai pakalpojumu pārdod vai ir iespēja preci vai pakalpojumu rezervēt mājaslapā, internetveikalā vai interneta platformās, kuras pieder kādam citam, piemēram, eBay, 220.lv, Facebook, etsy.com, Instagram u. c.;
  • par preci vai pakalpojumu var samaksāt mājaslapā, mobilajā lietotnē vai interneta platformā;
  • mājaslapā vai mobilajā aplikācijā izvieto banerus vai linkus, par ko tiek saņemta maksa;
  • sniedz lauku tūrisma pakalpojumus, izmitināšanas pakalpojumus, piemēram, booking.com.

Jāreģistrē pilns tirdzniecības vietas profils. Jānokopē sava profila interneta adrese, neizmantojot meklēšanas rīkus internetā, bet pilnvērtīgi ieejot savā profilā.

Īsi sakot, ja pircējs tiešsaistē

  • var pasūtīt preci vai pakalpojumu;
  • var apmaksāt preci vai pakalpojumu,

tad šī vietne ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība.

Ja tīmekļvietne tiek izveidota informatīvam nolūkam, kur nav iespējams ne pasūtīt, ne samaksāt, tā nav jāreģistrē kā struktūrvienība.

Struktūrvienības veids: izbraukuma pakalpojums

Ja saimnieciskās darbības vieta nav pastāvīga, bet preču un pakalpojumu tirdzniecība ārpus pastāvīgās darbības vietas notiek vairākās vietās, tās ir jāreģistrē kā struktūrvienības ar nosaukumu “Izbraukuma pakalpojums”.

Piemēram, ja nodokļu maksātājs nodarbojas ar

  • mežizstrādi;
  • individuālo pakalpojumu sniegšanu pie klienta, piemēram, sniedz stilista, pasākumu vadīšanas pakalpojumus, siena novākšanu, zemes apstrādi u.tml.;
  • ielu tirdzniecību, sezonas tirdzniecību tirgos, gadatirgos (ja tirdzniecība nenotiek vienā pastāvīgā vietā);
  • mobilo ēdināšanu, ēdienu vai citu preču piegādi, piemēram, ēdināšana publiskos pasākumos, u. tml.

Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja darbības notiek teritoriāli atšķirīgās vietās, dažādās adresēs, piemēram, šodien vienā pilsētā, rīt citā, parīt citā valstī.

Tātad, ja tirdzniecību veic dažādās vietās, ir jāreģistrē struktūrvienība ar nosaukumu “Izbraukuma pakalpojums”, savukārt, ja nomā konkrētu vietu, piemēram, tirgū, uz noteiktu laiku, kas ir ilgāks par 10 dienām, jāreģistrē struktūrvienība “Saimnieciskās darbības vieta”. Taču struktūrvienība “Saimnieciskās darbības vieta” nav jāreģistrē, ja darbības vietā plānots veikt vienreizēju pasākumu periodā, kas ir īsāks par 10 dienām. Tomēr, ja šādi pasākumi tiek veikti atkārtoti, pastāvīgi vai periodiski, tas nav vienreizējs pasākums, un tad jāreģistrē “Izbraukuma pakalpojums”.

Struktūrvienības veids: Struktūrvienība ārvalstī

Ja saimnieciskā darbība notiek ārpus juridiskās vai deklarētās adreses, proti, tā ir ēka, tās daļa vai inženierbūve, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība ārpus Latvijas, – to reģistrē kā struktūrvienību ārvalstī.

Struktūrvienības reģistrācija un izslēgšana

Struktūrvienību reģistrē 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības izveidošanu. Savukārt, ja struktūrvienība ir jāslēdz, tas jāizdara 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības darbības izbeigšanu. Slēdzot saimniecisko darbību vai likvidējot uzņēmumu, struktūrvienība tiek slēgta automātiski.

Struktūrvienību reģistrs

Struktūrvienības reģistrācijas pieteikumu VID izskata triju dienu laikā un ievieto publiskojamo datu bāzē. Nav noteikts reģistrēto struktūrvienību skaits vai tā ierobežojums vienam nodokļu maksātājam.

Informācija par reģistrētajām struktūrvienībām pieejama VID tīmekļvietnē. To nosaka MK noteikumi Nr. 537. Tā vienlaikus ir arī informācija nodokļu maksātājam, jo atsevišķi par katru lēmumu tā netiek sniegta.

Lai pārliecinātos par konkrētā nodokļu maksātāja struktūrvienībām, publiskojamo datu bāzē, nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrā, ir jāievada konkrētā nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, un tad parādās informācija par šī nodokļu maksātāja reģistrētajām struktūrvienībām ar kodu, adresi. Informācija tiek atspoguļota arī par tām struktūrvienībām, kas ir bijušas reģistrētas un ir izslēgtas.

Personām, kurām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir piešķīrusi personas kodu, piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods ir identisks personas kodam.

Ja reģistrētā struktūrvienībā saimnieciskā darbība tiek pārtraukta, tā ir jāslēdz, iesniedzot VID pieteikumu par konkrētās struktūrvienības slēgšanu. Ieteicams to darīt, izmantojot VID EDS. Kā lietot EDS sadaļu Reģistri-Struktūrvienības var apskatīt šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/media/1354/download?attachment .

Ja fiziskā persona vēlas reģistrēt VID saimniecisko darbību, lai uzsāktu saimniecisko darbību, piemēram, pārdodot preces internetā, sākumā ir jāreģistrē saimnieciskā darbība. Tikai pēc tam, kad tas ir paveikts, jāreģistrē struktūrvienība, iesniedzot attiecīgu pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

 

Ja nepieciešama palīdzība struktūrvienības reģistrēšanā vai citos ar grāmatvedību vai nodokļiem saistītos jautājumos, varat pieteikties maksas konsultācijai pa telefonu 28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

Vai darba devējam ir pienākums 1.septembrī piešķirt brīvdienu

Mācību gada pirmā diena daudzās ģimenēs ir svētku diena, kuru ģimene vēlas pavadīt kopā. Darba likums tiesības uz brīvu dienu skolēnu vecākiem neparedz. Taču Darba likums paredz abiem vecākiem vienu papildatvaļinājuma dienu, ja ir viens vai divi bērni, ko var izmantot arī 1.septembrī. Protams, ka darba devējs var darbiniekiem sakarā ar mācību gada sākumu paredzēt labvēlīgākus nosacījumus par tiem, kas noteikti Darba likumā.

Iespēja papildatvaļinājums

Darba likuma 151.pants nosaka:

(1) Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

  1. darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, – trīs darba dienas;
  2. darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, – ne mazāk kā trīs darba dienas;
  3. darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par vienu darba dienu.

Kopš 2015.gada Darba likumā ir paredzētas 3.punktā noteiktās tiesības uz vienu papildatvaļinājuma dienu vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni. Turklāt šīs tiesības var izmantot abi vecāki. Tiesiskais regulējums neparedz šīs papildatvaļinājuma dienas piesaisti konkrētam datumam, lai vecākiem būtu izvēles iespēja kad izmantot šo dienu.

Likumdevējs arī nav ierobežojis šo tiesību normu ar kādu īpašu papildnosacījumu minētās tiesības ierobežošanā. Tādējādi papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas, iesniedzot iesniegumu, var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Papildatvaļinājuma diena nav saistāma ar kopīgi vai šķirti īstenotām bērna aprūpes tiesībām. Tātad nav būtiski, vai bērns dzīvo pie viena no vecākiem vai ar abiem vecākiem kopā.

Papildatvaļinājuma dienas netiek summētas. Proti, dienu skaits Darba likuma izpratnē nepalielinās, ja, piemēram, bērnam, kas ir invalīds, ir 9 gadi. Tātad darba devējs, vecākam piešķirot papildatvaļinājumu, ņems vērā Darba likuma 151.panta pirmās daļas 1.punktu un piešķirs 3 papildatvaļinājuma dienas, nevis abus papildatvaļinājumus – gan par bērnu invalīdu trīs dienas, gan par to, ka bērns ir vecumā līdz 14 gadiem – vienu dienu.

Papildatvaļinājuma dienas ir apmaksājamas saskaņā ar Darba likuma 75.pantu: Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Turklāt 151.panta trešajā daļā ir noteikts, ka arī ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Darba devējs var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus

Koplīgumā puses var vienoties par jebkuriem ar darba attiecībām saistītiem jautājumiem, tajā skaitā par darbinieku sociālo aizsardzību, par papildu garantijām, kuras darba devējs nodrošina darbiniekiem. Darba devējs un darba ņēmējs darba līgumā vai darba koplīgumā var vienoties, ka vecākiem, kuru bērni sāk skolas gaitas, 1.septembris ir brīvs.

Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var atsevišķi vienoties arī tad, ja šis jautājums nav atrunāts darba līgumā vai koplīgumā. Proti, arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai citā iekšējā dokumentā, piemēram, sociālo garantiju nolikumā, var paredzēt šādu iespēju, neliekot darbiniekiem izmantot dienu no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas vai arī papildatvaļinājuma dienu.

Iestādes vai uzņēmuma iekšējos dokumentos darba devējs var noteikt arī, ka darbiniekam 1.septembris tiek piešķirta kā neapmaksāta brīva diena, taču attiecībā uz visiem darbiniekiem ir jāievēro vienlīdzīgu tiesību princips – darba devējs nedrīkst radīt situāciju, ka vieniem darbiniekiem vienādos apstākļos darba diena tiek apmaksāta, bet citiem tādos pašos apstākļos darba dienu neapmaksā.

Darbinieka tiesības uz darba laika organizācijas pielāgojumu

No 01.08.2022. ir spēkā grozījumi Darba likuma 148. pantā, kas noteic, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, ir tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu (piemēram, elastīgu darba laiku) un tiesību veikt darbu attālināti. Darba devējam viena mēneša laikā ir jāizvērtē un jāsniedz darbiniekam atbilde, vai ir iespējams šādu pielāgojumu nodrošināt.

Lai būtu iespēja mazo skolēnu ievadīt jaunajā skolas dzīvē, viens no vecākiem var darba devējam pieprasīt nepilnu darba laiku (Darba likuma 134.p.2.d.). Te gan jāatceras, ka strādājot par stundu mazāk, darbinieks saņems arī mazāku algu. Turklāt, jāņem vērā, ka atgriezties uz pilna darba laika slodzi tad var būt ne vienmēr iespējams, jo darba devējam nav pienākums ņemt darbinieku atpakaļ uz iepriekšējiem darba līguma noteikumiem.

Darba koplīgumā būtu iespējams vienoties, ka pusdienas pārtraukumu var pārcelt uz laiku, kad ir jāizņem bērns no skolas.

Pieteikties konsultācijai