Archives

Home I.L.grāmatvedība, audits un konsultācijas
Ar VID saistīta informācija

Kā saņemt automātiski iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu

Kopš 2023.gada  nodokļa pārmaksu var saņemt automātiski, nesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Nodokļa maksātājam līdz esošā gada 30. septembrim jāaizpilda iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam un jāinformē par to, uz kuru kontu pārmaksāto nodokli pārskaitīt.  

Atvieglo iedzīvotājiem dzīvi

Jau kopš 2023. gada ir iespēja pieteikties automātiskai nodokļu pārmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ja cilvēks vēlas to darīt, tad līdz pašreizējā gada 30. septembrim ir jāiesniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Automātiski nodokli atmaksā, pamatojoties tikai uz tiem datiem, kuri ir VID rīcībā. Nodokļu pārmaksa parasti var rasties šādos gadījumos:

  • ja algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļa atvieglojumi par apgādājamajiem, invaliditāti vai mazākiem ienākumiem, atvieglojumi politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem;
  • ja iepriekšējā gadā ir bijuši ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.

Automātiskā nodokļa atmaksas izvēle neliedz iesniegt gada ienākumu deklarāciju, pievienojot tai gada laikā uzkrātos čekus par attaisnotajiem izdevumiem, un atgūt pārmaksāto nodokli arī par tiem.

Kas jādara, lai pieteiktos automātiskai nodokļu pārmaksas saņemšanai

Līdz tekošā gada 30. septembrim nepieciešams paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka cilvēks vēlas saņemt nodokļa pārmaksu automātiski, bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Iesniegums, kurā norādīts bankas konta numurs, uz kuru pārskaitīt naudu, ir jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Iesniegums atrodams EDS sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas” >> “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” >> “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”. Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai var aizpildīt un iesniegt arī tuvākajā VID klientu apkalpošanas centrā pēc iepriekšēja pieraksta. Vairāk informācijas par VID klientu apkalpošanas centru adresēm un darba laiku pieejama VID tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Kontakti”.

Kāda informācija ir un kāda nav VID rīcībā

Informācija par apgādājamajiem algas nodokļa grāmatiņā ir jāievada pašam nodokļa maksātājam. Pašam ir jāveic arī atzīme par invaliditāti. Šie ir sensitīvi dati, kuri VID rīcībā nenonāk automātiski.

Savukārt kredītiestādes un apdrošinātāji paši sniedz ziņas VID. Latvijā reģistrētie privātie pensiju fondi un reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības līdz pēctaksācijas gada 1. februārim Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski nosūta informāciju, kas skar nodokļu maksātāju.

Tātad, ja algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļu atvieglojumi, tostarp par apgādājamajiem, invaliditāti vai mazākiem ienākumiem, atvieglojumi politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, tad tos var saņemt gan brīvprātīgi iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, gan piesakoties automātiskai nodokļa atmaksai.

Taču čeki par attaisnotajiem izdevumiem, tostarp medicīniskajiem pakalpojumiem, izglītību, bērnu pulciņiem un ziedojumiem, jāiesniedz ar gada ienākumu deklarāciju. Šie izdevumi netiek iekļauti automātiskās nodokļa atmaksas aprēķinā.

Kur var redzēt informāciju par automātisko nodokļa atmaksu

Ne visi cilvēki pārzina iespējamo atvieglojumu klāstu, uz ko nodokļa maksātājam ir tiesības, tāpat to, kurā gadījumā nodokļa pārmaksa ir izveidojusies.

Ar VID sagatavoto un automātiski iesniegto gada ienākumu deklarāciju var iepazīties Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” vai “Dokumenti”. Tādējādi var uzzināt, kāda pārmaksas summa ir automātiski aprēķināta.

Ja netiek iesniegta gada ienākumu deklarācija, tad automātiska iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksa var veidoties no:

  • gada diferencētā neapliekamā minimuma;
  • pensionāra neapliekamā minimuma;
  • papildu atvieglojumiem (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem);
  • progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes;
  • atvieglojumiem par apgādībā esošajām personām;
  • pašas personas veiktajām iemaksām (par sevi) privātajos pensiju fondos vai apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu).

Kad iesniegums VID jāraksta atkārtoti

Iedzīvotāji, kuri jau iepriekšējā gadā pieteicās automātiskai nodokļa atmaksai, jauns iesniegums ir jāraksta tad, ja viņi vēlas, lai aprēķinātā summa tiktu ieskaitīta citā bankas kontā. Tātad, ja iesniegums vienreiz jau ir uzrakstīts, tas ir spēkā un jāraksta jauns vien tad, lai VID rīcībā būtu aktuālais bankas konta numurs.

Darba dienu pārnešana 2021. gadā

Kuras būs pārceltās darba dienas 2024. gadā?

2024. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu ir pārceltas vairākas darba dienas. Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta 4. daļu, kas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.
Tātad, 2024. gadā brīvs ir 6. maijs, jo 4. maijs – Latvijas neatkarības atjaunošanas diena iekrīt brīvdienā, un 6.maijs būs pārceltā brīvdiena. MK rīkojums paredz, ka tiek pārceltas darba dienas 23. un 30. decembrī attiecīgi uz 14. un 28.decembri, kuras nosaka par darba dienām.

Šāds rīkojums attiecas uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Pašvaldībām, komersantiem un organizācijām ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu ir ieteikuma raksturs.

Ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā (DL 133. panta 5. daļa).

Darba dienu pārcelšana ir realizējama, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka šāda izolētā darba diena tiek pārcelta, ņemot vērā to, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja konkrētā darba diena nebūtu pārcelta uz citu dienu. Kā tiek veikta darba apmaksa, kā rīkoties, ja pārceltās darba dienas nedēļā paredzēts atvaļinājums, ja pārceltajā darba dienā bijusi darba nespēja? atrodi atbildes šeit:  Kas jāzina par darba dienas pārcelšanu.

Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu (DL 136. panta 8. daļa).

Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas (DL 143. panta 6. daļa).

Vairāk info Valsts darba inspekcijas mājaslapā.

I.L.GRĀMATVEDĪBA,AUDITS UN KONSULTĀCIJAS kontakti

Kāpēc izmantot I.L.GRĀMATVEDĪBA,AUDITS UN KONSULTĀCIJAS pakalpojumus?

I.L.GRĀMATVEDĪBA,AUDITS UN KONSULTĀCIJAS grāmatvedības ārpakalpojumu profesionāļi sniedz pilnu grāmatvedības pakalpojumu klāstu. I.L.GRĀMATVEDĪBA,AUDITS UN KONSULTĀCIJAS sniegtie grāmatvedības ārpakalpojumi palīdz risināt gan atsevišķus ar grāmatvedību, finansēm un nodokļiem saistītus jautājumus, gan arī sniedz konsultācijas kompleksu risinājumu ieviešanai.

Grāmatvedības ārpakalpojuma, ko sniedz I.L.GRĀMATVEDĪBA,AUDITS UN KONSULTĀCIJAS, priekšrocība ir ilggadēja pieredze un vietējā tirgus, normatīvo aktu un biznesa vajadzību pārzināšana. Mūsu mērķis ir sniegt atbalstu un risinājumus, lai klients spēj savlaicīgi pieņemt pareizus un stratēģiskus lēmumus, un efektīvi pārvaldīt sava uzņēmuma finanses.

Ko piedāvā I.L.GRĀMATVEDĪBA,AUDITS UN KONSULTĀCIJAS ?

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Grāmatvedības nodrošināšana saskaņā ar likumdošanas prasībām un finanšu pārskatu standartiem.

Attaisnojuma dokumentu atbilstības pārbaude un grāmatvedības darījumu uzskaite.

Algu aprēķināšana un uzskaite.

Pārdošanas rēķinu un saņemto rēķinu apstrāde.

Maksājumu apstrāde.

Valstī noteikto nodokļu uzskaite un kontrole.

Finanšu un nodokļu atskaišu sagatavošana valsts institūcijām.

Komunikācijas nodrošināšana ar klienta iekšējiem auditoriem, ārējiem revidentiem, kā arī valsts institūcijām.

Konsultācijas grāmatvedības jomā gan jaundibinātiem, gan pieredzējušiem uzņēmumiem.

NODOKĻU KONSULTĀCIJAS

Konkrētu nodokļu jautājumu izpēte un optimālāko risinājumu piemeklēšana.

Nodokļu konsultācijas uzņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem un privātpersonām.

UZŅĒMUMU DIBINĀŠANA

Palīdzam ātri un precīzi veikt SIA dibināšanu vai reģistrēt citu komercdarbības veidu.

Veikt izmaiņas esoša uzņēmuma dibināšanas dokumentos.

Konsultējam par uzņēmējdarbības veidiem, par nodokļu maksāšanas veida izvēli, piemēram, reģistrēties kā uzņēmumu ienākuma nodokļa vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam, kad reģistrēties kā PVN maksātājam un citiem ar dibināšanu, nodokļiem un grāmatvedību saistītiem jautājumiem.

Kāda ir I.L.GRĀMATVEDĪBA,AUDITS UN KONSULTĀCIJAS pakalpojumu cena?

Kā ikvienam pakalpojumam un precei ir sava cena, arī mūms ir cenrādis. Tomēr katra klienta vajadzības izvērtējam individuāli. Aicinām sazināties ar mums, lai iegūtu detalizētu konsultāciju, noskaidrotu pakalpojumu izmaksas vai saņemtu jūsu vajadzībām sagatavotu piedāvājumu. Lai saņemtu precīzu cenas piedāvājumu, lūdzam sazināties ar mums
• pa telefonu (+371) 28662328, vai
• e‑pastu gramatvede@ilgak.lv, vai
• aizpildot mājaslapā kontaktformu.

 

Valsts ieņēmumu dienesta Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs

Juridiska persona:
SIA “I.L.GRĀMATVEDĪBA,AUDITS UN KONSULTĀCIJAS”
Reģistrācijas numurs: 40203455401

Komandējums, darbinieka nosūtīšana vai darba brauciens

Ar ko atšķiras „komandējums”, „darba brauciens” un „darbinieka nosūtīšana”

Vairs nav nekāds pārsteigums, kad darbinieks veic darba pienākumus attālināti no uzņēmuma atrašanās vietas. Esot darba attiecībās ar darba devēju, darbinieks attālināti no dzīvesvietas darbu var veikt, atrodoties “komandējumā”, “darba braucienā”, esot “darba devēja nosūtījumā” ārvalstī, vai vienojoties par attālinātām darba attiecībām.

Atkarībā no noslēgtā darba līguma, brauciena iemesla un tā noformējuma ir atkarīga dienas nauda, ko saņem darbinieks, kā arī tas, cik lielā mērā tiek segti brauciena izdevumi. Turklāt ir virkne prasību, kas ir jāievēro, noformējot „komandējumu”, „darba braucienu” un „ darba devēja nosūtījumu”. Tam klāt ir nācis īpašs nosacījums “Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana”.

Attiecībā uz komersantiem darba braucieni tiek reglamentēti, lai nerastos situācija, ka darbinieka lielāko daļu ienākuma algas vietā saņem kā kompensāciju par darba braucieniem, kas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) neapliekams ienākums. Tādēļ MK noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” ir paredzēts, ka kompensācijas un piemaksas par darba braucieniem tiek ierobežotas ar proporciju.

Apskatīsim īsumā, kā no Latvijas tiesiskā regulējuma viedokļa tiek interpretēts „komandējums”, „darba brauciens” un „darbinieka nosūtīšana”.

Komandējums

Komandējums ir situācija, kad darbinieks tiek nosūtīts strādāt ārpus savas parastās darba vietas vai dzīvesvietas, neatkarīgi no tā vai tas ir Latvijā vai uz ārvalstīm. Par komandējumu uzskatāms ar organizācijas vai iestādes vadītāja rakstisku apliecinājumu norīkots darbinieka brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu, lai pildītu darba vai dienesta uzdevumus, papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju. Ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī, tad uz citu valsti vai uz Latviju. Šī brauciena mērķim ir jābūt saistītam:

  • pildīt darba vai dienesta uzdevumus vai
  • papildināt zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju, tā saucamais, mācību komandējums;

Mācību komandējumam ir izņēmums. Ja darbinieks tiek nosūtīts uz izglītības iestādi, lai iegūtu izglītību, kas ir noteikta kā nepieciešama amata (darba) pienākumu izpildei, tas nav klasificējams kā komandējums. Šo izņēmumu neattiecina uz karavīriem.

Par darbinieku šajā gadījumā uzskata arī tādu fizisko personu, kura nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā, un kura savu darbu nepilda savas saimnieciskās darbības ietvaros, protams, ja šīs personas komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā).

Tātad galvenie nosacījumi, lai noformētu komandējumu:

  • rakstisks vadītāja rīkojums,
  • sūtamā persona vai vairākas personas,
  • nosūtījuma laika periods,
  • nosūtījuma vieta vai vairākas vietas,
  • nosūtījuma uzdevums (mērķis),
  • nosūtāmā persona neveic darbu SD ietvaros.

Darba brauciens

Par darba braucienu uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). To nosaka MK noteikumu Nr. 969 3. punkts

Darbinieka nosūtīšana

Darbinieka nosūtīšanu regulē Darba likums. Būtiskākā pazīme, kas nošķir komandējumu no darbinieka nosūtīšanas, ir tā, ka darbinieks uz citu valsti, kurā viņš parasti neveic darbu, tiek nosūtīts uz noteiktu laika periodu veikt darbu par labu citam uzņēmumam, saglabājot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku.

Darbinieka nosūtīšana var notikt vairākos veidos:

  • darba devējs nosūta darbinieku uz citu valsti, pamatojoties uz līgumu, ko tas noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs; piemēram, Latvijas komersants noslēdz līgumu ar Igaunijas uzņēmumu par baseina iekārtu uzstādīšanu, un Latvijas uzņēmums nosūta savus darbiniekus veikt līgumā noteiktos darbus Igaunijā;
  • darba devējs nosūta darbinieku uz savu citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu; piemēram, Somijas uzņēmums nosūta darbinieku uz koncernā ietilpstošu uzņēmumu Latvijā;
  • darbā iekārtošanas institūcija kā darba devējs nosūta darbinieku personai, kuras labā tiks veikts darbs, ja tās uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tā veic savu darbību citā valstī; piemēram, Latvijas darba aģentūra noslēdz līgumu ar Vācijas uzņēmumu par darbinieku nomu, un darbinieki tiek nosūtīti darbam uz Vāciju.

Darba likumā ietvertais regulējums attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu attiecas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalstu vai Šveices Konfederācijas darba devējiem.

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā valstī, ir pienākums nosūtītajam darbiniekam nodrošināt minimālo nodarbinātības noteikumu izpildi un darba apstākļus saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar direktīvām darba devējam nosūtītajam darbiniekam, atrodoties mērķa valstī, ir jānodrošina:

  • mērķa valstī noteiktais maksimālais darba un minimālais atpūtas laiks;
  • mērķa valstī noteiktais minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums;
  • mērķa valstī spēkā esošā minimālā algas likme, to skaitā likmes par virsstundām;
  • mērķa valstī noteikto darba ņēmēju iznomāšanas noteikumu ievērošana;
  • veselības aizsardzības pasākumi mērķa valstī;
  • vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm un citi diskrimināciju izslēdzoši noteikumi.

Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana

Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana ir situācija, kad Latvijā reģistrēts pārvadātājs, kurš sniedz starptautisko autopārvadājuma pakalpojumu, nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kurš nosūtīšanas periodā ir attiecīgā pārvadātāja darbinieks, uz citu ES dalībvalsti vadīt pārvadātajā rīcībā esošu transportlīdzekli un veikt pārvadātāja vārdā citas ar attiecīgo autopārvadājuma pakalpojumu saistītās darbības.

Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu šādos gadījumos:

  • Starptautiski pārvadājumi starp ES dalībvalstīm. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic kravas pārvadājumus no Latvijas uz citu ES dalībvalsti vai otrādi, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu.
  • Kabotāžas pārvadājumi. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic kravas pārvadājumus citā ES dalībvalstī, kas nav pārvadātāja reģistrācijas valsts, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu.
  • Kombinēta pārvadājuma sākuma vai beigu posms. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic kombinēto pārvadājumu, kura sākuma vai beigu posms notiek citā ES dalībvalstī, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu.

Kādi ir izņēmumi? Kad transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana netiek uzskatīta par pieļaujamu?

Tranzīts. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic kravas pārvadājumus caur citu ES dalībvalsti, neapturot tajā kravas, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana netiek uzskatīta par pieļaujamu.
Divpusējie pārvadājumi. Ja Latvijā reģistrēts pārvadātājs veic divpusējos pārvadājumus no Latvijas uz citu ES dalībvalsti un atpakaļ, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana netiek uzskatīta par pieļaujamu, ja vien nav veiktas papildu kravas iekraušanas un izkraušanas darbības citā ES dalībvalstī.
Pašnodarbinātās personas. Ja transportlīdzekļa vadītājs ir pašnodarbinātā persona, nosūtīšanas noteikumi var nebūt piemērojami. Tomēr katrā konkrētajā gadījumā nepieciešams izvērtēt šīs situācijas.

Ja transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana tiek uzskatīta par pieļaujamu, pārvadātājam ir jāievēro vairāki nosacījumi.

  1. Jāiesniedz nosūtīšanas deklarācijas.  No 2022. gada 2. februāra pārvadātājam, kurš veic starptautisku pārvadājumu un uz kuru ir attiecināma nosūtīšanas situācija, ir nepieciešams sagatavot un iesniegt transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarāciju, izmantojot transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas portālu RTPD pirms nosūtīšanas perioda sākuma. Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācija ir jāiesniedz atsevišķi par katru transportlīdzekļa vadītāju un atsevišķi katrai valstij, kurā šim transportlīdzekļa vadītājam būs nosūtīšanas situācija attiecīgajā periodā.
  2. Transportlīdzekļa vadītājam ir jāglabā un jāspēj uzrādīt papīra vai elektroniskā formātā šādi dokumenti:
    • nosūtīšanas deklarācijas kopija;
    • pierādījumi par pārvadājumiem, kas tiek veikti nosūtīšanas dalībvalstī (piemēram, CMR pavadzīmes);
    • tahogrāfa dati.

Latvijā transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas kārtību regulē Autotransporta likuma V1 nodaļa un tās 52.pants Sīkāk par Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas kārtību var atrast AUTO TRANSPORTA DIREKCIJAS mājaslapā.

Kā iepriekš skaidrots, no Latvijas tiesiskā regulējuma viedokļa „komandējums”, „darba brauciens” un „darbinieka nosūtīšana”, kā arī “transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana” tiek interpretēts atšķirīgi. Darba likums regulē gan darbinieka nosūtīšanas jautājumus, gan arī citus jautājumus, kas saistīti ar darbinieka nosūtīšanu. Savukārt jautājumi, kas saistīti ar darba aizsardzību ir regulēti Darba aizsardzības likumā un virknē Ministru kabineta izdotajos noteikumos. Jautājumi, kas ir saistīti ar komandējuma izdevumu atlīdzināšanu, ir atrunāti MK noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”.

Informācija darba devējiem un darbiniekiem par darbinieku nosūtīšanu un par noteikumiem citās valstīs ir atspoguļoti Labklājības ministrijas mājaslapā.

Dažkārt ar skaidrojumu ir par maz un ir vajadzīga konsultācija. Mūsu speciālisti palīdzēs rast atbildes ar grāmatvedību un ar nodokļiem saistītos jautājumos. Vienoties par konsultāciju un pakalpojuma cenu var pa tālruni 28662328 , e-pastu gramatvede@ilgak.lv vai mājaslapā.

Darba līguma saturs

Darba līgums – kas jāņem vērā darbiniekam un darba devējam

Darba līgums ir svarīgs dokuments, kas aizsargā gan darbinieka, gan darba devēja intereses. Tas ir juridisks dokuments, kas regulē darba attiecības starp darbinieku un darba devēju. Darba līgums nosaka abpusējas tiesības un pienākumus, tāpēc ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar līguma saturu pirms tā parakstīšanas.

Bieži darba līguma slēgšanai tiek izmantots darba līguma paraugs, bet svarīgi ir zināt būtisko par darba līguma saturu, tā sastāvdaļām.

Pēc piederības darba līgums atbilst civiltiesiskiem līgumiem – tas ir divpusējs, konsensuāls (saistīts ar vienošanos) un atlīdzības līgums. Ar darba līgumu atbilstoši Civillikuma 2178. pantam viena puse – darbinieks, uzņemas strādāt darbu otrai pusei – darba devējam, par atlīdzību.

Turklāt Darba likuma 28. un 39. pants precizē darba līguma būtību, un nosaka, ka līgums ir darbinieka un darba devēja vienošanās, saskaņā ar kuru darbinieks uzņemas veikt noteikto darbu, pakļauties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba līguma sastāvdaļas

  • Būtiskās sastāvdaļas, bez kurām darba līgums nevar tikt uzskatīts par noslēgtu:
    • veicamais darbs, t.i., profesija, atbilstoši Profesiju klasifikatoram;
    • darba samaksa, un, ņemot vērā, ka darba līgums ir atlīdzības līgums, vienošanās par kāda noteikta darba veikšanu bez maksas nav uzskatāma par darba līgumu; Ja šāds apmērs nebūs noteikts līgumā, tādā gadījumā, ja nonāks attiecību noskaidrošana līdz tiesai, atbilstoši Civillikuma normai atlīdzības apmēru pēc sava ieskata nosaka tiesa.
    • darbinieka pakļaušanās darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
  • Dabiskās sastāvdaļas (Civillikuma 1471. pants) ir tās darījuma sastāvdaļas, kuras ir saprotamas pašas par sevi, taču tās var atcelt un grozīt ar īpašu vienošanos; Tie ir daži punkti, kas parasti ir iekļauti, pat ja par tiem nav tieši runāts un tie ir:
    • droši un veselībai nekaitīgi darba apstākļi: darba devējam jānodrošina darbiniekam droša un veselībai nekaitīga darba vieta;
    • darba un atpūtas laiks: darbiniekam ir tiesības uz noteiktu darba laiku un atpūtas laiku;
    • darbinieka tiesības slēgt darba līgumu ar citiem darba devējiem: darbiniekam ir tiesības strādāt pie vairākiem darba devējiem, ja vien tas nav aizliegts darba līgumā.
  • Nejaušās sastāvdaļas ir tādi līguma noteikumi, kas nav obligāti un ne vienmēr tiek iekļauti darba līgumā. Tie tiek pievienoti līgumam pēc pušu vienošanās un var precizēt vai papildināt līguma būtiskās un dabiskās sastāvdaļas. Nejaušās sastāvdaļas var ietvert:
    • pārbaudes laiks – laiks, kurā darba devējs un darbinieks var novērtēt viens otru un izlemt, vai turpināt darba attiecības;
    • darba samaksas palielināšanas nosacījumi, piemēram, piemaksa par kvalifikācijas celšanu vai svešvalodu prasmi;
    • termiņi: pārbaudes termiņš, līguma termiņš, ja tiek slēgts darba līgums uz noteiktu laiku;
    • uzlikumi: darba devēja apņemšanās segt kvalifikācijas paaugstināšanai nepieciešamos izdevumus, darbinieka apņemšanās ievērot komercnoslēpumu.

Darba līguma forma

Atbilstoši Darba likuma 40. panta pirmajai daļai darba līgums ir slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Par to jāgādā darba devējam.

Līguma rakstveida forma ir ļoti svarīga situācijās, ja rodas darba strīdi. Likumdevējs ir noteicis darbinieka aizsardzību šādās situācijās Darba likuma 41. panta trešajā daļā: “Ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.”

Dokumenti darba līguma noslēgšanai

Ja iepriekš dokumenti, kas bija vajadzīgi līguma noslēgšanai, tika kopēti, kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā tie darba devējam ir tikai jāuzrāda. Darba devējs ir tiesīgs pierakstīt tajos norādīto informāciju, piemēram, dokumenta numuru, izdošanas datumu.

Darba līguma sagatavošanai darba devējam var būt nepieciešami šādi dokumenti, kuri darbiniekam ir jāuzrāda:

    • personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte),
    • ar amatu saistīti dokumenti (izglītības diploms, vadītāja apliecība),
    • valodas prasmes apliecinājums,
    • izziņa no sodu reģistra.

Pirms darba attiecību uzsākšanas saskaņā ar darba tiesību normām pretendentam ir jāiesniedz medicīniskās pārbaudes atzinums, t.i., jāveic obligātā veselības pārbaude. Obligātā veselības pārbaude jānodrošina (jāapmaksā) darba devējam.

Darba līguma noslēgšana

Gan pretendents, gan darba devējs var izlemt vai slēgt, vai neslēgt darba līgumu un kādam jābūt tā saturam. Darba līgums jāparaksta abām pusēm pirms darba uzsākšanas. Pirms darbinieks uzsāk strādāt, darba devējam jāpaziņo par jaunu nodarbinātību Valsts ieņēmumu dienestam.

Vienojoties slēgt darba līgumu, līguma puses nedrīkst vienoties par noteikumiem, kas pasliktina darbinieka stāvokli salīdzinājumā ar likumdošanu. Būtiski zināt, ka darba līgumu ar darbinieku noslēgt uz pārbaudes laiku, un pēc tam noslēgt “īsto darba līgumu” Darba likums neparedz. Nodibinot darba attiecības ar darbinieku, tiek noslēgts viens darba līgums.

Darba attiecību laikā puses var vienoties par tā grozījumiem, taču citu darba līgumu konkrēto darba attiecību laikā puses neslēdz. Vēl ir svarīgi zināt, ka ir svarīgi zināt, ka Darba likumā ir īpaša norma (6. pants), kurā ietverta darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība.

Līguma parakstīšana ir iespējama gan fiziski, to parakstot papīra formātā, gan elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Katra no pusēm glabā savu līguma eksemplāru. Ja līgums tiek parakstīts elektroniski, darbiniekam jāraugās, lai pie viņa glabātos līguma eksemplārs ar abu pušu elektroniskajiem parakstiem.

Darbiniekam ir tiesības norādīt uz neatbilstībām darba līguma projektā un lūgt tās izlabot. Ja darba devējs nevēlas novērst trūkumus, darbiniekam ir tiesības atteikties no darba līguma parakstīšanas. Darbinieks var konsultēties ar juristu vai Valsts darba inspekciju par darba līguma saturu.

Kādas ir biežākās kļūdas un nepilnības darba līgumā

Visbiežāk darba līgumos nav norādīts precīzs nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks. Tāpat darba devēji mēdz kļūdīties nenorādot precīzu darba vietu. Bieži trūkst nolīgtā darba raksturojums vai nav atsauces uz dokumentu, kur tas norādīts, piemēram, amata aprakstu.

Pieteikties konsultācijai