Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma

Ko nozīmē “Ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma”?

Pēc būtības tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir jāmaksā fiziskai personai no ienākuma, kas iegūts no kapitāla pieauguma.

Kas ir kapitāla pieaugums?

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Piemēram, ja fiziska persona pārdod dzīvokli vai māju, tad kapitāla pieaugumu veido starpība, kas rodas no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot tā iegādes summu un dzīvoklī vai mājā veikto ieguldījumu vērtību, piemēram, remonta izdevumus.

Kas ir kapitāla aktīvi, uz kuriem attiecas šis nodoklis?

Nekustamais īpašums ir tikai viens no kapitāla aktīvu veidiem. Vēl pie šādiem aktīviem pieder:

  • akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
  • ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
  • parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
  • nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
  • uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
  • intelektuālā īpašuma objekti;
  • ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

Kāda ir iedzīvotāju ienākuma likme no kapitāla pieauguma?

  1. gadā šī likme ir 20 %. Taču darījumiem, kuri ir uzsākti iepriekš un nav pabeigti līdz 2017. gada 31. decembrim, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 %.

Kuros gadījumos ir jādeklarē kapitāla pieaugums un kādi ir termiņi?

Pārskata/deklarācijas nosaukums Nodokļa maksātājs Iesniegšanas termiņš Nodokļa samaksas termiņš un valsts pamatbudžeta ieņēmumu konts
Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma

(MK 21.08.2012. not. Nr.568 3. pielikums – Deklarācija DK)

Fiziskā persona
  • Ja ienākums no kapitāla pieauguma pārsniedz 1000 EUR ceturksnī – līdz šim ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam (piemēram, par 3.cet. – jūl., aug., sept. – līdz 15.okt).
  • Ja ienākums ir līdz 1000 EUR ceturksnī – līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim (piemēram, ja 2018. gada 3.cet. ienākums no kapitāla pieaugums <1000 EUR – līdz 2019. gada 15. janv.)
15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas

Kuros gadījumos pēc nekustamā īpašuma pārdošanas nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma?

Likumdošana paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma nav jāmaksā, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  • īpašums pieder un ir reģistrēts Zemesgrāmatā vismaz 5 gadus un šajā periodā īpašnieks ir bijis deklarēts vismaz 1 gadu;
  • īpašums pieder un ir reģistrēts Zemesgrāmatā vismaz 5 gadus, un pēdējos 5 gadus līdz tā pārdošanai ir bijis vienīgais īpašums;
  • pārdotais īpašums ir bijis vienīgais nekustamais īpašums, un no tā pārdošanas gūtais ienākums 1 gadu pirms vai 1 gadu pēc tā pārdošanas tiek izlietots cita – funkcionāli līdzīga nekustamā īpašuma iegādei.

Pēdējais nosacījums izpaužas sekojoši. Piemēram, ja cilvēkam pieder vienīgais nekustamais īpašums mazāk nekā 5 gadus  un viņš to pārdod 2018.gada 15. septembrī. 12 mēnešu laikā pirms šī nekustamā īpašuma pārdošanas viņš nav iegādājies funkcionāli līdzīgu citu īpašumu un neiegādāsies tādu arī līdz 2019. gada 15. septembrim, tiks uzskatīts, ka 2019.gada 15. septembrī šī fiziskā persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Nekustamais īpašums skaitās īpašumā, ja tas ir ierakstīts Zemesgrāmatā.

Kāds sods var tikt piemērots, ja ienākums no kapitāla pieauguma likumā noteiktajos termiņos netiek deklarēts un nodoklis netiek nomaksāts?

Fiziskai personai var tikt piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8pantu “Nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana”, kā arī par noteiktajā termiņā valsts budžetā neiemaksāto aprēķināto nodokļa summu aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 % apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

Kur var saņemt konsultāciju?

Neskaidrību gadījumos konsultācijas sniedz VID.

Ja ir nepieciešama izsmeļoša informācija, mēs sniedzam nodokļu un grāmatvedības konsultācijas atbilstoši cenrādim.

 

Informācija sagatavota pēc www.vid.gov.lv materiāliem.