Attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Kas ir attaisnotie izdevumi gada deklarācijā

Attaisnotie izdevumi, par kuriem var atgūt IIN pārmaksu

Nodokļa maksātājs deklarācijā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus. Ģimenes locekļu attaisnotos izdevumus var deklarēt tikai par ārstniecību un izglītību. Par sevi nodokļu maksātājs kā attaisnotos izdevumus papildu ārstniecības un izglītības izdevumiem var deklarēt iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ziedojumus un dāvinājumus.

Attaisnoto izdevumu gada normā, kas ir 600 eiro, ietilpst izdevumi par ārstniecību un izglītību, ziedojumi un dāvinājumi, taču izdevumi par ārstniecību un izglītību, kas pārsniedz gada normu ir pārceļami uz nākamajiem gadiem. Attaisnoto izdevumu gada normas piemērošanā vispirms tiek ņemti vērā deklarētie ziedojumi un dāvinājumi, pēc tam atskaita attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību.

Vai var deklarēt attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem?

Ģimenes locekļi, par kuriem var piemērot attaisnotos izdevumus

  • vecāki, vecvecāki;
  • bērni, mazbērni;
  • laulātais un reģistrēts partneris (piemēro no 2024. gada 1. jūlija);
  • audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • nepilngadīgs brālis un māsa, kā arī brālis un māsa, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku;
  • brālis un māsa – personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (piemēro no 2020. gada 1. janvāra);
  • apgādībā esošu personu apgādājamie;
  • aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

Kuros gadījumos savai ienākumu deklarācijai var pievienot attaisnotos izglītības un ārstniecības izdevumus arī par brāli un māsu, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku? Kas apliecina, ka vecāki nav darbaspējīgi?

Nosacījums “vecāki nav darbaspējīgi” skaidrojams kopsakarā ar Invaliditātes likuma 1. panta 2. punktā noteikto par personas darbspēju zaudējumu, kuru apliecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdziens par invaliditātes grupas piešķiršanu ar norādi, ka persona zaudējusi spēju strādāt.

Par katru ģimenes locekli attaisnoto izdevumu norma ir 600 eiro gadā

Pašam nodokļa maksātājam un katrai atsevišķajai personai, kas tiek iekļauta deklarācijā, attaisnotajos izdevumos ietveramā izdevumu summa ir 600 eiro gadā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no minētās summas varēs saņemt IIN pārmaksu 20% apmērā (par 2025. gadu – 25,5%).

Gada ienākumu deklarācijā par nodokļa maksātāju un katru viņa ģimenes locekli aizpilda atsevišķu D4 veidlapu. Jānorāda radniecība, prasītie bērna vai cita ģimenes locekļa dati, jāpievieno attaisnojuma dokumenti, piemēram čeki, kuros ir minēts paša nodokļa maksātāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods. Nodokļu maksātājs var deklarēt attaisnotos izdevumus arī tad, ja maksājumus veicis bērna otrs vecāks, kas ir maksātāja laulātais. Uz kases čeka vai kvīts ir jābūt norādītam bērna vārdam, uzvārdam un personas kodam. Tomēr jāņem vērā, ka, ja vecāki nav laulāti, tad otra vecāka apmaksātos attaisnotos izdevumus par bērna izglītības un ārstniecības maksātājs nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos.

Ja gada laikā samaksātā attaisnoto izdevumu summa par ārstnieciskajiem un izglītības pakalpojumiem ir lielāka nekā 600 eiro, tad izdevumu pārsnieguma daļa tiks pārcelta uz nākamajiem trim gadiem.

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību

Gada nodokļu deklarācijā var iekļaut attaisnotos izdevumus par ārstniecības iestādē saņemtajiem ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem. Tajā var iekļaut gan savus, gan ģimenes locekļu izdevumus par ārstniecību.

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par ārstniecību?

Attaisnotie izdevumi par ārstniecību gan pašam nodokļu maksātājam, gan ģimenes loceklim ietver:

  • vakcinēšanos, ietverot arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi,
  • zobārstniecības pakalpojumi, ieskaitot zobu protezēšanu,
  • endoprotēžu un citu veidu ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no Nacionālā veselības dienesta (NVD) vai citu personu līdzekļiem,
  • olšūnu punkciju.

Attaisnotie izdevumi ir arī veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumi. Taču būtiski atcerēties, ka attaisnotajos izdevumos netiek ietverti izdevumi, kurus apmaksājusi apdrošināšanas sabiedrība.

Attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai izdevumus par pakalpojumiem, ko sniegusi Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta persona ar ārstniecības personas sertifikātu, kas apliecina, ka ārstniecības persona ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētajā nozarē.

Informācija par ārstniecības personām, kuras šobrīd ir tiesīgas praktizēt profesijā, to ārstniecības personu identifikatoriem un reģistrācijas termiņiem ir atrodama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē – norādē Reģistrētās ārstniecības personas.

Ko neietver attaisnotajos ārstniecības izdevumos

Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem nevar ieskaitīt izdevumus par:

  • briļļu un lēcu iegādi;
  • ārstniecisko preparātu, zāļu, vitamīnu, medicīnas ierīču un medicīnas preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā NVD;
  • paaugstināta komforta aprūpi, jo tie nav uzskatāmi par veselības aprūpes vai ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus sedz NVD.
  • attaisnotajos izdevumos nevar iekļaut izdevumus par tādu medicīnas tehnisko palīglīdzekļu un ortopēdijas preču iegādi kas nav savienoti ar cilvēka organismu.

Attaisnotie izdevumi par izglītību

Kuri izdevumi ir attaisnotie izdevumi par izglītību?

Tie ir  paša un ģimenes locekļu izdevumi par:

  • augstākās izglītības, profesionālās izglītības un specialitātes (profesijas, kvalifikācijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētos studiju virzienos vai veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu;
  • apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai;
  • profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu (izdevumi par jebkurām mācībām, kas paplašina fiziskās personas profesionālās zināšanas);
  • interešu izglītības programmu Izglītības likuma izpratnē, ko apgūst bērni līdz 18 gadu vecumam;
  • latviešu valodas apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir akreditēta izglītības iestāde vai ja tas ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai;
  • studiju kredītu.

Interešu izglītības sniedzējam jābūt saņemtai atbilstošai licencei. Izglītības iestāžu reģistrs ir pieejams tīmekļvietnē viis.gov.lv, savukārt ar informāciju par piešķirtajām licencēm var iepazīties pašvaldību tīmekļvietnēs vai sazinoties ar pašvaldību.

Ko nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos

Attaisnotie izdevumi par mācībām neietver papildu izdevumus, kas var rasties iegūstot izglītību, tostarp:

  • izdevumus mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem;
  • ēdināšanas izdevumus mācību laikā;
  • transporta izdevumus uz mācību vietu un atpakaļ.

Nevar iekļaut attaisnotajos izglītības izdevumos tos maksājumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības vai specialitātes iegūšanu citu valstu mācību iestādēs, izņēmums ir Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādes.

Attaisnotajos izglītības izdevumos nav iekļaujama maksa par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi.

Attaisnotie izdevumi saistītie ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām

Deklarējot izdevumus par darbā vajadzīgo zināšanu paplašināšanu, kā arī amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanu un uzlabošanu, deklarācijai ir jāpievieno darba devēja izziņa, kas apliecina, ka iegūtās prasmes ir vajadzīgas amata pienākumu veikšanai. Te jāpiebilst, ka izdevumus par mācībām autoskolā arī var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus par izglītību, ja šie izdevumi ir saistīti ar nodokļa maksātāja darba vai profesionālajām vajadzībām.

Iesniedzot deklarāciju, ir jāpievieno darba devēja izziņa, ka iegūtās prasmes ir nepieciešamas amata pienākumu veikšanai, ja apmācība bijusi vajadzīga darbam. Attaisnotos izdevumus apliecina kvīts, čeks, maksājuma uzdevums, konta izraksts, savukārt pakalpojuma sniedzēja rēķins satur papildu informāciju par sniegto pakalpojumu, ja tāda nav norādīta maksājuma dokumentā.

Attaisnotie izdevumi par latviešu valodas apguvi

Kopš 2024.gada attaisnoto izdevumu klāsts ir papildināts ar izdevumiem par latviešu valodas apguvi (MK noteikumi Nr. 336 “Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”). Šādi izdevumi 2024. gada deklarācijā attaisnotajos izdevumos ietverami, ja latviešu valodas apgūšana notikusi pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, kas ir akreditēta izglītības iestāde vai pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai.

Iemaksas pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā

Nodokļa maksātājam ir iespējams atgūt pārmaksāto IIN par veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Šie maksājumi kopā nedrīkst kopā pārsniegt 10% no gada ienākuma, un ne vairāk kā 4000 eiro gadā.

Kur var būt veikti šie maksājumi? Maksājumi var būt veikti Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās. Sagatavojot gada ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, informācija no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām jau ir iekļauta deklarācijā, ja vien šī informācija ir VID rīcībā. Ja maksājumi ir veikti ārvalstīs, tad deklarācijai jāpievieno pensiju fonda vai apdrošināšanas sabiedrības izziņa un dokumenti, kas apliecina šos maksājumus.

Dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu prēmijas attaisnotajos izdevumos var iekļaut, ja dzīvības apdrošināšanas līgums ir noslēgts, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, un tā darbības termiņš nav īsāks par 10 gadiem. Ja šo līgumu pārtrauc un lauž pirms laika, nesasniedzot 10 gadu darbības termiņu, tad samaksātie prēmiju maksājumi nav ietverami attaisnotajos izdevumos par visiem šī līguma darbības gadiem.

Ziedojumi un dāvinājumi

Attaisnotajos izdevumos ir ietverami ziedojumi vai dāvinājumi Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma statuss, un budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikas politiskajām partijām. Šos izdevumus norāda deklarācijas D4 pielikumā “Attaisnotie izdevumi par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem”, pievienojot dokumentus, kas apliecina gada laikā veiktos ziedojumus vai dāvinājumus.

Izdevumu ierobežojuma pārsnieguma daļa par ziedojumiem un dāvinājumiem netiek pārcelta uz nākamajiem gadiem, kā arī attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai savus ziedojumus un dāvinājumus.

DL izmaiņas svešvalodu prasību pamatotība darba tirgū

Svešvalodu prasības darba tirgū un darba sludinājumos

No 2024. gada beigām darba devējiem ir saistoša prasība pamatot svešvalodu zināšanu nepieciešamību darba pienākumu veikšanai. 2024.gada 22.oktobrī spēkā stājās grozījumi Latvijas Republikas Darba likuma 32. panta 3.daļā. Tie regulē darba devēja tiesības un pienākumus attiecībā uz svešvalodas prasībām.

Darba devējam ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc konkrētā svešvaloda ir nepieciešama. Jaunā norma paredz, ka svešvalodu zināšanu nepieciešamība jānorāda jau darba sludinājumā un svešvalodas prasmes nepieciešamība jāpamato.

Kā un kad darba devējiem ir jānorāda svešvalodu zināšanu nepieciešamība darba sludinājumā

Darba devējiem ir jānorāda svešvalodu zināšanu nepieciešamība jau darba sludinājumā, ja tā ir vajadzīga konkrēto darba pienākumu veikšanai. Tas nozīmē, ka darba devējiem ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc konkrētā svešvaloda ir nepieciešama.

Prasība pēc svešvalodas zināšanām ir pamatota, ja tā ir objektīvi nepieciešama konkrēto darba pienākumu veikšanai. Šeit ir daži piemēri, kad svešvalodu prasība var būt pamatota:

Tieša saskarsme ar ārvalstniekiem. Ja darbiniekam ir tieša saskarsme ar ārzemniekiem, piemēram, gidiem, muzejpedagogiem, administratoriem vai klientu reģistratoriem viesnīcās vai tūrisma mītnēs.

Darba pienākumi saistīti ar ārvalstīm. Ja darba pienākumu izpilde ir saistīta ar ārvalstu delegāciju uzņemšanu Latvijā, piemēram, sadarbības vai mācību pasākumos, vai ar kultūras, izklaides un sporta pasākumu organizēšanu, kur ir tieša saskarsme ar ārvalstu speciālistiem vai sponsoriem.

Specifiskas profesijas. Profesijās, kurās darba veikšana bez konkrētās valodas zināšanām nebūtu iespējama, piemēram, tulkiem, svešvalodu pasniedzējiem, svešvalodā izdota masu informācijas līdzekļa žurnālistiem.

Objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Ja svešvalodu prasme ir objektīvs un pamatots priekšnoteikums konkrētā darba veikšanai vai attiecīgajai profesijai, tai skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.

Valsts darba inspekcijas ieskatā prasībai pārzināt konkrētas svešvalodas, tostarp krievu valodu, nevajadzētu būt saistošai pārdevējiem, kasieriem, tirdzniecības zāles darbiniekiem, virtuves darbiniekiem, preču piegādātājiem, ārstiem, māsām, sanitāriem, pedagogiem (izņemot svešvalodu pedagogus), būvstrādniekiem u. tml.

Pieejamas vadlīnijas par jauno normu piemērošanu

Vadlīnijas darba devējiem par svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos pieejamas gan Valsts darba inspekcijas, gan Valsts valodas centra mājaslapā:

  1. Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē “Vadlīnijas darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos (publiskajā sektorā)”
  2. Valsts valodas centra mājaslapā – “Vadlīnijas darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos (privātajā sektorā)”.

Privātpersonu saziņa

Spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz privātpersonām saziņā lietot svešvalodas, tai skaitā darba vidē. Valsts valodas likuma 2. panta trešā daļa nosaka, ka likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā. Tas nozīmē, ka no darba pienākumu veikšanas brīvajā laikā nodarbinātajiem ir tiesības savā starpā sarunāties svešvalodā, piemēram, kopīgi pusdienojot vai sarunājoties par vispārīgām, ar darba pienākumiem nesaistītām tēmām.

Privātajā jomā individuālā saziņa ar klientu var norisināties svešvalodā, ja tas netiek skartas sabiedriskās intereses.

Nodokļu izmaiņas 2025

Nodokļu izmaiņas 2025. gadā. Kas mainās?

Ar 2025. gada 1. janvāri stāsies spēkā vairākas būtiskas nodokļu izmaiņas, kas ietekmēs gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Šeit ir galvenie punkti, kas jāņem vērā:

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Vienots neapliekamais minimums. Viens no galvenajiem jaunumiem ir vienotā neapliekamā minimuma ieviešana. Diferencētais neapliekamais minimums tiks aizstāts ar vienotu neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Tas nozīmē, ka visi darba ņēmēji saņems vienādu atvieglojumu, kas veicinās taisnīgāku nodokļu sistēmu.

Pensionāru neapliekamais minimums. Ar mērķi uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti un nodrošināt lielāku finansiālo stabilitāti, pensionāriem neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 12000 eiro gadā, t.i. 1000 eiro mēnesī.

Progresīvās likmes. Lai veicinātu taisnīgāku nodokļu sadali un palielinātu valsts budžeta ieņēmumus ieviestas divu pakāpju nodokļa likmes – 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā un 33% ienākumiem virs šī sliekšņa.

Papildu likme. Papildu progresīvai likmei, ienākumiem virs 200 000 eiro gadā tiks piemērota 3% papildu likme.

Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN)

Atkārtota reģistrācija. No 2025.gada ir tiesības atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā.

Statusa zaudēšana. MUN maksātājs zaudēs savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem būs iespēja atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā. Tas dos iespēju uzņēmējiem atgriezties pie mikrouzņēmumu nodokļa režīma, ja viņi to vēlas.

Tomēr, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav bijis apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas, viņš zaudēs savu statusu. Šī izmaiņa veicinās aktīvāku uzņēmējdarbību un nodrošinās, ka tikai aktīvi uzņēmumi varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa priekšrocības.

Izložu un azartspēļu nodoklis

Paaugstinātas likmes. Izložu nodokļa likme izlozēm paaugstināta no 10% uz 15%, azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju no 37 000 eiro uz 45 000 eiro.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Samazinātā likme

Samazinātā PVN likme 12% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem tiks noteikta kā pastāvīga norma.

Atvieglotas PVN piemērošanas prasības

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotas PVN piemērošanas prasības.

PVN reģistrācijas slieksnis

Līdz šim PVN reģistrācijas slieksnis MVU tika aprēķināts, pamatojoties uz pēdējiem 12 mēnešiem. No 2025.gada tas tiks pārskatīts kalendāra gada ietvaros. Ja MVU apgrozījums pārsniegs noteikto PVN reģistrācijas slieksni (50 000 eiro) par 10% jeb 55 000 eiro, uzņēmumam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, bet tas attieksies tikai no nākamā gada.

PVN atbrīvojumi ES dalībvalstīs

Pašlaik MVU ir atbrīvoti no PVN maksāšanas tikai savā valstī. Pēc grozījumu stāšanās spēkā MVU, kas darbojas citās ES valstīs, varēs izmantot attiecīgās dalībvalsts PVN atbrīvojumus, ja vien tie ievēro noteikto 100 000 eiro apgrozījuma slieksni ES. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem būs iespēja plašāk izmantot ES sniegtās iespējas, īpaši tiem MVU, kuri veic pārrobežu darījumus.

Paplašināts reģistrācijas sliekšņa aprēķins

Turpmāk PVN reģistrācijas slieksnī tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi, piemēram, ar nekustamo īpašumu saistītie darījumi un finanšu pakalpojumi. Šī izmaiņa paredzēta, lai precīzāk noteiktu MVU darbības apjomu, tāpēc tiem, kuri regulāri veic darījumus arī ar šādiem pakalpojumiem, jāņem vērā, ka šis faktors var paaugstināt apgrozījumu un radīt nepieciešamību reģistrēties PVN maksātāju reģistrā.

Pārejas periods

Jaunie grozījumi iekļauj pārejas periodu MVU, kuriem apgrozījums pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni. Uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nesasniedz 55 000 eiro, varēs turpināt nemaksāt PVN līdz gada beigām. Tomēr, ja apgrozījums pārsniegs šo slieksni, uzņēmumam būs jāreģistrējas VID kā PVN maksātājam no brīža, kad pārsniegums tiek sasniegts.

Akcīzes nodoklis

Pakāpenisks pieaugums. Akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, bezalkoholiskajiem dzērieniem, kafijai, naftas produktiem un dabasgāzei tiks pakāpeniski paaugstinātas.

Šeit ir dažas no galvenajām izmaiņām.

  • Cigaretes. Minimālais akcīzes nodokļa līmenis par 1000 cigaretēm pieaugs no 156,3 eiro 2024. gadā līdz 171,9 eiro 2025. gadā, 189,1 eiro 2026. gadā un 208 eiro 2027. gadā.
  • Cigāri un cigarillas. Akcīzes nodoklis par 1000 cigāriem pieaugs no 164,7 eiro 2024. gadā līdz 202,7 eiro 2025. gadā, 240 eiro 2026. gadā un 264 eiro 2027. gadā.
  • Smēķējamā tabaka. Akcīzes nodoklis par 1000 gramiem smēķējamās tabakas pieaugs no 105,7 eiro 2024. gadā līdz 116,3 eiro 2025. gadā, 127,9 eiro 2026. gadā un 140,7 eiro 2027. gadā.

Elektroniskās smēķēšanas ierīces

Akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam un tā sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem tiks paaugstinātas.

  • Elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamais šķidrums. Akcīzes nodoklis par 1 mililitru šķidruma pieaugs no 0,24 eiro 2024. gadā līdz 0,29 eiro 2025. gadā, 0,35 eiro 2026. gadā un 0,39 eiro 2027. gadā.
  • Tabakas aizstājējprodukti. Akcīzes nodoklis par 1000 gramiem tabakas aizstājējproduktu pieaugs no 138 eiro 2024. gadā līdz 151,8 eiro 2025. gadā, 167 eiro 2026. gadā un 183,7 eiro 2027. gadā.

Bezalkoholiskie dzērieni un kafija

  • Bezalkoholiskie dzērieni ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem. Akcīzes nodoklis pieaugs no 17,5 eiro par 100 litriem 2024. gadā līdz 21 eiro 2025. gadā.
  • Kafija. Akcīzes nodoklis par 100 kilogramiem kafijas saglabāsies 142,29 eiro apmērā.

Naftas produkti

  • Svinu nesaturošs benzīns. Akcīzes nodoklis par 1000 litriem pieaugs no 509 eiro 2024. gadā līdz 532 eiro 2025. gadā un 555 eiro 2026. gadā.
  • Dīzeļdegviela. Akcīzes nodoklis par 1000 litriem pieaugs no 414 eiro 2024. gadā līdz 440,5 eiro 2025. gadā un 467 eiro 2026. gadā.

Dabasgāze

  • Dabasgāze, ko izmanto par degvielu. Akcīzes nodoklis par 1 MWh pieaugs no 1,91 eiro 2024. gadā līdz 3,63 eiro 2025. gadā un 13,45 eiro 2026. gadā.
  • Dabasgāze, ko izmanto par kurināmo. Akcīzes nodoklis par 1 MWh pieaugs no 1,65 eiro 2024. gadā līdz 3,80 eiro 2025. gadā un 5,95 eiro 2026. gadā.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis (TEN)

Paaugstinātas likmes. TEN likmes paaugstinātas vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm. TEN likmes tiek piemērotas arī atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, motora tilpuma un motora maksimālās jaudas. Piemēram, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg, kuri pirmo reizi reģistrēti pēc 2005. gada 1. janvāra, TEN likmes tiek summētas atbilstoši automobiļa pilnajai masai, motora tilpumam un motora maksimālajai jaudai

Nekustamā īpašuma nodoklis

Nemainīgs. Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi 2025. gadā nemainīsies, tie joprojām tiks aprēķināti, balstoties uz kadastrālo vērtību, kas atbilst 2012. gada tirgus datiem.

Uzturlīdzekļi 2025

Uzturlīdzekļu apmērs un izmaksas kārtība 2025. gadā

No 2025. gada 1. janvāra stājas spēkā būtiskas izmaiņas uzturlīdzekļu apmērā un izmaksas kārtībā, kas ietekmēs daudzus vecākus un bērnus Latvijā. Šīs izmaiņas ir saistītas ar minimālās algas pieaugumu un jauniem noteikumiem, kas nosaka uzturlīdzekļu apmēru un izmaksas kārtību.

Minimālā uzturlīdzekļu apmēra izmaiņas

Minimālās algas pieaugums no 700 līdz 740 eiro nozīmē, ka palielināsies arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas vecākam ir jānodrošina katram savam bērnam. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, minimālais uzturlīdzekļu apmērs 2025. gadā būs šāds:

  • Katram bērnam no piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 185 eiro mēnesī (25% no minimālās algas).
  • Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 222 eiro mēnesī (30% no minimālās algas).

Neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu

Likums nosaka, ka vecākiem ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu. Civillikuma 179. pants nosaka, ka vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Šis pienākums nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem.

Izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda

Ja vecāks nevar vai nevēlas nodrošināt uzturlīdzekļus, otrs vecāks vai aizbildnis var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda. Papildus iepriekš minētajam, ir svarīgi atzīmēt, ka uzturlīdzekļu apmērs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda ir fiksēta summa, ko neietekmē minimālās algas izmaiņas. Šī summa tiek pārskatīta reizi trijos gados, ņemot vērā valsts budžeta iespējas 2025. gadā uzturlīdzekļi no fonda tiks izmaksāti šādā apmērā:

  • 125 eiro katram bērnam no piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai (līdz šim – 107,50 eiro).
  • 150 eiro katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (šobrīd – 129 eiro).
  • 150 eiro pilngadīgai personai no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību (šobrīd – 129 eiro).

Ņemot vērā, ka izmaksas no fonda tiek veiktas par iepriekšējo mēnesi, jārēķinās, ka uzturlīdzekļus par janvāri jaunajā apmērā izmaksās 2025. gada februārī. Savukārt 2025. gada janvārī izmaksas no fonda tiks veiktas par 2024. gada decembri apmērā, kāds bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

Šīs izmaiņas nodrošina lielāku finansiālo atbalstu bērniem un vecākiem, kuriem ir grūtības nodrošināt uzturlīdzekļus. Ir svarīgi būt informētiem un izmantot pieejamos resursus, lai nodrošinātu bērnu labklājību. Vairāk informācijas šeit: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija

Ar VID saistīta informācija

Kā saņemt automātiski iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu

Kopš 2023.gada  nodokļa pārmaksu var saņemt automātiski, nesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Nodokļa maksātājam līdz esošā gada 30. septembrim jāaizpilda iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam un jāinformē par to, uz kuru kontu pārmaksāto nodokli pārskaitīt.  

Atvieglo iedzīvotājiem dzīvi

Jau kopš 2023. gada ir iespēja pieteikties automātiskai nodokļu pārmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ja cilvēks vēlas to darīt, tad līdz pašreizējā gada 30. septembrim ir jāiesniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Automātiski nodokli atmaksā, pamatojoties tikai uz tiem datiem, kuri ir VID rīcībā. Nodokļu pārmaksa parasti var rasties šādos gadījumos:

  • ja algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļa atvieglojumi par apgādājamajiem, invaliditāti vai mazākiem ienākumiem, atvieglojumi politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem;
  • ja iepriekšējā gadā ir bijuši ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.

Automātiskā nodokļa atmaksas izvēle neliedz iesniegt gada ienākumu deklarāciju, pievienojot tai gada laikā uzkrātos čekus par attaisnotajiem izdevumiem, un atgūt pārmaksāto nodokli arī par tiem.

Kas jādara, lai pieteiktos automātiskai nodokļu pārmaksas saņemšanai

Līdz tekošā gada 30. septembrim nepieciešams paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka cilvēks vēlas saņemt nodokļa pārmaksu automātiski, bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Iesniegums, kurā norādīts bankas konta numurs, uz kuru pārskaitīt naudu, ir jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Iesniegums atrodams EDS sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas” >> “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” >> “Iesniegums automātiskai nodokļa atmaksas saņemšanai, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju”. Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai var aizpildīt un iesniegt arī tuvākajā VID klientu apkalpošanas centrā pēc iepriekšēja pieraksta. Vairāk informācijas par VID klientu apkalpošanas centru adresēm un darba laiku pieejama VID tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Kontakti”.

Kāda informācija ir un kāda nav VID rīcībā

Informācija par apgādājamajiem algas nodokļa grāmatiņā ir jāievada pašam nodokļa maksātājam. Pašam ir jāveic arī atzīme par invaliditāti. Šie ir sensitīvi dati, kuri VID rīcībā nenonāk automātiski.

Savukārt kredītiestādes un apdrošinātāji paši sniedz ziņas VID. Latvijā reģistrētie privātie pensiju fondi un reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības līdz pēctaksācijas gada 1. februārim Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski nosūta informāciju, kas skar nodokļu maksātāju.

Tātad, ja algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļu atvieglojumi, tostarp par apgādājamajiem, invaliditāti vai mazākiem ienākumiem, atvieglojumi politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, tad tos var saņemt gan brīvprātīgi iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, gan piesakoties automātiskai nodokļa atmaksai.

Taču čeki par attaisnotajiem izdevumiem, tostarp medicīniskajiem pakalpojumiem, izglītību, bērnu pulciņiem un ziedojumiem, jāiesniedz ar gada ienākumu deklarāciju. Šie izdevumi netiek iekļauti automātiskās nodokļa atmaksas aprēķinā.

Kur var redzēt informāciju par automātisko nodokļa atmaksu

Ne visi cilvēki pārzina iespējamo atvieglojumu klāstu, uz ko nodokļa maksātājam ir tiesības, tāpat to, kurā gadījumā nodokļa pārmaksa ir izveidojusies.

Ar VID sagatavoto un automātiski iesniegto gada ienākumu deklarāciju var iepazīties Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” vai “Dokumenti”. Tādējādi var uzzināt, kāda pārmaksas summa ir automātiski aprēķināta.

Ja netiek iesniegta gada ienākumu deklarācija, tad automātiska iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atmaksa var veidoties no:

  • gada diferencētā neapliekamā minimuma;
  • pensionāra neapliekamā minimuma;
  • papildu atvieglojumiem (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem);
  • progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes;
  • atvieglojumiem par apgādībā esošajām personām;
  • pašas personas veiktajām iemaksām (par sevi) privātajos pensiju fondos vai apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu).

Kad iesniegums VID jāraksta atkārtoti

Iedzīvotāji, kuri jau iepriekšējā gadā pieteicās automātiskai nodokļa atmaksai, jauns iesniegums ir jāraksta tad, ja viņi vēlas, lai aprēķinātā summa tiktu ieskaitīta citā bankas kontā. Tātad, ja iesniegums vienreiz jau ir uzrakstīts, tas ir spēkā un jāraksta jauns vien tad, lai VID rīcībā būtu aktuālais bankas konta numurs.

Pieteikties konsultācijai