Archives

Home I.L. grāmatvedība, audits un konsultācijas
e-rēķina paraksts

Vai elektroniski nosūtītam rēķinam ir jābūt parakstītam?

Vai ir jāparaksta elektroniski nosūtīti rēķini? Vai strukturētajiem e-rēķiniem nepieciešams drošs elektronisks paraksts? Ko nozīmē strukturēts e-rēķins\/

Obligātie rekvizīti rēķinā

Saskaņā ar Grāmatvedības likuma (GL) 11.panta 5.daļu rēķinā jāiekļauj šāda informācija:

    • dokumenta veida nosaukums;
    • dokumenta datums;
    • dokumenta numurs;
    • ziņas par dokumenta autoru – uzņēmumu, kas ir saimnieciskā darījuma dalībnieks un savā vārdā izdod dokumentu (juridiskai personai: nosaukums, reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam: vārds un uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);
    • ziņas par darījuma partneri – juridiskai personai: nosaukums, reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam: vārds un uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; ja darījuma partneris ir fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, — vārds un uzvārds, bet personas kodu norāda pēc šīs personas pieprasījuma vai ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem;
    • saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos cita informācija par saimniecisko darījumu (daudzums, mērvienība, u.tml.);
    • atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem – arī citi normatīvajos aktos noteiktie obligātie rekvizīti;
    • par attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgās personas paraksts.

Parasti rēķinam jābūt parakstītam, tomēr GL 11.panta 7.daļa paredz izņēmumus, kad paraksts nav nepieciešams, nosakot, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī tādu dokumentu, kas nesatur rekvizītu “paraksts”, bet satur citus 11.panta 5.daļā noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu, ja:

    • ja rēķins tiek izsniegts darījuma partnerim preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai – citam uzņēmumam vai fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību un darījumu pamato cits dokuments, kam ir juridisks spēks (piemēram, līgums, vienošanās, u.tml.);
    • ja rēķins izsniegts fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību, un darījumu pamato uzņēmuma vienošanās ar minēto fizisko personu;
    • GL 11.panta 8.daļa nosaka, ka rēķinā var nebūt rekvizīta “paraksts”, ja darījuma esamību apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) persona, kas ir atbildīga par darījuma veikšanu un informācijas pareizību, tostarp dokumentu, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — preces vai pakalpojuma pieņemšanai, rēķins, kas izsniegts samaksāšanai, kases čeks.

Tātad rēķinu var neparakstīt, ja darījuma partneri par to vienojušies. Vienoties var gan ar e-pasta starpniecību, gan līgumā, kurā tiek atrunāts, kad, kādā formātā un uz kuru e-pasta adresi tiek nosūtīts rēķins.

Nodokļa rēķina noformēšana

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 125.pants nosaka, ka nodokļa rēķinā jāiekļauj šāda informācija:

    • rēķina izrakstīšanas datums;
    • rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas to unikāli identificē;
    • preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja un preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai saņēmējam — vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai saņēmējam — deklarētā dzīvesvieta), PVN numurs vai citas dalībvalsts PVN maksātāju numurs (ja darījuma partnerim tāds ir);
    • preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums, ja tas atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma, vai datums, kad saņemta atlīdzība avansā, ja šis datums ir zināms un atšķiras no nodokļa rēķina izrakstīšanas datuma;
    • preces vai pakalpojuma nosaukums, daudzums un mērvienība;
    • preces vai pakalpojuma cena (vienas vienības vērtība bez PVN);
    • piemērotās atlaides, ja tās nav atskaitītas no vienas vienības vērtības;
    • piemērotā PVN likme;
    • aprēķinātā PVN summa;
    • darījuma kopsumma bez PVN (summa, kurai piemēro nodokli vai atbrīvojumu no nodokļa);
    • rēķinā var būt norādes un atsauces, kas pamato darījuma summu, nodokļa aprēķinu u.c., piemēram, ja  piemērota nodokļa 0 procentu likme vai ir piemērojams atbrīvojums no nodokļa, vai, ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs (norāde “nodokļa apgrieztā maksāšana”), u.c. darījumu veidi, kas norādīti šī panta pirmajā daļā 14.-23.punktā.

PVN likums nepieprasa parakstu kā obligātu PVN rēķina rekvizītu. Eiropas Savienības PVN direktīva (direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu) nosaka, ka dalībvalstis neprasa rēķinu parakstīšanu (229.pants). Tātad, ja izpildās GL iekļautie izņēmumi, un paraksts nav nepieciešams, tad tas nav nepieciešams arī PVN rēķinā.

Rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt un izsniegt reģistrēts nodokļa maksātājs un tikai tad, ja šā nodokļa rēķina saņēmējs atzīst šādu nodokļa rēķina formu. Turklāt PVN likuma 132.panta 2.daļa nosaka, ka “Elektroniska nodokļa rēķina elektroniskās formas autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja nodokļa rēķinam ir drošs elektroniskais paraksts Elektronisko dokumentu likuma izpratnē vai ja nodokļa rēķins ir nosūtīts, izmantojot elektronisko datu apmaiņu vai citu veidu, ko izvēlējies pats nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 125.panta ceturtās daļas nosacījumiem.”.

Vienkāršākais ceļš kā nodrošināt nodokļu rēķinu autentiskumu ir e-rēķins. Kā minēts iepriekš un kā to nosaka PVN likuma 132.panta 1.daļa, šajā gadījumā rēķina izsniedzējam jāsaskaņo rēķina formāts ar rēķina saņēmēju, lai tas atzītu šādu nodokļa rēķina formu.

Kas ir E-rēķins?

Saskaņā ar GL 1.pantu strukturēts elektroniskais rēķins (e-rēķins) ir rēķins, kas sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, ļaujot to elektroniski apstrādāt, un atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajam elektroniskā rēķina standartam. Par e-rēķinu uzskatāms dokuments, kas ir sagatavots mašīnlasāmā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt. Viens no visbiežāk izmantotajiem e-rēķinu formātiem ir XML (Extensible Markup Language).

Plānojas, ka nākotnē e-rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši Eiropas elektronisko dokumentu un e-rēķinu tīklam (PEPPOL), kas vienotā standartā ļaus nosūtīt un saņemt e-rēķinus. PEPPOL– ir starp Eiropas Savienības dalībvalsts organizētais tīkls, kas nodrošina elektronisko strukturēto dokumentu, jo īpaši e-rēķinu, apmaiņu starp uzņēmumiem un valsts iestādēm dažādās valstīs.

Ja PVN e-rēķins sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, tas nodrošina autentiskumu un nemainīgu saturu, tāpēc papildus rekvizīts “paraksts” nav nepieciešams.

Visas atbildes pie sava grāmatveža

Visus jautājumus par elektroniskiem rēķiniem, par grāmatvedību saistībā ar rēķiniem, varat atrisināt saņemot licencēta un pieredzējuša grāmatveža pakalpojumus. Kādi ir ieguvumi sadarbojoties ar ārpakalpojuma grāmatvedi? Ja vēlaties saņemt konsultāciju par pakalpojumu, varat pieteikties konsultācijai pa telefonu 28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

Ar licenci un pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties https://www.ilgak.lv/lv/kontakti/ . Pakalpojumu cenrādis pieejams šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

 

Ienākumu deklarācijas būtiskākās izmaiņas 2024. gadā

Vienkāršota gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana saimnieciskās darbības veicējiem

  • Vairs nav ierobežojuma saimnieciskās darbības izdevumiem (līdz 80% no ieņēmumiem).
  • Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks automātiski pielāgotas deklarācijā.
  • Samazināts aizpildāmo rindu skaits D veidlapā un D3/D31 pielikumos.

Saimnieciskās darbības veicējiem tika mainīta IIN aprēķināšanas kārtība, jo saimnieciskās darbības izdevumiem vairs nepiemēro 80% ierobežojumu. Līdz ar to ir veiktas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas D veidlapā, kā arī minētās deklarācijas D3 un D31 pielikumā, samazinot aizpildāmo rindu skaitu un vienkāršojot aizpildīšanas kārtību par 2023. un turpmākajiem gadiem.

Ir mainīta pašnodarbinātā VSAOI uzrādīšanas kārtība saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā. Sekojoši tam, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) notiks pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu automātiska ievadīšana gada ienākumu deklarācijas D veidlapā, savukārt gada ienākumu deklarācijas D3 un D31 pielikumā būs automātiski aprēķināts ar IIN apliekamais ienākums.

Izmiņas deklarācijā ienākumam no kapitāla pieauguma

  • Jaunas sadaļas deklarācijā par darījumiem ar virtuālo valūtu.
  • Automātisks IIN aprēķins EDS.

No 2024. gada deklarēt darījumus ar virtuālo valūtu vajadzēs atsevišķi no citiem kapitāla aktīviem un darījumiem. Turklāt zaudējumus no virtuālās valūtas varēs segt tikai ar ienākumiem no virtuālās valūtas.

Aizpildot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma vai gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, VID EDS tiks nodrošināts automātisks IIN aprēķins.

Izslēgtas normas

  • IIN avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma.
  • Vairs nav jāaizpilda rindas, kas saistītas ar 80% ierobežojumu.

No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izslēgta norma, kas saimnieciskās darbības veicējiem paredzēja maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus.

Atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam, ka ierobežojums saimnieciskās darbības izdevumiem līdz 80% no ieņēmumiem ir netaisnīgs un ir neatbilstošs Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteiktajam, likums ir mainīts, un no 2022. gada šis ierobežojums vairs nav spēkā.

Attiecīgi noteikumos par gada ienākuma deklarācijām ir izslēgta

  • X nodaļa “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības ienākuma”, kā arī
  • svītrots 2. pielikums “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapa”.

 

Aizpildīt un iesniegt gada ienākumu deklarāciju VID EDS ir viegli, tomēr dažkārt rodas jautājumi kur un kā iekļaut vienu vai otru summu. Ja nepieciešama palīdzība gada ienākumu deklarācijas sagatavošanā un iesniegšanā, piesakieties uz konsultāciju pie pieredzējuša grāmatveža pa telefonu 28662328 vai e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā.

Ar licenci un pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties https://www.ilgak.lv/lv/kontakti/ . Pakalpojumu cenrādis pieejams šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

Viss par Gada ienākumu deklarāciju VID mājaslapā: https://www.vid.gov.lv/lv/gada-ienakumu-deklaracija

licencēta grāmatvedības ārpakalpojuma priekšrocības

Kādas ir licencēta grāmatvedības ārpakalpojuma priekšrocības

Grāmatvedības ārpakalpojumu izvēle ir atkarīga no konkrētām uzņēmuma vai privātpersonas vajadzībām un situācijas. Pirms izlemt vai izmantot ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, vēlams izvērtēt vajadzības un saņemt konsultāciju par sagaidāmā pakalpojuma apjomu, vai tas apmierinās konkrētas vajadzības.

Ieguvumi no ārpakalpojuma grāmatvedības

Grāmatvedības ārpakalpojums uzņēmumiem un organizācijām nodrošina virkni ar priekšrocībām, te dažas no tām:

  1. Ekonomija un efektivitāte. Grāmatvedības ārpakalpojumi ļauj uzņēmumiem izvairīties no nepieciešamības nodrošināt iekšējo grāmatvedības departamentu. Tas var būt ievērojami izdevīgāk, jo jums nav jāsedz darbinieku algas, apmācība un cita administratīvās izmaksas.
  2. Eksperīze un profesionālisms. Grāmatvedības uzņēmumi specializējas grāmatvedībā un finanšu jomā, līdz ar to jūs saņemat piekļuvi augsti kvalificētiem grāmatvežiem un finanšu speciālistiem, kuri ir labi informēti par aktuālajiem likumiem un regulējumu.
  3. Laika ietaupījums. Uzņēmējdarbības vadītājiem un īpašniekiem ir ierasti daudz pienākumu, un grāmatvedība var aizņemt daudz laika un enerģijas. Izmantojot ārpakalpojumus, jūs varat koncentrēties uz uzņēmējdarbības pamata darbībām, atstājot finanšu pusi ekspertiem.
  4. Mazāk administratīvo slogu. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs parasti nodrošina visus nepieciešamos instrumentus un programmatūru grāmatvedības darbam, tāpēc jums nav jāuztraucas par tehniskajiem aspektiem vai datu saglabāšanu.
  5. Pielāgojamība. Ārpakalpojumu sniedzējs spēj pielāgoties jūsu uzņēmuma izmēram un mainīgajām vajadzībām. Tas nozīmē, ka, mainoties uzņēmuma apjomiem, jūs varat viegli pielāgot grāmatvedības pakalpojumu apjomu.
  6. Mazāk risku. Finanšu un nodokļu noteikumu neievērošana var radīt lielu risku uzņēmuma reputācijai un likumdošanas pārkāpumiem. Grāmatvedības profesionāļi nodrošina, ka jūsu finanšu dati un nodokļu deklarācijas ir pareizi un laikā iesniegti, samazinot tiesiskos un finanšu riskus.
  7. Pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Grāmatvedības uzņēmumi parasti seko jaunākajām tehnoloģiskajām tendencēm un piedāvā modernas risinājumu platformas, piemēram, tiešsaistes grāmatvedības programmas un mobilo aplikācijas, kas var uzlabot darbību efektivitāti.
  8. Nodokļu optimizācija. Grāmatvedības profesionāļi ir labi pārzinātāji nodokļu likumdošanā un spēj ieteikt legālas stratēģijas nodokļu samazināšanai vai optimizācijai, ievērojot valstī spēkā esošos nodokļu noteikumus.

Ārpakalpojuma grāmatvežiem jābūt licencētiem

No 2023. gada 1. jūlija stājas spēkā prasība ārpakalpojuma grāmatvežiem saņemt licences. Šīs prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan uz fiziskām personām, kuras grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.

Mūsu grāmatvedības pakalpojumi ir licencēti un apdrošināti. Ja vēlaties saņemt konsultāciju par sniegto pakalpojumu apjomu  varat pieteikties konsultācijai pa telefonu 28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā. Ar licenci un pilnu kontaktinformāciju varat iepazīties https://www.ilgak.lv/lv/kontakti/ . Pakalpojumu cenrādis pieejams šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

izbraukuma tirdzniecība jāreģistrē VID

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība jāreģistrē VID

Vasara ir aktīva izbraukumu tirdzniecības sezona un jāatceras, ka ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID un obligāti pircējiem ir jāizsniedz kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence).

Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību?

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms VID EDS, sadaļā “Reģistri”, izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”.

Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā?

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata pakalpojuma sniegšanas vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā VID EDS (sadaļā “Sarakste ar VID”) ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un Grand Total vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Sarakste ar VID” ir jāiesniedz Grand Total vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Savukārt, ja izbraukuma tirdzniecībā tiek izmantots cits kases aparāts, tad, pirms tā lietošanas uzsākšanas, tas ir jāreģistrē VID EDS, norādot, ka kases aparāts tiks lietots ārpus pastāvīgās darbības vietas. To var izdarīt, vēršoties pie reģistrēta apkalpojošā dienesta, ar kuru noslēgts līgums par kases aparāta apkalpošanu.

Kādas licences vajadzīgas, un kā tās saņemt?

Ar alkoholisko dzērienu izbraukuma tirdzniecību sabiedrisko pasākumu norises vietās drīkst nodarboties tikai tie ēdināšanas uzņēmumi, kuri ir saņēmuši licenci mazumtirdzniecībai ar alkoholiskajiem dzērieniem vai alu kādā no savām patstāvīgajām darbības vietām.

Īpašs izņēmums paredzēts mazajām alkoholisko dzērienu darītavām. Ja savu restorānu vai kafejnīcu ir izveidojusi un izbraukuma ēdināšanas pakalpojumus sniedz mazā alkoholisko dzērienu darītava, tad tai pašu gatavotā alkohola tirdzniecībai savā restorānā vai kafejnīcā nav nepieciešama atsevišķa licence alkohola mazumtirdzniecībai un pietiek ar licenci apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai mazajām alkoholisko dzērienu darītavām.

Svarīgi ievērot, ka alkoholisko dzērienu un alus tirdzniecība sabiedriskās vietās jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību. Tāpat svarīgi atcerēties, ka, ja VID, veicot tirdzniecības vietu pārbaudes, konstatēs prasību pārkāpumu, var tikt piemērots administratīvais sods atkarībā no konkrētā pārkāpuma veida.

Ja nepieciešama konsultācija vai palīdzība izbraukuma tirdzniecības  reģistrēšanā, varat pieteikties konsultācijai pa telefonu 📞28662328 vai rakstīt e-pastā gramatvede@ilgak.lv , kā arī aizpildot kontaktformu tepat mājaslapā. Ar cenrādi varat iepazīties šeit: “Grāmatvedības pakalpojumi”.

Grozījumi Darba likumā (DL) no 2022. gada 1. augusta

No 2022. gada 1. augusta ir stājušies spēkā grozījumi Darba likumā (DL). DL grozījumu rezultātā ieguvumi ir abām darba līguma pusēm, piemēram, darba devējiem tiek radīta iespēja vienoties ar arodbiedrībām par garāku pārbaudes laika termiņu, savukārt darbiniekiem tiek ieviests garāks atvaļinājums bērnu tēviem un tāds jaunums kā aprūpētāja atvaļinājums. Tiek ieviesti noteikumi par nodarbinātību, ja darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Tātad būtiskākās DL izmaiņas ir attiecināmas uz:

  • darba līguma satura papildināšanu,
  • nolīgtā darba laika un pārbaudes termiņa nosacījumiem,
  • koplīgumu un to grozījumu pieņemšanas nosacījumiem darbinieku informēšanai,
  • izmaiņām un papildinājumiem dažādu atvaļinājumu regulējumā.

Ar darba līguma satura papildināšanu saistītās izmaiņas

Attālinātā darba veikšanas iespējas ienākušas darba organizācijas procesā uz palikšanu. Pielāgojoties jaunajai realitātei, DL 40. panta ceturtajā daļa ir papildināta un tajā ir noteikts, ka turpmāk darba līgumos būs jāparedz darbinieka tiesības (ja tādas ir) brīvi noteikt savu darba vietu, piemēram, strādāt no jebkuras pasaules valsts vai vietas. Šī paša panta otrās daļas 9. punktā ir ieviesta prasība darba līgumā norādīt uzteikuma iesniegšanas termiņu un kārtību.

Tomēr lai, darba līgumu nepadarītu apjomīgu un grūti uztveramu, atsevišķas līgumā norādāmās ziņas turpmāk varēs aizstāt ar norādi uz normatīvajiem aktiem, darba koplīgumu vai darba kārtības noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējam jānodrošina, ka visa nepieciešamā informācija darbiniekiem ir pieejama bez maksas, tā ir saprotama un pilnīga, viegli pieejama, arī izmantojot elektroniskos līdzekļus (tiešsaistes portālus vai informācijas sistēmas).

Būtiskas izmaiņas ir saistītas ar darbiniekam nolīgto darba laiku. Darba līgumā ir jānorāda nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tā sauktais “darbinieka izsaukuma princips”, darba līgumā ir jānorāda:

  • ka darba grafiks ir mainīgs;
  • informācija par nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēnesī;
  • informācija, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam ir pienākums veikt darbu;
  • informācija par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukumu.

Uzmanību! Iepriekš minētais ir attiecināms uz tiem darba līgumiem, kas tiks noslēgti no 2022. gada 1. augusta. Ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku ir nodibinātas līdz 2022. gada 31. jūlijam (ieskaitot), darba devējs nodrošina darba līguma noformēšanu atbilstoši grozījumiem, ja to pieprasa darbinieks.

Ar pārbaudes laiku saistītie jautājumi

Darba devējs, ņemot vērā darba līguma veidu un nolīgto darba laiku, ir tiesīgs noteikt dažādus pārbaudes laika termiņus (DL 46. pants). Turpmāk Darba likumā pārbaudes laikam ir paredzētas tā saucamās “trepes”, t.i. darba līgumos

  • kas noslēgti uz laiku līdz sešiem mēnešiem, pārbaudes laiks nosakāms ne ilgāk par vienu mēnesi;
  • kas noslēgti uz laiku līdz vienam gadam, – ne ilgāk par diviem mēnešiem;
  • kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, darba koplīgumā, kas slēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, varēs noteikt pārbaudes termiņu līdz sešiem mēnešiem.

Ja darba līgumu slēdz uz noteiktu laiku un tiek norādīts nevis pārbaudes laika termiņš, bet tā darbības apstākļi, tad piemēro vispārējo normu par pārbaudes laiku, kas ir trīs mēneši.

Atkārtoti slēdzot terminētu darba līgumu ar to pašu darba devēju, pārbaudes laiku nedrīkst noteikt, ja darba attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas.

Ja darba līgumā nav norādīts, ka darbiniekam tiek noteikts pārbaudes laiks, tas nozīmē, ka līgums ir noslēgts bez pārbaudes laika. Pārbaudes laiku var noteikt tikai darba līguma parakstīšanas dienā un ne brīdi vēlāk un tas sākas dienā, kad darbinieks sāk pildīt darba pienākumus. Pārbaudes laiku nedrīkst noteikt personām, kuras jaunākas par 18 gadiem. Pārbaudes laikā netiek ieskaitīts pārejošas darbnespējas laiks un cits laiks, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Minimālais pārbaudes laika termiņš nav noteikts, tas var būt dažas dienas vai dažas nedēļas. Pārbaudes laiku nedrīkst atkārtoti pagarināt, taču to drīkst pārtraukt pirms paredzētā termiņa, darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties un noslēdzot līgumu bez pārbaudes laika.

Izmaiņas nodarbinātības organizēšanā

Darba devējam ir pienākums ne vien precīzi uzskaitīt darbinieka nostrādāto laiku, bet arī dīkstāves laiku.

Darbiniekam, kuram darba līgumā ir noteikts, ka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, pēc pārbaudes laika beigām ir tiesības prasīt pārcelt viņu darbā, kur grafiks ir paredzams un darbinieks tiek nepārtraukti nodarbināts vismaz 6 mēnešus. Darba devēja pienākums viena mēneša laikā sniegt darbiniekam pamatotu atbildi rakstveidā, norādot pārcelšanas iespēju vai pamatojot atteikumu.

Savukārt darbinieka, kuram nolīgts pilnībā vai lielākoties neparedzams darba grafiks, nodarbināšana ir pieļaujama, ja darba devējs tam ir atbilstoši darba līgumā noteiktajai kārtībai paziņojis precīzu darba izpildes laiku. Gadījumā, ja darba devējs darba līgumā noteiktajā termiņā nebūs pienācīgā kārtā paziņojis par paredzētā darba izpildes atcelšanu, darbiniekam būs tiesības saņemt atlīdzību, kuru viņš būtu saņēmis, ja būtu veicis darbu.

Noteiktas prasības pienācīgi informēt darbinieku par nosūtīšanu komandējumā uz citu valsti.  Darba devējs ir atbildīgs par laicīgu darbinieka informēšanu un pirms nosūtīšanas komandējumā tam ir rakstveidā jāsniedz ziņas darbiniekam par komandējuma valsti, tās valūtu, pabalstiem, kā arī repatriācijas iespējām.

DL iestrādātas izmaiņas attiecībā uz būvniecībā nodarbināto darba samaksu. DL 75.2 pantā ir ietverti īpašie atbildības noteikumi, proti, ja darba samaksu neizmaksā darba devējs, darbinieks to var prasīt no personas/uzņēmuma, kas viņa tiešajam darba devējam ir nodevis pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi par būvdarbu veikšanu.

Ar bērna kopšanas atvaļinājumiem saistītās izmaiņas

Atbalstot ģimenē bērnu ienākšanu, tiek pagarināts paternitātes atvaļinājuma termiņš, turpmāk tas būs desmit darba dienas (DL 155. panta pirmā daļa. Tēviem būs iespēja to izmantot sešu mēnešu laikā, turklāt ir atļauts to izmantot pa daļām. Tas attiecas uz tēviem, kam bērns ir dzimis sākot no 2022. gada 1. augusta. Ja bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 31. jūlijam, spēkā ir DL redakcija līdz 2022. gada 31. jūlijam – 10 kalendāra dienu atvaļinājums, kuru var pieprasīt 2 mēnešu laikā.

Likumā ir ietverta iespēja izmantot 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu citai personai, ja tā nav bērna tēvs vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

Regulējums, kas nosaka bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu (DL 156. pants), ir papildināts ar vairākiem nosacījumiem:

  • bērna kopšanas atvaļinājuma daļa nevarēs būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu;
  • darbiniekam ir tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas. Darba devējam ir pienākums izvērtēt šādu darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par iespējām elastīgi izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu.

Jauns atvaļinājuma veids “aprūpētāja atvaļinājums”

Aprūpētāja atvaļinājums DL ir noteikts kā piecu darba dienu bezalgas atvaļinājums, kas domāts kā atspaids strādājošiem cilvēkiem, kuriem ir jāparūpējas par smagi slimiem tuviniekiem.

Darbinieks var prasīt 5 darba dienu bezalgas atvaļinājumu, lai aprūpētu tuvu ģimenes locekli, kam radušās nopietnas veselības problēmas. Šo atvaļinājumu piecu darba dienu apjomā varēs izmantot jau šogad, t.i. 2022.gadā. Tātad, darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā. Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.

Ja aprūpētāja atvaļinājums gada laikā nav izmantots, tas nav pārceļams uz citu gadu.

DL nereglamentē vai tas ir kalendāra gads (1. janvāris–31. decembris) vai darbinieka individuālais darba gads, kas tiek uzskaitīts ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Līdz ar to iespējami ir abi varianti. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, darba devējs iekšējā normatīvajā aktā var detalizētāk noteikt šī atvaļinājuma izmantošanas kārtību, t.sk. arī to, vai šī atvaļinājuma izmantošanai tiek piemērots individuālais darba gads vai kalendārais gads.

Kas ir “tuvs ģimenes loceklis” DL izpratnē?

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantā, pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa nāvi, ir sniegts ģimenes locekļu uzskaitījums: laulātais, bērns, mazbērns, vecāks, vecvecāks, adoptētājs vai adoptētais, brālis, māsa, pusbrālis vai pusmāsa). Darba likumā netiek konkretizēts šī jēdziena saturs. Šeit tiek risināts atbalsts darbiniekam, kuram ir neatliekami jāiesaistās tuva cilvēka aprūpē. Pieņemams, ka par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāma jebkura persona, ar kuru darbinieks uztur ciešu saikni un pastāvīgu kontaktu. Atlīdzības likums ir speciālais normatīvais akts, kas attiecināms uz zināmu, ierobežotu personu loku, līdz ar to nebūtu pamata attiecināt šo regulējumu uz ikvienu darbinieku.

Vai darbinieks šādu atvaļinājumu var pieprasīt arī tad, ja nedzīvo kopā ar aprūpējamo personu? Likumprojekta anotācijā ir sniegta atbilde uz šo jautājumu: “Kritērijs par personas dzīvošanu ar darbinieku vienā mājsaimniecībā nav attiecināms uz laulāto, vecāku, bērnu vai citu ģimenes locekli.”

Kas ir medicīnisks iemesls, kā dēļ būtu nepieciešama tuvinieka klātbūtne

DL grozījumu anotācijā ir minēts: “Aprūpes vajadzība var rasties gan tuvinieka akūtu veselības traucējumu gadījumā (piemēram, nelaimes gadījums vai pēkšņa, smaga saslimšana), gan arī ilgstošu veselības traucējumu gadījumā, kad var būt noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība. Tādējādi darba devējam ir jānodrošina sociāli atbildīga un iespējami elastīga pieeja atvaļinājuma piešķiršanā.”

Līdz ar to šī tiesība netiek ierobežota tikai ar īpašās kopšanas vai invaliditātes gadījumu. Likumā ietvertā norma ir pietiekami elastīga, lai sniegtu iespēju darbiniekam iesaistīties kāda tuvinieka aprūpē. Informāciju par konkrētās personas veselības stāvokli ir tiesīgs sniegt šīs personas ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, ievērojot visus personas datu aizsardzības nosacījumus.

Lai darbinieks apliecinātu, ka dzīvo vienā mājsaimniecībā ar personu, kurai nepieciešama aprūpe, pietiek ar pašapliecinājumu.

Pieteikties konsultācijai